Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons pievērsies tūrisma biznesam un attīsta daudzmiljonu projektu Gaiziņā. Tādējādi paralēli sabiedriskās ēdināšanas biznesam Lido attīsta arī citas nozares, pamazām kļūstot par daudznozaru kompāniju.
Viesnīca, SPA, baseini
Līdzās Latvijā augstākajai virsotnei - 311 m augstajam Gaiziņkalnam Madonas rajonā top vērienīgs Lido atpūtas komplekss.
Kopējās kompleksa investīcijas G. Ķirsons neatklāj, vien piebilst, ka tās būs gana lielas un varot mainīties sakarā ar iespējamām izmaiņām projektā. Pirmajā kārtā jau ir ieguldīti 3.5 milj. Ls un vēl 4 milj.Ls plānots investēt. Pirmā kārta paredz 100 numuru viesnīcas izveidi, sporta zāli, sporta laukumus, SPA, dažādus baseinus un sakārtotu apkārtni, kā arī slēpošanas piedāvājumu ziemas mēnešos. Atpūtas komplekss būšot orientēts uz vidēji turīgiem apmeklētājiem.
Viesnīca būšot gatava jau šogad ap Jāņiem, bet pirmo kārtu Lido saimnieks iecerējis atklāt 2008. gada Ziemassvētkos, savukārt otrās un trešās kārtas realizācija būšot atkarīga no pirmās sekmēm. "Projekts ir ļoti nopietns. Ar latvietību, ar latviešu svētkiem, lai pa īstam būtu Līgo svētki vienā vietā, nevis katru gadu citur. Tā varētu būt tradīciju vieta un Gaiziņš kļūtu par vienu jauku tradīciju," tā uzņēmējs. Topošās atpūtas vietas maksimālā ietilpība varētu būt ap 1000 cilvēkiem.
Izmantos zināšanas
"Mēs uzskatām, ka Latvija atrodas tādā ģeogrāfiskā vidē, kur tūrisms būtu viena no labākajām prioritātēm un tāpēc attīstām šo projektu. Turklāt sabiedriskā ēdināšana un tūrisms iet roku rokā. Arī interjeru veidošanā esam nopietna kompānija, tāpēc domājam, ka, izmantojot savas zināšanas, paralēli varēsim sagatavot interjerus tūrisma attīstībai," uzsver G. Ķirsons. Atlicis tikai izplānot aktivitātes, sākot no mazuļiem un beidzot ar viesiem cienījamā vecumā, lai, pēc Lido saimnieka paustā, "vienmēr būtu jauka dienas pavadīšana. Lai tās desmit dienas, kad viņi pie mums atbrauktu, būtu noslogotas un pie tā patlaban tiek strādāts. Tā ir viena nozare, kurai redzam ļoti lielu nākotni".
Sabiedrisko ēdināšanu veidojot, savulaik esot pieļautas kļūdas un neesot domāts veidot Lido tīklu, patlaban, būvējot Ķirsona muižu Gaiziņā, Lido vadība to jau strukturē kā tīklu. "Iespējams, ka to izvērsīsim visā Eiropā. Taču vispirms lūkosim, kā realizējas sākotnējie mērķi un tikai tad iesim tālāk," tā G. Ķirsons. Viņš arī atzīst, ka projekta īstenošanā vēlētos piesaistīt ES naudu, bet to esot grūti izdarīt, jo Lido diezgan strauji visu veido un iet uz priekšu. Turklāt darba procesā tiekot veiktas dažādas izmaiņas, ko iepriekš grūti paredzēt.
Paralēli Ķirsona muižas projektam Lido Salaspilī būvē Dizaina salonu - rūpnīcu, kuras izveidē plānots ieguldīt ap 10 miljonus Ls. Kā Db jau ziņoja (25.01.), Lido Dizaina salona - rūpnīcu paredzēts pabeigt līdz gada beigām. Kopējā plānotā kompleksa platība ir 15 000 kvadrātmetri, un tajā paredzēti daudzi ražošanas veidi: bistro aprīkojuma izgatavošana, koka karkasa ēku būve, tādu atsevišķu māju sastāvdaļu kā grīdas dēļu, interjera priekšmetu un jumta segumu izgatavošana, kā arī mēbeļu un suvenīru ražošana.
G. Ķirsons uzskata, ka salons - rūpnīca lieliski papildinās Gaiziņa projektu, jo tur tiks gatavotas gan ēkas tūrisma bāzei, gan interjera priekšmeti un aprīkojums. Ja nodarbotos tikai ar tūrismu, tad nauda aizvirzītos kādam pasūtītājam. Grūti būs, bet mēs sasparosimies un soli pa solim virzīsimies uz mērķi, tā uzņēmējs.
Veido kopuzņēmumu
Vēl viens projekts, pie kura Lido aktīvi strādā, ir kopuzņēmuma izveide ar Krievijas sadarbības partneriem, lai attīstītu Lido bistro sistēmu Krievijā un, iespējams, arī citās Eiropas daļās. Turpmākos divus gadus notiks intensīvs darbs pie eiropeiskas Lido ēdināšanas sistēmas izstrādes un tikai tad tiks sākta projekta īstenošana. Db jau rakstīja, ka Lido saņēmis piedāvājumu izvietot savus bistro līdzās topošajai automaģistrālei uz Vācijas - Polijas robežas, un patlaban notiek tā izvērtēšana.
Paralēli ražotnes būvniecībai Salaspilī tiks sākta arī dzīvojamo ēku celtniecība un līdz gada beigām plānots uzbūvēt vismaz trīs ēkas. Tās paredzētas Lido darbiniekiem, kas dzīvokļus varēs iegādāties privātīpašumā uz atvieglotiem noteikumiem, nekā patlaban to piedāvā jauno projektu attīstītāji.
Tas palīdzēšot risināt darbaspēka problēmu, kas līdzīgi kā citus sektorus skar arī Lido. Lido ir lielākais sabiedriskās ēdināšanas komplekss Latvijā un tā vienīgais īpašnieks ir miljonrs Gunārs Ķirsons. Db jau vairākkārt ziņojis, ka Lido izvērsis biznesu ārpus Latvijas robežām, īstenojot projektus Lietuvā un Baltkrievijā.
Piedāvājumu nišā vēl brīvas vietas
Lai gan kvalitatīvs piedāvājums lauku tūrismā kļūst plašāks, jau pavasarī grūti atrast brīvu viesu namu plašām svinībām. Šī tendence nemainīga saglabājas jau vairākus gadus, neraugoties uz lielo viesu namu skaitu Latvijā. Pirms gada naktsmītņu skaits Latvijas laukos un mazpilsētās bija lielāks par 330 un lielāko naktsmītņu skaitu piedāvā viesnīcas un kempingi. Atpūtas kompleksi un brīvdienu mājas ir krietni mazāk.
Tikai gulta un pirts
Turklāt lielākā daļa viesu namu, brīvdienu vai atpūtas māju piedāvā vien gultas vietu un pirti, taču tādu piedāvājumu, kur visa ģimene varētu kvalitatīvi pavadīt laiku - vēl arvien ir maz. "Trūkst vispusīgu piedāvājumu," secina asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele, taču vienlaikus uzsver, ka situācija tomēr ir duāla, proti, viss no rokas neiet arī tiem, kas parūpējušies par plašu izklaižu klāstu. Latvijas sezonalitātes dēļ labs noslogojums ir vien no Jāņiem līdz augusta beigām, turklāt pārsvarā tikai sestdienās un svētdienās.
Lūkos arī pēc vāciem
Pagājušā gada rudenī durvis vēra atpūtas komplekss Nītaures Dzirnavas, kura piedāvājumu klāsts ir salīdzinoši plašs. Kompleksa direktore Gita Grīnberga apstiprina, ka nedēļas nogales aizņemtas jau visai vasarai - galvenokārt kāzu svinībām. Taču šogad tiks uzsāktas mārketinga aktivitātes ārvalstīs, lai piesaistītu arī vācu tūristus.
Pēc G. Grīnbergas teiktā, ziemas sezona pārlaista gana labi, jo klientūra piesaistīta ar semināru organizēšanas iespējām. Vadītāja uzskata, ka pievilcība objektam jānodrošina ne tikai ar atpūtas iespējām uz vietas, bet gan sadarbībai ar tuvumā esošajiem apskates objektiem - Vidzemes vidienē esošās saimniecības piedāvā briežu dārzu, strausu u.c apskati.
Slinks mārketings
"Ir nepārtraukti jāstrādā, un jābūt spēcīgam mārketingam," saka asociācijas vadītāja, runājot par iemesliem, kāpc latviešiem lauku biznesā neiet tik viegli.
Lauku ceļotāja mājaslapas īpašajā SPA piedāvājumā redzams, ka Latvijā ir vien divi piedāvājumi, turklāt ne tuvu ne lauku tūrisms, proti, viesnīca Jūrmalā Baltic Beach Hotel un rehabilitācijas centrs Līgatne, kamēr brāļi igauņi atsūtījuši septiņus piedāvājumus.
A. Ziemele stāsta, ka Lauku ceļotājs pārdod ļoti daudz igauņu tūrisma piedāvājumu, jo mārketings kaimiņiem ir stiprs - tie ne mirkli nevilcinās ar savu produktu reklamēšanu. Piemēram, Sāremā tūrisma bizness šobrīd balstās uz SPA, kas attīstīts gandrīz perfekti. Tiesa gan, viesu skaits Igaunijā pērn samazinājies, kamēr Latvijā tas turpina augt.
Necer uz lētajiem
Viņa uzsver, ka arī Latvijā ir liels pieprasījums pēc SPA pakalpojumiem un produktiem, "vismaz tas ir viens no virzieniem, kas iet, tāpēc G. Ķirsona ieceri, kurā solīts piedāvāt arī SPA procedūras, viņa vērtē kā perspektīvu, piebilstot, ka lēmums neorientēties uz lēto galu ir pareizs, jo popularitāte nav atkarīga vien no cenas, bet arī no servisa un izdomas.