Uzņēmuma Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona personīgās apsardzes darbinieki pārmet savam šefam neciešamu darba apstākļu radīšanu, kā arī izvairīšanos no nodokļiem un virsstundu apmaksas darbiniekiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
Divi no pieciem Ķirsona apsargiem – viens esošais, otrs bijušais darbinieks - šonedēļ ieradušies pie Nekā Personīga veidotājiem redakcijā, lai stāstītu par likumpārkāpumiem, kas notiekot uzņēmumā. Par to jau krietni pirms tam gan mutiski, gan rakstiski esot informētas arī uzraugošās valsts institūcijas.
Interesi par visiem labi zināmo firmu Lido esot izrādījis gan Valsts Ieņēmumu dienests, gan arī Valsts Darba inspekcija. Abas kontrolējošās institūcijas Nekā personīga apstiprinājušas, ka ir saņēmušas sūdzības par Lido darbinieku apmaksas un nodarbinātības pārkāpumiem.
Konflikts ar darba devēju esot briedis jau gadiem ilgi. Darbinieki, kas uzmeklēja žurnālistus, lūdza, lai viņu apsargu pienākumu specifikas dēļ neatklāj viņu sejas un īstos vārdus.
Izšķirties publiski par to stāstīt nebijis viegli, jo uzņēmumā nostrādāti 10 gadi, ļoti ilgi esot mēģināts gan ar tiešo priekšniecību, gan ar pašu Ķirsonu vienoties par samaksas nosacījumiem. Punktu pielicis fakts, ka viena apsarga - Armanda - ģimenē piedzimis bērns un svarīgs kļuvis katrs nodokļos nomaksātais lats. Par iespēju pašam maksāt nodokļus darba devēja vietā viņš nav zinājis. Un tā daļu nopelnītā viņš saņēmis aploksnēs un arī tad - ne vienmēr. Tā ik pa laikam bijis gan «treknajos» gados, gan «liesajos».
Lai to pierādītu, apsargs atnesis Lido birojā ierakstītu sarunu, kurā piedalās apsargs, Ķirsona apsardzes priekšnieks, un Lido personāldaļas vadītājs.
Strādājot Mežaparkā, Ķirsona privātmājas apsardzē, darbs bijis diennakts režīmā, sākumā strādājuši pieci darbinieki, bet divi darbinieki aizgājuši un pienākumi sadalīti uz atlikušajiem. Tās esot bijušas ļoti garas stundas, pat pa pusotrai diennaktij, atvaļinājums vienmēr atteikts un, pat tad, ja kāds saslimis, arī bijis jānāk uz darbu. Strādāšanas apstākļi bijuši nožēlojami. Sarga būdiņā nav bijis tualetes, bet izmantot Ķirsona mājas un darbnīcas labierīcības saimnieks neļāvis, bijis jālavās slepus pa nakti, kad visi guļ, vai pa dienu, kad neviena nav mājās, vēstīja raidījuma veidotāji.
Apsargs stāstījis: «Es pieprasīju, lai būtu tualete, uz ko es dabūju atbildi, ja nepatīk, tad meklē citu darbu. Un uz manu ikgadējo atvaļinājumu, tad man rupjā veidā atbildēja, tad tinies un meklē citu darbu, jo tu vairs šeit nestrādāsi! Vienkārši man tika uzteikts, ja es negribu strādāt pēc Ķirsona kunga grafika, pēc Ķirsona kunga noteikumiem, tad ar 1.datumu es firmā vairs nestrādāju.»
Pēc apsarga iesnieguma Valsts Darba inspekcija brīdinājusi Lido, ka ieradīsies pārbaudē. Taču, kad inspektori norunātajā laikā atnāca, viņi tā arī nebija varējuši saņemt visus prasītos dokumentus, lai pārbaudītu aizdomas par Darba likuma pārkāpumiem, tāpēc inspekcija turpināsies. Tikmēr apsargs esot izjutis pirmos pozitīvos rezultātus – viņam piešķirts atvaļinājums par pēdējiem 2 gadiem. Taču Darba inspekcija cīnīšoties tālāk, un uzskata šo par ļoti rupju pārkāpumu.
Pārbaudīti tikšot arī daudzie apsarga iesniegtie dokumenti. Arī darba uzskaites žurnāli ar pārstrādātajām un neapmaksātajām stundām un Valsts Ieņēmumu dienestā iesniegtā sūdzība par krāpšanos ar nodokļiem. Piemēram, reizi gadā darbiniekiem piespiedu kārtā likts parakstīties, ka viņi atsakās no algas daļas 180 latiem. Novilktā summa dokumentos noformēta kā dāvana un atdota darbiniekam atpakaļ, bet par to nav maksāti nodokļi. Valsts ieņēmumu dienestā uzskata, ka vislabāk būtu, ja Lido šo naudu jau laikus atdotu valstij atpakaļ, jo skaidri var redzēt, ka patiesībā nekādu dāvanu nav bijis.
Nekā Personīga lūdzis notikušo komentēt arī Lido īpašniekam Gunāram Ķirsonam. Taču viņš par to runāt nevēlējās. No viņa biroja žurnālisti saņēmuši visai lakonisku rakstisku atbildi: «Tiklīdz būs kompetentu valsts institūciju atzinums, tā arī sniegsim komentārus uz konkrētiem aizrādījumiem vai ierosinājumiem, kā uzlabot darba apstākļus. Patreiz neuzskatām, ka būtu lietderīgi iesaistīt medijus, kamēr nav saņemts attiecīgo valsts institūciju atzinums.»
