Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Db.lv apkopojis informāciju par slēpošanas iespējām Latvijā.

Tā kā beidzot līdz Latvijai ir atnācis sals, vairākas slēpošanas trases ir sākušas pūst sniegu uz kalniem, liecina slēpošanas trašu sniegtā informācija portālam Db.lv. Tikai jautājums, vai uzpūstā sniega daudzums būs pietiekams, lai jau šonedēļ brauktu slēpot.

Atpūtas komplekss Milzkalns nolēmis nedēļas nogalē atklāt vienu trasi slēpotājiem.

Žagarkalns darbojās jau šodien, bet ir izmantoti tikai 50% no tā kapacitātes. Jau no ceturtdienas tiks atvērtas abas slēpošanas bāzes, Žagarkalns nomas, kafejnīcas un arī sporta preču veikals. Iespējams, ka sestdien un svētdien būs atvērts arī Bērnu kalns un daļa snovbordparka.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Slēpošanas kalns Lemberga hūte, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, vēl par nedēļu pagarinājis sezonu.

Tā kā šobrīd sezona ir pagarināta, tad statistikas aprēķini vēl nav veikti, bet kopumā sezona bijusi veiksmīga un kalns apmeklētājiem bijis pieejams trīs mēnešus, Db informēja slēpošanas kalna apsaimniekotāji SIA Olimiskais centrs Ventspils.

Apmeklētāju piesaistei šajā sezonā kalna apsaimniekotāji rīkojuši vairākas cenu akcijas, kas esot attaisnojies. Arī šajā, sezonas pēdējā nedēļā, Lemberga hūtē izsludināta akcija - pacēlāja izmantošana apmeklētājiem maksās 1.50 Ls stundā, savukārt inventāra noma uz visu dienu 2 Ls. Apmeklētāju piesaistē liela nozīme šajā sezonā bijusi arī kafejnīcas Stender’s Pica atvēršanaiun elastīgajam darbalaikam - Lemberga hūte ik dienas pieejama slēpotājiem līdz 22.00, bet piektdienās un sestdienās - līdz pusnaktij.

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atļaut darboties slēpošanas centriem, taču, ņemot vērā joprojām spēkā esošos pārvietošanās ierobežojumus, uz tiem vismaz pagaidām varēs doties tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Ārkārtējo situāciju komisijas ieteikumu. Šonedēļ, konsultējoties ar ekspertiem, paredzēts lemt arī par to, vai un kad atļaut daļēji atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra, un skaistumkopšanas saloniem; iecerēts, ka līdz februāra beigām skolās varētu atgriezties sākumskolas klašu skolēni, drīzumā varētu tikt pārskatīti arī stingrie ierobežojumi, kas kopš decembra vidus liedz bez īpašas nepieciešamības atstāt savas pašvaldības teritoriju.

Āra slēpošanas centri varēs sākt darboties jau otrdien, bet slēgtais ziemas sporta komplekss "Snow arena" Druskininkos apmeklētājus uzņemt vēl nedrīkstēs. Slēpošanas centru apmeklējumam būs iepriekš jāpiesakās, un biļetes varēs iegādāties tikai elektroniski, turklāt inventāra noma un citi ar slēpošanas trašu darbību tieši nesaistīti pakalpojumi joprojām nebūs atļauti. Pieļaujamās apmeklētāju plūsmas tiks aprēķinātas tā, lai, rēķinot uz vienu pacēlāju, slēpošanas centrā vienlaikus neatrastos vairāk par 30 apmeklētājiem.

Slēpošanas kalns Lemberga hūte 2012./ 2013. gada sezonā apkalpojis par 53% vairāk apmeklētāju nekā pirms gada.

Ja 2011./ 2012. gada sezonā kalns darbu uzsāka 2013. gada 27. janvārī, tad šajā sezonā slēpotāji tika gaidīti jau no 5. decembra. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi atkušņi, kuru laikā, lai saglabātu kalna seguma kvalitāti, kalns uz laiku tika slēgts, informē kalna apsaimniekotāji - OC Ventspils.

Sezonas sākumā tika atklātas paplašinātās servisa ēkās telpas. Tagad apmeklētājiem ir pieejamas divas reizes plašākas nomas punkta telpas, kā arī kafejnīca ziemas periodā vienlaikus var apkalpot 56 apmeklētājus (iepriekš 24), savukārt vasarā pat 116 apmeklētājus, jo izbūvēta vasaras terase ar apbalvošanas sienu un paaugstinājumu. Bērnu kalniņā šogad uzstādīts jauns pacēlājs. Savukārt lietpratēji tika pie jaunas nobraucienu trases un jaunām figūrām snovparkā.

Olimpiskais centrs Ventspils samazinājis cenas slidotavai, slēpošanas kalnam un fitnesa nodarbībām.

Pakalpojumu cenu izmaiņas noteiktas, ņemot vērā vispārējo nozares cenu līmeņa analīzi un attīstības tendences, kā arī ventspilnieku ierosinājumus. Ventspils sporta bāžu pakalpojumu cenas joprojām saglabājas zemākas nekā citās Latvijas lielākajās pilsētās.

Publiskās slidotavas apmeklējums līdz šim maksāja 1.80 Ls. Turpmāk darba dienās līdz plkst. 14:00 šis pakalpojums izmaksās tikai 50 santīmus, bet bērni līdz sešu gadu vecumam pieaugušo pavadībā varēs slidot bez maksas.

Slēpošanas kalna Lemberga Hūte apmeklētājiem cenas samazinātas gan pacēlājiem, gan inventāra nomai. Apmeklējot Lemberga Hūti darba dienās no plkst. 15:00 līdz 18:00, pacēlāja un inventāra noma par 3 stundām izmaksās 5 Ls. Iepriekš par to bija jāmaksā 6.50 Ls par pirmo stundu un 4.50 Ls par katru nākamo stundu. Savukārt bērniem līdz 6 gadiem, ja galvā būs ķivere, tagad pacēlājs būs bez maksas, bet pensionāriem par nokļūšanu kalna galā būs jāmaksā tikai 1 Ls. Turklāt slēpošanas un snovošanas priekus Lemberga Hūtē varēs baudīt ilgāk, jo katra nākamā stunda prasīs mazākus tēriņus – pacēlājam cena samazināta no 2 Ls uz 1.50 Ls, bet snovborda un slēpošanas komplektam no 2.50 Ls uz 2 Ls.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Cēsu atpūtas komplekss "Žagarkalns" šonedēļ, 1.decembrī, atklās ziemas slēpošanas sezonu, liecina "Žagarkalna" publiskotā informācija mājaslapā.

Salīdzinājumā ar citām Latvijas atpūtas vietām agrāka sezonas sākšana "Žagarkalnā" ir iespējama, jo otro vasaru uzņēmums zem īpaša seguma glabāja iepriekšējās ziemas izskaņā sarūpētos sniega krājumus.

Atpūtas komplekss atzīmēja, ka pagājušā gada sniega krājumi ir labi saglabājušies, līdz ar to šonedēļ ir atsegta sniega kaudze un sākts izlīdzināt sniegu "Cīruļkalna" nogāzē. "Esam uzšāvuši sniegu uz abiem pacēlāja ceļiem, un brīvdienās varētu darbināt jau divus pacēlājus," sacīts "Žagarkalna" mājaslapā.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" pārstāvis pastāstīja, ka slēpošanas trasēm pirmo sniegu sāks pūst drīzumā, taču šonedēļ tas vēl nenotiks.

Aizvadītais finanšu gads bijis viens no veiksmīgākajiem visā SIA "Riekstu kalns" darbības laikā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

SIA "Riekstu kalns" praktiskā darbība notiek Baldonē un no 2004.gada uzņēmums izveidojis 13 nogāzes ar kalnu slēpotāju pacēlājiem, distanču slēpošanas un kameršļūkšanas (ragaviņu) trasēm.

Iepriekšējā finanšu gadā SIA "Riekstu kalns" apgrozījums palielinājās par 5,98%, sasniedzot 1,17 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 224,76 tūkstošus eiro.

Ņemot vērā ziemas garumu, uzņēmums skaidro, ka pievērš uzmanību slēpošanas centra ātrai atvēršanai, papildus iznomājot strāvas ģeneratorus, kas ļauj saražot vēl vairāk sniega laika vienībā, tādējādi atverot trases maksimāli īsā laika periodā.

Iesniegtajā gada pārskatā SIA "Riekstu kalns" vadība norādījusi, ka tuvākajos gados ir plānots atvērt 3 jaunas slēpošanas trases, kā arī pilnīgi jaunu, apjomīgu kameršļūkšanas trasi, kas būtu daudz drošāka apmeklētājiem un spētu uzņemt praktiski neierobežotu daudzumu brauktgribētāju. Paredzēts arī eksperimentēt, atverot dažas vasaras atrakcijas arī ziemā, kas palīdzētu SIA "Riekstu kalns" palielināt apgrozījumu un popularizēt vasaras izklaides.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

A. Lemberga aizturēšana varētu izraisīt varas maiņu Ventspils tranzītbiznesā.

Līdz Db nodošanai tipogrāfijā Rīgas Centra rajona tiesa vēl nebija pieņēmusi lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu Ventspils mēram. Prokuratūra paziņojusi, ka apsūdzība (skat. tab.) Aiva-ram Lembergam uzrādīta par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas ir saistīts ar kukuļu izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā 10 milj. Ls apmērā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastiprinātu ietekmi Latvijas kuģniecībā (LK). Procesa virzītājs Lembergam piemērojis pirmsapcietinājuma aizturēšanu, ziņo LETA.

A. Lemberga advokāts Aivo Leimanis apstiprina, ka Ventspils mērs aizturēts t.s. Ventspils amatpersonu lietas ietvaros, kurā Lembergam piemērots liecinieka statuss. Tas noticis trešdien ap plkst. 8:30 no rīta, kad viņš devies pie ārsta. Kā uzskata Leimanis, Lemberga apcietināšana notikusi nelikumīgi, jo viņam minētajā lietā bija liecinieka, nevis aizdomās turamā statuss, ziņo LETA. Jau ziņots, ka Lembergam pērn uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis ·veicē reģistrētās kompānijas Multinord AG akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos 453 tūkst. Ls. Tāpat Lembergs kopš 1994. gada esot bijis slēpts Kālija parka akcionārs.

A. Lemberga pilnvarotā persona prokuratūrai atklājusi Ventspils mēra patiesos īpašumu apmērus.

Aivars Lembergs vai viņa ģimenes locekļi caur virkni ārzonas kompāniju kopš 90. gadiem bijuši līdzīpašnieki un patiesie labuma guvēji vismaz vairākos desmitos lielāko Ventspils uzņēmumu.

Labumu gūst Lembergi

G. Laiviņš-Laivenieks prokuratūrā pratināts vairākkārt, un viņa liecības izklāstītas uz desmitiem lappušu. To kopējā būtība – gan pirms, gan pēc virknes dokumentu uzrādīšanas advokāts atzīst daudzu ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ciešu saistību ar A. Lembergu vai viņa ģimenes locekļiem – Anriju un Līgu Lembergiem, kuri esot patiesie labuma guvēji.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Garās brīvdienas nākušas par labu slēpošanas kalnu biznesam, jo veidojušās pat rindas, atzīst kalnu īpašnieki.

Golgāta kalnā slēpotāji stāvējuši rindā un slēpju noma jau no rīta «izgrābta tukša», atzīst SIA ABI — 2 valdes priekšsēdētājs Juris Stradiņš. «Šogad noteikti ir trīs reizes labāk nekā pērn, kad sezonu sākām tikai 26. janvārī. Šajā sezonā kalns uz nedēļu bija atvērts jau no 25. novembra, un tagad kopš 20. decembra esam strādājuši bez pārtraukumiem. Uz apmeklētāju skaitu pagaidām krīze iespaidu nav atstājusi, un liekas, ka izklaidēm nauda netiek taupīta,» atzina J.Stradiņš. Arī kafejnīca pie kalna strādājusi ar ļoti lielu jaudu. Viņš lēš, ka dienā Golgāta kalnu apmeklē vairāk nekā 500 slēpotāju. «Brīvdienas mums bija pilnas smaga darba, bet patīkamas,» rezumēja J.Stradiņš.

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Foto: Pexels.com / Chris Peeters

No 2024. gada 1. decembra automašīnu vadītājiem jāņem vērā kāda būtiska nianse – satiksmē drīkstēs izmantot tikai tādus auto, kas aprīkoti ar riepām, uz kurām redzams “kalns un sniegpārsliņa” simbols. Saistībā ar šo tēmu radušās daudzas neskaidrības, tāpēc šī raksta ietvaros Riepu garāža speciālisti kliedēs izplatītākos mītus un izstāstīs, kādas ziemas un vissezonas riepas turpmāk drīkstēs izmantot ziemas periodā!

Izmantot drīkst tikai ziemas un vissezonas riepas ar “kalns un sniegpārsliņa” simbolu

Piedzīvojumu parkā Ventspilī šī gada vasaras sezona veiksmīgi aizvadīta. Laikā periodā no aprīļa līdz oktobrim, vasaras atrakcijās savu veiklību un azartu pārbaudījuši gandrīz 16 tūkstoši aktīvās atpūtas cienītāju. Parka teritorijā notikuši arī plaši sarīkojumi – Ventspils vasaras tūrisma sezonas atklāšana, brīvdabas festivāls uz vairākām skatuvēm Terra Winda, rokmūzikas festivāls Ikrs + 2008, sacensības MTB un BMX, informē parka apsaimniekotāji - OC Ventspils.

Šī Piedzīvojumu parkam bija jau otrā sezona. Vasarā atpūtnieki varēja izložņāt pa virvju trasi „Kaķa taka”, nobraukt pa savdabīgu kameršļūkšanas trasi, ripināties lejā no kalna ar skrejriteņiem un izlēkāties batutos. Lai atpūta būtu vēl pilnīgāka, parkā 2008.gadā papildus tika izveidota peintbola trase, iegādāti elektromobīļi bērniem un uzstādīta ekstrēma atrakcija – katapulta. No pavasara Piedzīvojumu parka apmeklētāji varēja baudīt gardas picas servisa ēkas kafejnīcā Stender’s Pica.

Sākot ar novembri Piedzīvojumu parka virvju trasi Kaķa taka un peintbola spēli varēs apmeklēt tikai ar iepriekšēju pieteikšanos. Savukārt kafejnīca „Stender’s Picaturpinās strādāt. Bet, kad Latviju sasniegs ziema un gaisa temperatūra nokritīsies zem nulles, darbu sāks slēpošanas kalns „Lemberga hūte”, kas šogad kļuvis vēl augstāks.

Kopš ziemas iestāšanās slēpošanas kalnu Lemberga hūte jau apmeklējuši septiņi tūkstoši apmeklētāju, informē kalna apsaimniekotājs Olimpiskais centrs Ventspils.

Slēpošanas kalna Lemberga hūte ceturtā sezona oficiāli sākās 2009. gada 18. decembrī, un jau pirmajās nedēļās to paspējis apmeklēt liels skaits atpūtnieku. Īpaši daudz ziemas prieka cienītāju kalnā pabijuši Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās, kad slēpošanas un snovborda trasi apmeklēja pusotrs tūkstotis atpūtnieku.

Šajā gadā kalna apmeklētāji izteikuši atzinību par kalna paaugstināšanas laikā izveidoto nogāzes slīpumu, kas ļauj to pilnvērtīgi izmantot jebkuras sagatavotības līmeņa slēpotājiem un

snovbordistiem. Trases abās pusēs ierīkotie pacēlāji – enkurveida un multilifts – samazina rindu garumu aktīvākajās stundās. Necerēti lielu atsaucību ieguvusi arī ģimeņu atrakcija – kameršļūkšanas trase, kur brīvdienās veidojas rindas. Ņemot vērā apmeklētāju ieteikumus, trasē izveidota vēl viena starta platforma, sniedzot iespēju apmeklētājiem pašiem izvēlēties, cik strauju nobraucienu ar kamerām viņi vēlas. Šajā sezonā slēpotājus apkalpo arī kafejnīca Stender’s pica.

Šajā nedēļas nogalē pirmās slēpošanas trases Latvijā plāno atklāt ziemas sezonu un mēģinās strādāt, ievērojot valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus.

Cēsu pusē esošajā "Žagarkalnā" pirmdien sāka ražot sniegu ar cerību, ka nedēļas nogalē tiks atvērta pirmā trase.

Šajā atpūtas vietā darbs tiek plānots, ievērojot Covid-19 ierobežojumus. Galvenais noteikums būs slēpotāju skaita ierobežošana vienā trasē un uz viena pacēlāja konkrētā laika periodā. Šajā nolūkā pirms ierašanās trasē klientiem būs jāreģistrējas elektroniskā sistēmā un jārezervē slēpošanas laiks. Katra diena tiks sadalīta divu stundu periodos un slēpotāji varēs pieteikties tikai uz šo laiku. Pacēlāja biļeti varēs nopirkt tikai uz konkrētajām divām stundām.

Arī slēpošanas inventāra nomas telpās drīkstēs atrasties tikai limitēts apmeklētāju skaits, lai nepārsniegtu 20% no telpu ietilpības. Savukārt kafejnīca ēdienu izsniegs līdzi ņemšanai.

Pēc aizvadītas ziemas vairākas slēpošanas bāzes plāno pārdot savu biznesu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Brokeru kompānija Orient Baltic piedāvā iegādāties slēpošanas bāzi Daugavpilī par 190 000 LVL. Piedāvājumā ir uzņēmumam piederoša 2 ha zeme, papildus tam uzņēmums nomā zemi 5.6 ha no VAS Latvijas Valsts meži. Teritorijā ir slēpošanas inventāra pieņemšanas punkts un kafejnīca un vairākas slēpošanas, snovborda un iesācēju slēpošanas trases ar moderniem pacēlājiem, kā arī distanču trasi.

Biznesa konsultāciju kompānijas Laika stars vadošais konsultants Jānis Pinnis norāda, ka šobrīd par šādu summu pārdot slēpošanas bāzi nav iespējams. "Reālā cena šim kompleksam ir uz pusi mazāka, taču arī par šādu summu šobrīd pārdot būs sarežģīti, jo pārdošanas tirgus nav aktīvs un it īpaši tūrisma jomā. Spriežot pēc šīs ziemas, slēpošanas bizness Latvijā šogad nes zaudējumus. Vairāki uzņēmēji mēģina pārdot biznesu, taču pagaidām pircēju nav un diez vai būs. Vislabāk ir nogaidīt līdz ziemai un paskatīties, kāda būs ziema, vai arī mēģināt pārorientēties uz vasaras atpūtu," iesaka finanšu eksperts Jānis Pinnis.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.