A. Lemberga pilnvarotā persona prokuratūrai atklājusi Ventspils mēra patiesos īpašumu apmērus.
Aivars Lembergs vai viņa ģimenes locekļi caur virkni ārzonas kompāniju kopš 90. gadiem bijuši līdzīpašnieki un patiesie labuma guvēji vismaz vairākos desmitos lielāko Ventspils uzņēmumu.
Labumu gūst Lembergi
G. Laiviņš-Laivenieks prokuratūrā pratināts vairākkārt, un viņa liecības izklāstītas uz desmitiem lappušu. To kopējā būtība – gan pirms, gan pēc virknes dokumentu uzrādīšanas advokāts atzīst daudzu ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ciešu saistību ar A. Lembergu vai viņa ģimenes locekļiem – Anriju un Līgu Lembergiem, kuri esot patiesie labuma guvēji.
Par Lihtenšteinā reģistrēto Annapolis Anstalt – dalībnieku nozīmīgāko Ventspils tranzītuzņēmumu akcionārā SIA Puses advokāts liecinājis: «Annapolis Anstalt beneficiārs [reālais vai ekonomiskais ofšora kompānijas īpašnieks, kas atšķiras no reģistrētā vai nominālā īpašnieka] ir Anrijs Lembergs, kas man ir zināms no 1997. gada. 2005. gada beigās vai 2006. gada sākumā esmu saticies Rīgā ar ārvalsts komersanta Annapolis Anstalt direktoru Reinhardu, kurš bija ieradies darba vizītē, lai tiktos ar Anriju Lembergu un mani. Šai laikā direktoram un man bija pilnīgi skaidrs, ka beneficiāru uzskaitē nekas nav mainījies, proti, Anrijs Lembergs ir patiesā labuma guvējs.» Vēlāk viņš piebildis, ka bijis Aivara Lemberga izvēlēts Annapolis Anstalt pilnvarnieks Latvijā: «Jautājumos par rīcību saistībā ar Annapolis Anstalt darbību es sev saistošu informāciju saņēmu mutiski no Aivara Lemberga. Tāds bija mūsu sadarbības modelis.»
Līdzīgas liecības viņš sniedzis par Britu Virdžīnu salās reģistrēto Barnes Industries Ltd – dalībnieku Latvijā reģistrētajā SIA Baltimar VT: «Domāju, ka par beneficiāriem šī ārvalsts komersanta Barnes Industries Ltd uzskaites dokumentācijā ir jābūt norādītiem Lembergu ģimenei, jo gan mana iecelšana pilnvarnieka statusā notika pēc saskaņošanas ar Aivaru Lembergu, gan arī, veicot šī ārvalsts komersanta pārstāvniecību, es lēmumus pieņēmu pēc saskaņojuma ar Aivaru Lembergu vai viņa mutiskajiem norādījumiem. Man nav ziņu, ka Barnes Industries Ltd būtu bijuši citi beneficiāri kā Lembergu ģimene.»
Virkne kompāniju
Tāpat G. Laiviņš-Laivenieks liecinājis par virkni ārvalstu kompāniju, kuras bijušas vai ir pazīstamu Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieces. Tā par IAG Industrieanlagen GmbH (akcionāru AS Ventbunkers), Electrotech (Europe) Limited (dalībnieci SIA Noord Natie Ventspils Terminals, AS SZMA V, SIA Ventshoes, AS VentTopaz), Digentia Corporation (dalībnieci AS Ventrans), Kaywood International Ltd (dalībnieci SIA Ventako, AS Ventbetons, AS Venceb, SIA Ventplac, SIA Lat Transnafta), Somers Business Limited advokāts apliecinājis: «Visās pārējās minētajās ārvalstu komercsabiedrībās, pēc manām domām, par beneficiāriem būtu jābūt reģistrētai Lembergu ģimenei, izņemot ārvalstu komersantu Somers Business Limited, kur bez Lembergu ģimenes par beneficiāriem vēl būtu jābūt reģistrētiem tāpat Olafam Berķim, Igoram Skokam un Mamertam Vaivadam.»
Reizēm A. Lembergs vai viņa ģimenes locekļi veikuši ārvalstu uzņēmumu pirkumus: «Netherfin FinancialServices B.V. tika nopirkts ar eksistējošiem direktoriem, ko piedāvāja Rūdolfs Meroni un Aivars Lembergs piekrita tam, jo Aivaram Lembergam bija nepieciešams piederošo ārvalsts komersantu Kaywood International Ltd. un daļēji piederošo (aptuveni 20%) Ost Trading & Finance Ltd nomainīt ar ES jurisdikcijā reģistrētām uzņēmējsabiedrībām. Šai sakarā Kaywood International Ltd tika nomainīta ar NetherfinFinancialServices B.V., bet Ost Trading & Finance Ltd ar London Industries Ltd. Man nav ziņu, ka ārvalsts komersanta Netherfin Financial Services B.V. beneficiāri, tas ir Lembergu ģimene, būtu mainījušies.»
Par pašu Nīderlandē reģistrēto uzņēmumu Netherfin Financial Services B.V. – dalībnieku Latvijas kompānijās SIA Lat Transnafta, SIA MaGriD un SIA NFS – G. Laiviņš-Laivenieks liecinājis: «Cik man zināms, tad par beneficiāriem vai labuma guvējiem šai kompānijā būtu jābūt norādītiem Lembergu ģimenei vai ar to saistītām personām, jo tikai tā tas būtu atbildis faktiskajam stāvoklim, ja vienīgi man nezināmos apstākļos kāds no beneficiāru pārstāvjiem nebūtu kompānijas valdei devis instrukciju par ko citu.» Vienlaikus advokāts norādījis uz tradicionālu «Lembergu ģimenes interešu pārstāvības mehānismu»: «Pilnvaru izsniegšana man bija saistīta ar jau no 90. gadu beigās izveidojušos Lembergu ģimenes interešu pārstāvības mehānisma, kas sevī ietvēra to, ka es veicu vairāku ar šīm interesēm saistītu kompāniju pārstāvniecību Latvijā.»
Uzraudzīšanas shēmas
Shēma, kā ģimene uzraudzījusi savus uzņēmumus, bijusi šāda: «Kopš esmu bijis Netherfin Financial Services B.V. pilnvarnieks, beneficiāru pārstāvji Aivars Lembergs un Anrijs Lembergs zināja, ka veicu šīs pilnvarnieka funkcijas, jo visos galvenajos jautājumos, kuros man ar savu rīcību bija jāizsaka pilnvardevēja griba, es konsultējos gan ar viņiem, gan ar [Rūdolfu] Meroni un tikai pēc attiecīgas piekrišanas vai norādījumu saņemšanas veicu, piemēram, balsojumu dalībnieku sapulcē. Protams, galīgos un izšķirošos lēmumus pieņēmu saskaņā ar beneficiāru – Aivara Lemberga vai Anrija Lemberga norādījumiem, kuri galvenokārt izteikti mutiski.»
Līdzīgi bijis ar KaywoodInternational Ltd un Electrotech (Europe) Ltd: «Es biju ārvalsts komersantu Kaywood International Ltd un Electrotech (Europe) Ltd pilnvarnieks Latvijā. Šo komersantu darbības noteikumus un līdzdalību uzņēmējsabiedrībās Latvijā pamatā noteica Aivars Lembergs. Protams, bija gadījumi, kad es pats pieņēmu lēmumus kā pilnvarnieks, bet tie bija mazsvarīgi jautājumi. Būtiskos jautājumos kā, piemēram, gada pārskata apstiprināšana, peļņas izmantošana un citi, es vienmēr pirms lēmuma pieņemšanas konsultējos ar Aivaru Lembergu.»
Dažkārt ofšoru ķēdes bijušas garākas. Piemēram, par Antiļu salās reģistrēto Barnaby International N.V. advokāts liecinājis: «Tas ir mātes uzņēmums firmai Netherfin Financial Services B.V. Pēc loģikas BarnabyInternational N.V. beneficiāriem ir jābūt Lembergu ģimenei. (..) Firma Barnaby International N.V. tika nopirkta Aivara Lemberga interesēs.» Advokāts liecinājis arī par iespaidīgiem darījumiem, aiz kuriem stāvējis tieši A. Lembergs – piemēram, par lēmumu saistībā ar Briskly Ltd – AS Ventspils tirdzniecības osta akcionāru, kura kapitāldaļas Valentīns Kokalis 2005. gadā pārdevis A. Lembergam: «Viņa gala lēmums bija, ka šīs daļas pirks personīgi, bet, cik atceros, tad līguma noslēgšanas nobeiguma stadijā par pircēju uzstājās Aivaram Lembergam piederošā SIA Ala 2002.»
Par dažām droši nezina
Par labi zināmo SIA Mineral-Trans-Serviss, SIA Ostas flote, SIA Seastar, AS Kālija parks, AS Ventspils tirdzniecības osta dalībnieku – Nīderlandē reģistrēto Bellaggingsmaatschappij Geit B.V. G. Laiviņš-Laivenieks liecinājis: «Es zinu, ka par Bellaggingsmaatschappij Geit B.V. beneficiāriem ir bijuši nosaukti Oļegs Stepanovs (50% no kapitāla) un Aivars Lembergs (50% no kapitāla) vai viņa bērni Anrijs Lembergs un Līga Lemberga, un man nav informācijas, ka šai sakarā būtu kas mainījies, bet precīzi uz šo jautājumu, protams, var atbildēt tikai ārvalsts komersanta Bellaggingsmaatschappij Geit B.V. valde, kurai jābūt pilnīgai informācijai par beneficiāru stāvokli.» Tomēr advokāta liecības bijušas nepārprotami skaidras: «2006. gada rudenī ārvalsts komersanta Beleggingsmaatschappij Geit B.V. beneficiāri un to sadalījums vēl bija tāds pats kā jau iepriekš minēju – Oļegs Stepanovs (50% no kapitāla) un Aivars Lembergs (50% no kapitāla) vai viņa bērni, jo beneficiāru reģistrācijas dokumentos tika fiksēti Anrijs Lembergs un Līga Lemberga.» Turklāt arī šajā gadījumā aiz pirmā ofšora bijis vēl otrs – Antiļu salās reģistrētais Euridice Corporation N.V.: «Par ārvalsts komersanta Euridice Corporation N.V. beneficiāriem būtu jābūt līdzīgās daļās reģistrētiem Lembergu ģimenei 50% un Oļegam Stepanovam 50% no pamatkapitāla.»
Pratināšanās izrādījies, ka G. Laiviņš-Laivenieks labi atceras arī 90. gadu notikumus un varējis liecināt arī par AS Kālija parks, AS Ventbunkers un AS Ventamonjaks patiesajiem īpašniekiem. Tā advokāts sniedzis skaidras liecības par 450 viņa turētajām Lihtenšteinas Ventk Company Limited – SIA Solvtrans, AS Ventspils Apvienotā Baltijas banka, SIA Ventspils tirdzniecības sabiedrība, AS Ventminerāls un AS Ventamonjaks dalībnieka – akcijām: «Tās es turu Aivaram Lembergam par labu. (..) Ventk Company Limited akcionāru sapulcēs esmu piedalījies, par sapulcē pieņemtajiem lēmumiem informēts Aivars Lembergs. Savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem saskaņoju ar Aivaru Lembergu.»
Ventspils mēra uzticības persona skaidrojusi arī pārmaiņas Ventbunkera koncerna akcionāru vidū, minot Īrijā reģistrēto Sappo Limited: «Aptuveni 1999. gadā Sappo Limited savas AS Ventbunkers akcijas pārdeva Yelverton Investments B.V. Savukārt, pēc manis rīcībā esošās informācijas, 1999. gadā Yelverton Investments B.V. beneficiāri bija Valentīns Kokalis, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs, Jānis Blažēvičs un Aivars Lembergs vai kopā ar bērniem – Līgu un Anriju Lembergiem. Cik man zināms, tad šodienas akcionāru sastāvs ir tāds pats, izņemot Valentīns Kokalis, kurš savu līdzdalību pārdeva proporcionāli pārējiem beneficiāriem. Darījums noformēts 2003. gadā.»
Atceras arī 90. gadus
Par Šveicē reģistrēto, Latvijas medijos daudzkārt pieminēto Multi Nord AG – AS Kālija parks akcionāru viņš liecinājis: «Cik man zināms, tad Multi Nord AG patiesā labuma guvēji vienlaicīgi varēja būt vairākas personas, tas ir, no 1996. gada Grigorijs Lučanskis, Oļegs Stepanovs, Aivars Lembergs, Lomakins un, iespējams, citi uzņēmēji (līdz 1996. gadam bija iespējams Ainārs Gulbis un Māris Forsts). Esmu dzirdējis, ka Aivaram Lembergam laika posmā pēc 1996. gada līdz Multi Nord AG iespējamai likvidācijai (aptuveni ap 1999. gadu) varēja būt ap 20 Multi Nord AG akcijām.»
A. Lembergs esot bijis slēpts līdzīpašnieks pat Ventspils Apvienotajā Baltijas bankā – caur ārzonas uzņēmumu Ost Services Zurich AG (vēlāk – Ost Services AG): «Uz 1996. gadu Ost Services Zurich AG patiesā labuma guvēji bija Jānis Blažēvičs, Aivars Lembergs, Valentīns Kokalis, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs. Katram bija tiesības uz aptuveni 20% uz Ost Services Zurich AG kapitālu, kura lielums bija 100 000 Šveices franku. Aptuveni 2002. gadā Valentīns Kokalis pārdeva savu līdzdalību proporcionāli pārējiem dalībniekiem, tajā skaitā Aivaram Lembergam. 2006. gadā Jānis Blažēvičs pārdeva savu līdzdalību Aivaram Lembergam.»
Lembergs klusējis
Pats A. Lembergs nekad nav oficiāli atzinis, ka būtu bijis kādu ārzonas uzņēmumu līdzīpašnieks vai slēpti būtu īpašnieks lielākajā daļā Ventspils tranzītuzņēmumu. Viņa oficiālajās deklarācijās no 2000. līdz 2006. gadam norādīts nepilns pusotrs desmits Latvijas uzņēmumu, kuros pārsvarā viņam oficiāli piederējušas nelielas kapitāldaļu paketes, turklāt šo uzņēmumu skaits gājis mazumā.
Spilgtākais A. Lemberga izteikums saistībā ar viņa līdzdalību ārzonas uzņēmumos datējams ar 2003. gada jūniju. Tad Ventspils mērs paziņoja, ka nezinot, kas ir jau pieminētās Yelverton Investments īpašnieki, – cik viņš saprotot, tas esot «ilgtermiņa finanšu investors, kuram interesē kompānijas vērtības pieaugums un kurš kaut kādā brīdī droši vien pārdos savu daļu». Uz jautājumu, vai viņš var apzvērēt pie savu bērnu veselības, ka nezina Yelverton patiesos saimniekus, A. Lembergs tolaik atbildēja: «Ko man zvērēt? (..) Es varu zvērēt pie savas veselības, pie savas mammas veselības, ja jums tas rada kaut kādu apmierinājumu. Un es varu zvērēt pie jūsu veselības, ar noteikumu, lai jūs ieturat normālu dzīvesveidu.»
Vakar A. Lemberga mobilais telefons bija izslēgts, bet viņa advokāts Aivo Leimanis atbildēja, ka jautājumi par šādām tēmām jāuzdod pašam A. Lembergam: «Es šajā procesā pārstāvu citu personu. Kuru? To laiks rādīs. Šajā procesā Aivaru Lembergu pārstāv Irina Kauke.» Savukārt I. Kauke uz telefona zvanu un īsziņu neatbildēja.