Alus Labietis radītāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis iestrādājušies jaunajā ražotnē Ādažos, skatās uz eksporta iespējām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākotnēji alus darītava Labietis radusies Rīgā, Aristīda Briāna ielā, taču laika gaitā ražošanai tur kļuvis par šauru, tādēļ nu jau gadu alus darītāji mitinās arī Ādažos, Eimuros, kur pērn iekārtota jaunā darītava. Kā stāsta R. Pļaviņš, kopumā ražotnes izveidē un iekārtu iegādē investēti aptuveni 250 tūkstoši eiro.

«Rīgā kļuva par šauru un arī vēlējāmies alu normāli pildīt pudelēs, lai to varētu piedāvāt veikaliem un citām tirdzniecības vietām, pieprasījums bija arī eksporta jomā, līdz ar to bija jāmeklē nauda straujākai attīstībai,» viņš stāsta. Pašiem šādas naudas nebija, līdz ar to viņi aizņēmušies no lētākā iespējamā avota – attīstības finanšu institūcijas Altum.

Nostiprinājies Latvijā, ekstrēmo dēļu sporta veida ražotājs Boont pēta iespējas ārzemēs un ar laiku vēlas būt viens no lielākajiem dēļu ražotājiem Eiropā

SIA Boont izgatavo dažādus dēļus, kas domāti ekstrēmajiem sporta veidiem, šobrīd – pamatā veikbordam. «Sākam izstrādāt arī snovborda dēļus. Pērn un aizpagājušajā gadā taisījām slēpes, tostarp arī ūdensslēpes. Esam sākuši taisīt kaitbordus un domāju, ka šoziem mēģināsim uztaisīt tā, lai nākamgad mums būtu savi. Izgatavojam arī longbordus, bet ne pārāk daudz. Varbūt vajadzēja vairāk pievērsties tiem, bet mūsu aizraušanās ir veikbords, tāpēc vairāk strādājam pie tiem,» saka Pāvels Losevs, SIA Boont īpašnieks.

Lai izgatavotu labu veikborda dēli, ir jāņem vērā daudz nianšu, tiem jābūt izturīgiem un ne pārāk smagiem. Tāpat, atšķirībā no tā, kā kurš dēli izmanto, tie jāveido dažādi. Piemēram, vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. «Spēlējamies ar elastību,» saka Pāvels.

Aizdevumu salīdzināšanas platformā Altero cilvēki visbiežāk izskata iespēju aizņemties piecus tūkstošus eiro remontam, auto iegādei vai kādam lielākam pirkumam; uzņēmums pēta iespējas attīstīties citās valstīs

«Katru mēnesi ir jauns rekords gan izsniegto kredītu apjomā, gan arī mūsu ikmēneša apgrozījumā. Kopš janvāra pēc piedāvājuma izvērtēšanas Altero platformā ir izsniegti kredīti 8,5 miljonu eiro apjomā. Kopš septembra katru mēnesi tiek izsniegts pusotrs miljons eiro mēnesī, un līdz gada beigām sasniegsim 12 miljonu eiro atzīmi,» stāsta Artūrs Kostins, SIA Altero vadītājs. Mēnesī platforma tiek apmeklēta 70 tūkstošus reižu, un līdz šim sev pieejamos aizdevumus apskatījuši 26 tūkstoši cilvēku, no kuriem 15% līdz 20% reāli arī tos izmanto. 25% interesentu kreditētāji atsaka aizdevumu, daļa cilvēku pārdomā un neizmanto iespēju saņemt līdzekļus, piemēram, 15% interesentu aizdevumu piedāvā tikai viena kompānija, kam parasti ir visai augsta procentu likme.

Šodien būvlaukuma pārvaldības sistēmai Orocon ir daudz lielāka konkurence nekā pirms trim gadiem; tās izstrādātāju Aleksandra Švaikova un Andreja Čumakova skatījumā tā ir laba zīme

Agrāk SIA Orocon risinājums bija vairāk kā būvniecības kompāniju resursu plānošanas sistēma, bet tagad tā ir būvlaukuma pārvaldes sistēma, kas domāta tieši celtniecības uzņēmumiem, lai tie ekonomētu laiku.

«Realitāte ir tāda, ka būvniecības darbu pārvaldniekiem ir jātiek galā ar četras reizes vairāk mikrodatu, nekā biroja darbiniekiem, kuriem ir jāpiedalās sapulcēs, jāatbild uz e-pastiem utt.,» saka Aleksandrs. Tas saistīts ar to, ka būvlaukumā strādā ne vien ģenerāluzņēmējs, bet arī daudzi apakšuzņēmēji, kuriem katram ir savs uzdevums. Gadās, ka viens apakšuzņēmējs otram aizsūtījis nepareizos rasējumus, to saprot tikai nākamajā dienā. Ir zaudēts laiks, nauda, materiāli. Ne vienmēr šāda sistēma palīdzēs no tā izvairīties, bet vismaz piefiksēs problēmu. «Tās sakne ir mikrodati. Būvnieki kavē darbus ne tāpēc, ka ir slikti speciālisti, bet gan tāpēc, ka visa informācija ir vienā prātā. Mēs gribam palīdzēt būvniekiem un pārbīdīt šo informāciju no viena cilvēka, kuram tā ir galvā, e-pastā, nepiefiksētās WhatsApp sarunās un telefonzvanos, uz vienotu sistēmu,» viņš teic. Nesen uzņēmums izstrādāja pilnībā jaunu sistēmu. «Tas ir līdzīgi kā ar kompasu – ja tas «klibo», nokļūsi nevis Liepājā, bet Ventspilī. Mūsu iepriekšējā sistēma «kliboja»,» atzīst Andrejs. Aleksandrs piebilst, ka viņi nolēma izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, nevis pārtaisīt veco, jo reizēm tā ir lētāk. Šajā gadījumā bija izdevīgāk visu darīt no sākuma, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. «IT nozarē reizēm ir krietni vieglāk uzbūvēt pilnībā no jauna, nekā rekonstruēt veco,» viņš saka.

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

Zīmola Sofia Lark īpašniece Laura Selecka rotu izgatavošanu arvien sauc drīzāk par hobiju – mode ir lēns bizness

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Es neesmu gatava izmantot nezināmas izcelsmes materiālus, ielikt savās rotās sliktas sastāvdaļas. Ir metāli, ko nēsāt ir kaitīgi, bet ko plaši izmanto bižutērijā. Vai mums ir vajadzīgas īslaicīgas lietas? Vai ir vajadzīgas vienas sezonas somas, jostas, auskari? Es vēlos izgatavot ilgtermiņa lietas,» viņa norāda. Tirdziņos Laura novērojusi, ka mūsu amatnieki un mākslinieki attīstās un izgatavo dažādas labas lietas par pieņemamām cenām, kas turklāt izgatavotas atbildīgi, nemaitā veselību un vidi. Viņa atbalsta atbildīgu iepirkšanos – pirkt rotas, ko tiešām vajag, nevis ko uzliks vienu reizi. «Atverot sieviešu rotu lādītes, var redzēt daudz «štruntu», kas uzlikti vienu reizi. Varbūt nevajag 50 auskarus, bet gan tikai dažus, toties labus?» spriež Laura.

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Foruma PropTech Riga ietvaros noticis Latvijā pirmais ar nekustamo īpašumu jomu saistīto startup uzņēmumu konkurss.

Organizatoru mērķis bija pievērst uzmanību inovatīvām tehnoloģiskām idejām un piesaistīt biznesa enģeļu un investīciju fondu uzmanību uzņēmumiem, kas darbojās šajā jomā. Konkursā piedalījās 12 startup uzņēmumi no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Uzvarēja Latvijas kompānija, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs Giraffe360.

Konkursa žūrijas locekle Ieva Brence uzvarētāju raksturo šādi: «Oriģināla un inovatīva biznesa ideja ar ilgtspējīgu attīstības potenciālu. Lai gan tādas bija arī citiem startup izaicinājuma konkursa dalībniekiem, šajā gadījumā ļoti skaidri tika iezīmēta produkta oriģinalitāte un unikalitāte, attīstības iespējas, prezentācija bija ļoti pārdomāta, akcentējot galveno un iekļaujoties atvēlētajā laikā. Pārliecināja arī konkrētā uzņēmuma komanda, līdz šim sasniegtais. Ir liela ticība uzņēmuma Giraffe 360 turpmākai izaugsmei.»

Kafijas speciālisti izveido jaunu kafejnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā un plāno attīstīt franšīzi

SIA Rocket Bean Cafe līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Rodčenko, kuram Rīgā tagad pieder jau divas Rocket Bean kafejnīcas un kafijas grauzdētava Miera ielā, neslēpj – mērķis ir izglītot patērētājus, piedāvājot pasaulē labi zināmu kafijas ražotājvalstu produktu, kurš audzēts, transportēts, uzglabāts, grauzdēts un pagatavots pēc augstākajiem standartiem. Kafejnīca Dzirnavu ielā pārcelta no Vecrīgas, kur kļuvis par šauru. Jaunā vieta ir krietni plašāka – ar 55 līdz 60 vietām, kas, pēc Aivara domām, ir minimums, lai savu biznesu varētu atpelnīt. Rīgas klusais centrs par mājvietu izvēlēts arī tādēļ, lai panāktu pretī uzņēmējiem un citiem aizņemtiem ļaudīm, kas strādā tuvumā.

#Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku.

Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku, tomēr pārsvarā tās iegādājas Latvijas iedzīvotāji

Pirms trīs gadiem Aleksejs Golovņovs kopā ar sievu Kristīni nolēma mājas apstākļos izmēģināt roku koka naktslampiņu veidošanā. «Es nekādu divriteni no jauna neesmu izgudrojis, jo šādi produkti jau sen pieejami ASV un citu valstu tirgos, bet mūsu mērķis bija attīstīt savu redzējumu par koka naktslampiņām, skaidri definējot mērķauditoriju – bērni,» stāsta zīmola Happy Moon idejas autors Aleksejs Golovņovs.

Happy Moon nakts lampas ir izgatavotas no Latvijas bērza saplākšņa, apstrādātas ar ūdens bāzes krāsām un tajās ir iestrādātas speciālas matētas LED diodes, kurām ir ilgs kalpošanas laiks, turklāt tās nesakarst.

Sāku kā deviņdesmito gadu viduča pavārs-konditors – tā par sevi saka Valtera restorāna dibinātājs Valters Zirdziņš. Tajā laikā konditoreja likās skaistāka, dižāka, jo kulinārija vairāk asociējās ar padomju laika virtuvi. Lūzuma punkts bija ap 2000.gadu, kad es aizbraucu uz Vāciju, un man bija iespēja mācīties un strādāt tieši restorānā.

Pirms sava restorāna atvēršanas es dzīvoju un strādāju Valmierā, biju pavārs Dikļu pilī. Zinu, ka daudziem pavāriem ir sapnis par savu restorānu, un man bieži likās, ka es to nekad neizdarīšu. Vienmēr pietrūka kāds cilvēks, draugi, kas pamudina.

Domājot par savu restorānu, man bija blociņš ar pierakstiem. Tajā viena lappuse bija ar restorāna nosaukumiem, bija maziņi knifiņi, zīmēti trauki, dēlīši. Zināju, ka negribu lielu restorānu, kantainu, taisnstūra telpu. Telpām jābūt interesantām, mājīgām, ar māju sajūtu.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki savus sapņus nepiepilda, ir bažas – par kādu naudu es to izdarīšu? Daudzi saka – man jau tā nauda dzīvē neinteresē. Bet tomēr, lai uztaisītu restorānu, vajag kaut kādus līdzekļus. Pat ja tev ir māja, ir arī dakšas jānopērk, pannas un katli. Tas droši vien bija viens no iemesliem, kāpēc arī es kādu laiku to nedarīju, baidījos darīt vai nezināju, kā to izdarīt.

Jaunuzņēmumu konkursā Start Tel Aviv 2017 Latvijā uzvar Alina, kam būs iespēja sevi parādīt inovāciju festivālā DLD Telavivā un iepazīties ar Izraēlas jaunuzņēmumu ekosistēmu šī gada septembrī

DB jau rakstīja, ka Alina ražo un pārdod māla piedevas būvmateriālu ražotājiem ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Šis produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu un aizsargātu to no ultravioletā starojuma. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiāli būtiski piesārņo iekštelpu vidi, kas ir divas līdz piecas reizes kaitīgāka par ārtelpām, un Pasaules veselības organizācija atzīst, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no tosikā iekštelpu piesārņojuma, kas ir Alina dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē.

Sākot biznesu, uzņēmējiem jāsaprot, kā veidojas pašizmaksa, par kādu cenu tirgot preci tirdziņā un par kādu cenu piedāvāt preci tirgotājam

Produkta pašizmaksa veido vien 25% no gala cenas, zīmola turētāja uzcenojums ir vēl 25%, savukārt vēl 50% nāk klāt mazumtirdzniecībā, skaidro Anna Andersone, apģērbu zīmola Be-With radītāja. Viņa savu apģērbu biznesu sākusi nesen, saražotās partijas ir mazas, līdz ar to pašizmaksa ir augstāka. «Dabiski, man sanāk upurēt savu uzcenojumu, lai ieietu tirgū, lai mans produkts būtu konkurētspējīgs un lai varētu veikalā piedāvāt normālu cenu. Parasti pirmo partiju uzcenojums ir minimāls vai arī tās mazumtirgotājiem piedāvā par pašizmaksu. Tā ir cena ieiešanai tirgū. Pēc tam, kad tirgus ir notestēts, seko lielākas partijas un pašizmaksa, ražošanas cena samazinās. Tad var sākt pelnīt,» saka A. Andersone.

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Dīdžeja lielākā māksla ir nospēlēt tādu dziesmu, kuru publika nezina, bet visi ir sajūsmā un dejo

Tā uzsver SIA Rīgas DJ skola līdzīpašniece Kristiāna Kalniņa, kura kopā ar biznesa partneri Kasparu Dabru pirms trim gadiem īstenoja savu sapni par skolas izveidi. Abiem ir vairāk nekā desmit gadu pieredze dīdžeju (DJ) darbā, un kopīgā biznesa mērķis ir savas zināšanas nodot jaunajiem censoņiem un tiem, kuri vēlas pilnveidoties, iemācīties strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un DJ programmām, attīstīt ritma izjūtu un izprast mūzikas uzbūvi. «Tas tikai priecē, ja kāds no mūsu studentiem pēc tam tiek aicināts uz pasākumiem spēlēt mūziku. Tas nozīmē, ka mūsu ieguldītais darbs ir attaisnojies, bet ikvienam ir jāsaprot, ka skolā var iemācīties tikai dīdžejošanas pamatus, bet gaumi, savu stilu un mūzikas kolekciju ir katram pašam jāveido,» akcentē Kaspars, kuram tāpat kā Kristiānai Rīgas DJ skola ir pamatdarbs.

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Rīgā bāzētais latviešu jaunuzņēmums «Gamechanger Audio» ražo unikālus, inovatīvus ģitāru pedāļus, ar kuriem divu gadu laikā aizsniedzies līdz klientiem, kuru vidū ir pasaulslaveni mūziķi ne tikai mūsu kontinenta pusē, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs un citviet.

Kā tik daudz izdevies panākt tik īsā laikā, uzņēmuma līdzdibinātājs Didzis Dubovskis stāsta pieticīgi: «Pasaule vēl nav iekarota – mēs esam pārdevuši ap 3000 pedāļu, bet pasaulē ir vairāk nekā 50 miljoni ģitāristu, kam kaut kas no mūsu produkcijas būtu interesants... Mēs tos piedāvājam internetā un dažos veikalos ASV un Eiropā, taču, ņemot vērā, cik tur ir daudz mūziķu, mūzikas veikalu un cik liela interese par šo visu, turklāt ģitāra ir ASV nacionālais instruments, mums vēl ir daudz, kur tiekties.»

«Pirms diviem gadiem bija noiets aptuveni astoņu mēnešu ilgs ceļa posms, kas faktiski bija darbs pa vakariem. Sākumā tas vairāk bija inženieriem, kuri ieguldīja savas zināšanas un laiku, izstrādājot prototipu, taču arī pārējiem tas bija otrs projekts paralēli pilna laika darbam,» turpina Didzis. «Vēl tikai pērn bijām komanda četru cilvēku sastāvā, ik pa brīdim izmantojot daudzu draugu palīdzību, kuri pieslēdzās mums uz konkrētu projektu laiku, savukārt šogad jau esam izauguši līdz 15 cilvēku kolektīvam. Pirmie darba augļi sāka nākt, kad katrs no mums projektā jau bija ieguldījis apmēram 1500 stundas. Manuprāt, agrākais, kad vari novērtēt savu ideju, ir tikai tad, kad esi tajā ieguldījis vismaz 500 stundas reāla darba. Varbūt pat nepieciešamas tai veltīt kā minimums 1000 stundu, pēc tam gan jāveic kopsavilkums, lai saprastu, kas tad rezultātā ir sanācis un kā virzīties tālāk. Kad pirmais produkts Plus Pedal bija tikai prototipa stadijā, mēs startējām grantu programmā Atspēriens. Jāatzīst, ka pirmajā reizē mūsu idejai nenoticēja un neizdevās piesaistīt finansējumu. Pēc tā nepadevāmies un piedalījāmies vēlreiz, otrajā reizē iegūstot 15 000 eiro lielu atbalstu. Tas bija nozīmīgs finansiālais atbalsts uzņēmuma attīstībai. Vēl mums ļoti daudz palīdzēja plašais kontaktu loks, sākot ar inženierijas draugiem, biznesa paziņām, tostarp resursiem Rīgā – kaut vai konsultāciju ziņā. No mentoriem sākumā mums lielu atbalstu sniedza mūziķis un uzņēmējs, veikala Nartiss.lv vadītājs Vairis Nartišs. Viņš mūs paņēma kā līdzdalībniekus savā stendā izstādē Winter NAMM 2017. Tāpat viņš palīdzēja arī ar savu ticību – gan mums, gan mūsu idejai.»

SIA "Kedeon Solutions" risinājumu testē pieci pārtikas piegādes uzņēmumi un ir uzsāktas sarunas ar vairāk nekā 40 uzņēmumiem; divu mēnešu laikā plānots to piedāvāt tirgū.

Šobrīd piegādes biznesā ienāk daudzi uzņēmumi, kas iepriekš ar to nav nodarbojušies, un arī lielie spēlētāji pie lielas noslodzes sadarbojas ar partneruzņēmumiem vai individuāliem kurjeriem. Šādos apstākļos, jo īpaši karstā vasarā, rodas jautājums, vai pārtika ir droša ēšanai.

"Ja piegādes laikā ir nepareiza temperatūra un pircējs saņem bojātu ēdienu, tas var ne tikai slikti ietekmēt uzņēmuma reputāciju, bet arī apdraudēt patērētāja veselību. Visā pasaulē gada laikā aptuveni 600 miljoni cilvēku saslimst un 420 tūkstoši nomirst bojātas pārtikas dēļ. Varētu domāt, ka tas notiek tikai neattīstītās valstīs, bet pat Amerikā gada laikā četri tūkstoši cilvēku nomirst šāda iemesla dēļ. Nevienam nevajadzētu mirt bojātas pārtikas dēļ, taču, redzot pārtikas piegādes pakalpojumu attīstību, risks arvien palielinās. Visiem uzņēmumiem, kas veic pārtikas piegādi, vajadzētu sekot līdzi pareizai uzglabāšanai un pārtikas drošumam. Es pieļauju, ka ar laiku kontrole šajā piegādes posmā kļūs obligāta," spriež Reinis Skorovs, SIA "Kedeon Solutions" dibinātājs.

Apģērbu zīmols Zephyr iemieso to veidotāju, tērpu dizaineru Elizabetes Līzes Beļūnes un Annas Elizabetes Kasparsones izpratni par sievišķību

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Viņām kopīgā biznesa ideja radās pirms apmēram pusotra gada, kad abas bija TV raidījuma Rīgas stila pavēlnieks dalībnieces. «Viena otru iepriekš nepazinām, bet raidījuma filmēšanas laikā sapratām, ka mums ir viens skatījums uz lietām, līdzīga modes izjūta, līdz ar to varētu būt kopā viegli strādāt, un tas arī pierādījies, attīstot kopīgu projektu,» stāsta zīmola Zephyr veidotāja Anna.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākam biznesu: Vegānu kafejnīca nomaļākā ielā

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Veiksmīgākie Etsy mini akseleratora dalībnieki mēnesī ietirgo no 1830 līdz 2747 eiro, Db.lv pastāstīja akseleratora vadītājs Mikus Losāns.

Etsy mini akselerators ir pusotra mēneša ilga apmācības programma, kura palīdz izveidot savu Etsy veikalu un uzsākt pārdošanu. Kopumā tajā piedalījušies 308 dalībnieki.

Vasarā programma tiek īstenota kā neklātienes nodarbības video formātā. Līdz šim bijušas jau 10 šādas apmācības.

Etsy mini akselerators aizsākās 2016. gada vasarā, kuru vada M. Losāns, kurš jau sešus gadus palīdz cilvēkiem uzsākt biznesu Latvijas Universitātes (LU) Studentu Biznesa inkubatorā, veidojot programmas starta biznesa uzsācējiem. «Izveidoju akseleratora programmu, jo Latvijā ir daudzi veiksmīgi Etsy biznesa uzsācēji, kas pelna vairākus tūkstošus. Tā ir liela iespēja. Man patīk, ka cilvēki dažādus produktus veido paši, tāpēc vēlējos viņiem parādīt, kā šo biznesu uzsākt,» stāsta M. Losāns.

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.

Igauņi aizvien naskāk sāk iestaigāt taciņu uz Karameļu darbnīcu, kuru Tallinā pirms trim mēnešiem atvēra Latvijas uzņēmums SIA Karameļu darbnīca.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirmo atvērtā tipa darbnīcu, kurā regulāri notiek karameļu gatavošanas meistarklases, kā arī ražotni, uzņēmums izveidoja 2016. gada martā Jelgavā.

Tallinas veikala izveidē investēti 30 tūkst. eiro.

«Igaunijā veicas interesanti. Pirmajā mēnesī visvairāk apmeklētāju bija krievu publika, bet pēdējā laikā līdz mums atnāk aizvien vairāk igauņu, kuri labprāt iepazīstas ar mūsu gatavoto produkciju un piedalās karameļu gatavošanas šovā. Patīkami, ka pie mums atgriežas atkārtoti un redzu, ka mūsu vārds Igaunijā lēnām kļūst populārs. Par to liecina ekskursiju rezervācijas, kas kļūst intensīvākas, kā arī mūs sāk uzrunāt sadarbības partneri, kuri vēlas savos veikalos realizēt mūsu produkciju,» stāsta SIA Karameļu darbnīca valdes locekle, līdzīpašniece Ilze Priževoite. Tallinas veikalā nopērkamas ne tikai karameles, bet arī jaunie uzņēmuma produkti: putotās konfektes, želejkonfektes, pistāciju halva un šerberts.

Vai var latvietim pārdot sūnas? Zīmola Emerald Rabbit autore Vera Radimašvili pamazām pārliecinās, ka var

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Lielāko daļu sava mūža nodzīvojusi Izraēlā, Vera Radimašvili secina, ka Latvijas sūnas ir īpaši daudzveidīgas, tās iespaido un iedvesmo tik ļoti, lai turpat mežā veidotu gleznas. Savu dekoru veidošanas virzienu viņa sāka ar sūnu glezniņām. Uz diezgan raksturīgo komentāru, ka tādas sūnas tak katrs var mežā salasīt un savu dekoru izveidot, Vera atbild, ka tik vienkārši jau tas nemaz nav – līdz jebkādu amatniecības izstrādājumu šķietami vienkāršajam rezultātam var nonākt tikai ar laikietilpīgu, zināšanās balstītu profesionālu darbību. Savāktās sūnas tiek kaltētas, apstrādātas, atbilstoši uzglabātas. Viņa papildus iegādājas arī jau speciāli apstrādātas un sagatavotas sūnas un palīgmateriālus.