Satiksmes ministrijas (SM) skaidrojums par vairākiem neargumentētiem Valsts Kontroles (VK) apgalvojumiem par VAS Latvijas Dzelzceļš (LDZ) restrukturizācijas procesu, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente.
Pēc VK uzskatiem sasteigti un nekvalitatīvi ir izstrādātais SM 2005.gada maijā Ministru kabinetā iesniegtais ziņojums Par valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš restrukturizācijas pabeigšanu ir uzskatāms par kvalitatīvi izstrādātu, jo darbu pie ziņojuma gandrīz divus gadus veica starptautiskās auditoru firma SIA Ernst & Young Baltic.
Ziņojuma sagatavošanas laikā SM pārrunāja ar VK jautājumu par LDZ restrukturizāciju, vairākkārt lūdzot VK sniegt vērtējumu par labāko risinājumu restrukturizācijai, taču no VK netika saņemti nekādi priekšlikumi.
VAS Latvijas Dzelzceļš pārveidošana par koncernu pakāpeniski tiek veikta jau kopš 1996. gada, tādēļ VK apgalvojums par sasteigtu un nepārdomātu LDZ restrukturizāciju ir nepamatots pēc savas būtības. Tāpat paralēli restrukturizācijai notiek pakāpeniska dzelzceļa transporta darbību reglamentējošo normatīvo aktu bāzes radīšana. Jau šobrīd par restrukturizācijas ieguvumu var uzskatīt pasažieru pārvadājumu un kravu pārvadājumu finansējuma nodalīšanu.
Atbildot uz VK izteikto uz pieņēmumiem balstīto apgalvojumu, ka, LDZ restrukturizācijas procesā, nodibinot trīs jaunas kapitālsabiedrības - SIA LDZ Infrastruktūra, SIA LDZ ritošā sastāva serviss un SIA LDZ Cargo - Satiksmes ministrija izvēlējusies visneizdevīgāko LDZ reorganizācijas veidu un tikai pēc tam risinot jautājumus par to, ar ko tās nodarbosies, SM vēlas vērst VK uzmanību uz to, ka lēmumi par koncerna veidošanu tika pieņemti ilglaicīga darba procesā. Šāda koncerna struktūra tika veidota, lai dzelzceļa, kā tautsaimniecībai nozīmīgas nozares pārvaldes sistēma ļautu operatīvāk un efektīvāk pārvaldīt biznesu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 10.maija protokollēmumu apstiprināto Informatīvo ziņojumu par valsts a/s Latvijas dzelzceļš restrukturizācijas pabeigšanu, Satiksmes ministrijai tika dots uzdevums atstāt VAS Latvijas dzelzceļš kā koncerna mātes sabiedrību, kurai tiktu pakļautas divas meitas sabiedrības- infrastruktūras pārvaldītājs AS LDZ Infrastruktūra un kravu pārvadātājs AS LDZ kravu pārvadājumi.
Tomēr, ņemot vērā to, ka restrukturizācijai pakļauta būtiska valsts tautsaimniecības nozare un valstī nav pieredzes šādas nozares restrukturizācijai, pēc starptautiskās auditoru firmas - SIA Ernst & Young Baltic un LDZ darba grupas (kurā ietilpst arī tādi vadoši ekonomisti kā U.Pētersons, LDZ juridisko un administratīvo lietu direktors, V. Grjaznovs, LDz ekonomikas direktors, M. Bremze, LDz ekonomikas daļas vadītājs) ieteikuma tika akceptēta atkāpšanās no sākotnēji iecerētās nākotnes biznesa modeļa juridiskās struktūras. Tika piedāvāts divu meitu sabiedrību vietā izveidot trīs, mainot arī komercdarbību formu, akciju sabiedrību vietā izveidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Šāds lēmums pieņemts, jo tika pierādīts, ka šāda pārvaldes sistēma ļauj operatīvāk un efektīvāk pārvaldīt biznesu.
Uz šo brīdi paredzētās dzelzceļa nozares restrukturizācijas rezultātā VAS Latvijas dzelzceļš tiks veidots kā dzelzceļa pārvadājumu sistēmā ekonomiski un administratīvi pārskatāms, efektīvs un drošs infrastruktūras pārvaldītājs, kas ir spējīgs nodrošināt vilcienu kustību, sniedzot pārvadātājiem nepieciešamos pakalpojumus. Šāds koncerna modelis paredz, ka valsts infrastruktūras pārvaldīšanā piedalīsies kā finansētājs. Tai pat laikā šādā modelī valsts no sava atbildības loka var izslēgt potenciālos riskus, kas varētu rasties, kravu pārvadājumu biznesam nonākot konjunktūras grūtībās saistībā ar starpvalstu attiecībām, veicot tranzīta pārvadājumus.
Jāpiemin, ka jau LDz restrukturizācijas sākumā notika iekšzemes pasažieru pārvadājumu nodalīšana, kā rezultātā tika atrisināts pasažieru pārvadājumu un dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas jautājums. Būtiskākais šādas darbības ieguvums ir šķērssubsīdiju principa likvidēšana, kas faktiski nozīmē to, ka pasažieru pārvadājumu zaudējumi vairs netiek segti no kravu pārvadājumu ieņēmumiem.
Nākošais solis dzelzceļa restrukturizācijā ir kravu pārvadājuma biznesa nodalīšana no infrastruktūras pārvaldītāja. Tādā veidā tiks nodrošināts infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju darbības caurspīdīgums. Tāpat ar šādu pārstrukturizāciju tiek nodalīta atbildība un riski.
SM kategoriski noraida VK pārmetumus par pārstrukturizācijai iztērētiem 21 850 000 Ls, jo Ls 18 milj. īpašumu tiesību administratīvai sakārtošanai ir nepieciešami neatkarīgi no tā, vai pārstrukturizācija LDz tiktu veikta vai nē.
Turklāt VK pati iepriekš ir paudusi viedokli, ka SM uzņēmumos ir nepieciešama īpašumu jautājumu sakārtošana, taču šobrīd izsaka pārmetumus par to, ka tiek veikta šī sakārtošana, tādējādi nonākot pretrunās ar VK iepriekš pausto viedokli. Tā kā neviens, tai skaitā arī pati VK, ne SM, ne LDZ nebija vērsies ar piedāvājumu veikt īpašumu jautājumu sakārtošanu bez maksas, šim uzdevumam tika piesaistīti maksas speciālisti.
SM atgādina, ka LDZ restrukturizācija tika nolemts veikt tādēļ, lai dzelzceļa nozare pielāgotos tirgus ekonomikas noteikumiem un saglabātu tranzīta biznesa konkurētspēju starpvalstu transporta tirgū.
