Citas ziņas

Sudraba: haosa apstākļos dažiem ir komfortablāka sajūta

Andrejs Vaivars.,05.07.2007

Jaunākais izdevums

Valstij un pašvaldībām nav skaidrības par lielu daļu savu nekustamo īpašumiem un to vērtību. To intervijā Db atzīst Valsts kontroliere Inguna Sudraba, norādot, ka tādējādi pastāv daudzu īpašumu īpašnieku nelikumīgas maiņas risks.

Valsts kontrole (VK) ir uzsvērusi, ka Satiksmes ministrija joprojām norāda par 4,5 miljardiem latu mazāku Latvijas autoceļu vērtību nekā ir realitātē. Kā tas ir iespējams?

Tas nozīmē, ka pareizajā vērtībā nav novērtētas visas investīcijas, kas ir veiktas autoceļos, ka ceļi nav novērtēti. Respektīvi, ceļi neparādās bilancē tādā vērtībā, kādā tiem būtu jāparādās. Ministru kabineta noteikumi noteic, ka jau pagājušajā gadā visam ir jābūt novērtētam, pārvērtētam atbilstoši tirgus vērtībai, taču joprojām bieži ir situācijas, kad, piemēram, ēkas ir piecu latu bilances vērtībā, bet īstā vērtība tām ir pavisam cita. Ar ceļiem situācija ir līdzīga. Piemēram, VK ēkas bilances vērtība brīdī, kad es te sāku strādāt, bija 130 000 latu, bet tad to novērtēja nekustamā īpašuma vērtēšanas eksperts, un tagad tā mūsu bilancē ir 3 miljonu latu vērtībā. Tā tas notiek atttiecībā uz jebkuru pamatlīdzekli, neatkarīgi no tā, par ko ir runa - ēku vai ceļu.

Vai var teikt, ka valsts īsti nezina par savā īpašumā esošajiem ceļiem?

Es ļoti ceru, ka visi šie ceļi ir uzskaitīti. Respektīvi, mēs zinām, kur kāds ceļš atrodas, bet nezinām, kāda ir to vērtība.

Ar kādiem riskiem, jūsuprāt, reāli ir jārēķinās, ja šī vērtība tuvākajā nākotnē netiks mainīta?

Viens no mūsu revīziju mērķiem ir pateikt, vai finanšu pārskats sniedz pareizu informāciju - tas ir jautājums, uz kuru mums vienmēr ir jāatbild. Ja mēs pārskatā redzam, ka uzskaitē nav parādījušies visi īpašumi, ka to vērtība nav norādīta pareizi, mēs sniedzam atzinumu, ka pārskats nav patiess. Jebkurš pirmo iespaidu par uzņēmuma vai valsts institūcijas darbību gūst, ieskatoties tās finanšu datos. Tātad, ja kāds šodien grib iegūt patiesu informāciju par to, kas īsti valstij pieder, tad tie pārskati, kas ir nonākuši mūsu rīcībā, šādu informāciju nesniedz - īstenībā šai valstij pieder daudz kas vairāk daudz lielākā vērtībā. Tāpat ir jāmin arī dažādas saistītās darbības, un te ir jāmin gadījums kaut vai saistībā ar tiem pašiem Biķerniekiem* - skatoties divu dažādu gadu pārskatus, ir redzams, ka viena gada ietvaros ir notikušas būtiskas svārstības. Un loģiski rodas jaurājums - kāpēc tā ir noticis, piemēram, kur ir paliekušas valsts kapitāldaļas? Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pārskats sniegtu patieso informāciju. Ja pārskatā nav īpašumu, nav zemes gabalu, bet ar tiem notiek kaut kādas transformācijas, piemēram, tos iegūst citi īpašnieki, tad šādā gadījumā konstatēt, piemēram, kādas nelikumīgas darbības ir daudz grūtāk.

Kad VK pirmo reizi konstatēja, ka Satiksmes ministrija nav uzskaitījusi visus valstij piederošos ceļus, jūs intervijā Db paudāt bažas, ka tas dod pmatu nelikumīgai atsevišķu ceļu īpašnieku maiņai. Vai šādas bažas pastāv joprojām?

Šādas bažas būs vienmēr! Ja kaut kas nav uzskaitīts, un Satiksmes ministrijas gadījumā šis skaitlis ir milzīgs Ceļi jau vēl nav tā pirmā lieta, ko kāds gribētu privatizēt vai vienkārši uzart un apsēt - Satiksmes ministrijas gadījumā mums ir jārunā par vairāk nekā 3 000 zemes gabalu un vairāk nekā 400 ēkām, kuras jūs neatradīsiet šīs ministrijas grāmatvedības uzskaitē, un tas ir milzīgs skaits. Tādējādi visu laiku būs bažas par to, kas ar šiem īpašumiem, vai ķāds no tiem nepazūd no valsts rokām.

Bet kur ir garantija, ka daļa no šiem jūsu nosauktajiem īpašumiem jau nav mainījuši īpašniekus?

Kamēr neviens nav aiz rokas pieķerts, mēs to nevaram pierādīt, nevaram konstatēt. Zināma procedūra jau arī Satiksmes ministrijai ir jāiziet, lai to izdarītu. Redziet, te jau ir vēl kāds apstāklis - ir būtiski, lai,m piemēram, jūs kā privātpersona varētu oficiāli iepazīties ar valsts rīcībā esošajiem īpašumiem un pieteikties uz to privatizāciju vai nomāšanu. Taču, ja visi īpašumi nav publiskajā uzskaitē, tad tikai ļoti šaurs personu loks uzzinās, ka ir iespēja iegādāties kaut ko salīdzinoši vērtīgu, tādējādi maksājot par to mazāku cenu, saskaroties ar ne tik lielu konkurenci. Jāpiebilst gan, ka Satiksmes ministrija nebūt nav vienīgā, kam ir daudz neuzskaitītu īpašumu - vēl viena šāda institūcija ir Rīgas dome.

Bet vai var izveidoties situācija, kad notiek noteiktu valsts īpašumu privatizācija, un jūsu vadītā institūcija par to pat neuzzinās?

Jā, ja attiecīgais darījums neizies caur Ministru kabineta sienām. Piemēram, sava veida privatizācijas process bija jau pieminētais Biķernieku gadījums. Protams, vēl jau pastāv slēgtās valdības sēdes.

Minējāt, ka vēl viena institūcija, kam ir problēmas ar īpašuma uzskaiti ir Rīgas dome. Cik lielā mērā?

Tur mēs revīziju veicām jau pērn, lai saprastu, kā tiek uzskaitīts nekustamais īpašums un secinājām, ka puse no tā vispār nav uzskaitīta. Tas ir milzīgs darba apjoms, kas ir jāpaveic. Pēc pāris nedēļām, iespējams, varēsim publiskot rezultātus par to, kāda ir situācija saistībā ar ēku uzskaiti Rīgā, un tad arī mums būs redzējums par to, kā galvaspilsēta pārvalda savas ēkas.

Vai Rīgas domes gadījumā tuvākajā laikā ir plānots veikt atkārtotu revīziju, lai konstatētu, cik lielā mērā situācija ir vai nav uzlabojusies?

Mēs šo informāciju iegūstam arī no finanšu revīziju rezultātiem. Pašvaldību gadījumos šo pārskatu pareizību pārbauda zvērināti revidenti, un mēs ļoti rūpīgi iepazīstamies ar tiem rezultātiem, ko viņi iegūst, un jau no šīs informācijas var redzēt, ka liela daļa zemes īpašumu Rīgā joprojām nav uzskaitīta un novērtēta. Taču pieļauju, ka pēc zināma brīža arī mēs veiksim tādu kā pēcpārbaudes revīziju, lai pārliecinātos - ir vai nav situācija mainījusies.

Kādi, jūsuprāt, ir iemesli tam, ka gan Satiksmes ministrijas, gan arī Rīgas pašvaldības gadījumā pastāv nopietnas problēmas ar īpašuma uzskaiti?

No attiecīgo institūciju puses vienmēr tiks minēts iemesls, ka tam ir vajadzīga nauda, un to jau es arī nenoliegšu. Protams, ir skaidrs, ka tūkstošiem īpašumu nevar uzskaitīt vienā gadā, un to mēs nekad arī neesam prasījuši. Taču ir jābūt plānam - kurā gadā kāds darba apjoms tiek paveikts. Ja patiešām būtu interese to visu izdarīt, tad nebūtu neiespējami tam atrast arī kaut kādus naudas līdzekļus. Tādējādi domāju, ka te runa ir par zināmu nolaidību un kaut kādos gadījumos noteikti arī ieinteresētība - haosa, nesakārtotības apstākļos dažiem ir komfortablāka sajūta.

Satiksmes ministrija ir norādījusi, ka šāds VK atzinums ir nepamatots un pat pretenciozs…

Man ir grūti komentēt, kāpēc Satiksmes ministrija tā saka, jo šajā gadījumā mēs, tiekoties ar tās pārstāvjiem, "gājām cauri" katram konkrētājam gadījumam, tas viss tika saskaņots. Protams, secinājumi ir mūsu, un tie var kādam patikt, bet kādam arī nepatikt.

VK ir paudusi kritisku attieksmi pret Latvijas dzelzceļa (LDz) restrukturizāciju, sadalot šo kompāniju vairākos uzņēmumos. Kādas tad jūs redzat būtiskākās problēmas šajā sakarā?

Viena no pamatlietām, ko konstatējam LDz, bija fakts, ka ta restrukturizācija ir notikusi ļoti sasteigti bez pamatojuma un apsvērumiem. Tika izveidotas trīs atsevišķas kompānijas, taču ilgstošu laika periodu - pagājušo gadu un arī šogad šīs kompānijas vispār neuzsāka sacu darbību un tām bija tikai izdevumi. Pirms tam nebija arī nekāda plāna, kā sadalīt mantu starp kompānijām, ar ko katra no šīm kompānijām nodarbosies. Respektīvi, šīm kompānijām bija administratīvie izdevumi, bet nekādu reālu darbību tās neveica un nekādus ienākumus tās neguva - būtībā tās "noēda" LDz ieņēmumus.

Vai var teikt, ka šī restrukturizācija ir notikusi vien tāpēc, lai būtu iespējams konkrētiem cilvēkim nodrošināt vadošus amatus?

Ja ir jāsavelk sava veida sausā bilance, tad var redzēt, ka labums ir bijis vienīgi cilvēkiem, kuri ir pildījuši kaut kādus amatpersonu pienākumus kompānijās, kuras reāli nedarbojas. Tādējādi rodas jautājums, cik pamatoti ir atalgots šis darbs, cik pamatoti ir šādi izdevumi?

Vai jūsu skatījumā LDz vispār bija nepieciešams veikt kompānijas restrukturizāciju?

Tā restrukturizācija, ko mums prasīja ES attiecīgā direktīva, lai likvidēti šķērssubsīdiju principu, lai atdalītu kravu pārvadājumus no pasažieru pārvadājumiem un infrastruktūras, bija pareiza. Taču, runājot par to, cik efektīva šodien ir LDz darbība, tikko kā bija pat stundu gara diskusija Ministru kabinetā, kuras rezultātā satiksmes ministrs solījās mēneša laikā aprēķināt visu un informēt par to pārējo valdību. Interesants priekšlikums ir nācis arī no premjera puses, ka varbūt sliedes būtu jāpārņem valstij, nevis tām ir jāatrodas LDz bilancē, jo pretējā gadījumā ar katru gadu veidojas arvien lielāks spirāles efekts - jo dārgāka ir infrastruktūras uzturēšana, jo lielāks tarifs ir jāmaksā par braukšanu pa šo infrastruktūru, jo mazāk paliek to, kas vēlas pa šo infrastruktūru braukt un atkal paliek dārgāka tās uzturēšana un ir jāceļ tarifs. Jau šobrīd valsts dotē pasažieru pārvadājumus 25 miljonu latu apmērā gadā, kas ir milzīga nauda, un jautājums ir par to, kur tad ir efekts - vai nav racionālāka risinājuma, kādā veidā varētu rīkoties. Piemēram, autoceļi ir valsts īpašums, un mums nav jāmaksā par to izmantošanu. Savukārt dzelzceļa gadījumā sanāk tā, ka, jo vairāk mēs investējam, jo dzelzceļa infrastruktūra paliek dārgāka un mums jāmaksā vairāk.

Tātad šeit runa ir nevis par to, vajadzēja vai nevajadzēja veikt šo restrukturizāciju, bet gan to, kā tas ir izdarīts?

Jā, cik lielā mērā šis process ir bijis izsvērts, pamatots, pareizā brīdī realizēts.

Jūsu vadītā VK jau vairākkārt ir vērsusi uzmanību uz nepilnībām Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajās struktūrās, taču faktiski nekad ttam nav sekojušas nekādas konsekvences, nav sodīta neviena amatpersona, vēl vairāk - izskatās, ka netiek pat plānots šīs nepilnības novērst. Vai šajā gadījumā VK darbs par nodokļu maksātāju naudu nav vienkārši lieks?

Es nekad neteikšu, ka šis darbs būtu lieks. Vispirms jau mūsu darbs ir priekš nodokļu masātājiem, lai viņi saņemtu to, kas likumos viņiem ir paredzēts, lai zinātu, kā valsts institūcijas rīkojas ar viņu naudu, cik lielā mērā šim darbam var uzticēties. Neviens cits mūsu valstī jau neseko līdzi tam, kā likuma normas tiek ievērotas, kā tiek tērēti līdzekļi. Arī parlamentam mēs regulāri atskaitamies par savu darbu. Nav jau tā, ka viss aiziet kā tukšā telpā, un dzīve visiem turpinās tāpat, kā jau bijusi.

Bet vai jūs redzat mehānismu, ar kura palīdzību varētu panākt efektīvāku reaģēšanu uz jūsu lēmumiem?

Redziet, šeit jau ir runa arī par vērtību sistēmu - ne viss, ko var uzsatīt par pārkāpumu ir arī nosodāma rīcība. Bieži ir tā, ka cilvēki labāk saprot lietas, kas ir atbilstošas viņu mērauklai, viņi labāk saprot darījumus par 100 vai 1 000 latiem, nekā par miljoniem, kas jau šķiet kaut kas netverams. Vienkārši visas funkcijas ir jāsakārto tā, lai nebūtu iespējama situācija, kad ciens cilvēks var pieņemt lēmumu tā, kā viņam ienāk prātā. Mēs nebūsim tie, kas kādu pieņers korupcijā, bet mūsu loma ir parādīt, kāpēc un kur ir iespējama korupcija. Tas ir ļoti nozīmīgi, un runa ir par to, vai iestāžu vadītāji ir profesionāli un kompetenti, un cik lielā mērā viņi vēlas, lai viņu vadītās iestādes būtu sakārtotas.

Vai nepieļaujat iespēju, ka šie vadītāji nemaz nevēlas, lai viņu vadītās iestādes būtu sakārtotas?

Ir pietiekami daudz revidējamo vienību, kas tiešām novērtē to, ka mēs esam veikuši revīziju, un veic būtiskas izmaiņas savu darbību regulējumos, to pilnveidojot. Taču kāds negodīgāks cilvēks var arī mēģināt pieņemt lēmumus savās interesēs.

VK ir vairākām valsts institūcijām aizrādījusi par nepamatotu prēmiju piešķiršanu, īpaši atticībā uz rto, kad šādu prēmiju attiecīgās struktūras vadītājs piešķir pats sev. Kādu redzat risinājumu šai situācijai, ņemot vērā, ka nereti nav neviens cits, kas šiem vadītājiem prēmiju vispār piešķirtu?

Man nav skaidrs, kāpēc tiek uzskatīts, ka prēmija ir pati par sevi saprotama lieta. Mums ir izveidojies tā, ka prēmija vairs nav kaut kas unikāls un vienreizējs par patiešām pamatīgi izvērtētu darbu. Tā ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu, kas obligāti pienākas. Esam pat konstatējuši gadījumus, kad prēmijas tiek maksātas trīs reizes mēnesī.

Par kuru institūciju ir runa?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Piemēram, decembra mēnesī tur darbinieki prēmijas saņēma trīs reizes.

Pirmām kārtām ir jāpārskata sapratne par to, kādu lomu darba samaksā ieņem katrs no elementiem. Respektīvi, cik liela loma ir darba algai, bet cik - prēmijām un dažādām papildu piemaksām. Varam paskatīties kaut vai situāciju Rīgas domē, kur darbiniekiem regulāri, katru ceturksni tiek maksāta prēmija 100 % mēnešalgas apmērā par intensīvu darbu. Ir skaidrs, ka tur kaut kas nav kārtībā ar darba pienākumu aprakstu vai vēl kaut ko, jo nepārtraukti tiek maksāts par to, ka cilvēkiem ir intensīvs darbs. Daudz efektīvāk būtu veikt papildu piemeksu darbiniekam gadījumā, ja viņam ir jāveic kāds darbs, kas neietilpst viņa darba pienākumos, kas prasīs viņam papildu laiku utt. Citiem vārdiem sakot, ir jābūt izpratnei par to, kas vispār ir prēmija. Līdz ar to jātiek skaidrībā, vai mums vispār ir pareiza atalgojuma sistēma kā tāda - cik pareizi ir noteikta mēnešalga, kādas ir algu atšķirības starp vadītājiem un citiem darbiniekiem. Droši vien ir sarežģīti regulāri mainīt atalgojuma sistēmu, bet diemžēl jāsaprot, ka tirgus to maina ļoti strauji, ko pierāda kaut vai Ministru kabineta lēmums palielināt minimālo algu valstī - tādējādi valsts visu laiku konkurē ar privāto sektoru. Valsts sistēmā ir nauda, tikai tā ir sadalīta neadekvātās proporcijās - jo darbinieks ir augstākā amatā, jo vairāk viņa mēneša ienākumos samazinās algas īpatsvars.

VK tiek pārmests, ka attiecībā uz nu jau bijušo Satvermes tiesas vadītāju A. Endziņu šāda nepamatota prēmēšanas sistēma tika atklāta tieši tajā brīdī, kad viņš pretendēja uz Valsts prezidenta amatu…

Nav VK kādu speciālu uzdevumu atrast trūkumus tieši Satversmes tiesā vai kādā citā institūcijā. Atalgojuma jautājumu mēs pētījām pilnīgi visās finanšu revīzijās, to rezultātiem vienmēr ir jābūt gataviem līdz 1. maijam, kad mēs dodam savu atzinumu par katras attiecīgās iestādes gada pārskatu. Satvermes tiesas gadījumā mums šis atzinums bija jau aprīļa vidū, taču tā izmantoja tās tiesības, kas tai ir dotas VK likumā un atzinumu parsūdzēja VK padomē. VK padome, izskatot šo sūdzību, pieņēma lēmumu, ka Satversmes tiesas tiesiskās intereses nav aizskartas. Tādējādi palikām pie atzinuma, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājs, parakstot rīkojumu par prēmijas piešķiršanu sev, ir nonācis pretrunā ar likumdosanas normām, kurās skarti jautājumi par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā. Pēc tam mēs vēl 30 dienas gaidam, vai VK padomes lēmums netiek pārsūdzēts kaut kur tālāk. Kad šīs 30 dienas tuvojās beigām un Endziņa kunga kandidatūra parādījās saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām, es jau zināju, ka neatkarīgi no tā, vai mēs ievietrojam attiecīgo informāciju mūsu intertneta mājas lapā, vai arī neievietojam, es saņemšu pārmetumus. Vai nu par to, ka mēs kaut ko slēpjam, vai arī, ka speciāli dodam kādu informāciju.

* Satiksmes ministrija ir noraidījusi VK pārmetumus par pieļautajām nelikumībām saistībā ar maksātnespējas izbeigšanu VAS Biķernieku kompleksā sporta bāze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn kļuvusi par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā SIA MISX, kura attīstītajam aptuveni divu miljonu eiro vērtajam projektam divu gadu laikā vajadzētu vainagoties ar tehnoloģiju, kas uzņēmumiem ļaus būtiski ieekonomēt un racionālāk izlietot patērējamo enerģiju.

Sudraba norāda, ka uzņēmuma attīstītās tehnoloģijas saturs pagaidām ir konfidenciāla informācija. Tāpat, aizbildinoties ar līgumu konfidencialitāti, viņa neatklāja projekta finansu avotus.

Par uzņēmuma dibināšanas iemesliem Sudraba stāstīja, ka sākotnēji Fizikālās enerģijas institūtā strādājošie cilvēki un fundamentālās fizikas pārstāvis Viktors Gavrilovs nonākuši līdz zinātniskajam atklājumam, kuru zinātnieki nolēmuši realizēt. Bet, lai to izdarītu, ideju vajadzējis patentēt.

Zinātniskā ideja ieinteresēja uzņēmējus, kuri noticēja, ka tā ir īstenojama, līdz ar to uzņēmējiem un zinātniekiem dzima doma radīt uzņēmumu, kas varētu finansēt tehnoloģiju iegādi un radīt apstākļus idejas īstenošanai, pastāstīja Sudraba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Maizes konkursā zelta laurus plūc 15 maizes paraugi

Sandra Dieziņa,07.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sudraba paziņo par tautas kustības veidošanu un gatavību vienot sabiedrību

LETA,27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

«Sudraba kalns» var uzkarsēt Bolīvijas ekonomiku

Gunta Kursiša,02.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bolīvijas pilsēta Potosi 17. gadsimtā kļuva pasakaini bagāta, jo tajā tika atrasts «sudraba kalns» jeb vērienīgas sudraba atradnes. Sudrabs gan pēc kāda laika beidzās, un pilsēta ieslīgusi nabadzībā, taču patlaban Kanādas kompānija South American Silver lēš, ka netālu no Potosas varētu būt aptuveni 230 miljonu unču sudraba atradnes, vēsta worldcrunch.com.

17. gadsimta septiņdesmitajos gados Potosa Bolīvijā bija viena no pasaules lielākajām un bagātākajām pilsētām – tā bija divreiz lielāka par Madridi, kuras iedzīvotāju skaits tolaik bija 100 tūkst. Potosas veiksmes atslēga bija sudrabs jeb, pareizāk sakot, sudraba kalns. Leģendas vēsta, ka pēc ēdienreizēm sudraba trauki tika mesti laukā pa logu, lai lieki nepūlētos ar to mazgāšanu. Tomēr sudraba krājumi beigušies, un 19. gadsimta sākumā pilsētas izrakteņu ieguves rūpniecību piemeklēja lejupslīde.

Patlaban pastāv iespēja, ka Bolīvija varētu vēlreiz piedzīvot «sudraba veiksmi». Kanādiešu kompānija South American Silver lēš, ka Potosas ziemeļos Malku Kotā (Mallku Khota) varētu atrasties aptuveni 230 miljonu unču sudraba, kura vērtība ir aptuveni seši miljardi ASV dolāru. Papildus tam tiek lēsts, ka atradnēs ir arī 1481 tonna indija un 1082 tonnas gallija, kas tiek izmantoti elektronikas ražošanā un modernās aizsardzības sistēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sudraba: Cinisma pakāpe līdzekļu tērēšanā ir kļuvusi lielāka; pērn šķērdēti miljoniem latu

,18.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts institūcijas pagājušajā gadā šķērdējušas jeb nelietderīgi tērējušas miljoniem latu no valsts budžeta, intervijā Latvijas Radio, norāda Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Nav jau nekas jauns. Vienkārši institūcijās atšķiras mērogi, kā rīkojās ar nodokļu maksātāju naudu. Tā cinisma pakāpe attiecībā pret līdzekļu tērēšanu ir kļuvusi lielāka, bet diemžēl domāšanas veids vairumā gadījumu ir vienāds - kā vairāk atrast labumu sev, kā atrast iespējas traktēt likumu ļoti burtiski un rīkoties ar līdzekļiem savās interesēs nevis valsts vai nodokļu maksātāju interesēs,» norāda I. Sudraba.

«Kamēr ir iespēja tērēt un ne no viena netiek prasīta atbildība par to, ko tu esi izdarījis, mēs nekādi nelauzīsim šo domāšanas veidu. Piemēram, Lielbritānijā, par šādu rīcību valsts iestādēs amatpersonas pašas atstāj amatus un seko arī ass nosodījums,» uzsver I. Sudraba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskim lētāko dāvanu uzdāvinājis Azerbaidžānas naftas termināla direktors, dārgāko - Kataras šeihs

LETA,17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības vadīšanas laikā lētāko diplomātisko dāvanu saņēmis no Azerbaidžānas Sanagačalas naftas termināla direktora - 7,11 eiro vērtībā.

Dāvana, kuras vērtība novērtēta viszemāk, bijusi stikla šķīvis ar mozaīku, kas veido British Petrolium logo.

Savukārt dāvana, kuras vērtība ir bijusi visaugstākā, ir Kataras Ministru prezidenta šeiha Hamada bin Džasina Al Tani dāvātais Rolex rokas pulkstenis 10 671 eiro vērtībā.

Kopumā Dombrovskis premjerministra amatā saņēmis 89 diplomātiskās dāvanas. Tās viņam dāvinājušas gan dažādu valstu augstākās amatpersonas - ministri, Ministru prezidenti, karaļi, gan arī dažādu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele Dombrovskim savulaik uzdāvinājusi Roberta Šūmaņa meistardarbu, Karlosa Kleibera operu un koncertu ierakstu DVD komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu DVD komplektus. Arī Polijas Ministru prezidents Donalds Tusks dāvinājis CD - Frederika Šopēna ierakstus un grāmatu par komponistu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Golden Hammer uzvarētāju radošajā kategorijā kļuva aģentūra BBDO Moscow (Krievija), mediju kategorijā – Saatchi & Saatchi (Slovākija), digitālo mediju kategorijā – aģentūra Gaumina (Lietuva), bet jaunizveidotajā kategorijā «Aģentūru tīkls» sīvā cīņā balvu izcīnīja Saatchi & Saatchi, ar dažiem punktiem apsteidzot OMD tīklu.

Kopumā 7 kategorijās radošā žūrija piešķīra 21 diplomu, no tiem 5 sudraba āmurus,

1 zelta āmuru aģentūrai Hasan & Partners (Somija) par reklāmu «Tā, kā tam vajadzēja būt» (The Way It Was Meant To Be). Galvenā balva tika piešķirta BBDO Moscow (Krievija).

Mediju kategorijā diplomus ieguva 35 darbi, no tiem 10 sudraba āmurus un 9 zelta āmurus. Grand Prix saņēma Saatchi & Saatchi (Slovākija) darbs «Vēstījumi» (Messages). Šī aģentūra arī ieguva galveno mediju kategorijas balvu.

Digitālo mediju žūrija pasniedza 14 diplomus, no tiem 4 darbi ieguva sudraba āmuru un 4 zelta āmurus. Galvenā digitālo mediju balva tika piešķirta aģentūrai Gaumina (Lietuva).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu papildus 20 latu monētas Sudraba lasis kalšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

DB.lv skaidroja centrālās bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle, Sudraba laša pirmā tirāžas daļa - 5 000 eksemplāri - ir izpārdota.

Lēmums par tirāžas palielināšanu līdz 10 tūkstošiem eksemplāru tika pieņemts pirms monētas laišanas apgrozībā, tāpēc šāda korekcija ir pieļaujama. Tagad, kad publiskota Sudraba laša maksimālā tirāža, to mainīt vairs nav pieļaujams.

Pēdējo tirāžas daļu LB plāno saņemt aprīļa beigās vai maija sākumā. Monētu kalšana izmaksās 35 tūkstošus latu, un tā tiks kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos Monetų Kalykla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Eksperts: sudrabs uzskatāms par riskantu ieguldījumu

Žanete Hāka,17.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā būtiski pieaugusi sudraba cena, tomēr ar ieguldījumiem tajā jāuzmanās, norāda Swedbank Private Banking ieguldījumu pārvaldes vadītājs Oskars Briedis.

Ieguldītājiem jāatceras, ka sudraba cena svārstās vairāk nekā zeltam, un tas ir uzskatāms par riskantu ieguldījumu. Kā rāda vēsture, kad krīt zelta cena, sudraba vērtība mēdz samazināties straujāk.

Nesenais sudraba cenas rallijs ir samazinājis šī dārgmetāla cenas pievilcību attiecībā pret zeltu. Mēneša laikā sudraba cena ir pieaugusi vairāk nekā par 12% un tikai nedaudz atpaliek no visu laiku augstākā punkta, kuru sasniedza 2008.gadā izejvielu cenu buma laikā. Zelta vērtība mēneša laikā augusi par 4%. Sudrabs relatīvi pret zeltu ir pietuvojies pēdējo desmit gadu vidējam līmenim, turpmāka cenu konverģence varētu arī nebūt tik spēcīga, uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Sudraba cena sasniedz 31 gada augstāko līmeni

Jānis Šķupelis,05.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien sudraba cena spēja sasniegt 38,73 ASV dolāru par Trojas unci atzīmi, kas ir augstākā minētā dārgmetāla vērtība kopš 1980. gada.

Jāpiebilst, ka sudraba cena šā gada pirmajā ceturksnī pieaugusi jau par 22% (turklāt sudraba cena augusi jau 9 ceturkšņus pēc kārtas). Sudraba cenas straujais pieaugums skaidrojams ar to, ka tas investīciju ziņā tiek uzskatīts par alternatīvu zeltam – tikai lētāks, to samērā plaši izmanto arī rūpniecībā un pēc šī metāla gaidāms lielāks pieprasījums no Ķīnas, raksta Reuters. «Mēs esam novērojuši lielu pieprasījumu (pēc sudraba) no Ķīnas un domājam, ka palielinājusies sudraba izmantošana saules enerģijas savākšanas tehnoloģijās. Ķīna arvien vairāk pievērsīsies atjaunojamās enerģijas ražošanai – it sevišķi pēc kodolkatastrofas Japānā. Pieprasījums no Ķīnas pēc minētā metāla vidēja un ilgtermiņa skatījumā tikai pieaugs,» lēš Austrālijas investīciju kompānijas ANZ analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Zelta un sudraba cenas atgūstas

Jānis Šķupelis,09.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien pēc pagājušas nedēļas straujajiem cenu kritumiem augstākos līmeņos devās zelta un sudraba vērtības.

Kopumā šobrīd pasaules finanšu tirgos valda pieņēmums, ka sudraba cenas pagājušas nedēļas kritums ir bijis pārāk straujš un pašreiz minēto dārgmetālu var iepirkt ar zināmu atlaidi, raksta Bloomberg.

Jāatgādina, ka sudraba «burbuļa» plīsuma formālais pamats bija paziņojumi, ka pasaules lielākajās preču biržās ievērojami palielinātas prasības investoriem, kas vēlas tirgoties ar sudraba nākotnes kontraktiem, kāpinot drošības depozītu minimālos apmērus maržinālās tirdzniecības veikšanai. Jāteic, ka korekcija sudraba cenai brieda, tomēr tās straujums pārsteidza. Valdot šādam fonam, pagājušās nedēļas laikā sudraba cena saruka par aptuveni 30% (pirms šī straujā kritienu sudraba cena šogad bija kāpusi par 57%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sudraba tomēr plāno dibināt arī partiju

LETA,06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustības No sirds Latvijai mērķu īstenošanai tiks dibināta arī partija, apliecina bijusī valsts kontroliere, jaunizveidotās kustības dibinātāja Inguna Sudraba.

Jau ziņots, ka Sudraba šā gada janvārī dibinājusi biedrību tautas kustība No sirds Latvijai, liecina SIA Firmas.lv informācija.

Sudrabas biedrība dibināta šā gada 28.janvārī.

Biedrībā ir divas amatpersonas - Sudraba un Diāna Novicka.

Savukārt LTV raidījums Panorāma ziņoja, ka Sudraba aicinājusi savam domubiedru pulkam pievienoties Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.

Viņš minēto informāciju apstiprina, sakot, ka komentārus par savu izvēli varēs sniegt mēneša beigās, kad būs beidzies viņa pilnvaru termiņš tiesā.

Jau ziņots, ka bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn 27.novembrī speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par vēlmi saliedēt sabiedrību vienotā kustībā. Viņa gan atzina, ka viņas mērķis nav pašai vadīt tautas kustību un cilvēkiem ir jāorganizējas pašiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pretimnākšanu baltā saraksta dalībniekiem sola arī citi

Māris Ķirsons,08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programmā varētu iesaistīties aptuveni 2300 līdz 3000 uzņēmumu, pašlaik tiem būs nodokļu administrācijas priekšrocības, taču tādas piedāvājot arī citas valsts iestādes, piemēram, CFLA un PMLP.

Šādu ainu iezīmēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas jautājumos Jana Salmiņa. Viņa atzina, ka no 2019. gada sākusi darboties jaunā Padziļinātās sadarbības programma (PSP) un šis gads ir uzskatāms par sava veida pārejas posmu. Tagad tajā ir trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta (kurā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki), vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. DB jau 07.01.2019. vēstīja par to, ka Baltajam sarakstam sākas cita dzīve.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas dome no katra ieguldītā lata pelna vien nepilnu santīmu

Vēsma Lēvalde, Db,28.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome kā īpašnieks negūst iespējamo labumu no pašvaldības kapitāla komercsabiedrībām, iespējams, ieguldījumi veikti privatizētāju interesēs, LNT raidījumā 900 sekundes atklāja valsts kontroliere Ingūna Sudraba.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba (Foto: Ritvars Skuja, Db)No katra ieguldītā lata komercsabiedrībās Rīgas dome atpakaļ saņem tikai 0.7 santīmus. Tā kā kopējā kapitāldaļu vērtība ir vairāk nekā 200 miljoni latu, var runāt par negūto labumu, uzskata I. Sudraba. Piemēram, Rīgas mežu, kas apsaimnieko ap 50 tūkstošiem hektāru mežu, ienākumi ir ap 3 miljoniem latu, bet izdevumi – 200 tūkstoši. Visi ienākumi paliek pašas komercsabiedrības īpašumā. Savukārt Rīgas parki un dārzi, kas ir pašvaldības aģentūra, nodarbojas ar komercdarbību, pārkāpjot likumu. Valsts kontroliere uzskata, ka pakalpojumus, ko sniedz aģentūra par maksu, vajadzētu nodot privātajam sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Riga Food medaļas saņem labākie pārtikas produkti

Sandra Dieziņa,04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uz neskaidrību fona straujāk palielinājusies ne tikai drošā patvēruma – zelta – cena. Tā palēkusies arī sudrabam, kas dažkārt tiek uztverts kā dzeltenā dārgmetāla lētākā alternatīva.

Augot investoru interesei, tā vērtība kopš šīs vasaras sākuma ir pakāpusies jau par 16,5% un pārsniegusi 17 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci.

Līdzīgi kā tas ir zelta gadījumā, arī sudraba vērtības pieaugumam palīdz centrālo banku politika. Notiekošais liek domāt, ka procentu likmes tiks novestas vēl zemāk un negatīvo likmju ēra vērsīsies plašumā. Šādos brīžos dārgmetāliem vieglāk konkurēt ar tiem finanšu produktiem, kuri nu sola ilgstoši ļoti liesus procentu ienākumus. Tādējādi pievilcīgāki izskatās dārgmetāli, kuru cenas pieaugumu bieži nosaka investoru spekulatīvā interese par tiem.

Tālākam sudraba cenas pieaugumam gan ir arī riski. Ilgstoši šajā tirgū nepārliecinošas tendences bija saistītas ar bažām par vairāku industriju veikumu. Pašlaik izskatās, ka zelta cenas inerce uz augšu spējusi paraut arī sudraba tirgu, bet, ja pasaules ekonomika patiešām nopietnāk sašķobīsies, sudrabam tas varētu nebūt nekas labs, jo zudīs šī metāla rūpnieciskais pieprasījums, kas atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā sudraba patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Sudrabu plaši izmanto arī saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā. UBS apkopotās aplēses liecina, ka Āzijas reģions ir atbildīgs gandrīz par 60% rūpnieciskā sudraba pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apgrozībā nonāk piemiņas monēta «Latviešu ābece»

Ritvars Bīders,12.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ceturtdien, 12. augustā, laidusi apgrozībā 1 lata piemiņas monētu «Latviešu ābece» divos kalumos - sudrabā un vara un niķeļa sakausējumā. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli - tēlniece Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Godājot latviešu izglītības vēsturi, Latvijas Banka velta monētu ābecei, kuras reversā atveidots vecākajā zināmajā latviešu ābecē redzamais gailis. Latvijas Banka izmanto pasaulē un arī Latvijā ar Dziesmu svētku monētu jau aprobētu praksi un ābecei veltīto monētu nokalusi gan augstākajā jeb «proof» kvalitātē sudrabā, gan pakāpi zemākajā «Brilliant Uncirculated» kaluma kvalitātē vara un niķeļa sakausējumā. Sudraba monēta ievietota kārbiņā, vara un niķeļa - īpašā iesaiņojumā ar bagātīgu informatīvo materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ingūna Sudraba neizslēdz iespēju sadarboties ar jaunu politisko spēku

Vēsma Lēvalde, Db,18.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties, ka no pašreizējām pozīcijām nevar būtiski ietekmēt situāciju valstī, un veidojoties jaunam politiskam spēkam ar skaidru nostāju būtiskos jautājumos, arī pašreizējā valsts kontroliere Ingūna Sudraba varētu piekrist ieņemt nozīmīgus amatus valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sudraba: Esmu pret visu tēriņu vienādu samazināšanu

,15.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ir aprēķināts, cik naudas valsts 2009. gadā varēs atļauties tērēt, bet nav pateikts, kam šo naudu tērēs. Bet jābūt precīzi izstrādātai politikai un programmai, kas par šo naudu nākamajā gadā tiks izdarīts," intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

I. Sudraba: "Esmu pret visu tēriņu vienādu samazināšanu, neizvērtējot, kas iestādēs notiek, cik tās racionāli saimnieko, vai tās vispār ir vajadzīgas, kur ir svarīgi naudu piešķirt papildus, jo pēc laika tā dos daudz lielāku atdevi. Valdība tēriņu samazināšanai ir piegājusi visnotaļ tikai matemātiski, kas nav pareizākais ceļš. Makroekonomiski ir apzināta iespējamā situācija nākamajā gadā, iespējamie ieņēmumi no nodokļiem un cita veida ieņēmumi, kā arī, ņemot vērā līdzšinējos tēriņus, prognozēti nākamā gada izdevumi. Bet neviens nav izvērtējis fundamentāli, kam tieši nauda tiks tērēta."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. starptautiskā reklāmas festivāla Golden Hammer konkursā Latvijas aģentūrām piešķirts augstākais interaktīvās kategorijas novērtējums Access key, divi Zelta un divi Sudraba āmuri, liecina 7guru.lv publicētā informācija.

Access key balvu, kas apliecina izcilību interaktīvajā kategorijā, šogad saņēmusi aģentūra Media House. Galvenā balva radošajā kategorijā Creativity Case piešķirta Ogilvy&Mather Ukraine, bet mediju kategorijas augstāko novērtējumu Best use of media saņēma Wiktor Leo Burnett no Slovākijas. Pēdējo reizi kāds no augstākajiem apbalvojumiem Latvijas aģentūrai tika piešķirts 2008. gadā.

Konkursā Zelta āmuru saņēma Media House par kampaņu veikalam Depo, integrējot tā piedāvājumu interneta spēlē Ferma.

Vēl viens Zelta āmurs piešķirts žurnāla Ir īpašniekam AS Cits medijs par tviterī izveidoto kontu Zīlītes. Šī pati kampaņa saņēmusi arī Sudraba āmuru interaktīvo risinājumu kategorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man pagaidām neviens nav piedāvājis kļūt par Latvijas premjerministri, līdz ar to es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt šādu iespēju,» Db pauda Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Pēdējā laikā par manu iespējamo kļūšanu par premjeri presē ir izskanējušas vairākas spekulācijas, kuras es vēlētos izbeigt. Pirmkārt, tāpēc, ka ar mani neviens oficiāli par šo amatu nav runājis, otrkārt, tas nemaz nav jautājums, uz kuru varētu tūlīt atbildēt ar jā vai nē. Valsts premjera amats būtiski atšķiras no Valsts kontroliera darba, kuru veicot es vadu iestādi un vienpersoniski varu pieņemt lēmumus,» skaidroja Inguna Sudraba.

Attiecībā uz Saeimas atlaišanu, par ko pēdējā laikā ir daudz diskutēts, Valsts kontroliere neizteicās ne pozitīvi, ne noliedzoši. «Pašlaik saistībā ar šo jautājumu norit 2 politiskās spēles— vieni, kam ir izdevīgi, lai Saeima tiktu atlaista pēc iespējas ātrāk, kamēr nav konkurences un otri, kam vēl vajag nedaudz laika, lai nostiprinātu savas pozīcijas,» teica Inguna Sudraba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija DuPont apkopojusi jaunākās tendences automašīnu krāsu izvēlē visā pasaulē. Kā liecina pētījums, atšķirībā no kopējām pasaules tendencēm Eiropā populārākā ir melnā krāsa.

Sudraba krāsa vairs nav neapstrīdama krāsu līdere automašīnu tirgū pasaulē, atsaucoties uz savu pētījumu (DuPont 2007 Global Automotive Color Popularity Report), norāda DuPont.

Pēc septiņus gadus ilgas atrašanās pirmajā vietā sudraba krāsu izkonkurējusi baltā krāsa (arī perlamutra baltā), kura kļūst arvien populārāka. Populārāka kļūst arī metāliski melnā un sarkanā krāsa. Tas, ka baltā automašīnu krāsa kļūst arvien pieprasītāka, neesot pārsteigums. Tas esot saistāms ar globālajām modes tendencēm. Līdzīga krāsu izvēle ir arī mēbeļu, apģērbu un citu preču tirgos. Baltā krāsa simbolizējot nevainīgumu un minimālismu. Savukārt sarkanu krāsu izvēloties cilvēki, kuri vēlas izpaust savu individualitāti ar automašīnas palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja tiek atgūti visi galvojumi, investīcijas un kapitālnoguldījumi un ar to saprot – ieguldīt vienu latu, tad, jā, šāds darījums ir iespējams, taču pamatnosacījumam ir jābūt – lai neviens santīms netiktu zaudēts.»

Inguna Sudraba (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)Tā Valsts kontroliere Inguna Sudraba LNT raidījumā 900 sekundes komentēja izskanējušos pieņēmumus, ka Parex banka būtu jāpārdod kaut vai par vienu latu.

TaInguna Sudraba (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)s, kas šobrīd ir jāizdara – jānodrošina, lai Parex bankā vairs nebūtu jāiegulda un lai to, kas tur ir ieguldīts, dabūtu līdz pēdējam santīmam atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru