Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju, tomēr sabiedrībā nav pārliecības par lata stabilitāti.

Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2009.gada jūlijā veiktā aptauja, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā, jo jau ilgāk nekā pusgadu sabiedrībā periodiski uzvirmo bažas par iespējamo lata devalvāciju un, lai gan Latvijas Bankas vadība kategoriski noliedz šādu iespēju, atsevišķi eksperti turpina uzturēt diskusiju par to.

Aptaujas dati liecina, ka tikai 14 % iedzīvotāju iestājas par lata devalvāciju, bet gandrīz 2/3 uzskata (64 %), ka būtu labāk, ja tiktu saglabāts patreizējais lata piesaistes kurss pie eiro. Vienlaicīgi, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju uzticas Latvijas Bankas teiktajam par lata stabilitāti. 10 % iedzīvotāju iespēju, ka lats varētu tikt devalvēts, vērtē kā ļoti lielu, 24 % - kā drīzāk lielu, bet 28% - kā vidēju. Kopumā tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

Pēc eiro ieviešanas Latvijā lielākās bankas Swedbank negūtie ieņēmumi no eiro un lata konvertācijas vidēji gadā varētu sasniegt pat 10 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses.

Kopējā banku sektora negūtā peļņa lata izzušanas dēļ gaidāma ap 70 miljoniem eiro jeb ap 49 miljoni latu gadā, aplēsusi Latvijas Banka. Tādējādi bankām, izzūdod ieņēmumiem no lata un eiro konvertācijas un ar to saistītām komisijas maksām, tas varētu nozīmēt zaudēt aptuveni 5-10% no banku kopējās finansiālās darbības peļņas, var aplēst pēc banku 2012.gada operatīvajiem datiem, ko apkopojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tiesa, šāds samazinājums bankām, ko Latvijas Banka norādījusi kā vienu no eiro ieviešanas finansiāliem ieguvumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, varētu būt vien tad, ja bankas necentīsies šo starpību kompensēt uz citu maksu rēķina.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

2014. gada beigās Latvijas Bankas (LB) emitēto eiro banknošu un monētu kopsumma apgrozībā sasniedza 735,7 miljonus eiro, no tās 94,1% jeb 692 miljoni eiro bija banknotes, savukārt 5,9% jeb 43,7 miljoni eiro – monētas, liecina centrālās bankas dati.

Pēc skaita visvairāk no LB emitētajām eiro banknotēm apgrozībā 2014. gada beigās bija 20 eiro un 50 eiro naudas zīmes (attiecīgi 13,6 miljoni gab. un 9,6 miljoni gab.), savukārt no Latvijas Bankas emitētajām monētām – 1 un 2 centu monētas (attiecīgi 42,4 miljoni gab. un 36,8 miljoni gab.).

No bankām saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas, 2014. gadā apstrādājot 133,4 miljoni gab. banknošu. 15,2% (20,3 miljoni gab.) no apstrādātajām banknotēm tika atzītas par apgrozībai nederīgām un tika iznīcinātas.

2014. gadā turpinājās lata banknošu izņemšana no apgrozības. Gada beigās apgrozībā bija lata banknotes vairs tikai 54,7 miljonu latu vērtībā un lata monētas 45,5 miljonu latu vērtībā. Pēc skaita visvairāk apgrozībā 2014. gada decembra beigās bija 5 latu un 20 latu banknotes (attiecīgi 1,8 un 1.1 milj. gab.), savukārt no monētām – un 1 un 2 santīmu monētas (attiecīgi 151,8 un 91,4 milj. gab.).

Nakts tirgū tirgotāji uz placi ierodas jau ap 12 vakarā, savukārt pircēji sāk ierasties ap trijiem, četriem no rīta, ziņo laikraksts Neatkarīgā.

"Pagājušajā gadā bija krietni labāk, tagad pircēju ir aptuveni uz pusi mazāk. Iztikšanai un benzīnam sanāk, taču par iekrājumiem var aizmirst. Reti gadās, ka prece jāved mājās, sliktākā gadījumā palieku arī uz dienas tirgu," stāsta tirgotāja Stase.

Savukārt kāds cits tirgotājs norāda: "Uz kaulēšanos es neielaižos, jo cenas jau tā ir zemas. Ja ņem vairākas kastes zemeņu, tad par kilogramu iedodu desmit santīmu atlaidi, bet citādi nepiekāpjos."

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos ar lielāko peļņu strādājusi Swedbank – 36,68 miljoni latu. Tomēr tas nodrošinājis 11,14% atdevi no akcionāru ieguldītā kapitāla – mazāk nekā banku nozarē vēlamie 15%.

Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka no lielajām bankām, kas pamatā apkalpo vietējās privātpersonas un uzņēmumus, lielāko kapitāla atdevi nodrošina valstij piederošā banka Citadele – 15%. Tās peļņa pusgadā bija 7,09 miljoni latu. Pašu kapitāla atdeves rādītājs liecina, cik efektīvi tiek izmantots tas kapitāls, ko ir investējuši uzņēmumā īpašnieki. No ieguldītāja viedokļa šis ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, jo parāda cik potenciālais investors nopelnīs no katra sava ieguldītā lata.

Savukārt bankas, kas vairāk sliecas uz nerezidentu apkalpošanu, uzrāda gan ievērojamu peļņu, gan lielāku nekā vidēji nozarē kapitāla atdevi. ABLV Bank un Rietumu banka uzrādījušas nozarē otru un trešo lielāku peļņu – attiecīgi 17,45 miljoni latu un 16,47 miljoni latu.

Lata devalvācija kā risinājums ekonomikas izaugsmei valdībā netiek un netiks apsvērts, norāda finanšu ministrs Einars Repše, aicinot izbeigt jebkādas diskusijas par lata stabilitāti.

Pasaules ekonomistu viedokļi arī dalās šajā jautājumā, tādēļ viņu paziņojumi sabiedrībai nav jāuztver kā vienīgo patiesību, pauž ministrs. Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju mūsu valstī, nacionālā valūta – lats ir stabils Latvijas ekonomikas pamats un valdība strādā pie valsts nelietderīgo izdevumu būtiskas samazināšanas, nevis pie lata devalvācijas, uzsver E. Repše. Lata stabilitāte ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, tādēļ jebkāda lata stabilitātes mazināšana būtu bezmērķīga un ļoti negatīvi ietekmētu mūsu tautsaimniecību kopumā, nevis dotu pozitīvu rezultātu, uzskata finanšu ministrs.

Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Lai gan starptautiskie finanšu tirgi lielā mērā nomierinājušies, pēc vakardienas Swedbank paziņojuma par vienu no saviem scenārijiem, kurš paredz lata devalvāciju 15% apmērā, starptautiskie eksperti ar jaunu sparu metušies atbalstīt lata devalvācijas ideju.

Piemēram, investīciju kompānija Pacific Investment Management Company (Pimco) uzskata, ka Latvijai un tās starptautiskajiem aizdevējiem vajadzētu apspriest kontrolētu lata devalvāciju, lai aizsargātu valsts sociālo sektoru un atbalstītu eksportu.

«Tur, kur ir skaidri redzama reālā valūtas kursa neatbilstība un kur valūtas kursa režīma maiņai par iemeslu kalpo efektivitātes uzlabošana un konkurētspējas veicināšana starptautiskajos tirgos, devalvācija ir apsverama iespēja,» norāda Pimco eksperts Eiropā Endrjū Bosomvorts (Andrew Bosomworth).

Šādai idejai piekrīt arī RBC Capital Markets un Barclays Capital eksperti, norādot, ka lata devalvācija vismaz 15% apmērā tiks veikta līdz 2010. gadam ar mērķi palielināt Latvijas eksporta apjomus un samazināt budžeta deficītu laikā, kad valsts ekonomika sarūk ātrākajos tempos pēdējās desmitgades laikā.

Iedzīvotāju interese par beidzamo apgrozības latu ir liela, un cilvēki stāv lielās rindās, lai apmainītu parastos latus pret Paritātes monētu, informē Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Viņš stāsta, ka klajā laišanas dienā līdzīgi bijis arī ar dažu labu citu monētu, bet šoreiz, iespējams, pasākuma simboliskums to veicinājis vēl vairāk.

M. Grāvītis norāda, ka puse jaunās monētas tirāžas nodota komercbankām, bet otra puse - LB kasēs un tā rītdien varētu jau būt beigusies.

Cilvēki nāk pēc kolekcijas papildinājuma, Ziemassvētku dāvanas, monētas, ko paturēt piemiņai - kā kurš, turklāt daļa pērk arī iepriekšējās monētas.

Pārējos īpašos vienlatniekus, kuri no bankām atgriežas LB, centrālā banka atkal piedāvā iegādāties LB kasēs un interesentu netrūkst, uzsver M. Grāvītis.

Db.lv jau rakstīja, ka LB trešdien laida apgrozībā jaunu viena lata apgrozības monētu – Paritātes monētu ar lata un eiro pārejas kursu reversā, informē centrālās bankas pārstāvji.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Novembra beigās tirgū būs vērojama kārtējā lata procentu likmju pazemināšanās, kas latu resursus padarīs vēl lētākus, skaidro Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš.

Latvijas Bankas padome ceturtdien izlēma pazemināt lata procentu likmes un šīs izmaiņas stāsies spēkā 24.novembrī.

Rezultātā Pieaugs arī starpība starp eiro un lata depozīta procentu likmēm, jo pēdējā laikā eiro likmes, gluži pretēji lata likmēm, devušās augstākos līmeņos.

No vienas puses, uzņēmumiem un privātpersonām, kuriem jau ir latu kredīti/overdrafti ar īstermiņa procentu likmēm, samazināsies procentu maksājumi, kas ir pozitīvs efekts un ļauj ietaupīto naudu novirzīt citām lietām, piemēram, patēriņam, kas ir labi Latvijas ekonomikai.

No otras puses – lata procentu likmju pazemināšana uz kreditēšanas izaugsmi līdz šim nav atstājusi būtisku ietekmi, jo kreditēšanas tirgu būtiski ietekmē Latvijas ekonomikas veselība. Jāņem arī vērā, ka lielākā daļa klientu joprojām izvēlas kredītu ņemt eiro – acīmredzot, šķērslis ir pēdējo gadu lata procentu likmju lielā svārstību amplitūda, skaidro eksperts.

Latvijas Banka trešdien, 6. novembrī, laidīs apgrozībā jaunu viena lata apgrozības monētu – Paritātes monētu ar lata un eiro pārejas kursu reversā, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Ilmārs Blumbergs, ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis. Jaunās viena lata monētas kaltas Münze Österreich (Austrija).

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo viena lata apgrozības monētu kalšanas tradīcijai rit 12. gads, un tā tiek noslēgta ar Paritātes monētu. Ar 2014. gada 1. janvāri Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro, bet īpašo viena lata apgrozības monētu tradīcija tiks turpināta, izlaižot īpašās divu eiro monētas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzīst, ka subjektīvi viņam pēc 2014.gada 1.janvāra pietrūks lata, taču uzsver, ka nacionālā identitāte nav naudas primārā funkcija.

«Manuprāt, nacionālās identitātes aspektu latā pilnīgi noliegt nevar, jo nauda ir zināms simbols, bet tā nav primārā naudas funkcija,» pirmdien diskusijā «Naudas loma nacionālās identitātes stiprināšanā» sacīja Dombrovskis, atzīstot, ka subjektīvi lata viņam pietrūks, taču, domājot kā ekonomistam, pāreja uz eiro būs pāreja augstākā kvalitātē un tā veicinās valsts ekonomisko attīstību un finanšu stabilitāti.

Tāpat Ministru prezidents sacīja, ka lata simboli, proti, Milda un Latvijas ģerbonis, būs attēloti arī uz eiro monētām, kuras rādīs Latvijas identitāti arī Eiropā. «Pāreju uz eiro es uztveru kā padarīta darba sajūtu,» savas izjūtas raksturoja Ministru prezidents.

Latvijas Bankas (LB) kasēs beigušās jaunā īpašā dizaina lata monētas – Paritātes monētas, informēja centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Monētas vēl iespējams iegādāties LB filiālēs Liepājā un Daugavpilī. Tāpat pusi tirāžas jeb 250 tūkstošus monētu centrālā banka izplatīs caur komercbankām.

Db.lv jau rakstīja, ka trešdien, pirmajā monētas tirdzniecības dienā, LB kasēs bija milzīgs pieprasījums pēc jaunajām monētām, un rindās stāvēja aptuveni 200-300 cilvēki.

LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis stāstīja, ka klajā laišanas dienā līdzīgi bijis arī ar dažu labu citu monētu, bet šoreiz, iespējams, pasākuma simboliskums to veicinājis vēl vairāk. Cilvēki nāk pēc kolekcijas papildinājuma, Ziemassvētku dāvanas, monētas, ko paturēt piemiņai - kā kurš, turklāt daļa pērk arī iepriekšējās monētas.

Latvijas Bankas (LB) vēl 2005. gadā fiksētais lata kurss attiecībā pret eiro – 0,702804 – apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz eiro.

Tādējādi pāreja uz eiro no nākamā gada 1. janvāra notiks pēc līdzšinējā LB noteiktā lata piesaistes kursa eiro, par katru latu saņemot 1,42 eiro.

«Lata vairāk nekā astoņus gadus ilgā piesaiste eiro spējusi demonstrēt gan tās piemērotību tautsaimniecībai, gan noturību: lats bijis nemainīgi piesaistīts eiro kopš 2005. gada janvāra atbilstoši valdības eiro ieviešanas stratēģijai. Stabils lata kurss kopā ar ātru budžeta sakārtošanu un strukturālajām reformām kalpoja arī kā drošs enkurs straujākai Latvijas tautsaimniecības atlabšanai pēc nesenās krīzes,» pauda Latvijas centrālās bankas pārstāvji.