Lai pārliecinātos par muitas deklarāciju noformēšanas pareizību, vienlaikus samazinot preču muitošanai patērēto laiku, regulāri tiek veikti muitas auditi.

2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžu Muitas pārvalžu Muitas audita daļas veica 705 muitas auditus, no tiem 86 uzņēmumu muitas auditus un 619 darījumu muitas auditus. Muitas auditu veikšanas gaitā 94 % gadījumu tika atklāti muitas noteikumu pārkāpumi.

Veikto muitas auditu rezultātā VID 2006.gadā aprēķinājis muitas parādu, citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parādu un soda naudu kopumā 5,3 miljonu latu apmērā.

Salīdzinot ar 2005.gadā paveikto, 2006.gadā par 42 % ir palielinājies muitas auditu rezultātā aprēķinātais muitas parāds (muitas nodoklis, muitas nodoklis lauksaimniecības precēm, pagaidu/galīgais antidempinga maksājums).

2006. gadā muitas auditos vislielākais aprēķinātais muitas parāds un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parāds sadalījumā pa preču grupām ir par transportlīdzekļiem un to daļām un piederumiem, kas sastāda 17 % no kopējās muitas auditos aprēķinātās summas, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai pārliecinātos par muitas deklarāciju noformēšanas pareizību, vienlaikus samazinot preču muitošanai patērēto laiku, regulāri tiek veikti muitas auditi. 2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžu Muitas pārvalžu Muitas audita daļas veica 705 muitas auditus, no tiem 86 uzņēmumu muitas auditus un 619 darījumu muitas auditus.

Muitas auditu veikšanas gaitā 94 % gadījumu tika atklāti muitas noteikumu pārkāpumi. Veikto muitas auditu rezultātā VID 2006.gadā aprēķinājis muitas parādu, citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parādu un soda naudu kopumā 5,3 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar 2005.gadā paveikto, 2006.gadā par 42 % ir palielinājies muitas auditu rezultātā aprēķinātais muitas parāds.

NATO samita organizācijas birojs ir apzinājis lielāko daļu no 600 brīvprātīgajiem, kas palīdzēs NATO samita organizatoriem pēdējās nedēļās pirms samita un tā laikā, lai nodrošinātu veiksmīgu nozīmīgā pasākuma norisi.

NATO samita organizēšanas birojs izsaka lielu pateicību Latvijas iedzīvotājiem par lielo atsaucību un vēlmi palīdzēt NATO samita rīkošanā. Gandarījumu sniedza brīvprātīgo kandidātu labās angļu valodas zināšanas un komunikācijas prasmes, kā arī spēja ātri un reizēm pat oriģināli rast izeju no dažādām situācijām, kas varētu atgadīties NATO samita laikā. Kaut lielākā daļa pretendentu bija ļoti zinoši un darboties griboši, lielā interesentu skaita dēļ visiem šoreiz neizdosies darboties samita ietvaros. Tāpēc samita organizatori aicina visus arī turpmāk izrādīt iniciatīvu un izmantot līdzīgas iespējas.

Jau šonedēļ brīvprātīgajiem sāksies pirmās apmācības, lai viņi varētu iepazīties ar NATO samita norisi un saviem darba uzdevumiem, un būtu gatavi pilnvērtīgi pildīt savus darba pienākumus un pārstāvēt Latviju. Apmācības pārsvarā notiks atbilstoši katrai no piecām darba jomām: preses centrā, nevalstisko organizāciju pasākumu jomā, kultūras pasākumu jomā, transporta un loģistikas jomā, informācijas tehnoloģiju jomā, kā arī organizatoriski tehnisko jautājumu sfērā.

Atbilstoši NATO samita preses centra sniegtajai informācijai, NATO samita norises nodrošināšanā iesaistījušies apmēram 13 800 cilvēku

1. NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas birojs - 77 cilvēki

2. NATO samita norises vietas - Olimpiskā sporta centra - sagatavošana (projekta izstrāde, būvniecība, iekārtošana, dizaina noformējums, u.c.) - apmēram 1400 cilvēku

3. Drošības pasākumu koordinācija (policija, bruņotie spēji, ugunsdzēsības dienests, robežsardze, u.c. ) - apmēram 8000 cilvēku

4. Medicīniskais nodrošinājums Latvijā samita dienās - vairāk kā 400 cilvēku

5. Mediju akreditācijas centra un preses centra darbības nodrošināšana (akreditācijas centrs, preses centrs, TV un radio tehniskais nodrošinājums, tulkošana, mediju 'pūlu' eskortēšana, u.c. ) - apmēram 200 cilvēku

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns saistībā ar Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu medijiem izplatītajā paziņojumā akcentē: " Mūs šobrīd vēro - gan nozieguma vaininieki, cerot uz mūsu iekšējo vājumu un nedrošību, gan sabiedrība, kuras ekonomisko drošību un valsts robežu mēs sargājam. Taču mēs neļausim šim gadījumam mūs iebiedēt."

VID uzskata, ka Muitas kriminālpārvaldes direktora V. Vaškeviča slepkavības mēģinājums saistāms ar viņa profesionālo darbību, kuras rezultātā noziedzīgajiem grupējumiem ar katru gadu tiek nodarīti milzīgi zaudējumi, tiek pārtrauktas kontrabandas shēmas un organizēto grupējumu darbība. Par to liecinot arī pēdējo gadu statistika.

VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: "Neslēpšu, ka notikušais ir liels šoks visiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, par situācijas nopietnību liecina arī valsts augstāko amatpersonu apņēmība piesaistīt lietas izmeklēšanai valsts augstākā līmeņa drošības iestādes.

Muitas reorganizācijas sekmētās dīkstāves ļaus Latvijas Dzelzceļam iekasēt sodus par tām un turpināt diktēt savus līgumu noteikumus.Kaut gan komersanti un ar muitu saistīti cilvēki par ieviestās reorganizācijas ēnas pusēm runā nelabprāt, tomēr visi kā viens akcentē Latvijas dzelzceļa (LDz) lomu minētajā reorganizācijā.

Db jau vēstīja (14.12.2005.), ka VID Rīgas muitas reģionālās iestādes iekšzemes muitas kontroles punkti (MKP) vēlējās būtiski samazināt savas darba dienas laiku. Toreiz komersanti norādīja, ka muitas deklarāciju un dažādu dokumentu noformēšanai uzņēmējam jārēķinās pat ar vairāk nekā 10 stundām, bet, ieviešot 8 stundu darba dienu, pastāv liela iespēja, ka vienā dienā dokumentus neizdodas noformēt. Šobrīd, kad minētā darba laika saīsināšana ir notikusi, tā acīmredzami ir izdevīga LDz.

Jau vairākus gadus LDz no kravu pārkraušanas termināļiem iekasē naudu par katru kravas tonnu jau pēc divām stundām, kopš vagonu sastāvs ir iebraucis ostā, bet krava nav izkrauta un vilciens ir dīkstāvē; izmantojot šādu jaunu sistēmu, LDz noteikti papildus pelnīs uz dīkstāvēm.

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa „Muita šodien un rīt”, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa Muita šodien un rīt, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas šīs nedēļas sākumā, veicot muitas kontroles pasākumus Lietuvas pierobežā, divos maršruta un vienā tūristu autobusā, kas caur Lietuvu atgriezās no Baltkrievijas Latvijā, konstatēja vairāk nekā pusmiljonu (616 360 gab.) dažādu marku kontrabandas cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

2012.gada 24.septembrī, veicot muitas kontroles pasākumus uz autoceļa A7 pie Lietuvas Republikas robežas, VID muitas amatpersonas apturēja kādu maršruta Grodņa-Viļņa-Rīga autobusu, ko vadīja Baltkrievijas Republikas pilsonis.

Pieaicinot tabakas meklēšanas darba suni, tika veikta transportlīdzekļa salona un bagāžas telpu pārbaude. Tā kā darba suns pārbaudes laikā norādīja uz iespējamo cigarešu klātbūtni aiz bagāžas nodalījuma sienas, VID muitas amatpersonas lūdza automašīnas vadītājam uzrādīt iespējamās cigaretes, ko viņš arī labprātīgi izdarīja, demontējot vienu nodalījuma sienu un atklājot tajā slēpni ar cigaretēm. Autobuss tika nogādāts Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā padziļinātās pārbaudes veikšanai, un tās laikā no atklātā slēpņa tika izņemtas kopumā 75 800 dažādu marku cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām, t.sk., 20 000 cigaretes Magnat, 5800 cigaretes Winston Blue, 20 000 cigaretes Premjer, 20 000 cigaretes Fest un 10 000 cigaretes VIP10.

Otrdien, 19. jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti noteikumi par informācijas zīmēm muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai, atļautajiem komercdarbības veidiem un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosaka muitas kontroles zonas un izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā.

Saskaņā ar noteikumiem muitas kontroles zonas nosaka VID Galvenā muitas pārvalde neatkarīgi no tā, kā valdījumā atrodas attiecīgā teritorija. Savukārt atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā izsniedz, groza un anulē VID teritoriālā iestāde, kuras darbības teritorijā atrodas muitas kontroles zona. Muitas kontroles zonas statusu atsevišķām teritorijām nosaka, lai muitas iestādes veiktu kontroli ārvalstu precēm pirms preču izlaišanas Eiropas Savienības (ES) muitas teritorijā, kā arī Kopienas precēm pirms preču izvešanas no ES muitas teritorijas.

Muitas kontroles zonas robežu apzīmēšanai dabā izmanto informācijas zīmi, kas noteikta noteikumu pielikumā. Atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā izsniedz komercdarbības veidiem, kuriem nepieciešams VID valdījumā esošā kontroles zonā vai tās daļā nodrošināt atsevišķu nodalītu patstāvīgu vietu. Lai šādu atļauju saņemtu, komersantam VID teritoriālajā iestādē jāiesniedz iesniegumu, kā arī citus nepieciešamos dokumentus.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Kopējais 2006. gadā kriminālprocesu ietvaros izņemto narkotisko un psihotropo vielu daudzums ir 8213,397 grami, tostarp, hašišs, kokaīns, marihuāna, metamfetamīns un citas vielas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

VID Muitas kriminālpārvalde 2006.gadā darbojusies saskaņā ar VID muitas iestāžu Kontrabandas novēršanas un apkarošanas stratēģiju 2005.-2009.gadam, kuras rīcības plānā bija noteikta divas darbības prioritātes, proti, narkotiku kontrabandas apkarošana un organizētās noziedzības apkarošana.

Labi rezultāti sasniegti kriminālprocesu izmeklēšana par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandas jomā. Kopumā 2006.gadā Muitas kriminālpārvaldē tika uzsākti 16 kriminālprocesi par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu, no kuriem 11 tika nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Kopējais 2006. gadā kriminālprocesu ietvaros izņemto narkotisko un psihotropo vielu daudzums ir 8213,397 grami, tostarp, hašišs, kokaīns, marihuāna, metamfetamīns u.c. 2006. gada laikā izņemtas arī 35 234 gab. dažādas psihotropās vielas saturošas tabletes.

2007.gada I ceturksnī muitas kontroles pasākumu rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki, konstatējot muitas noteikumu pārkāpumus, sastādījuši 189 administratīvo pārkāpumu protokolus. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par muitas noteikumu neievērošanu juridiskām un fiziskām personām kopumā uzlikts naudas sods 12 977 LVL apmērā. Konfiscēto preču kopējā vērtība ir 82 448 LVL.

Kontroles pasākumu rezultāti

VID teritoriālo muitas iestāžu un VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas (MNPND) 2007.gada I ceturksnī ir veikušas 76 765 fiziskās muitas pārbaudes (t.i., bagāžas, preču, kravu un transportlīdzekļu pārbaudes).

VID teritoriālo muitas iestāžu MNPND pārskata periodā veikušas 56 195 dažādu transportlīdzekļu pārbaudes, tanī skaitā 33 619 kravas automašīnu, 19 555 vieglo automašīnu un mikroautobusu, 995 - autobusu pārbaudes.

Veikto fizisko kontroles pasākumu rezultātā šī gada pirmajos trijos mēnešos 160 gadījumos konstatēti muitas noteikumu pārkāpumi, par kuriem sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli (APP). Visvairāk - 89 gadījumos - APP sastādīti par muitas noteikumu pārkāpumiem, pārvietojot rūpniecības preces, tad seko pārkāpumi, kas saistīti ar nelikumīgu cigarešu un tabakas (29 gadījumi) un naftas produktu (15 gadījumi) pārvietošanu. Kravu un transportlīdzekļu skenēšanas rezultātā veikto fizisko pārbaužu gaitā atklāti 6 pārkāpumi, par kuriem sastādīti APP.

Lai atvieglotu un paātrinātu muitošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk fiziskām personām ir iespēja noformēt saņemtos kurjerpasta sūtījumus ne tikai līdzšinējā kārtībā, bet arī attālināti, organizējot dokumentu apriti elektroniski un neapmeklējot VID Lidostas muitas kontroles punktu klātienē. Jaunā iespēja attiecas gan uz komerciāliem, gan nekomerciāliem kurjerpasta sūtījumiem.

Lai persona, saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņemšanu, ar to saistītās muitas formalitātes varētu nokārtot attālināti, tai ir jānosūta VID Lidosta muitas kontroles punktam uz e-pasta adresi [email protected] šādi dokumenti (skenēti vai fotografēti): kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja aicinājums un tam pievienotie dokumenti muitas formalitāšu kārtošanai; preču iegādi apliecinošs dokuments (preču rēķins/invoice, internetveikala pirkuma orderis), kurā ir norādīts pasūtītājs, informācija par preci, daudzums, preces vērtība, transporta un apdrošināšanas izmaksas; maksājuma izdruka (internetbankas pārskaitījums, PAYPAL, WESTERN UNION izdruka vai tml.); pases vai ID kartes kopija ar apliecinājuma tekstu uz kopijas vai e-pastā: «Piekrītu, ka mani personas dati tiek izmantoti pasta sūtījumu deklarēšanai», norādot datumu, vārdu, uzvārdu (1). E-pasta temata laukā jānorāda kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja nosaukums un gaisa transporta pavadzīmes (AWB) numurs.

Lielbritānijā piektdien sākas G7 samits, kas būs industriāli attīstīto valstu septītnieka (G7) pirmā tikšanās klātienē divu gadu laikā un norisināsies, ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Pagājušajā gadā ASV paredzētais G7 samits tika atcelts jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ, un līderu tikšanās notika attālināti.

Šogad Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas un ASV līderi tiksies Kornvolā no piektdienas līdz svētdienai, un galvenās sarunu tēmas būs ekonomiku atjaunošana pēc pandēmijas, Covid-19 vakcīnu taisnīga sadale un klimata pārmaiņas.

G7 līderiem samitā pievienosies kolēģi no Eiropas Savienības (ES) un ANO. Uz samitu uzaicināti arī Austrālijas, Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas un Indijas līderi. Vairums no viņiem apmeklēs pasākumu klātienē, bet Indijas premjerministrs Narendra Modi piedalīsies attālināti.

Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.

Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.

Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.

Šā gada 8.oktobrī oficiālā divu dienu vizītē Latvijā ieradīsies Krievijas Federācijas Federālā muitas dienesta vadītājs Andrejs Beļjaņinovs un citu vadošo muitas amatpersonu delegācija, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pirmdien, 8.oktobrī, plānota Krievijas Federālā muitas dienesta vadītāja A.Beļaņinova un Latvijas Republikas VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna un VID ģenerāldirektora pirmā vietnieka, Galvenās muitas pārvaldes direktora Anda Drulles tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un finanšu ministru Oskaru Spurdziņu.

Pēc tikšanās ar valdības vadītāju un finanšu ministru abu valstu muitas administrāciju vadība apmeklēs uz Latvijas un Krievijas robežas esošo muitas kontroles punktu Terehova, kā arī tam Krievijas pusē pretī esošo muitas kontroles punktu - Burački.

Otrdien, 9.oktobrī, paredzēta Krievijas un Latvijas muitas dienestu vadītāju kopīga apspriede VID Galvenajā muitas pārvaldē.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Eiropas valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde 26. - 28. jūnijā Rīgā uzņems vērienīgāko Eiropas pasākumu lielo datu un mākslīgā intelekta (AI) jomā – Lielo datu privātās un publiskās partnerības samitu BDV PPP Summit.

Tajā piedalīsies ap 200 lielo datu un mākslīgā intelekta ekspertu un Eiropas Savienības (ES) politikas veidotāju. Samita mērķis ir apzināt AI jomas, kurās Eiropa var kļūt par globālu līderi, un veidot publisko un privāto partnerību šīs līderības nodrošināšanai.

«Kā samita līdzorganizētāji esam pagodināti pirmo reizi Rīgā uzņemt Eiropas izcilākos prātus lielo datu un mākslīgā intelekta jomā. Tā ir vienreizēja iespēja mums kopā ar pārējiem samita dalībniekiem apzināt, kā izmantot lielos datus kopā ar mākslīgo intelektu, lai risinātu Eiropas ekonomiskās un sociālās problēmas. Mums īpaši rūp, lai mākslīgais intelekts respektētu Eiropas pamatvērtības un lai tas vienlīdz labi saprastu gan lielās, gan mazās valodas. Latvijas inovācijas publiskajā un privātajā sektorā var kalpot par piemēru citām Eiropas valstīm, kā attīstīt daudzvalodīgu mākslīgo intelektu,» norāda Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

Visticamāk, jau tuvākajā laikā tiks lemts par jaunā Latvijas Muitas likuma izstrādes darba grupas kārtējās sanāksmes sasaukšanu, bet Eiropas Savienības jaunā Muitas kodeksa piemērošana varētu tikt uzsākta ne ātrāk kā ar 2016. gada 1. maiju, norāda Finanšu ministrija.

Diemžēl līdzšinējais darbs Finanšu ministrijas (FM) organizētajā darba grupā saistībā ar Muitas likuma projekta izstrādi izvērties par tādu kā darbības imitāciju, apaļā galda sarunā Dienas Biznesam atzina transporta, tranzīta un loģistikas nozares asociāciju pārstāvji (skat. šodienas DB).

Jaunais likums tika izstrādāts galvenokārt balstoties uz spēkā esošo 1992. gada Muitas kodeksu, ņemot vērā judikatūrā gūtās atziņas, norāda uzņēmēju pārstāvji. Iecere bijusi laba – izveidot cilvēkiem lasāmu, saprotamu dokumentu, samazinot likumam pakārtoto normatīvo aktu skaitu, iekļaujot daļu no tiem likumā. Taču sākotnējās nostādnes neesot sasniegtas, jo muitas darbinieki biznesam pagaidām neizprotamu iemeslu dēļ neesot vēlējušies veikt (akceptēt) to ieteiktās izmaiņas.

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

Lai pārrunātu aktuālus jautājumus Krievijas un Latvijas muitas dienestu sadarbības jomā, šī gada 5.martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas administrācijas un Satiksmes ministrijas delegācija dosies uz Maskavu, kur tiksies ar Krievijas Federācijas Federālā muitas dienesta vadību, Db.lv informēja VID.

Ar Krievijas Federācijas Federālā muitas dienesta vadību tiksies VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks, Galvenās muitas pārvaldes direktors Andis Drulle, VID ģenerāldirektora vietnieks, Muitas kriminālpārvaldes direktors Vladimirs Vaškevičs, kā arī Satiksmes ministrijas pārstāvis.

Tikšanās laikā abu valstu muitas administrāciju vadītāji plāno spriest par situācijas uzlabošanas iespējām uz Latvijas un Krievijas robežas, tanī skaitā iepazīstināt ar muitas kontroles punktu infrastruktūras modernizācijas plāniem katrā valstī. Amatpersonas plāno pārrunāt arī jautājumu par iepriekšējās informācijas apmaiņu par precēm un transportlīdzekļiem, kas šķērso Krievijas un Latvijas robežu. Tāpat tikšanās laikā plānots apspriest jautājumus par turpmāko sadarbību muitas noteikumu pārkāpumu novēršanā un citus jautājumus.

Otrdien, 15. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu Muitas likums.

Tas izstrādāts, lai ar šī gada 1. maiju nodrošinātu Savienības Muitas kodeksa (SMK) ieviešanu, informē FM.

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz jaunais likumprojekts, saistīta ar muitas nodokļa nokavējuma naudas aprēķinu. No šā gada 1. maija nokavējuma naudu muitas nodoklim aprēķinās saskaņā ar SMK nosacījumiem, savukārt nokavējuma naudu pārējiem nodokļiem turpinās aprēķināt saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām.

Likumprojekts paredz arī jaunu normu attiecībā uz to, kā interpretēt SMK lietoto terminu nelabojams kaitējums, nosakot, ka tāds rodas gadījumā, ja komersants dokumentāri pamato, ka tam nepietiek finanšu resursu, lai izpildīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles rezultātā pieņemtajā lēmumā paredzētās prasības, vai arī šāda lēmuma izpilde komersantam var izraisīt maksātnespējas pazīmes vai novest pie maksātnespējas. Līdz ar to šādos gadījumos komersantam neprasīs, piemēram, maksāt nokavējuma naudu SMK minētajos gadījumos vai sniegt galvojumu, lai piemērotu VID kontroles vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā aprēķinātās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa samaksas sadalīšanu termiņos. Tāpat likums noteiks, kā muitas iestādei rīkoties ar precēm īpašos SMK noteiktajos gadījumos. Šobrīd šāda rīcība nacionālajos normatīvajos aktos nav paredzēta.