Lai pārliecinātos par muitas deklarāciju noformēšanas pareizību, vienlaikus samazinot preču muitošanai patērēto laiku, regulāri tiek veikti muitas auditi.

2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžu Muitas pārvalžu Muitas audita daļas veica 705 muitas auditus, no tiem 86 uzņēmumu muitas auditus un 619 darījumu muitas auditus. Muitas auditu veikšanas gaitā 94 % gadījumu tika atklāti muitas noteikumu pārkāpumi.

Veikto muitas auditu rezultātā VID 2006.gadā aprēķinājis muitas parādu, citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parādu un soda naudu kopumā 5,3 miljonu latu apmērā.

Salīdzinot ar 2005.gadā paveikto, 2006.gadā par 42 % ir palielinājies muitas auditu rezultātā aprēķinātais muitas parāds (muitas nodoklis, muitas nodoklis lauksaimniecības precēm, pagaidu/galīgais antidempinga maksājums).

2006. gadā muitas auditos vislielākais aprēķinātais muitas parāds un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parāds sadalījumā pa preču grupām ir par transportlīdzekļiem un to daļām un piederumiem, kas sastāda 17 % no kopējās muitas auditos aprēķinātās summas, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai pārliecinātos par muitas deklarāciju noformēšanas pareizību, vienlaikus samazinot preču muitošanai patērēto laiku, regulāri tiek veikti muitas auditi. 2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžu Muitas pārvalžu Muitas audita daļas veica 705 muitas auditus, no tiem 86 uzņēmumu muitas auditus un 619 darījumu muitas auditus.

Muitas auditu veikšanas gaitā 94 % gadījumu tika atklāti muitas noteikumu pārkāpumi. Veikto muitas auditu rezultātā VID 2006.gadā aprēķinājis muitas parādu, citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parādu un soda naudu kopumā 5,3 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar 2005.gadā paveikto, 2006.gadā par 42 % ir palielinājies muitas auditu rezultātā aprēķinātais muitas parāds.

Šā gada 8.oktobrī oficiālā divu dienu vizītē Latvijā ieradīsies Krievijas Federācijas Federālā muitas dienesta vadītājs Andrejs Beļjaņinovs un citu vadošo muitas amatpersonu delegācija, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pirmdien, 8.oktobrī, plānota Krievijas Federālā muitas dienesta vadītāja A.Beļaņinova un Latvijas Republikas VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna un VID ģenerāldirektora pirmā vietnieka, Galvenās muitas pārvaldes direktora Anda Drulles tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un finanšu ministru Oskaru Spurdziņu.

Pēc tikšanās ar valdības vadītāju un finanšu ministru abu valstu muitas administrāciju vadība apmeklēs uz Latvijas un Krievijas robežas esošo muitas kontroles punktu Terehova, kā arī tam Krievijas pusē pretī esošo muitas kontroles punktu - Burački.

Otrdien, 9.oktobrī, paredzēta Krievijas un Latvijas muitas dienestu vadītāju kopīga apspriede VID Galvenajā muitas pārvaldē.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns saistībā ar Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu medijiem izplatītajā paziņojumā akcentē: " Mūs šobrīd vēro - gan nozieguma vaininieki, cerot uz mūsu iekšējo vājumu un nedrošību, gan sabiedrība, kuras ekonomisko drošību un valsts robežu mēs sargājam. Taču mēs neļausim šim gadījumam mūs iebiedēt."

VID uzskata, ka Muitas kriminālpārvaldes direktora V. Vaškeviča slepkavības mēģinājums saistāms ar viņa profesionālo darbību, kuras rezultātā noziedzīgajiem grupējumiem ar katru gadu tiek nodarīti milzīgi zaudējumi, tiek pārtrauktas kontrabandas shēmas un organizēto grupējumu darbība. Par to liecinot arī pēdējo gadu statistika.

VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: "Neslēpšu, ka notikušais ir liels šoks visiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, par situācijas nopietnību liecina arī valsts augstāko amatpersonu apņēmība piesaistīt lietas izmeklēšanai valsts augstākā līmeņa drošības iestādes.

Kopējais 2006. gadā kriminālprocesu ietvaros izņemto narkotisko un psihotropo vielu daudzums ir 8213,397 grami, tostarp, hašišs, kokaīns, marihuāna, metamfetamīns un citas vielas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

VID Muitas kriminālpārvalde 2006.gadā darbojusies saskaņā ar VID muitas iestāžu Kontrabandas novēršanas un apkarošanas stratēģiju 2005.-2009.gadam, kuras rīcības plānā bija noteikta divas darbības prioritātes, proti, narkotiku kontrabandas apkarošana un organizētās noziedzības apkarošana.

Labi rezultāti sasniegti kriminālprocesu izmeklēšana par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandas jomā. Kopumā 2006.gadā Muitas kriminālpārvaldē tika uzsākti 16 kriminālprocesi par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu, no kuriem 11 tika nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Kopējais 2006. gadā kriminālprocesu ietvaros izņemto narkotisko un psihotropo vielu daudzums ir 8213,397 grami, tostarp, hašišs, kokaīns, marihuāna, metamfetamīns u.c. 2006. gada laikā izņemtas arī 35 234 gab. dažādas psihotropās vielas saturošas tabletes.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa „Muita šodien un rīt”, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa Muita šodien un rīt, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

2007.gada I ceturksnī muitas kontroles pasākumu rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki, konstatējot muitas noteikumu pārkāpumus, sastādījuši 189 administratīvo pārkāpumu protokolus. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par muitas noteikumu neievērošanu juridiskām un fiziskām personām kopumā uzlikts naudas sods 12 977 LVL apmērā. Konfiscēto preču kopējā vērtība ir 82 448 LVL.

Kontroles pasākumu rezultāti

VID teritoriālo muitas iestāžu un VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas (MNPND) 2007.gada I ceturksnī ir veikušas 76 765 fiziskās muitas pārbaudes (t.i., bagāžas, preču, kravu un transportlīdzekļu pārbaudes).

VID teritoriālo muitas iestāžu MNPND pārskata periodā veikušas 56 195 dažādu transportlīdzekļu pārbaudes, tanī skaitā 33 619 kravas automašīnu, 19 555 vieglo automašīnu un mikroautobusu, 995 - autobusu pārbaudes.

Veikto fizisko kontroles pasākumu rezultātā šī gada pirmajos trijos mēnešos 160 gadījumos konstatēti muitas noteikumu pārkāpumi, par kuriem sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli (APP). Visvairāk - 89 gadījumos - APP sastādīti par muitas noteikumu pārkāpumiem, pārvietojot rūpniecības preces, tad seko pārkāpumi, kas saistīti ar nelikumīgu cigarešu un tabakas (29 gadījumi) un naftas produktu (15 gadījumi) pārvietošanu. Kravu un transportlīdzekļu skenēšanas rezultātā veikto fizisko pārbaužu gaitā atklāti 6 pārkāpumi, par kuriem sastādīti APP.

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz reformēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Atbalstītie likumprojekti paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Likumprojektu paketē iekļauti Nodokļu un muitas policijas likums, Valsts ieņēmumu dienesta likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un grozījumi Kriminālprocesa likumā.

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

No 16. līdz 19. septembrim Ventspilī norisināsies 6. Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem, ko organizē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par godalgām sacensībās cīnīsies 38 kinologi ar saviem četrkājainajiem palīgiem no 19 valstīm: Austrijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Slovākijas, Šveices, Ungārijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Vācijas un Zviedrijas.

Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem tiek organizēts jau kopš 2001.gada. Pirmo reizi šāda veida sacensības notika 2001. gadā Čehijā. 2002. gadā čempionāta rīkotāja pienākumus uzņēmās Slovākija. 2003. gadā Polijā rīkotais čempionāts Latvijas pārstāvjiem bija ļoti nozīmīgas, jo togad VID vecākā muitas eksperte Ingūna Grase ar darba suni Tessa ieguva Eiropas čempiona titulu individuālajā vērtējumā. Ceturtais Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem 2004. gadā tika rīkots Čehijā, bet piektais – 2006. gadā Austrijā. Pēc čempionāta Austrijā tika lūgts Latvijai rīkot šādas sacensības 2008. gadā, un pagājušā gadā tika pieņemts lēmums, ka 6. Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem tiks rīkots Latvijā. Visus organizatoriskos darbus čempionāta norises sagatavošanā veic VID darbinieki, nepiesaistot trešās personas. Atbalstu čempionāta rīkošanā sniedz Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, nodrošinot sacensību norisei nepieciešamo aprīkojumu.

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

Visticamāk, jau tuvākajā laikā tiks lemts par jaunā Latvijas Muitas likuma izstrādes darba grupas kārtējās sanāksmes sasaukšanu, bet Eiropas Savienības jaunā Muitas kodeksa piemērošana varētu tikt uzsākta ne ātrāk kā ar 2016. gada 1. maiju, norāda Finanšu ministrija.

Diemžēl līdzšinējais darbs Finanšu ministrijas (FM) organizētajā darba grupā saistībā ar Muitas likuma projekta izstrādi izvērties par tādu kā darbības imitāciju, apaļā galda sarunā Dienas Biznesam atzina transporta, tranzīta un loģistikas nozares asociāciju pārstāvji (skat. šodienas DB).

Jaunais likums tika izstrādāts galvenokārt balstoties uz spēkā esošo 1992. gada Muitas kodeksu, ņemot vērā judikatūrā gūtās atziņas, norāda uzņēmēju pārstāvji. Iecere bijusi laba – izveidot cilvēkiem lasāmu, saprotamu dokumentu, samazinot likumam pakārtoto normatīvo aktu skaitu, iekļaujot daļu no tiem likumā. Taču sākotnējās nostādnes neesot sasniegtas, jo muitas darbinieki biznesam pagaidām neizprotamu iemeslu dēļ neesot vēlējušies veikt (akceptēt) to ieteiktās izmaiņas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas šīs nedēļas sākumā, veicot muitas kontroles pasākumus Lietuvas pierobežā, divos maršruta un vienā tūristu autobusā, kas caur Lietuvu atgriezās no Baltkrievijas Latvijā, konstatēja vairāk nekā pusmiljonu (616 360 gab.) dažādu marku kontrabandas cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

2012.gada 24.septembrī, veicot muitas kontroles pasākumus uz autoceļa A7 pie Lietuvas Republikas robežas, VID muitas amatpersonas apturēja kādu maršruta Grodņa-Viļņa-Rīga autobusu, ko vadīja Baltkrievijas Republikas pilsonis.

Pieaicinot tabakas meklēšanas darba suni, tika veikta transportlīdzekļa salona un bagāžas telpu pārbaude. Tā kā darba suns pārbaudes laikā norādīja uz iespējamo cigarešu klātbūtni aiz bagāžas nodalījuma sienas, VID muitas amatpersonas lūdza automašīnas vadītājam uzrādīt iespējamās cigaretes, ko viņš arī labprātīgi izdarīja, demontējot vienu nodalījuma sienu un atklājot tajā slēpni ar cigaretēm. Autobuss tika nogādāts Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā padziļinātās pārbaudes veikšanai, un tās laikā no atklātā slēpņa tika izņemtas kopumā 75 800 dažādu marku cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām, t.sk., 20 000 cigaretes Magnat, 5800 cigaretes Winston Blue, 20 000 cigaretes Premjer, 20 000 cigaretes Fest un 10 000 cigaretes VIP10.

Lai sekmētu Latvijas ekonomikas un valsts drošību un nodrošinātu darba tirgū ļoti nepieciešamos augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistus, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) no šī studiju gada konkursa kārtībā piešķirs studiju maksas atlaides topošajiem muitas un nodokļu administrēšanas bakalaura programmas studentiem.

Studijas maksas atlaide tiks piešķirta 30 labākajiem un motivētākajiem reflektantiem, kuri pieteiksies pilna laika studijām RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes bakalaura studiju programmā «Muitas un nodokļu administrēšana» un konkursā iegūs maksas studiju vietu ar augstāku reflektanta rangu.

Krievijas karš Ukrainā, pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas, Latvijas sauszemes robežas ar valstīm, pret kurām vērstas sankcijas rada vēl lielāku nepieciešamību pēc augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistiem, kuri nodrošina Latvijas drošības un interešu aizsardzību. Ieviešot studiju maksas atlaides, RTU plāno gan paaugstināt studējošo motivāciju, gan palielināt studentu un absolventu skaitu, kas praktizēsies un strādās Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Otrdien, 15. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu Muitas likums.

Tas izstrādāts, lai ar šī gada 1. maiju nodrošinātu Savienības Muitas kodeksa (SMK) ieviešanu, informē FM.

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz jaunais likumprojekts, saistīta ar muitas nodokļa nokavējuma naudas aprēķinu. No šā gada 1. maija nokavējuma naudu muitas nodoklim aprēķinās saskaņā ar SMK nosacījumiem, savukārt nokavējuma naudu pārējiem nodokļiem turpinās aprēķināt saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām.

Likumprojekts paredz arī jaunu normu attiecībā uz to, kā interpretēt SMK lietoto terminu nelabojams kaitējums, nosakot, ka tāds rodas gadījumā, ja komersants dokumentāri pamato, ka tam nepietiek finanšu resursu, lai izpildīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles rezultātā pieņemtajā lēmumā paredzētās prasības, vai arī šāda lēmuma izpilde komersantam var izraisīt maksātnespējas pazīmes vai novest pie maksātnespējas. Līdz ar to šādos gadījumos komersantam neprasīs, piemēram, maksāt nokavējuma naudu SMK minētajos gadījumos vai sniegt galvojumu, lai piemērotu VID kontroles vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā aprēķinātās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa samaksas sadalīšanu termiņos. Tāpat likums noteiks, kā muitas iestādei rīkoties ar precēm īpašos SMK noteiktajos gadījumos. Šobrīd šāda rīcība nacionālajos normatīvajos aktos nav paredzēta.

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Lai atvieglotu un paātrinātu muitošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk fiziskām personām ir iespēja noformēt saņemtos kurjerpasta sūtījumus ne tikai līdzšinējā kārtībā, bet arī attālināti, organizējot dokumentu apriti elektroniski un neapmeklējot VID Lidostas muitas kontroles punktu klātienē. Jaunā iespēja attiecas gan uz komerciāliem, gan nekomerciāliem kurjerpasta sūtījumiem.

Lai persona, saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņemšanu, ar to saistītās muitas formalitātes varētu nokārtot attālināti, tai ir jānosūta VID Lidosta muitas kontroles punktam uz e-pasta adresi [email protected] šādi dokumenti (skenēti vai fotografēti): kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja aicinājums un tam pievienotie dokumenti muitas formalitāšu kārtošanai; preču iegādi apliecinošs dokuments (preču rēķins/invoice, internetveikala pirkuma orderis), kurā ir norādīts pasūtītājs, informācija par preci, daudzums, preces vērtība, transporta un apdrošināšanas izmaksas; maksājuma izdruka (internetbankas pārskaitījums, PAYPAL, WESTERN UNION izdruka vai tml.); pases vai ID kartes kopija ar apliecinājuma tekstu uz kopijas vai e-pastā: «Piekrītu, ka mani personas dati tiek izmantoti pasta sūtījumu deklarēšanai», norādot datumu, vārdu, uzvārdu (1). E-pasta temata laukā jānorāda kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja nosaukums un gaisa transporta pavadzīmes (AWB) numurs.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu: Gan iznīcināt kontrafaktas preces (preces ar apšaubāmu izcelsmi), gan piemērot administratīvo sodu.

Šā gada 12. februārī Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pasludināja spriedumu par Regulas Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības interpretāciju (lieta C-93/08). Minētais EKT spriedums ir ievērības cienīgs ne vien tāpēc, ka tas ir pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu, bet arī tāpēc, ka strīdi saistībā ar kontrafaktu preču ievešanu pēdējos gados ir kļuvuši aktuāli. Latvijā ievesto kontrafakto preču klāsts ir dažāds - automašīnu rezerves daļas, apģērbi, apavi, mobilo telefonu detaļas, parfimērijas preces, šķiltavas, suvenīri un citas preces. Šie gadījumi arī rada strīdus par to, kurš ir atbildīgs par intelektuālo īpašuma tiesību pārkāpumu.

Kopš Eiropas integrācijas procesā aizsākās nozīmīgs jauns posms – likvidējot pēdējās muitas barjeras starp dalībvalstīm, t.i., atceļot muitas nodokļus un visus līdzvērtīgas iedarbības maksājumus dalībvalstu starpā un izveidojot vienotu muitas tarifu visai Kopienai, sāka darboties muitas savienība, 1. jūlijā aprit 40 gadi.

Muitas savienība ir nozīmīgs instruments, lai varētu īstenot četras Eiropas Savienības (ES) pamatbrīvības – brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla plūsmu. Turklāt muitas savienības izveide ir uzskatāma par pirmo soli ceļā uz vienotā tirgus izveidošanu. Muitas savienības nodibināšana ES attīstības gaitā ir otrs lielākais sasniegums pēc Romas līgumu noslēgšanas, Db.lv informē VID.

Ņemot vērā ES muitas savienības izveidošanas nozīmīgumu, Eiropas Komisijas (EK) Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts sadarbībā ar ES dalībvalstu muitas administrācijām ir izveidojis mājas lapu: http://ec.europa.eu/taxation_customs/40customs/index_en.htm

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.