Muitas reorganizācijas sekmētās dīkstāves ļaus Latvijas Dzelzceļam iekasēt sodus par tām un turpināt diktēt savus līgumu noteikumus.Kaut gan komersanti un ar muitu saistīti cilvēki par ieviestās reorganizācijas ēnas pusēm runā nelabprāt, tomēr visi kā viens akcentē Latvijas dzelzceļa (LDz) lomu minētajā reorganizācijā.
Db jau vēstīja (14.12.2005.), ka VID Rīgas muitas reģionālās iestādes iekšzemes muitas kontroles punkti (MKP) vēlējās būtiski samazināt savas darba dienas laiku. Toreiz komersanti norādīja, ka muitas deklarāciju un dažādu dokumentu noformēšanai uzņēmējam jārēķinās pat ar vairāk nekā 10 stundām, bet, ieviešot 8 stundu darba dienu, pastāv liela iespēja, ka vienā dienā dokumentus neizdodas noformēt. Šobrīd, kad minētā darba laika saīsināšana ir notikusi, tā acīmredzami ir izdevīga LDz.
Jau vairākus gadus LDz no kravu pārkraušanas termināļiem iekasē naudu par katru kravas tonnu jau pēc divām stundām, kopš vagonu sastāvs ir iebraucis ostā, bet krava nav izkrauta un vilciens ir dīkstāvē; izmantojot šādu jaunu sistēmu, LDz noteikti papildus pelnīs uz dīkstāvēm.
"Arī LDz ir saņēmis atļaujas veikt muitas procedūras un, balstoties uz tām, izmanto savu monopolstāvokli - ja nevēlies dīkstāvi, nāc pie mums, mēs formēsim, ja ne, tad gaidi, kamēr sāks strādāt muita," par izveidojušos situāciju savu sašutumu pauž Trans Trades Logistics valdes loceklis Egils Krātiņš.
Db jau vēstīja (26.05.2006.), ka, pēc aptuveniem aprēķiniem, visi Latvijas kravu pārkraušanas termināļi pērn LDz par dīkstāvi samaksājuši 7 miljonus latu.
"Bardaks" sistēmā
Situāciju, kāda šobrīd valda muitošanas un dzelzceļa pārvadājumu sistēmā, speciālisti sauc nekā citādi kā par "bardaku".
Neviena no valsts institūcijām, ne VID, ne LDz nevar un pat nevēlas noslēgt vienošanos, uz kuru balstoties tiktu sakārtota muitošana Latvijā. Vienošanās, kura sakārtotu esošo situāciju un izveidotu sistēmu komersantu darbam, ir kluss uzņēmēju sapnis jau ilgu laiku.
Db jau iepriekš vēstīja (03.07.2006.), ka uzņēmēji uzsver, ka nevar slēgt vienošanos ar LDz, pirms nav noslēgta savstarpējā vienošanās starp VID un LDz. Nesagaidot beigas "bezgalīgajam stāstam" par minēto vienošanos, komersantiem nekas cits neatliek, kā tomēr slēgt līgumus ar LDz.
"Komersantiem neatliek nekas cits, kā, slēdzot līgumus, sekot LDz diktētajiem noteikumiem, iebildumi var sekmēt jauna "īpaši izdevīga" līguma sagatavošanu," skaidro muitas eksperts, kurš vēlējās palikt anonīms.
Negrib mainīt situāciju
LDz negrib mainīt esošo situāciju, kas nozīmētu uzņemties galvojumu slogu piegādājot kravas, no kura tas veiksmīgi atbrīvojās pēc Latvijas iestāšanās ES, kā arī liktu atvadīties no ienākumiem par dīkstāvēm, kuras radīsies MKP saīsinātā darba laika dēļ.
Savukārt VID, kurš "ievilcis ķeksīti", veicot reorganizāciju, grib saglabāt kontroli pār muitošanu, skaidro speciālisti. Viņuprāt, labākais risinājums būtu ieviest MK noteikumus, kas regulē dzelzceļa pārvadājumus, tāpat kā tas notiek ar auto pārvadājumiem.
To, kādēļ šāda doma nav ienākusi prātā ne VID, ne LDz, Db neizdevās noskaidrot. Abas valsts institūcijas neizskaidrojamu iemeslu dēļ minētās vienošanās noslēgšanu apzināti velk garumā.
"Mēs nosūtījām VID savu līguma versiju, bet juristu izlabotu saņēmām to atpakaļ kā VID nepieņemamu," Db stāstīja LDz pārstāve Valentīna Bučanovska.
Savukārt LDz kravu pārvadājumu daļas vadītājs Ēriks Šmuksts Db apgalvoja, ka šobrīd nekādu jaunu vienošanos starp VID un LDz saistībā ar vietējo muitošanu vispār netiek plānots slēgt.
Strādā pie vienošanās
VID Galvenās muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas Muitošanas organizācijas nodaļas priekšnieks Aivars Kuzņecovs Db vēstīja, ka pie vienošanās slēgšanas tiekot strādāts, laiku, kad tā varētu tikt noslēgta, viņš gan nevarēja minēt. Uz jautājumu, vai minētās vienošanās galvenais ieguvējs varētu būt LDz, viņš atbildēja noraidoši, vien pieminot, ka vienojoties abas puses ies uz kompromisiem.
Citādu viedokli par vienošanos, ar kuru VID plānojot piekāpties LDz, ļaujot tam izmantot savas monopolista priekšrocības, pauda kāda ar muitu saistīta persona, kura gan vēlējās palikt anonīma.
Meklē risinājumus
Neskatoties uz minētajām problēmām un valsts institūciju kūtrumu, uzņēmēji meklē risinājumus. Tā, piemēram, Lukoil Baltija R ir noslēgusi līgumu ar LDz, kurš stājās spēkā ar 1. novembri.
Pamatojoties uz šo līgumu, par papildu samaksu LDz uzņemies galvot par piegādājamo kravu no iekraušanas brīža Krievijā vai Baltkrievijā līdz izkraušanas brīdim Lukoil naftas bāzē, Db informēja Lukoil Baltija R muitas brokeris Bruno Tulinskis.
Degvielas tirgus eksperti atzīst, ka muitas reorganizācija bijusi nepieciešama. Tiesa, vienlaikus viņi arī neslēpj LDz ieguvumu.
Degvielniekiem lielu pretenziju pret MKP darba laiku saīsināšanu nav, jāpiebilst gan, ka īsāks MKP darba laiks sekmēs dīkstāves un ir skaidrs, ka papildu izmaksas, kas radīsies, tās apmaksājot, atspoguļosies produkcijas pārdošanas cenā, ir pārliecināti degvielas tirgus pārstāvji - degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.
Degvielas nozares eksperti apgalvo, ka rezultāts ir vairāk vai mazāk pieņemams abām pusēm - gan muitai, gan komersantiem, tomēr kopumā viņu teiktais Db vairāk liek domāt par to, ka sasniegtais rezultāts, viņuprāt, ir vairāk apmierinošs, nevis labs.
Reorganizācija palielinās izmaksas
Muitas reorganizācija palielinās komersantu izmaksas, ko uz savas ādas izjutīs arī patērētāji.
Rīgas muitas reorganizācijas ietvaros slēgti divi muitas kontroles punkti (MKP), vairākos saīsināts darba laiks.
Pauda iebildumus
Ar iebildumiem pret steigā sagatavoto reorganizāciju Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) vērsās gan Rīgas muitas reģionālajā iestādē, gan pie finanšu ministra Oskara Spurdziņa, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna.
Tas gan izsauca neapmierinātību Rīgas muitas kontrolpunktu reorganizācijas projekta izstrādātājos, bet rezultātā tā ieviešana tika pārcelta uz šī gada oktobri.
Tas deva arī labu skolu, ka šāds vērienīgs projekts, kurš būtībā skar visas tautsaimniecības nozares un to intereses, pirms tā pieņemšanas ir ar visām iesaistītajām pusēm jāapspriež.
Izstrādāto muitas reorganizācijas projektu VID Rīgas muitas reģionālā ie-stāde prezentēja pērn decembrī. Tad pret konkrēto reorganizācijas projektu, kas paredzēja muitas kontrolpunktu darba laiku saīsināt līdz 8 stundām, kā arī divu MKP slēgšanu asi iebilda komersanti.
"Šādus būtiskus projektus nevar bīdt tā, kā muita bija plānojusi, es domāju, ka projekts būtu realizēts daudz ātrāk, ja tapšanas stadijā tas būtu ticis prezentēts komersantiem," ir pārliecināts LDTA valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.
Panāk vienošanos
Viens no reorganizācijas rezultātā slēgtajiem muitas punktiem ir SIA Vexoil MKP, kas atradās Inčukalna pagastā. Kopš 1. oktobra par uzraudzības iestādi Vexoil ir nozīmēts MKP 0264 Ezera ielā 22 un otrs MKP Lukoil Baltija R, kurš atradās Olainē, pārcelts uz MKP 0232, kas atrodas Daugavgrīvas ielā Rīgā.
Atšķirībā no Vexoil, kura kontrolpunkts ir slēgts kopš pirmā oktobra, Lukoil ir panācis vienošanos ar muitu, ka līdz nākamā gada 15. janvārim Olainē atradīsies muitas darbinieks no MKP 0232. "Esam vienojušies ar muitu, ka līdz minētajam datumam Lukoil saņems vietējās muitošanas atļauju," Db informēja Lukoil Baltija R muitas brokeris Bruno Tulinskis.
"Protams, bija labi līdz reorganizācijai, jo bijām pieraduši pie esošās kārtības, bet jāatzīst, ka bijām gatavi pārmaiņām, ko nesa reorganizācija," skaidro SIA Vexoil vadītājs Vladimirs Čebotārovs. Vēl ir pāragri spriest par to, kā būs turpmāk, pārāk īss laiks pagājis, pagaidām viss norit bez starpgadījumiem," viņš piebilst.
Nesteidzas prognozēt
Minēto kompāniju pārstāvji gan vēl atturas prognozēt, kādas būs ieviestās reorganizācijas sekas, tomēr pārliecināts par to, ka muitas optimizācija būtiski uzlabos muitošanas kvalitāti, ir projekta iniciators VID.
"Veiktās izmaiņas ļaus samazināt dokumenta noformēšanas vidējo laiku, nesamazinot noformēto dokumentu apjomu, uzlabot muitošanas procesa kvalitāti, palielināt muitas kontroles punktā strādājošo muitas amatpersonu skaitu. Šis process nodrošinās racionālu un efektīvu valsts un uzņēmēju līdzekļu izmantošanu. Tiek samazināts iespējamais korupcijas risks, kā arī nodrošināti maksimāli caurskatāmi muitošanas procesi," tā uzskata VID.