Dievs saldeniekus esot žēlojis, jo pašvaldības vadība nekad nav traucējusi uzņēmējiem strādāt. «Lielajās pilsētās parādās pārvaldes institūciju regulācijas vai ietekmes. Pie mums nav nekādu ļaunu prasību un nekā tāda, kas varētu atbaidīt uzņēmējus,» laikrakstam Diena, kas turpina aplūkot uzņēmējdarbības vidi dažādās Latvijas pilsētās, sacījis Saldū ietekmīgais uzņēmējs Argods Lūsiņš.
Kā norāda laikraksts, Saldus ir ģeogrāfiski izdevīgā vietā - tranzīta ceļu krustojumā starp Liepāju, Ventspili un Rīgu, tā ir novērtēta kā investīcijām pateicīga pilsēta, kas ļāva iemantot arī Norvēģijas investoru uzticību. Stikla šķiedras izstrādājumu ražošanas uzņēmums Norplast ir viens no tiem, ar kuriem dome lepojas. Kaimiņu Brocēnu novadā ir viens no lielākajiem cementa ražotājiem un betona piegādātājiem pasaulē, kā teikts uzņēmuma CEMEX mājaslapā. Tas dod darba vietas arī saldeniekiem.
Pēc neatkarības atjaunošanas Kuldīga un Saldus esot bijušas līdzīgās starta pozīcijās. Tad daudz ko noteica pašvaldību attieksme, teicis Kuldīgas uzņēmējs, SIA Agrotehnika valdes priekšsēdis Artūrs Cimoška, kuram ir bizness arī Saldū. Viņš atminējies, ka 90. gados Saldū uzņēmēji tika laipni sagaidīti, viņiem piedāvāja telpas, tika gādāts par nepieciešamo infrastruktūru.
«Pēdējos gados arī Kuldīgā ir normāli, bet daudz kas ir nokavēts, jo uzņēmēji aizgāja uz Saldu,» Dienai stāstījis A. Cimoška.
Saldus biznesa vidi raksturojot jau uzņēmumu nosaukumi - Saldus ceļinieks, a/s Saldus mežrūpniecība, kuras padomes priekšsēdis ir Uldis Mierkalns, kas ir arī SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmuma valdes loceklis. Tur ir arī apģērbu un šūšanas uzņēmumi. Kurzemes biznesa inkubatorā ir biškopja Jāņa Vainovska dibinātais SIA Meduspils.
Pie Latvijā pazīstamām ražotnēm pieder arī Saldus Pārtikas kombināts, kur vairāk nekā 50 gadu top konfektes Gotiņa, bet konfekšu ietīšana joprojām notiek ar rokām, kas ļauj nodrošināt kāruma kvalitāti, laikrakstam skaidrojusi kombināta valdes locekle Līga Grīsle. Uzņēmumā strādā 86 darbinieki, kuru lielākā daļa ir no Saldus novada vai Brocēniem. Dažiem darba stāžs ir 30 un pat 40 gadu, piemēram, meistarei Rutai Vaļugai. Arī pienu kombināts iepērk no vietējiem Lutriņos. Pusi produkcijas eksportē uz Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Īriju, ASV. Kombinātā, kam ir arī savs veikals un ceptuve, ražo ne tikai Gotiņas, bet arī marmelādi, šerbetu, īrisus.
«Galvenais ir neradīt birokrātiskus šķēršļus un izprast uzņēmēju domu lidojumu,» akcentējusi domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Reģionu alianse).