AS Saldus mežrūpniecība akcionārs Uldis Mierkalns savu līdzdalību netiešā veidā ar SIA SIA Pata AB starpniecību palielinājis līdz 15,88%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tādēļ tagad Ulda Mierkalna netiešā līdzdalība kopā veido 87,47% no AS Saldus mežrūpniecība akcijām.

Konkurences padome (KP) februārī atļāva uzņēmumam Kubit iegūt netiešu izšķirošu ietekmi pār Saldus mežrūpniecību. KP pieņēma pozitīvu lēmumu, jo konkurence ietekmētajos tirgos netiks būtiski samazināta. KP informēja, ka Kubit netiešā veidā pieder 44% Saldus mežrūpniecības akciju, savukārt darījuma rezultātā uzņēmums no SIA Juridiskais birojs Merkants iegādāsies papildu 27% balsstiesīgo akciju, tādējādi iegūstot kontroli pār 71% Saldus mežrūpniecības akciju.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

Par būvmateriālu ražotāja SIA Cemex valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Jegors Golubevs, liecina Firmas.lv informācija. Golubevs Cemex valdē strādāja kopš 2013.gada novembra.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels, kurš šajā amatā strādāja kopš 2014.gada septembra, darbu uzņēmuma valdē neturpinās.

Cemex valdē darbu turpina valdes locekļi Māris Gruzniņš, Linda Šedlere, Evita Goša un Jaroslavs Kšištofs Saveckis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Cemex apgrozījums Latvijā 2017.gadā bija 78,067 miljoni eiro un tas ir par 34,6% lielāks nekā 2016.gadā, savukārt Cemex zaudējumi bija 4,007 miljoni eiro un tie ir samazinājušies par 71,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn Cemex pārdeva 970 000 tonnas cementa, eksporta īpatsvaram pieaugot līdz 70%.

Iegādājoties starptautisko celtniecības materiālu piegādātāju uzņēmumu RMC Group o.l.c. 2005.gada martā, Cemex kļuva par Brocēnu cementa ražotnes īpašnieku. 2010.gada Cemex uzsāka ražošanu pilnībā no jauna uzbūvētajā Brocēnu cementa rūpnīcā, kas ir Eiropā modernākā cementa rūpnīca. Tās izveidē Cemex ir investējis 300 miljonus eiro, kas ir lielākās investīcijas Latvijas rūpniecībā pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekš Brocēnu cementa rūpnīcas jauda bija 600 000 tonnu gadā, savukārt jaunā rūpnīca spēj saražot 1,6 miljonus tonnu cementa gadā.

Lielākais industriālais investors biznesam neatsaucīgās vides dēļ ražošanu Latvijā varētu samazināt.

Kombinācijā ar ģeopolitisko risku pieaugumu arī ilgtermiņa investoriem vietējais lēnīgums investīciju vides sakārtošanā var kļūt pārāk smaga nasta, brīdina Cemex valdes priekšsēdētājs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes jaunais priekšsēdētājs Enrike Garsija.

Nākamnedēļ sanāksmē ar valsts amatpersonām ĀIPL iesniegs gadskārtējās rekomendācijas.

Man interesē, kā klājas Cemex, un, domājams, šo ainu varēs vispārināt arī uz ĀIPL biedriem un pašreizējo Latvijas investīciju klimatu vispār. Sāksim ar infrastruktūru. Vai jautājums par slēgto ceļu no karjera Saldus novadā ir atrisināts?

Kad Cemex apsprieda ražošanas jaudu palielināšanu un pilnīgi jauna projekta sākšanu tukšā vietā, pašvaldība no savas puses solīja investēt infrastruktūrā, tostarp ceļos no karjeriem uz rūpnīcu. Šie ceļi bija sliktā stāvoklī un saprotams, ka ar ražošanas jaudu palielināšanu labāki nekļuva, un pašvaldība bija solījusi, ka par tiem parūpēsies.

AS Saldus mežrūpniecība akcionāres SIA Pata AB martā izteiktā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā uzņēmējs Uldis Mierkalns netiešā veidā ieguvis kontroli pār 94,35% uzņēmuma akciju, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Mierkalna īpašumā esošais Pata AB obligātā akciju atpirkšanas rezultātā ieguvis 13 472 jeb 3,48% mērķa sabiedrības akciju. Atpirkšanas cena bija 18,98 eiro par vienu akciju.

Pata AB rīkojās savā un šādu akcionāru - SIA Saldus Mežrūpniecības uzņēmums, SIA Kubit, SIA Pienjāņi, SIA JL Index, Renagium Alliance Limited un Jāņa Bertrāna - vārdā.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

Publicēts paziņojums SIA «Cemex» un SIA «Cemex materiāli» kreditoriem par uzņēmumu reorganizāciju, informē Klientu portfelis.

Paziņojumā teikts, ka 2018.gada 31.oktobrī uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu par uzņēmumu reorganizāciju, apvienošanas ceļā pie SIA «Cemex» pievienojot SIA «Cemex materiāli». Pievienošanas rezultātā SIA «Cemex materiāli» tiesības un saistības pāries SIA «Cemex», un SIA «Cemex materiāli» beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Visas iespējamās kreditoru prasības tiek lūgts iesniegt viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, nosūtot tās uz uzņēmuma juridisko adresi Lielirbes ielā 17a-28, Rīgā.

SIA «Cemex materiāli» reģistrēts 1995.gadā. Uzņēmuma apgrozījums pēdējos divos gados samazinājies - ja 2015.gadā tas bija 5,08 milj.EUR, tad 2016.gadā - 747,13 tūkst.EUR, bet pērn - vien 41,30 tūkst.EUR. Aizvadīto gadu uzņēmums pēc ilgstošiem zaudējumiem noslēdza ar 187,61 tūkst.EUR peļņu. Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma apgrozījuma samazinājums saistīts ar saimnieciskās darbības pārstrukturizēšanu un integrāciju Cemex grupā.

Būvmateriālu ražotājs «CEMEX, S.A.B. de C.V.» («Cemex») klajā laidis digitālu platformu komunikācijai ar klientiem - «CEMEX Go.», informē «CEMEX Latvija» Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Antra Savleviča.

Šī gada novembrī platformu sāks izmantot «Cemex» klienti ASV un Meksikā, 2018.gada laikā aptverot citas «Cemex» valstis. Platformas izveidē «Cemex» sadarbojies ar saviem ilgtermiņa partneriem IBM un «NEORIS».

«CEMEX Go» ietvers pilnu pakalpojumu klāstu, kas klientu sadarbību ar «Cemex» padarīs mazāk birokrātisku, samazinās to administratīvo slogu un sniegs iespēju sekot informācijai vienmēr un visur. Platformā klienti varēs pārskatīt darījumu vēsturi, izsekot piegādēm, izmantojot GPS, saņemt ziņojumus par pasūtījumu izpildi, veikt tajos izmaiņas un pārraudzīt visu ar sadarbību saistīto informāciju.

«Cemex» ir starptautisks būvmateriālu ražošanas uzņēmums, kas darbojas vairāk nekā 50 pasaules valstīs.

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Nākotnē Saldus novada attīstību ir iecerēts balstīt uz jau šobrīd spēcīgām nozarēm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Saldus novadā dzīvo gandrīz 26,8 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 2290 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir kokapstrādes un pārtikas ražošanas, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.

«Mums ir aktīvi iedzīvotāji, rosība ir tiešām nopietna. Bezdarba rādītājs pat uz Kurzemes fona ir labs – 7,5%,» saka Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja.

Nākotnē Saldu viņa vēlētos redzēt kā pilsētu, kur cilvēkiem ir patīkami dzīvot, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu sasniedzamā attālumā, kā arī visiem būtu darbs. «Varbūt būtu vairāk vajadzīgs darbs sievietēm,» viņa saka. Nozarēs, kas novadā ir spēcīgas un kas nodarbina samērā daudz darbinieku, piemēram, lauksaimniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē vairāk strādā vīrieši. Sievietes vairāk nodarbinātas šūšanas un pārtikas uzņēmumos, kā arī, piemēram, Bites zvanu centrā.

Saldus kultūras centra ēkas tālāka ekspluatācija kļuvusi bīstama, tādēļ no 1.oktobra tā tiks slēgta, aģentūru LETA informēja Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Latvijas Reģionu apvienība).

«Vienkārši sakot, ēkas pagrabā krājas ūdens, bet novecojusī elektroinstalācija ir kritiskā stāvoklī, tādēļ no 1.oktobra kultūras centra ēka tiks slēgta,» atzina Rassa.

Pašvaldība sākusi darbu pie kultūras centra ēkas rekonstrukcijas projekta, piesaistot tam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējusmu, taču no pašvaldības neatkarīgu iemeslu dēļ projekta īstenošana kavējas - iepirkuma konkursā saņemtas sūdzības.

Skaidrs, ka noteiktajā termiņā - līdz 2015.gada 31.janvārim - projektu neizdosies realizēt. Pašlaik tiek gaidīta atbilde, vai šo termiņu ir iespējams pagarināt. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir ap sešiem miljoniem eiro, no kuriem 430 000 eiro būtu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums. Rekonstrukcijas laikā Saldus kultūras centra ēkai, kas atrodas Brīvības ielā 16, Saldū, plānots veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kā arī koncertzāles korpusa sakārtošanu un daudzfunkcionālas zāles un skatuves izbūvi. Paredzēts veikt arī pagraba sienu siltināšanu un hidroizolācijas ierīkošanu, kā arī inženiertīklu, ieskaitot novecojušo elektrotīklu, nomaiņu.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi atklātu konkursu par autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma rekonstrukciju, par uzvarētāju paziņojot SIA Saldus ceļinieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka uzņēmums veiks autoceļa rekonstrukciju posmā no 92,84 līdz 115,30 kilometram par vairāk nekā 5,978 miljoniem Ls.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza desmit komersanti, bet SIA Saldus ceļinieka piedāvātā līgumcena bija viszemākā, kas arī bija galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs.

Pēdējo piecu mēnešu laikā SIA Saldus ceļinieks uzvarējis arī citos, mazāk apjomīgos iepirkumu konkursos, piemēram, Saldus novada pašvaldības konkursā par ielas apgaismojuma rekonstrukciju Rīgas ielā par 110,8 tūkst. Ls, Viļānu novada pašvaldības konkursā par Kaupres ielas remontdarbu veikšanu 29,9 tūkst. Ls apmērā un Kandavas novada domes 306 tūkst. Ls apjomīgajā konkursā par tranzītielu sakārtošanu.

Maizes un miltu izstrādājumu ražotājs SIA "Cannelle Bakery" iegādājusies SIA "Saldus maiznieks", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis darījuma summu neatklāja, jo uzņēmumi vienojušies to neizpaust.

Vaicāts, kādēļ nolemts iegādāties minēto kompāniju, Skrebelis sacīja, ka šis lēmums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt "Cannelle Bakery" ražošanas jaudas, kas pašreizējās telpās vairs nav iespējams. Piedāvājums iegādāties "Saldus maiznieka" kapitāldaļas bija pieņemamākais risinājums, jo kompānija nevēlējās pārcelt darbību uz citu pilsētu izveidotā profesionālā kolektīva dēļ.

Taujāts par pārmaiņām, kas sagaida "Saldus maiznieka" darbību un kolektīvu, "Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka uzņēmums turpinās ražot un piegādāt līgumos paredzēto produkciju un pildīt citus pienākumus. Visiem "Saldus maizniekā" strādājošajiem tiks saglabātas arī darbavietas.

Celtniecības materiālu ražotājs Cemex šonedēļ noslēdza betona piegādi starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstītības projektam, finansētam no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Kopējais piegādātā transportbetona apjoms sasniedz vairāk nekā 75 000 kubikmetru, un tas ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem Latvijā pēdējo gadu laikā, kurā izmantots īpašām prasībām atbilstošs transportbetons, informē uzņēmums.

Būvdarbi infrastruktūras atjaunošanai Rīgas lidostā sākti 2013. gada maijā, un to ietvaros tika veikti plaša apjoma infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp tika demontēts esošais betona segums un tā vietā izbūvēts jauns. Cemex veica transportbetona piegādes lidostas 2. un 3. perona rekonstrukcijai, kas iekļāva arī lidmašīnu pretapledošanas apstrādes laukumu būvniecību.

Kopējais uzņēmuma piegādātā transportbetona apjoms pārsniedz 75 000 kubikmetru, kura ražošanai izmantots Cemex Brocēnu rūpnīcā ražotais cements. Izmantojot Cemex piegādāto transportbetonu, betonēšanas darbi paveikti 200 000 kvadrātmetru lielā platībā – kas atbilst 28 futbola laukumu teritorijai.

Šonedēļ SIA Cemex ir pabeigusi darījumu par SIA Rudus daļu iegādi no Somijas uzņēmuma Rudus East Oy, informē Cemex pārstāvji.

Līdz ar to Cemex Latvijā ir ieguvis savā īpašumā vienu karjera saimniecību ar smilts-grants depozītu Talsu novadā un vienu karjera saimniecību ar izstrādes tiesībām četrās smilts-grants atradnēs Tukuma novadā.

Šis darījums ļauj mums pārnest uz Latviju Cemexglobālo ekspertīzi minerālmateriālu jomā un sniedz jaunas iespējas atbalstīt mūsu vietējos klientus, uzsver Greiems Rasels (Graham Russell), Cemex izpilddirektors Baltijas valstīs, Somijā un Krievijā.

«Mēs esam gandarīti pievienot SIA Rudus aktīvus mūsu esošajam biznesa portfelim, lai nodrošinātu kvalitatīvus minerālmateriālus mūsu pašu un mūsu klientu vajadzībām, kā arī, lai papildinātu Cemex profesionāļu komandu,» saka Jegors Golubevs, Cemex Latvija Betona un minerālmateriālu biznesa direktors.

Sākot ar 2014. gada 2.septembri, par CEMEX Latvija valdes priekšsēdētāju kļuvis Greiems Rasels (Graham Russell), aizstājot līdzšinējo vadītāju Enriki Garsiju (Enrique Garcia), informēja uzņēmuma pārstāve Linda Ozola.

Greiemam Raselam ir desmit gadu pieredze CEMEX grupā. Iepriekš viņš ir vadījis CEMEX biznesa vienību Apvienotajos Arābu Emirātos un Persijas līča valstīs, kā arī ieņēmis vadošus pārdošanas un stratēģiskās plānošanas amatus CEMEX Lielbritānijā. Viņam ir maģistra grāds Biznesa administrācijā, kas iegūts Varvikas Biznesa skolā, Austrumanglijas universitātes maģistra grāds starptautiskajās attiecībās, kā arī bakalaura grāds ekonomikā.

«Mūsu mērķis ir veicināt Latvijas infrastruktūras attīstību, piedāvājot tādus risinājumus kā betona ceļi, kas jau ir novērtēti citās Eiropas valstīs un ļaus Latvijā īstenot ambiciozus infrastruktūras projektus ar ierobežotu budžetu,» saka jaunais valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Cemex piederošajā kaļķakmens karjerā Kūmas ekspluatācijā nodots 500 metrus garš betona ceļa posms, informē uzņēmums.

Tas ir Latvijā pirmais smagas noslodzes ceļš, kura izbūvē izmantota jauna tehnoloģija – valčbetons.

Šī gada maijā, klātesot VAS Latvijas valsts ceļi, SIA Saldus ceļinieks un mediju pārstāvjiem, Cemex atklāja renovēto karjera pievedceļu. Pēcāk ceļā vēl papildus tika iebūvēta instrumentācija, kas turpmāk ļaus ceļu un tā dažādos slāņus novērot pie temperatūru svārstībām, lai demonstrētu šis tehnoloģijas atbilstību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

Šis ir pirmais betona ceļš Latvijā, kuru mēs būvējām kā eksperimentālo ceļu. Mēs to testējam ekstremālos apstākļos, jo karjera pievedceļš atrodas vidē ar augstu gruntsūdeni un ik dienu tiek pakļauts smagām slodzēm – smagajam autotransportam, kas no karjera izved ap 1,6 miljoniem tonnu kaļķakmens gadā, stāsta Cemex Latvija Stratēģiskās plānošanas direktors Ēriks Maikls Trusevics (Eric Michael Trusiwicz).

Celtniecības materiālu ražotājs CEMEX pērn par 2 % kāpinājis apgrozījumu Latvijā, sasniedzot 87,1 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu. SIA CEMEX bruto peļņa 2013. gadā sasniedza 26,2 miljonus eiro, savukārt gūtā neto peļņa 2013. gadā ir 4,9 miljoni eiro, informēja uzņēmumā.

Salīdzinoši labos 2013. gada darbības rezultātus esot nodrošinājis vairāku faktoru kopums — spēja samazināt produkcijas ražošanas izmaksas, pateicoties ražošanas procesa efektivitātes uzlabojumiem un plašam alternatīvā kurināmā pielietojumam, efektīva ražošana un tirdzniecības rādītāji, kas saglabājās 2012. gada līmenī.

2013. gadā uzņēmums turpināja darboties ar pilnu jaudu, saražojot vairāk nekā vienu miljonu tonnu cementa. Eksporta īpatsvars bija aptuveni 70 % no kopējā pārdošanas apjoma. Pieauga arī transportbetona pārdošanas apjoms. Uzņēmums pagājušajā gadā veica liela apjoma betona piegādes lidostas Rīga infrastruktūras attīstībai. Minerālmateriālu pārdošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās zemākas aktivitātes dēļ infrastruktūras projektos reģionā ap uzņēmuma karjeru. CEMEX turpināja investēt savā darbībā, veicot kapitāla ieguldījumus 4,2 miljonu eiro apmērā ietekmes uz vidi, drošības un efektivitātes uzlabojumu ieviešanai.

Vai vadības maiņa Cemex, par valdes priekšsēdētāju Enrikes Garsijas vietā ieceļot Greiemu Raselu, nozīmē līdzšinējā vadītāja intervijā DB pausto iespēju, ka izmaksu un biznesa risku dēļ Cemex ražošanu Latvijā varētu samazināt?

Nē, jo uzņēmuma pieredzējušo vadītāju rotācija pa biznesa vienībām pasaulē gan Cemex, gan citos lielos starptautiskos uzņēmumos ir vispār pieņemta prakse, kas ļauj dalīties ar labākajām zināšanām un efektīvi īstenot uzņēmuma biznesa stratēģiju. Tomēr jāatzīmē, ka tādiem uz eksportu orientētiem uzņēmumiem kāds ir Cemex Latvija, uzņēmumu konkurētspēju veicinoša valsts politika ir ļoti nozīmīga. Mēs šobrīd ražojam ar tādu pašu jaudu kā līdz šim un turpinām konstruktīvu dialogu ar valdību par iespējām mazināt Latvijā pastāvošos biznesa riskus. Ja dažādu vietējo un arī ārējo biznesa šķēršļu kombinācija mums būs īpaši nelabvēlīga, tad, protams, var tikt izskatīta iespēja samazināt mūsu ražošanas jaudu.

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Saldus rajona Saldus pagasta zemnieku saimniecība «Liepmuiža» attīstībā plāno ieguldīt vairāk nekā miljonu eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Zemnieku saimniecības īpašniece Daina Liepa aģentūrai LETA pastāstīja, ka investīciju projektu iecerēts īstenot ar mērķi uzglabāt pašiem savus graudus. «Mums līdz šim nebija pašiem savas kaltes un pietrūka arī uzglabāšanas jaudas tiem apjomiem, ko mēs ražojam savas cūku fermas nodrošināšanai. Kaltēšana līdz šim bija ārpakalpojums,» teica Liepa.

Viņa pieļāva, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā graudu kaltēšana vairs nebūs ārpakalpojums, bet zemnieku saimniecībai būs iespējams pašai to paveikt. Tomēr plašāku informāciju par projektu viņa nevēlās publiski izpaust.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā Saldus pagasta zemnieku saimniecība «Liepmuiža» izsludinājusi konkursu par graudu pieņemšanas ēkas, graudu kaltes, putekļu mājas, sešu graudu uzglabāšanas tvertņu un autosvaru būvniecību. Konkursā starp trim pretendentiem uzvarējusi kompānija SIA «Voka», kuras līgumcena ir 1 014 938 eiro (838 791 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa).

Konkurences padome (KP) 10. septembrī pieņēma lēmumu atļaut SIA CEMEX iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Rudus. KP lēmumā secina, ka apvienošanās rezultātā konkurence ietekmētajos tirgos netiks samazināta, kā arī neradīs vai nenostiprinās SIA CEMEX dominējošo stāvokli, teikts paziņojumā medijiem.

Pašlaik SIA CEMEX pieder smilts-grants atradne Kļaviņi, kā arī izstrādes tiesības atradnē Krūziņi. Pēc darījuma īstenošanas uzņēmums iegūs izšķirošu ietekmi pār diviem SIA Rudus piederošajiem karjeriem Talsu apkārtnē – Karpati un Kurzeme, kas ir lielākā smilts-grants atradne Latvijā –, kā arī iegūs izstrādes tiesības četros karjeros.

Izvērtējot apvienošanās darījumu, KP nesaskata būtisku ietekmi uz konkurenci smilts-grants iegūšanas tirgū, jo to atradņu tuvumā, kuras iegūs SIA CEMEX, atrodas vairākas citas smilts-grants atradnes ar lieliem krājumiem. Tāpat arī transportbetona tirgū konkurentiem saglabāsies alternatīvas iespējas smilts-grants iegādei. Vienlaikus KP secina, ka cementa ražošanas un izplatīšanas tirgū un granīta izplatīšanas tirgū konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

SIA CEMEX sadarbībā ar Joesuun Laivus Oy Somijā atvēris jaunu termināli. Pateicoties tā kapacitātei, uzņēmums varēs nodrošinās materiālu piegādi saviem klientiem Somijā visa gada garumā.

Tagad Somijas terminālī būs iespējams uzglabāt 8500 tonnu cementa (iepriekš maksimālais apjoms bija 3500 tonnu), tādējādi spējot apgādāt klientus arī gada aukstajā periodā. Atverot trešo termināli Somijā, CEMEX būtiski atvieglošot produktu pieejamību un piegādi klientiem.

«Papildu Latvijā ieguldītajiem 310 miljoniem eiro investīciju, ik gadu ieguldām vēl 2–3 miljonus attīstībā. Pagājušajā gadā CEMEX apgrozījums pieauga par vairāk nekā 40 %, pateicoties straujam cementa eksporta pieaugumam, kas sasniedza vairāk nekā 70 % no kopējās produkcijas apjoma. Šajā, 2012. gadā, mūsu mērķis ir turpināt palielināt gan bruto apgrozījumu, gan peļņu,» sacīja CEMEX komercdirektors Māris Gruzniņš.

2018.gads Latvijas makroekonomikā bija straujākās izaugsmes gads pēdējo 7 gadu laikā, īpaši attīstoties būvniecības tirgum, tāpēc būtiski uzlabojušies SIA Cemex finanšu rādītāji, liecina Lursoft dati.

SIA Cemex apgrozījums 2018.gadā sasniedzis 86,92 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 11,34%. Uzņēmuma vadība norāda, ka apgrozījuma rādītāji auguši visos pamatbiznesa segmentos. Pārskata gadā uzņēmums pārdeva vairāk nekā miljons tonnu cementu, no tā eksportējot vairāk nekā 70%, galvenokārt uz Somiju, Zviedriju un Igauniju.

Pēc četru gadu zaudējumiem, pērn SIA Cemex atkal strādājis ar peļņu, tai pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 5,95 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem pārskata gadiem, pērn būtiski uzlabojušies ne tikai pārdošanas rādītāji, bet, samazinoties aizdevuma apjomam, būtiski samazinājušās arī procentu izmaksas. Būtisks atbalsts uzņēmuma saimnieciskajā darbībā bija obligātās iepirkuma komponentes kompensācija.

Desmit cementa ražotāja CEMEX darbinieki atgriezušies no pieredzes apmaiņas augstas klases cementa rūpnīcās Bekumā un Rudersdorfā (Vācijā), kuru ražošanas kapacitāte vairākas reizes pārsniedz ražošanas kapacitāti Latvijā.

Starptautiski konkurētspējīgu darbinieku sagatavošana ļaušot CEMEX paaugstināt darbības efektivitāti, pārņemot labākās Vācijas rūpnīcu pārvaldības prakses.

«CEMEX jaunā rūpnīca, kas šobrīd ir uzskatāma par vienu no modernākajām cementa ražotnēm Eiropā, prasa tikpat augsti kvalificētus darbiniekus. Iegūt šāda veida pieredzi Latvijā nav iespējams, tādēļ, pateicoties Eiropas Savienības finansētajai Leonardo da Vinci programmai un uzņēmuma līdzfinansējumam, darbinieki varēja papildināt savas zināšanas un praktiskās iemaņas rūpnīcās, kuru jauda ir 4,9 miljoni tonnu cementa gadā. Lai saņemtu šo iespēju, darbiniekiem bija nepieciešama atbilstoša izglītība, angļu valodas zināšanas un vismaz viena gada pieredze cementa ražotnē,» stāsta Leonardo da Vinci projekta koordinatore Marija Slaidiņa.

Saldus novadā atklātas divas norvēģiem piederošu uzņēmumu Karlsberg un Plast-Tech ražotnes, informē Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ilze Garoza.

«Esam gandarīti redzēt, ka norvēģi ir kļuvuši par lielākajiem ārvalstu investoriem Saldus novadā, attīstot ražošanu jūrniecības, metālapstrādes, stikla šķiedras izstrādājumu, dizaina iepakojumu un citās jomās,» norāda Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs Alfs Ēriks Lundgrēns.

«Norvēģija ir nozīmīgs investors Latvijā. Norvēģu uzņēmumi aktīvi darbojas Latvijā jau kopš 1990. gadu sākuma. Mēs lepojamies ar norvēģiem piederošo uzņēmumu klāsteri Saldū, daudzi no tiem nāk no Rietumu Norvēģijas. Tie nodrošina nozīmīgu ieguldījumu reģiona nodarbinātībā, labklājībā un ekonomikā,» Karlsberg atklāšanā sacīja Norvēģijas vēstnieks Kristians Ēdegors.