Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Rīgas domes būvētais Saktas puķu tirdziņa stiklotais ziedu paviljons izrādījusies tikai pagaidu būve, kas nozīmē, ka ēka, kas rīdziniekiem izmaksāja vairāk kā 700 000 latu, ir izmantojama ne ilgāk par 10 gadiem.

Normatīvi paredz, ka pēc tam tā jānojauc bez jebkādas kompensācijas, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Jau ziņots,, ka Saktas ziedu tirdziņa izmaksas uz kvadrātmetru pārspēj ne tikai restauratoru roku darbu Biržas ēkā, bet arī slavenu baņķieru privātmājas un vienu otru pasaules arhitektūras virsotni.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks, skaidrojot Saktas puķu tirdziņa būvniecības izmaksas, apgalvo, ka Rīgas dome puķu tirdziņa būvniecībā nav ieguldījusi ne santīma. Visus izdevumus sedzis uzņēmums Rīgas nami. Kā atgādina raidījums, tad Rīgas nami 100% pieder Rīgas domei.

Tikmēr Rīgas nami vaino Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tās prasību dēļ esot radies sadārdzinājums par 30%. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis raidījumam “Nekā Personīga” šādu versiju noliedza. Vienīgais viņu ieteikums bijis nelikt sākotnēji iecerēto spoži oranžo jumtu.

Mežinsku ģimenei izdevies īstenot sapni par ziedu tirdzniecības vietu, kurā pircējs var iegādāties visu, ko vēlējies. «Šis ir Baltijā, iespējams, arī Eiropā vienīgais puķu veikals, ne kiosks, kurš jaunajos laikos celts tieši šādai funkcijai – puķu tirdzniecībai,» teic pēc oficiālā amata nosaukuma veikala saimnieciskās daļas vadītājs Mārtiņš Mežinskis, taču, kā jau ģimenes uzņēmumā, visi darot visu.

Puķu veikals atrodas Jelgavas centrā, iepretim Annas baznīcai. Īpašā vieta noteikusi arī veikala arhitektūru. Sarkanie ķieģeļi, sienu kontraforsi sasaucas ar baznīcu parka dziļumā. Veiksmīgā realizācija guvusi atzinību arī arhitektūras konkursos. Divstāvīgais objekts ir unikāls, jo būvēts, domājot par ziedu labsajūtu un vajadzībām. Atsevišķas zāles ar atšķirīgu temperatūras un gaismas režīmu veidotas grieztajiem ziediem un telpaugiem, foajē paredzēts dažādu toveraugu, vasaras puķu izvietošanai. Puķu mūžu pagarina arī speciālā aukstuma kamera. Sevi attaisnojušas klapatas ar autonomas apkures sistēmas izveidošanu, nepieslēdzoties pilsētas siltumam, – gan naudas ekonomijas ziņā, gan ar iespēju regulēt vajadzīgo siltumu visu gadu.

Saktas puķu tirgus stikloto paviljonu būvniecībā, kura izmaksājusi 2890 latus kvadrātmetrā, līdzekļi no pašvaldības budžeta nav izlietoti, bet gan Rīgas domes struktūra Rīgas nami minēto darbu veikšanai ņēmusi aizņēmumu bankā, intervijā LTV raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Ameriks stāstīja, ka Rīgas nami šo aizņēmumu ņēmusi komercdarbības veikšanai, jo Saktas puķu tirdziņš ir komercdarbība. «Nauda ņemta bankā un tagad 15 gadu laikā no nomas maksām tā tiks arī atdota,» sacīja Ameriks.

Tomēr uz jautājumu par dārgajām izmaksām vicemērs sacīja, ka paviljonu būvniecībai no vairākām institūcijām tika izvirzīti vairāki nosacījumi, piemēram, no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, jo Vērmanes dārzam ir valsts kultūras pieminekļa statuss un tā teritorijā izbūves ir sarežģītas.

Jau vēstīts, ka salīdzinājumā ar vairākām pērn Latvijā uzceltām vai renovētām izcilām ēkām ar rekordlielām būvniecības izmaksām izceļas Saktas puķu tirgus stiklotie paviljoni. To celtniecība izmaksājusi 2890 Ls/m2, kamēr Rīgas biržas restaurācija - 2430 Ls/m2, vai Skrundas pils – 690Ls/m2, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Jūrmalā sācies košākais pilsētvides apstādījumu ziedēšanas laiks – kūrortpilsētas ielas, parkus un dārzus rotā sevišķi krāšņi ziedu stādījumi, informē pilsētas dome.

Jūrmalas izdaiļošanai pavasarī tika izaudzēti vairāk nekā 22 000 puķu stādu. Tagad tie redzami ziedam pilnā plaukumā. Jau iebraucot pilsētā, apgaismes stabus un tiltus izdaiļo pelargoniju rotājumi sarkanās un rozā krāsās. Pelargonijas 50 puķu kastēs zied arī iebraukšanas postenī Priedainē. Savukārt laukumā pie Dubultu stacijas 72 puķu kastēs zied kalibrahojas, pupura sarzāles un pelargonijas. Košākais skvērs vasarā ir Horna dārzs pie Jūrmalas Kultūras centra Majoros, kurā zied ap 4000 dažādu stādījumu vairāk nekā 200 kvadrātmetru platībā – rudbekijas, samtenes, salvijas, verbenas, kleomes, balzamīnes, begonijas un citi ziedi.

Saktas ziedu tirgū ieguldītos līdzekļus SIA Rīgas nami plāno atgūt 7 – 10 gadu laikā, bet tā būvniecības izmaksas būtiski ietekmējusi tirgus atrašanās vieta, kas noteica dažādus ierobežojumus.

Tirgus būvniecības izmaksas ietekmējis tas, ka tirgus atrodas parka teritorijā un Rīgas vēsturiskā centra robežās. Tas noteicis dažādus ierobežojumus, nosacījumus un prasības no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), tādējādi sadārdzinot projektu par aptuveni 30%, skaidro SIA Rīgas nami.

Uzņēmums norāda, ka saskaņā ar VKPAI noteikumiem Saktas ziedu tirgus bija jāveido maksimāli caurredzams, lai neaizsegtu skatu uz nozīmīgo kultūras vērtību – Vērmanes parku un tur augošajiem dižkokiem. Vizuālās kvalitātes nodrošināšanai tika lietotas augstas kvalitātes stikla paketes un nerūsējošā tērauda alumīnija fasāžu stiprinājumi, kas izmaksāja 178,4 tūkstošus latu bez PVN.

Viena no lielākajām puķkopības saimniecībām Latvijā SIA Sedumi jaunās siltumnīcās Jēkabpilī ieguldījusi vairāk nekā 1,4 milj. eiro .

Jau otro gadu Sedumos izaudzētās puķes rotā Rīgas apstādījumus, vasaras puķes tiek piegādātas arī Ventspilij un citiem novadiem, kur uzņēmums ir uzvarējis iepirkumos. Saimniecības vadītājus gandarī tas, ka izdevies iekļūt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos – Rimi un Maxima, kas ļauj piegādāt vietējiem iedzīvotājiem Latvijas preci. Sedumos galvenokārt audzē vasaras puķes, bet neliela daļa ir telpaugi.

Kopumā pēc krīzes puķu tirgus pamazām atdzīvojas, taču joprojām liela pircēju aktivitāte nav vērojama, jo rocība to neļauj.

Ar ambīcijām

SIA Sedumi dārzniecības direktors Sarmis Kalniņš atceras: «Sākām pirms desmit gadiem bez pieredzes, bet ar lielu interesi, vēlmi un patiku pret šo nozari. Tolaik nodarbojāmies ar tirdzniecību, kas saistīta ar dārzkopību, un tas arī pamudināja tirgot augus. Tad pienāca ziņa, ka tiek pārdotas Jēkabpils zieda siltumnīcas. Mēs gribējām audzēt, jo tas katram latvietim ir sirdī.» Toreiz bijušas lielas ambīcijas – jāpērk siltumnīcas, taču neviena kredītiestāde nevēlējās aizdot finansējumu jaunam uzņēmumam bez savas kredītvēstures. Galarezultātā naudu aizdeva SEB banka – vecās, morāli novecojušās padomju laika siltumnīcas tika pie jaunajiem īpašniekiem. Pieredze nāca caur dažādām kļūdām. «Tas bija laiks, kad tirgus nebija tik pārpildīts ar dekoratīvajiem augiem, vasaras puķēm. Tas viss toreiz likās jauns,» viņš turpina. Sākotnēji Sedumos audzēja visu – gurķus, tomātus, grieztos ziedus, vasaras puķes. Paši guva nenovērtējamu pieredzi, mācoties no kļūdām, taču katra kļūda kaut ko arī maksājusi. Tā kā Sedumi nodarbojas ar tirdzniecību, šī nozare reizēm bijis kā dārzkopības «glābiņš». Laika gaitā saimnieki secināja, ka jāaudzē vasaras puķes, tādā veidā nonākot līdz specializācijai. Pieredze apgūta arī citās Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Nīderlandē, Vācijā.

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

Puķu audzētājiem netīk, ka dzirdēt, ka 8. marts esot puķinieku naudas grābšanas svētki, lai gan fakts paliek fakts - 8. Martā pieprasījums pēc ziediem desmitkāršojas.

Smalu ģimene specializējusies griezto ziedu un vasaras puķu audzēšanā segtajās platībās. «Jūs esat ieradušies par vēlu», DB, kas ieradies sieviešu svētku sakarā, savās puķu siltumnīcās sagaida Ingūna un Gatis Smalas. «Mums 8. marts jau ir sen beidzies! Sākusies vasara.» Tulpes zīmīgajam datumam sāk griezt jau nedēļu pirms tā un tur pagrabā, vēsumā, dzirdinātas, tās gaida īsto brīdi, lai puķu bodītēs netrūktu kārotā svētku simbola. Arī hiacintes, kas siltumnīcās smaržoja kopš decembra, jau noiet no skatuves.

Populārākās pavasara sīplopuķes - hiacintes, tulpes - neesot nekāds lielais peļņas avots. Tās tikai dod iespēju nepārtraukt darbu arī ziemā un nodrošināt darba vietas strādniekiem, pārliecināta Ingūna.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 22 000 puķu stādi – 17 000 viengadīgo puķu un 5 300 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmos 5000 pavasara atraitnīšu stādus aprīļa sākumā sāks stādīt Horna dārzā, Jaundubultu parkā un Dubultu skvērā.

Jūrmalas pilsētu kopumā pavasarī un vasarā daiļos vairāk nekā 4000 dažādu krāsu pelargonijas, 5000 atraitnītes, 5300 tulpes, 1000 samtenes, 800 begonijas, 500 salvijas un daudz citu ziedu šķirņu. Košākais skvērs pavasarī būs Horna dārzs pie Jūrmalas Kultūras centra Majoros – tajā ziedēs gandrīz 9000 ziedu: tulpes, atraitnītes, dekoratīvie sīpoli. Savukārt vasarā to rotās ap 4000 dažādu stādījumu – rudbekijas, samtenes, salvijas, verbenas, kleomes, balzamīnes, begonijas u.c. Pilsētas centrālajā gājēju ielā – Jomas ielā – būs izvietotas septiņas puķu piramīdas, kas pārsvarā veidotas no sārto toņu pelargonijām, pelēkajām krustainēm, begonijām un balzamīnēm.

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Sekmīgi noslēgusies atlikušo brīvās tirdzniecības vietu nomas tiesību izsole Saktas ziedu tirgū, informē tā apsaimniekotājs SIA Rīgas nami.

Nule izsolītas piecas atlikušās tirdzniecības vietas. Uz tām kopumā bija pieteikušies 18 izsoles pretendenti. Vienas tirdzniecības vietas mēneša nomas maksas sākuma cena bija 220 lati (neskaitot PVN), kas izsoles rezultātā tika pārsolīta vairāk nekā divas reizes. Nosolītās nomas maksas svārstās no 380 latiem (neieskaitot PVN) līdz 680 latiem (bez PVN). Nomai piedāvātas vienas tirdzniecības vietas platība bija 10.3 m2 (iekštelpu 7,3 m2 un āra telpu 3,0 m2).

Db.lv jau ziņoja, ka Saktas puķu tirdziņš jaunā veidolā darbojas kopš pagājušā gada 15. novembra. Tur ir divi paviljoni ar 30 tirdzniecības vietām. Saktas ziedu tirgus rekonstrukcija tika veikta pēc SIA Rīgas nami pasūtījuma. Būvniecību veica SIA Skonto būve. Būvniecības izmaksas – 736.5 tūkst. latu.

Uz četrām brīvajām tirdzniecības vietām Saktas ziedu tirgus paviljonā bija pieteikušies 17 izsoles pretendentu.

Vienas tirdzniecības vietas mēneša nomas maksas sākuma cena bija 220 latu (neskaitot PVN), bet izsoles rezultātā tā pārsolīta vairāk nekā divas reizes, informē Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami.

Piedāvātās vienas tirdzniecības vietas kopējā platība – 10.3 m2. Tās atļautais izmantošanas veids – griezto ziedu, ziedu kompozīciju, telpaugu tirdzniecība. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko nomas maksu, paredzēja izsoles nolikums.

Pieteikšanās uz atlikušajām četrām brīvajām tirdzniecības vietām paredzama 2012.gada janvāra sākumā ar izsoles norisi janvāra vidū.

Liepājas metalurgs ražošanu plāno atsāk 2015. gada janvārī, informē AS KVV Liepājas Metalurgs valdes loceklis Igors Kovaļenko.

«Ņemot vērā dokumentu saskaņošanas ar kreditoriem procesa ieilgšanu, kas ir normāla situācija tik apjomīga darījuma gadījumā, mēs uzsākām pārrunas ar piegādātājiem vēlāk nekā bijām plānojuši. Tādēļ esam pārskatījuši optimistisko rūpnīcas palaišanas scenāriju, kas balstījās uz mūsu iepriekšējo pieredzi līdzīgas rūpnīcas atjaunošanā Ukrainā, un to plānojam izdarīt janvārī,» saka I. Kovaļenko.

Viņš informē, ka šobrīd aktīvi notiek sagatavošanās darbi rūpnīcas darbības atsākšanai, kas plānota divos posmos. Lai gan ražošanas atjaunošanai vienlaikus tiek gatavota gan velmētava, gan arī tēraudkausēšanas cehs, darbību pirmā atsāks velmētava.

Tuvojoties svētkiem, uzņēmuma "Gemoss" telpās atklāts tradicionālais Riekstu tirdziņš, kurā sveramo riekstu un žāvēto augļu produkciju var iegādāties dažādos fasējumos, traukos un dāvanu komplektos.

"Gemoss" rīkotais Riekstu tirdziņš tika izveidots pirms pieciem gadiem ar mērķi piedāvāt uzņēmumu darbiniekiem vai sadarbības partneriem oriģinālas dāvanas.

"Žāvētu augļu un riekstu cenas sezonas gaitā kopumā ir bijušas stabilas. Atsevišķiem produktiem īsos laika nogriežņos cenu svārstības ir bijušas virs 20%, jo mūsdienās tirgus ir ļoti efektīvs un strauji reaģē uz jebkādām pārmaiņām, piemēram ievedmuitu "karš". Un tomēr cenu izmaiņu galvenais ietekmējošais faktors ilgtermiņā joprojām ir klimats, kas nosaka ražas apjomus un tās kvalitāti," biznesa portālam db.lv skaidro "Gemoss" Iepirkumu speciālists Jānis Melnis.

Kā stāsta uzņēmumā, Riekstu tirdziņa mērķis ir mudināt izvēlēties veselīgas dāvanas. Tirdziņā ir iespēja tikt pie visa sortimenta dažādos apjomos un izpildījumos – ir iespēja iepakot klienta vēlmēm atbilstošā traukā vai iepakojumā, tai skaitā arī tādā, kas atbilst zero waste idejai. Turklāt sveramā produkcija vienmēr esot lētāka.

Ražošanas apjoms nozarē pieaug par pieciem līdz desmit procentiem gadā.

Lai saglabātu savu vietu tirgū, stādu audzētājam jābūt ļoti elastīgam un nepieciešams nepārtraukti sekot līdzi jaunumiem un modes tendencēm nozarē. Papildu izaicinājums lielajām dārzniecībām ir konkurence ar jauniem, nelieliem spēlētājiem, kas savu produkciju piedāvā par zemām cenām.

Konkurence pieaug

Aprīļa pēdējās dienās, kolīdz laiks kļūst siltāks, puķu stādu audzētāji jūt – jaunā sezona ir sākusies. Klienti interesējas par audzētavu piedāvājumu, taču to īpašnieki prognozē, ka aktīvā tirdzniecība līdz maija vidum vēl nesāksies. Cilvēki parasti baidās riskēt naudiņu iztērēt velti, jo vēl sola salnas, bet ne visi ārā izstādīto var nosargāt no aukstuma.

Jēkabpilī daudzās biznesa nozarēs attīstīt uzņēmējdarbību ir vieglāk nekā Rīgā, jo reģionā ir mazākas izmaksas par telpām, darbaspēku, arī izejmateriāli ir pieejamāki, atzīst Jēkabpils uzņēmēju biedrībā rīkotās diskusijas dalībnieki.

Durvju ražošanas uzņēmuma SIA Brodoor valdes priekšsēdētājs Juris Saldaks biznesa portāla Nozare.lv rīkotās diskusijas laikā sacīja, ka krīzes laikā uzņēmumam nedaudz samazinājās darba apjomi, taču darbs noritējis mierīgāk un izdevies nopelnīt vairāk nekā pirms krīzes un arī tagad.

«Tas ir iespējams tāpēc, ka ražotais galaprodukts ir samērā lēts, tai pašā laikā tas ir gana kvalitatīvs un nepieciešams jebkādos laikos. Varbūt nedaudz pamainījās pircēji, - ja iepriekš mūsu durvis pirka tikai mazāk turīgi cilvēki, tad krīzes laikā tās izvēlējās arī vidējais slānis, tāpēc ražošanas apjomi samazinājās pavisam nedaudz,» skaidroja Saldaks.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies Rīgas domē, lūdzot to kā kapitāla daļu turētāju SIA Rīgas nami nodrošināt Saktas ziedu paviljona jumta seguma materiāla pārbaudi. informē Rīgas dome.

Rīgas dome saņēmusi KNAB vēstuli, kurā norādīts, ka, pamatojoties uz iestādē saņemtu iesniegumu, KNAB ir veicis pārbaudi, lai izvērtētu SIA Rīgas nami valsts amatpersonu darbību atbilstību likuma normām, veicot Saktas puķu tirgus paviljona pie Tērbatas ielas būvniecību 2011.gadā.

Pārbaudes ietvaros konstatēts, ka būvniecības procesā nav ievēroti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā būvobjektā aizpildāms būvdarbu žurnāls – tajā neatbilstoši noteikumu prasībām ticis ierakstīts Saktas ziedu paviljona jumta segumam izmantotais materiāls – patinēts varš.

«Tas rada šaubas, vai paviljonam uzliktais jumta materiāls (jumta virsējā seguma materiāls un apakšējā seguma materiāls) atbilst paviljona tehniskajā projektā noteiktajam jumta materiālam,» teikts KNAB vēstulē.

7.februārī Rīgas Kongresu namā paredzēta piecu Saktas ziedu tirgus paviljonu brīvo tirdzniecības vietu nomas tiesību mutiskās izsoles.

Interesenti dalību izsolēm SIA Rīgas nami var pieteikt līdz šā gada 6. februārim, informē SIA Rīgas nami.

Nomai tiek piedāvāta tirdzniecības vieta ar iekštelpu 7,3 m2 un āra telpu 3,0 m2 – pavisam kopā 10,3 m2 – platībā. Izsolāmo mantu iegūs izsoles dalībnieks, kurš nosola augstāko nomas maksu. Solīšana sākas no 220 latiem. Viens izsoles solis ir 20 lati.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušā gada nogalē notikušās tirdzniecības vietu izsoles bijušas veiksmīgas – bija pieteikušies 17 izsoles pretendentu. Sākuma cena bija pārsolīta.

Atjaunotais un modernizētais Saktas puķu tirdziņš oficiāli atklāts pagājušā gada 15. novembrī. Tā paviljonos ir 30 tirdzniecības vietas. Saktas ziedu tirgus rekonstrukcija tika veikta pēc SIA Rīgas nami pasūtījuma. Būvniecību veica SIA Skonto būve. Būvniecības izmaksas – 736.5 tūkst. latu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) noslēgusi cenu aptauju par “Saktas” nama izkārtnes joslas un uzrakstu atjaunošanas darbiem. Šī projekta ietvaros divu telpisko neona uzrakstu “Sakta” projektēšanas un uzstādīšanas darbus vēsturiskajā fontā un lielumā veiks SIA “Eltex”, atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līguma cena par vispārīgiem darbiem ir 40 151,58 eiro (bez PVN).

“Saktas” nama uzrakstu atjaunošana ir pavisam neliels, bet sabiedrībai nozīmīgs projekts, jo šī ēka ne vienam vien saistās ar atmiņām – kā pasts, satikšanās punkts vai citādi. Tādēļ arī uzrakstu “Sakta” saglabāšana vēsturiskajā fontā ir svarīgs lēmums, lai nepazaudētu nostaļģiju, kas daudziem saistās ar šo ēku,” norāda J. Gavrilova.

Atjaunotās izkārtnes joslas un uzraksti ne tikai modernizēs vēstursko “Saktas” namu, bet arī piešķirs tam jaunu izskatu, saglabājot tā vēsturisko raksturu. Uzrakstu burti projektēti vēsturiskajā fontā un lielumā, savukārt izkārtnes josla tiks veidota mūsdienīgā noformējumā, iekļaujot rombveida perforējumu. Paneļus vakara stundās izgaismos aiz tiem izvietotais LED apgaismojums, radot vizuāli interesantu efektu un akcentējot vēsturiskā nama stūri.