Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 22. martā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Zemgales numuru.

Jaunās paaudzes betona izstrādājumi, automašīnu riepu otrā dzīve, puķkopība ārpus standartiem, kā arī kvalitātes virsotnes LED gaismekļu ražošanā, stikla konstrukcijās, akustiskajos paneļos, auto kardānos un koka māju būvniecībā.

Biznesa Plāns pēc ekspedīcijas Zemgalē aicina kopā ar žurnāla veidotājiem izjust reģiona inovatīvāko uzņēmumu vibrācijas, kas iekustina būtiskas pārmaiņas ne tikai domāšanā, bet jau materializējušās tirgū pieprasītos produktos. Zemgales inovatīvāko produktu tapšanas procesu krāšņās fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Centāmies lūkoties nevis plašāk, mēģinot aptvert Zemgales lielsaimniecību tūkstošhektāru plaknes, bet, tieši pretēji, sašaurinājām gaismas staru kūli līdz bioloģiskās saimniecības Vizbuļi ar rokām aprūpēto burkānu vagu skaustiem.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 15.decembrī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Saeimas Preses dienests.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

«Likumprojekts komisijā atbalstīts vien ar nelielu balsu pārsvaru, jo deputātiem radās virkne neskaidrību un jautājumu, uz kuriem ierēdņi nespēja sniegt pārliecinošas atbildes. Likumprojekts būtiski jāuzlabo starp lasījumiem, tostarp izvērtējot, vai nav nepieciešama soda apmēra gradācija. Kā deputātiem norādīja Zemnieku saeimas pārstāvis, personām, kuras spekulatīvos nolūkos zemi iegādājas lielos apmēros miljonu eiro vērtībā, patlaban plānotais maksimālais sods būs niecīgs šķērslis,» uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Saeima ceturtdien, 14.janvārī, pirmajā lasījumā pieņēma izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

Likumprojekts paredz: ja lauksaimniecības zemi nesāk izmantot gada laikā pēc zemes iegādes un neizmanto arī turpmāk, un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, kā administratīvais sods paredzēts brīdinājums vai naudas sods no 360 līdz 700 eiro fiziskajām personām un no 720 līdz 1080 eiro juridiskajām personām.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

«Es vienmēr esmu darījusi to, kas man patīk, un tam arī ļaujos,» saka keramiķe Antra Mazika, kura šajā profesijā atgriezusies pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma. A. Mazikas vārds saistās ar viņas izveidoto mākslas telpu Tējas istaba un tajā mītošo kafejnīcu Kursas Putni. Abas pērn savu darbību beidza, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

A. Mazika tagad atgriezusies savā pamatprofesijā un veido keramikas traukus, kā arī atradusi jaunu nišu, kur pilnvērtīgi izpausties kā māksliniecei, darinot gaismas ziedus.

«Kad atgriezos keramikā, bija diezgan grūti, jo pēc tik ilga laika vairs nezini, kas sanāks,» rokās turot vienu no krūžu sagatavēm, nosaka A. Mazika. «Keramikā atgriezos pagājušā gada maijā un visu pērno vasaru nodzīvojos pa tirgiem. Cilvēki tagad meklē māla traukus, īpaši pieprasa interesantos veidojumus – tad pircēju acīs cenai nav nozīmes.»

A. Mazika no māla taisa visu ko, īpaši viņai patīkot liela izmēra trauki, piemēram, bļodas. Mālu viņa iepērk Lietuvā, kur tas esot lētāks, arī speciālo keramikas glazūru iegādājas vietās, kur tā ir lētāka un kvalitatīvāka.

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Āra teritorijā pie Starptautiskā izstāžu centra Ķīpsalā šodien sākas gadatirgus "Dārzam un dzīvesstilam", kur vienviet varēs iegādāties stādus, puķes, augļu kokus, košumkrūmus, kā arī preces dārza darbiem un atpūtai, informēja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT1".

"Šogad diemžēl iecienītā dārza un dzīvesstila izstāde izpaliek, taču mēs esam raduši iespēju Ķīpsalā sarīkot drošu gadatirgu, jo cilvēki alkst darboties dārzā un audzēt puķes uz balkoniem pat vēl vairāk nekā citus gadus. Gadatirgū teju visu nepieciešamo atradīs gan "zaļo pirkstiņu" īpašnieki, gan atpūtnieki," stāsta izstādes organizators Artūrs Bidiņš.

Tāpat gadatirgū interesenti varēs iepazīties ar stādaudzētavu jaunumiem un saņemt zinošu speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus dārza iekopšanā un piemērotāko stādu izvēlē.

Lai gadatirgus apmeklējums būtu drošs gan tirgotājiem, gan apmeklētājiem, ņemot vērā atbildīgo iestāžu rekomendācijas, tiks paplašinātas apmeklētājiem paredzētās ejas, bet tirdzniecības stendi būs izvietoti divu metru attālumā.

Pēc tam, kad optikas salonu «Metropole» tradicionāli rīkotajā akcijā vairāku pilsētu bedrēs tika sastādītas atraitnītes un izliktas norādes «Redzi? Bedre!», Jelgavas pašvaldība operatīvi reaģējusi, un, piemēram, Svētes ielā ap pulksten 18 vakarā izrotātā bedre aizdarīta.

Par to informē reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Metropoles» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Gruznova portālam zz.lv sacījusi, ka puķes bija iedēstītas piecās bedrēs dažādās Jelgavas vietās. Viņa zinājusi teikt, ka līdzīgi kā Jelgavā arī Cēsīs par «iezīmētajām» bedrēm drīz vien gādājis pilsētas saimnieciskais dienests – tur puķes no bedrēm izceltas, tās bijis ļauts paņemt garāmgājējiem, bet pēc tam ielas bedru vietās salabotas.

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Kādas puķes nākamvasar ziedēs dārzos – to jau tagad zina SIA Onava, 1. novembrī noslēdzas sarakstu iesniegšana sēklu un jaunstādu pasūtījumiem .

Pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad DB intervēja SIA Onava toreizējo vadītāju un īpašnieci Anitu Onkeli, ar stādmateriāla ievešanu saistītais uzņēmums pārliecinoši audzis. Šis ir ģimenes uzņēmums un Anita firmas vadību ir uzticējusi dēlam Vilnim Onkelim.

Uzņēmumam nozīmīgs pēdējo gadu jaunums – ir nopirkts speciāls siltināts busiņš stādu pārvadāšanai. Pēdējo gadu aukstie pavasari pierādījuši tā nepieciešamību. Busiņu rotā nemainīgais uzņēmuma sauklis – Par ziedošu Latviju! Taču logo gan izstrādāts jauns, modernāks. Daudz darīts pie zīmola pasniegšanas veida, vizuālās atpazīstamības. Ar jauno simboliku izgatavoti prezentācijas materiāli, jo svarīgi atstāt labu iespaidu, ir pārliecināts Vilnis.

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Gladiola ir kā puķu karaliene, bet tajā pašā laikā ļoti plastiska kultūra, kas labi aug dažāda sastāva augsnēs, piedod audzētājiem dažādas mēslošanas kļūdas, spēj izturēt gan pārmērīgu sausumu, gan paaugstinātu augsnes mitrumu. Gladiolas jau gandrīz 40 gadus ir novadnieka, 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra mīļākie ziedi – viņa kolekcijā ir 308 šķirņu gladiolas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Atminos, ka Rīgā pirms tiem daudzajiem gadiem apmeklēju gladiolu izstādi un sirsnīgi parunājos ar selekcionāru Aldoni Vēriņu. Tas laikam bija klikšķis, ka man arī vajag gladiolas! Tolaik nebija tādu iespēju kā šodien – sev vēlamās gladiolu šķirnes varēja nolūkot tikai šādās izstādēs vai A.Vēriņa, vēlāk arī citu selekcionāru izdotajos gadskārtējos katalogos,» atminas G.Kūtris.

Tā pamazām veidojās kolekcija, gadā iepērkot 10 līdz 20 jaunas šķirnes. Šobrīd G.Kūtrim ir 308 šķirņu gladiolas, Latvijā audzē aptuveni 1000 šķirnes. Lielākā daļa kolekcijas aug un zied G.Kūtra vecāku Valijas un Vilmoņa māju Drīzuļi pagalmā Liepnas centrā, aptuveni 30 šķirnes – G.Kūtra mājās Babītes novadā. «Liepnā vecākiem pamazām samazinās apstrādājamā zemes platība – jaunāks jau neviens nekļūst, tādēļ man ir jāapzinās savas iespējas un viņu varēšana, jo ikdienā viņi laista un ravē manas gladiolas, es tās stādu un novācu,» saka G.Kūtris.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir gandrīz 150 gadus veca, un pašlaik piedzīvo vērienīgākos fasādes restaurācijas darbus kopš savas uzcelšanas brīža.

Lai arī dievnama atjaunošanā jāiegulda vēl daudz darba un līdzekļu, pirmās ievērojamās pārmaiņas garāmgājēji var redzēt jau tagad. Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, tiks uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši.

Lai arī pirmie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumi, kuros minēts, ka vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekori ir avārijas stāvoklī, datēti ar 1998. gadu, pati krustapuķu demontāža tika uzsākta ievērojami vēlāk – 2008. gadā. Neilgi pēc tam, kad kādā ziemas naktī viens dekoratīvais betona tornītis (kopā ar visu krustapuķi) nokrita no baznīcas jumta.

Šis gads Likteņdārza attīstībā ir nozīmīgs, jo tiek būvēta sabiedriskā ēka un pilnveidota dārza ainava

«Līdz šim tautas veidotajā dārzā ieguldīti ap diviem miljoniem eiro, un līdz Latvijas simtgadei ir iecerēts pabeigt multifunkcionālas ēkas būvniecību un uzbērt Lielo kalnu, kurā tiks dēstītas Latvijas pļavas puķes, turpināts stādīt dažādus kokus,» stāsta nodibinājuma Kokneses fonds valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.

Likteņdārzs no tā pirmsākumiem iecerēts kā tautas kopīgi veidota dāvana Latvijai simtgadē un arī nākamajam paaudzēm, jo tieši tās redzēs dārzu visā tā plaukumā. Likteņdārzs top kā vieta, kur baudīt dabu, izzināt vēsturi, atcerēties un pieminēt, tikties dzimtu un ģimeņu lokā, svinēt svētkus, veidoties jaunām tradīcijām,» viņa raksturo.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Bauskas novadā vasaras puķes jau sākušas savu ceļu uz dobēm un dārziņiem. Pašlaik gan vēl tikai kā sēklas, kas tiek sētas kastītēs un diedzētas apgaismotās un siltās telpās, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ilonas un Ulda Stankeviču piemājas saimniecībā Brunavas pagastā divās istabās gaisma deg divpadsmit stundas diennaktī. Janvāra pirmajā nedēļā kastītēs iesētas atraitnītes, vijolītes, no pērnā gada decembra dīgt sākušas begonijas. Kopumā pārceļošanu uz siltumnīcām februāra otrajā pusē gaida ap seši tūkstoši stādiņu.

«Pircēji vienmēr gaida ko jaunu. Tieši tādēļ sēklas pasūtām no dažādu izplatītāju firmu katalogiem, jo tur ir līdz 98 procentu garantija, ka izaugs tieši tas, kas paredzēts. Ja paši novāc sēkliņas, tad šādas garantijas nav. Mums jaunums šogad būs nokarenās vijolītes, dažādu krāsu atraitnītes ar sīkiem ziediņiem. Būs pircēju pieprasītās kamolbegonijas, leduspuķes,» stāsta I. Stankeviča, kura ar puķu, kā arī dārzeņu audzēšanu nodarbojas jau 17. gadu.

Vietējais akciju tirgus ir vārgs, jo nevienam jau to nevajag, un nekādas Briseles iniciatīvas te nelīdzēs

Atkal jau saņēmu relīzi no kārtējā Latvijas eiropolitiķa, kurš faktiski aicina Briseli bezjēdzīgi tērēt nodokļu naudu un kropļot mediju tirgu, lai «vērstos pret Krievijas propagandu». Kā jau DB komentāros norādīts iepriekš (02.02. un 04.02.2015.), tā ir politiķu lēta (jēdzīguma, ne izmaksu ziņā) izbraukšana uz populisma rēķina no reāli darāmiem un politiski nepatīkamiem darbiem. Piemēram, ministriju un valdošo politisko partiju ziņā esošo valsts akciju sabiedrību (VAS) padarīšana par to, kam tām ir jābūt – par priekšzīmīgām, profesionālām biznesa organizācijām.

Panākams tas ir «vienkārši» ‒ pārtraucot praksi izmantot VAS par sili valsts budžeta un partijām noderīgu cilvēku piebarošanai. Skaidrs, ka tas ir vienkārši tikai pēdiņās, un par to arī ir runa – gribat izcelties ar proaktīvu, valstiski nozīmīgu politiku? – Lūdzu! Un pievienotā vērtība tam būs arī daudz sāpīgāks pliķis Kremļa murkšķētājiem, nekā jebkāda pretpropaganda spētu dot – ērtāka, likvīdāka finanšu vide darboties gribošajiem, kas dotu jaunas darbavietas un nolaistu tvaiku sociālajai spriedzei, un jēdzīgās lietās iesaistītiem ļaudīm vienkārši būtu mazāk laika jebkādas propagandas niekiem.

Bieži vien lauksaimnieki izmanto ES fondu naudu, pērkot visu pēc kārtas, arī to, kas nemaz nav nepieciešams. Tad, kad beigsies ES fondu finansējums, beidzot sāksim strādāt normālā biznesa režīmā, atzīst SIA SilJa īpašniece Silva Jeromanova-Maura

Silva Jeromanova-Maura ir viena no aktīvākajām Mārupes uzņēmējām, kura piedalās visās novada sabiedriskajās aktivitātēs. Viņa iecerējusi izveidot lidmašīnu vērošanas laukumu, aviācijas muzeju un privātu ekumēnisko baznīcu.

Jums ir grāds gan filoloģijā, gan psiholoģijā. Arī pabeigta maģistratūra uzņēmējdarbības vadībā. Kuras no iegūtajām zināšanām ir noderīgākās biznesā?

Es esmu tur, kur esmu, tieši iegūtās izglītības dēļ. Esmu cilvēks, kuram ļoti patīk mācīties. Ik pa laikam mani pārņem izspiesta citrona sindroms, kas mudina mācīties. Tie ir gan kursi, gan semināri, kurus apmeklēju vismaz reizi mēnesī. Tās ir visdažādākās jomas – gan psiholoģija, gan uzņēmējdarbības vadība, gan citu uzņēmēju pieredze. Psiholoģija, kas bija mana pirmā aizraušanās un kuru es vēlējos pacelt kā biznesu, diemžēl nerealizējās, jo esmu pārāk emocionāls cilvēks, kurš izdzīvo citu problēmas. Praktizējošam psihologam ir jāspēj sevi attīrīt no tām lietām, kuras viņš ikdienā uzklausa, bet es to nespēju. Kad biju uzklausījusi citu kreņķus, es ar tiem dzīvoju, tas pat sāka ietekmēt manu veselību, tāpēc no psihologa profesijas nācās atteikties. Šobrīd esmu pievērsusies gan astroloģijai, gan numeroloģijai, lietām, kas tā vai citādi ietekmē mūsu dzīvi un mūsu izvēli. Tāpat apgūstu personāla vadību, kas palīdz izprast darbinieku rīcību un motivāciju. Tas ir īpaši nepieciešams šobrīd, kad darba tirgū ienāk jaunā paaudze, kas domā pilnīgi citādi.

Ģimenes saimniecība z/s Kliģeni gatavojas vērienīgai modernizācijai, kas ļaus izaudzēt par 15 % vairāk puķu stādu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunajās siltumnīcās plānots investēt vienu miljonu eiro – gan projektēšanā, gan celtniecībā un aprīkojumā. Projekts tiks realizēts, piesaistot 40–50% ES līdzfinansējumu.

2016. gadu Kliģeni pabeidza ar 2,25 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, un ar 250 tūkstoš eiro lielu peļņu. Arī 2017. gads kopumā saimniecībai bijis diezgan veiksmīgs, ko gan nevar teikt par citiem dārzeņu ražotājiem, kuru saimniecībās lielu ietekmi atstāja plūdi un pārmērīgais mitrums.

Kliģenu darbība balstās uz četriem vaļiem, stāsta saimnieks Aleksandrs Raubiško. Lielākā nozare ir dārzeņkopība ar 3,2 ha siltumnīcu, kurās tiek audzēti gurķi un tomāti. Otra nozare – apzaļumošanas un zaļās rotas uzturēšana Cēsīs, kur Kliģeni piedalās iepirkumos. «Tā ir gan strūklaku uzturēšana, gan pļaušanas darbi, gan puķu piramīdas, gan gulbji. Viss, ko Cēsīs redzat saistībā ar puķēm, ir mūsu darbs un mērijas pasūtījums,» stāsta A. Raubiško. Kliģeni kopā ar vairākiem citiem nozares spēlētājiem izveidojuši apvienību un kopīgi piedalās arī citu pašvaldību iepirkumos, to vidū puķes piegādātas arī Rīgai. Pašvaldības kļūstot aizvien aktīvākas pilsētu izdaiļošanā, līdz ar to darba pietiek.

Lai arī sniegs vēl nav īsti nokusis, Gailīšu pagasta dārzniecībā «Ints un Co» darbi rit pilnā sparā – trīs siltumnīcās gatavojas gan pavasara, gan vasaras sezonai, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

SIA «Ints un Co» valdes loceklis Ints Jākobsons pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā sākuši pārstādīt gurķu stādus no kastēm podos. Pēc tam audzēšot līdz marta otrajai nedēļai un izstādīšot siltumnīcās.

I. Jākobsons stāstīja, ka citviet tagad iepērk gurķu stādus no ārzemēm. «Kaut kas nav kārtībā ar gāzes cenu vai valsts politiku, ja aukstajā Somijā gurķu stādus iznāk izaudzēt lētāk nekā Latvijā,» izbrīnīts bija dārzniecības vadītājs.

Gatavojoties 8. martam, siltumnīcā audzē arī tulpes. Tiesa, šogad to esot mazāk, jo vairs nevar konkurēt ar lielo tirdzniecības bāzu piedāvājumu. Tāpēc gatavojot tikai tik daudz, cik nepieciešams pārdošanai Bauskā. Skats vienalga ir diezgan iespaidīgs – tulpes būs simtiem. Secinājums – Bauskas vīrieši tomēr mīl sievietes, ja to visu dāvās Sieviešu dienā.