Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Modes māksliniece Šeila Vanaga savā šūšanas darbnīcā Rīgas klusajā centrā atvērusi svaigēdāju pulcēšanās vietu Šeila Raw

Pati Šeila 20 gadus bija veģetāriete, bet jau ceturto gadu viņa ir svaigēdāja. Lai pievērstu citus cilvēkus veselīgam dzīves veidam, viņa savu radošumu liek lietā dažādu svaigu ēdienu gatavošanā – bez cepšanas un neviena paša grama cukura vai miltu tapuši mafini, kūkas un citi kārumi.

Pusdienu restorāns Šeila Raw durvis vēra šīs vasaras beigās. Viena no divām nelielās šūšanas darbnīcas istabām pārtapusi par omulīgu pusdienošanas telpu. Tajā novietoti trīs galdiņi viesiem, bet uz letes izlikti visi tie produkti, no kuriem taps attiecīgās dienas maltīte. «Pusdienu piedāvājums nekad neatkārtojas, katru dienu ir kaut kas jauns, tas prasa lielu radošumu un iztēli,» teic Šeila Raw saimniece. Vienlaicīgi pusdienot var 15 cilvēki. Vairums klientu ieturēt maltīti nāk no tuvumā esošajiem birojiem, ir arī cilvēki, kuri Šeilas restorānu apmeklē ikreiz, kad ierodas Rīgā no attālākiem Latvijas reģioniem.

Apģērbu zīmols Zephyr iemieso to veidotāju, tērpu dizaineru Elizabetes Līzes Beļūnes un Annas Elizabetes Kasparsones izpratni par sievišķību

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Viņām kopīgā biznesa ideja radās pirms apmēram pusotra gada, kad abas bija TV raidījuma Rīgas stila pavēlnieks dalībnieces. «Viena otru iepriekš nepazinām, bet raidījuma filmēšanas laikā sapratām, ka mums ir viens skatījums uz lietām, līdzīga modes izjūta, līdz ar to varētu būt kopā viegli strādāt, un tas arī pierādījies, attīstot kopīgu projektu,» stāsta zīmola Zephyr veidotāja Anna.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākam biznesu: Vegānu kafejnīca nomaļākā ielā

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Sociālais jaunuzņēmums animalslife.net ļauj vērot, kā dzīvo dzīvnieki patversmēs visā pasaulē, kā arī dod iespēju nopirkt tiem barību, pieteikties par brīvprātīgo vai adoptēt kādu mīluli

«Cenšamies izveidot lielu portālu, kur cilvēki no visas pasaules var skatīties, kā klājas dzīvniekiem patversmēs, un palīdzēt tiem. Viņi var nopirkt dzīvniekiem barību, kļūt par brīvprātīgajiem vai paņemt sev suni vai kaķi,» stāsta Marks Barkāns, animalslife.net idejas autors. Nereti ziedojot cilvēkiem rodas jautājums, kā šī nauda ir iztērēta. Tāpēc viņš uzsver, ka šī nav ziedošana, bet gan barības pirkšana. Katrs pircējs ar fotogrāfiju palīdzību var pārliecināties, ka par viņa pārskaitīto naudu tiešām iegādāta barība. Tāpat animalslife.net vietnē var pieteikties par brīvprātīgo vai dzīvnieka adopcijai. Marks gan piebilst, ka cilvēkiem jāsaprot, ka pēc tam tik un tā būs jātiekas ar patversmes pārstāvjiem klātienē, lai izrunātu visus jautājumus par dzīvnieka pieņemšanu savās mājās. «Katrā patversmē dažādās valstīs ir atšķirīgi noteikumi par to, kā dzīvnieku var paņemt uz mājām,» saka Sofja Pašina, animalslife.net projektu vadītāja.

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa galvenais uzdevums ir neapnikt tiem, kas šajās ēdināšanas iestādēs pusdieno katru dienu

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirms pieciem gadiem šefpavārs Oskars Paltiņš kopā ar kompanjonu Valdi Ērgli, kura profesionālā darbība līdz tam nebija saistīta ar ēst gatavošanu, Rīgā Pļavniekos atvēra savu pirmo kafejnīcu Osvalds Pupa, kuras mērķauditorija ir pusdienotāji. Šajos darbības gados pirmajai kafejnīcai piepulcējušās vēl divas, viena no tām arī ir Pļavniekos, bet otra – pilsētas centrā, un šajā rudenī ķēdei klāt nāks nākamais posms – Spīķeros. «Visu uzņēmumu māte barotāja ir pirmā kafejnīca, kas atrodas vienā ēkā ar veikalu Cenuklubs. Tajā aktīvākajās stundās no 12.00 līdz 14.00 pabarojam apmēram 350 cilvēku. Labi sokas arī otrai Pļavnieku kafejnīcai, bet centrā tai vēl nākas iešūpoties, jo apkārt ir liela konkurence – daudz kafejnīcu, kuras arī piedāvā pusdienas. Turklāt pēcpusdienā pieprasījums pieplok, jo apkārt esošo biroju darbinieki dodas mājās un apkārtne kļūst tukša,» atklāj kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa līdzīpašnieks Oskars Paltiņš. Taujāts, kādēļ tika izvēlēts tāds kafejnīcas nosaukums, viņš smejoties teic, ka vārds Osvalds ir apvienojums no abu īpašnieku vārdiem Oskars un Valdis, bet uzvārds Pupa tika dots kā joks, lai cilvēkam tas būtu.

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Alerģija pret veikalos nopērkamajiem krēmiem Agritu Jērumu aizvedusi pie dabīgu smaržu veidošanas meistarklasēm Smaržas burvība

Agrita pirms vairāk nekā deviņiem gadiem saskārās ar alerģisku reakciju pret veikalā pirktiem sejas krēmiem, kuri izraisīja acu asarošanu, šķaudīšanu. Apzinoties, ka ādas kopšanas līdzekļi tomēr ir vajadzīgi, viņa nokļuva dabīgās kosmētikas meistarklasē, kur uzzināja arī par ēteriskajām eļļām. Sākumā viņa vadījās pēc gatavām receptēm, izgatavojot pirmo krēmu, bet ar laiku, arvien drošāk eksperimentējot, pievērsās arī dabīgajām smaržām.

«Pieļauju, ka alerģisko reakciju izsauca konservanti un sintētiskās smaržvielas. Tā radās mana šodienas nodarbošanās. Es aicinu cilvēkus negaidīt, kad ķermenis sāks protestēt, bet jau laikus pāriet uz dabīgām alternatīvām. Protams, tas nav vienkārši. Arī man sākumā bija žēl izmest visas savas skaistās gatavo smaržu pudelītes, taču nespēju tās kādam atdāvināt, jo zināju, kas tajās iekšā,» klāsta Agrita.

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

SIA PVStream radītā sistēma palīdz īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī ļauj attālināti aprēķināt saules bateriju uzstādīšanas izmaksas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan saules enerģijas tehnoloģijas kļūst lētākas, kopējās to uzstādīšanas izmaksas joprojām ir augstas, jo ievērojamu daļu veido administratīvie izdevumi – jāveic precīzi aprēķini un mērījumi, kā arī jāsagatavo tehniskā dokumentācija. PVStream automatizētā platforma ļauj šīs izmaksas samazināt, palīdzot īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī novēršot nepieciešamību pēc integrācijas un pārslēgšanās starp lietojumprogrammām. PVStream komandas speciālisti Dmitrijs Sergejevs un inženierdoktors Andrejs Snegirjovs DB norāda, ka šobrīd platformas pamatizstrāde tuvojas noslēgumam – tiek pārbaudīta funkcionalitāte un tuvākajā laikā būs pieejama arī platformas komerciālā versija.

Suvenīru un dizaina preču uzņēmumam SIA Typical ir divas pastkaršu kolekcijas – Typical Latvian un Touch of Nature, no kurām lielāko pircēju atsaucību izpelnījusies kartīšu sērija par tipiskajiem latviešiem

«Tajā atspoguļojam nevis tradicionālo, bet tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos. Viena no manām mīļākajām pastkartēm ir bērzu sulas tecināšana, jo tā rīkojas tipisks latvietis pavasarī. Cenšamies notvert šādus mirkļus, sadarbojoties ar dažādiem fotogrāfiem,» saka Elīna Bērziņa, SIA Typical līdzīpašniece.

Viņa uzskata, ka visdārgākais, ko otram var uzdāvināt, ir laiks. Īsziņas pazūd līdz ar jaunu telefonu, bet, kad uznāk slikts garastāvoklis, var paņemt kasti ar pastkartēm, nopūst putekļus un izlasīt atziņas no draugiem.

Ideja par šādām pastkartēm radās Elīnas biznesa partnerei Ievai Garjānei, viņa aizraujas ar pastkaršu sūtīšanu, un viņai patīk fotografēt. Tieši tobrīd Elīna meklēja savu ceļu, un Ieva piedāvāja šo ieceri attīstīt kopīgi. Lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū, Gulbenes pašvaldība izsludināja konkursu par finansējumu, viņas uzrakstīja biznesa plānu un saņēma atbalstu.

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Bruņinieku ielas posmā starp A. Čaka un Valmieras ielu Rīgā ir gana daudz brīvu platību; ir drosminieki, kuri pierāda, ka uzņēmējdarbība ir iespējama arī tur, piektdien, 27.aprīlī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nebūt nevar apgalvot, ka šajā Bruņinieku ielas daļā būtu liela rosība, bizness ietu no rokas. Tomēr, par spīti niecīgajai gājēju plūsmai, tur mājvietu raduši vairāki komersanti – spēcīgi sevi pieteikuši atsevišķi ēdināšanas uzņēmumi, rajonā var ļauties gastronomiskām izpriecām – no Itālijas virtuves līdz vegānu ēdienu pasaulei. Tāpat te taciņu iestaigājuši tie, kas meklē sporta preces vai naktsmītnes, jo senajos daudzdzīvokļu īres namos, kas, tiesa, daudzi prasās un lūdzas pēc atjaunošanas, izveidoti apartamenti un pat viesu nams, piemēram, Bruņinieku sēta (The Knights Court), kas paslēpies kāda vārtrūmē.

DB uzrunātie komersanti atzīst, ka ir sava veida celmlauži, un tic, ka iela kļūs apdzīvotāka, ka savu biznesu nebaidīsies sākt arī citi. Iespēju ir daudz, jo ne vienā vien skatlogā redzams uzraksts, ka tur var iznomāt telpas. Tieši draudzīgā nomas maksa ir bijis magnēts tiem, kas tur jau nobāzējušies.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Ceturtdien, 5. oktobrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti atbalstīja vēl 33 azartspēļu zāļu slēgšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Spēļu zāles plānots aizliegt Raiņa bulvārī 15, Elizabetes ielā 61, Matīsa ielā 43, Mastu ielā 1, Čaka ielā 72, Pērnava ielā 11, K.Valdemāra ielā 79/81, Prāgas ielā 1, Cēsu ielā 43, Senču ielā 2, Kuģu ielā 22, Ģertrūdes ielā 81, Brīvības ielā 48/50, Brīvības ielā 88, Dzirnavu ielā 96, Meistaru ielā 10, Marijas ielā 2, Rūpniecības ielā 52, Tērbatas ielā 74a, Čaka ielā 52, Birznieka-Upīša ielā 5/7, Brīvības ielā 96, Dzirnavu ielā 31, Grēcinieku ielā 1 , Dzirnavu ielā 59, Gertrūdes ielā 46, Čaka ielā 32, Raiņa bulvārī 31, Marijas ielā 15, Brīvības ielā 60, Aspazijas bulvārī 30, Čaka ielā 67/69 un Elizabetes ielā 22.

Rīgas vēsturiskajā centrā spēļu zāles plāno atļaut vien dažās viesnīcās