TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Vai var latvietim pārdot sūnas? Zīmola Emerald Rabbit autore Vera Radimašvili pamazām pārliecinās, ka var

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Lielāko daļu sava mūža nodzīvojusi Izraēlā, Vera Radimašvili secina, ka Latvijas sūnas ir īpaši daudzveidīgas, tās iespaido un iedvesmo tik ļoti, lai turpat mežā veidotu gleznas. Savu dekoru veidošanas virzienu viņa sāka ar sūnu glezniņām. Uz diezgan raksturīgo komentāru, ka tādas sūnas tak katrs var mežā salasīt un savu dekoru izveidot, Vera atbild, ka tik vienkārši jau tas nemaz nav – līdz jebkādu amatniecības izstrādājumu šķietami vienkāršajam rezultātam var nonākt tikai ar laikietilpīgu, zināšanās balstītu profesionālu darbību. Savāktās sūnas tiek kaltētas, apstrādātas, atbilstoši uzglabātas. Viņa papildus iegādājas arī jau speciāli apstrādātas un sagatavotas sūnas un palīgmateriālus.

Ar 50 un 100 gadus senām stellēm rada mūsdienīgas tekstila preces un apģērbus

Mājas tekstila un dizaina apģērbu ražotāja SIA Vuuven sākotnēji iekaroja ASV pircēju uzmanību un patlaban gūst popularitāti arī Latvijas tirgū.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Zīmols Vuuven pastāv kopš 2016. gada oktobra, taču produktu izstrāde sākās jau krietni ātrāk – 2015. gada vasarā. Tas ir divu cilvēku izveidots projekts, kuru radījusi Kristīne Ķepale un Oskars Kupcāns.

Lai radītu pirmo kolekciju, Vuuven komanda investēju savus privātos līdzekļus. Pēc pirmajiem veiksmīgajiem sadarbības projektiem ar klientiem ASV un Eiropā zīmola virzītāji secinājuši, ka jāturpina iesāktais, jo pieprasījums pēc produkcijas bijis, tādēļ atlicis tikai strādāt, lai klients sadzirdētu zīmola vēstījumu. Lai gan Vuuven produktus var iegādāties internetveikalā, patlaban aizvien lielāku tirgus daļu aizņem B2B (segments bizness biznesam) pārdošana. Šobrīd Vuuven produkti atrodami dizaina studijās ASV, savukārt individuālie pasūtījumi bijuši no teju ikvienas Eiropas valsts, atklāj O. Kupcāns.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Alerģija pret veikalos nopērkamajiem krēmiem Agritu Jērumu aizvedusi pie dabīgu smaržu veidošanas meistarklasēm Smaržas burvība

Agrita pirms vairāk nekā deviņiem gadiem saskārās ar alerģisku reakciju pret veikalā pirktiem sejas krēmiem, kuri izraisīja acu asarošanu, šķaudīšanu. Apzinoties, ka ādas kopšanas līdzekļi tomēr ir vajadzīgi, viņa nokļuva dabīgās kosmētikas meistarklasē, kur uzzināja arī par ēteriskajām eļļām. Sākumā viņa vadījās pēc gatavām receptēm, izgatavojot pirmo krēmu, bet ar laiku, arvien drošāk eksperimentējot, pievērsās arī dabīgajām smaržām.

«Pieļauju, ka alerģisko reakciju izsauca konservanti un sintētiskās smaržvielas. Tā radās mana šodienas nodarbošanās. Es aicinu cilvēkus negaidīt, kad ķermenis sāks protestēt, bet jau laikus pāriet uz dabīgām alternatīvām. Protams, tas nav vienkārši. Arī man sākumā bija žēl izmest visas savas skaistās gatavo smaržu pudelītes, taču nespēju tās kādam atdāvināt, jo zināju, kas tajās iekšā,» klāsta Agrita.

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

SIA PVStream radītā sistēma palīdz īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī ļauj attālināti aprēķināt saules bateriju uzstādīšanas izmaksas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan saules enerģijas tehnoloģijas kļūst lētākas, kopējās to uzstādīšanas izmaksas joprojām ir augstas, jo ievērojamu daļu veido administratīvie izdevumi – jāveic precīzi aprēķini un mērījumi, kā arī jāsagatavo tehniskā dokumentācija. PVStream automatizētā platforma ļauj šīs izmaksas samazināt, palīdzot īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī novēršot nepieciešamību pēc integrācijas un pārslēgšanās starp lietojumprogrammām. PVStream komandas speciālisti Dmitrijs Sergejevs un inženierdoktors Andrejs Snegirjovs DB norāda, ka šobrīd platformas pamatizstrāde tuvojas noslēgumam – tiek pārbaudīta funkcionalitāte un tuvākajā laikā būs pieejama arī platformas komerciālā versija.

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

Suvenīru un dizaina preču uzņēmumam SIA Typical ir divas pastkaršu kolekcijas – Typical Latvian un Touch of Nature, no kurām lielāko pircēju atsaucību izpelnījusies kartīšu sērija par tipiskajiem latviešiem

«Tajā atspoguļojam nevis tradicionālo, bet tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos. Viena no manām mīļākajām pastkartēm ir bērzu sulas tecināšana, jo tā rīkojas tipisks latvietis pavasarī. Cenšamies notvert šādus mirkļus, sadarbojoties ar dažādiem fotogrāfiem,» saka Elīna Bērziņa, SIA Typical līdzīpašniece.

Viņa uzskata, ka visdārgākais, ko otram var uzdāvināt, ir laiks. Īsziņas pazūd līdz ar jaunu telefonu, bet, kad uznāk slikts garastāvoklis, var paņemt kasti ar pastkartēm, nopūst putekļus un izlasīt atziņas no draugiem.

Ideja par šādām pastkartēm radās Elīnas biznesa partnerei Ievai Garjānei, viņa aizraujas ar pastkaršu sūtīšanu, un viņai patīk fotografēt. Tieši tobrīd Elīna meklēja savu ceļu, un Ieva piedāvāja šo ieceri attīstīt kopīgi. Lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū, Gulbenes pašvaldība izsludināja konkursu par finansējumu, viņas uzrakstīja biznesa plānu un saņēma atbalstu.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Ledus hallēm šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot līdz pavasarim, cerībā, ka tad normalizēsies energoresursu cenas, taču bez atbalsta no malas to būs ļoti grūti izdarīt, intervijā atzina automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns, kura vadītajā uzņēmumu grupā ietilpst arī "Kurbada" ledus halles apsaimniekotājs SIA "Rumbulas sporta centrs".

Viņš sacīja, ka 70% no "Kurbada" ledus halles izdevumiem veido tieši elektroenerģija, kas darbina kompresorus, kuri ražo aukstumu, ventilācijas sistēmas un daudzas citas lietas. Ja iepriekš, lai nodrošinātu ledus laukuma uzturēšanu, maksājumi par elektroenerģiju mēnesī veidoja vidēji 6000 eiro līdz 10 000 eiro atkarībā no laika apstākļiem, tad tagad tie ir jau 30 000-40 000 eiro.

"Iepriekš mēs cīnījāmies par to, lai halle būtu pašpietiekama un strādātu bez zaudējumiem, jo hallei galvenā ir sociālā funkcija, un tas ir veids, kā mēs kā uzņēmums esam izlēmuši dalīties ar sabiedrību, atbalstot sporta skolu, 150 jauniešu visās vecuma grupās iespējas nodarboties ar sportu un būt aktīviem. Šobrīd šis svaru kauss ir par smagu. Naudas daudzums, kas mums pašlaik ir jāņem ārā no mūsu transporta uzņēmuma, lai ieliktu iekšā šajā sociālajā uzņēmumā, ir kļuvis par lielu. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā mēs to nevarēsim atļauties," atzina Pikāns.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS "Cēsu alus", lai vērotu, kā tiek ražots Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas.

Brūža alus ogu sērijā ir iekļautas divas dažādas alus šķirnes - alus ar ķiršu sulu un alus ar aveņu sulu.

Brūža alus ir "Cēsu alus" darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija, tajā iekļaujot dažādas alus šķirnes, kuru nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei. Brūža Ogu brūvējumu līnijā ir ali, kuru pagatavošanā izmantotas ogu un augļu sulas.

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki 

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien...

Brūža alus ogu brūvējumu līnija tika izveidota 2019.gadā, alu ar sulām nošķirot no pārējās Brūža alus līnijas gan ar nosaukuma, gan dizaina palīdzību. Bet Brūža alus ķiršu sārtais tirgū pieejams ir jau no 2017.gada. Tas ieguva pircēju atzinību un Latvijas alus tirgū pieauga pieprasījums pēc Beļģijā iecienītā alus ar dažādām sulām, piemēram, kriek tipa alus ar ķiršu sulu. Ņemot vērā šī tirgus segmenta popularitāti un pozitīvo pieaugumu, AS "Cēsu alus" izveidoja atsevišķu Brūža alus ogu brūvējumu līniju. Brūža ķiršu sārtais alus starptautiskajā konkursā "Baltic Beer Star 2017" augļu alus kategorijā tika apbalvots ar augstāko novērtējumu - Zelta medaļu.

"Cēsu alus" produktu attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamajā sezonā uzņēmums paplašinās Brūža alus ogu brūvējumu līniju ar kādu jaunu garšu.

Daugavas stadiona ledus hallei, kuras būvniecība izmaksās vairāk nekā 10 miljonus eiro, nosvinēti spāru svētki.

Daugavas ledus halles būvniecība tika uzsākta 2020.gada sākumā, līdz šim ir pabeigti gandrīz visi betonēšanas darbi, uzstādītas dzelzbetona metāla konstrukcijas, uzsākti jumta nesošā profila un montāžas darbi, turpinās fasādes sendvičpaneļu montāžas darbi, tiek mūrētas tehniskās telpas, uzsākti ūdens kanalizācijas un siltummezglu izbūves darbi.

Būvniecības termiņi ir saspringti, jo ledus halle ekspluatācijā jānodod līdz 2021.gada martam, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Ledus halle būs divos stāvos ar kopējo platību 9526 m2, paredzot tajā divus ledus laukumus hokejam un dažādu disciplīnu slidošanai. Halles 1.stāvs tiks aprīkots ar sportistu ģērbtuvēm, kafejnīcu un trenažieru zāli, 2.stāva līmenī atradīsies skatītāju tribīnes, biroja telpas un tehniskās telpas. Ledus halle būs piemērota arī kultūras pasākumiem un pulcēšanās vieta Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.