Turcijas premjerministra vietnieks Bulents Arinčs atvainojies demonstrācijās pret koku izciršanu Gezi parkā ievainotajiem protestētājiem, kā arī kritizējis likumsargus par pārmērīga spēka pielietošanu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Sākotnējie protesti pret koku izciršanu Gezi parkā bijuši taisnīgi un likumīgi, sacījis B. Arinčs. «Pārmērīga spēka pielietošana pret tiem, kas aizstāv apkārtējo vidi ir nepareiza un netaisnīga. Es atvainojos šiem pilsoņiem,» sacīja premjerministra vietnieks. Tomēr Turcijai neesot jāatvainojas tiem, kas protestu akciju laikā nodarbojušies ar demolēšanu. B. Arinčs arī piedāvājis sarīkot tikšanos ar Gezi parka protestu organizētājiem un aicinājis pārtraukt vardarbīgos nemierus.

Sadursmes demonstrantu un likumsargu starpā Turcijā turpinājušās arī naktī uz otrdienu. Protesta akcijām Turcijas pilsētās vēršoties plašumā, valsts lielākās arodbiedrības uzsākušas divu dienu streiku.

Kopš 2011. gada sākuma Tuvie austrumi ir piedzīvojuši vairākus protestu viļņus. Tunisijā un Ēģiptē tika gāzti autoritārie valstu līderi, turklāt tagad pieaug spēkā arī nemieri Alžīrijā, Bahreinā, Irānā un Jemenā. Šie notikumi atstāj lielu iespaidu uz valstu ekonomisko situāciju, pasaules akciju tirgiem, liek baidīties par islāma fundamentālistu ietekmes palielināšanos un atsaucas uz naftas cenām.

Nemieru vilni aizsāka Tunisija, kur iedzīvotāji bija neapmierināti ar augsto korupcijas līmeni, vārda brīvības ierobežojumiem, bezdarbu un prezidenta Bena Ali autoritāro valdīšanas stilu. Pēc vairāku nedēļu (2010. gada decembris – 2011. gada janvāris) ilgiem protestiem prezidents bija spiests atkāpties. Notikumus Tunisijā dažkārt arī dēvē par Wikileaks revolūciju, jo tieši no tās tunisieši uzzināja par augsto korupcijas līmeni valstī.

Visdramatiskākie notikumi risinājās Ēģiptē, kur ielās izgāja pat miljons cilvēku, lai pieprasītu 30 gadus valdījušā prezidenta Hosni Mubaraka tūlītēju atkāpšanos un ārkārtas stāvokļa atcelšanu. Ēģipte tiek uzskatīta par ietekmīgāko arābu valsti, tāpēc šeit notiekošajam sekoja līdzi visa pasaule. Protesti iesākās 2011. gada 25. janvārī un ilga 18 dienas. Tie beidzās ar Hosni Mubaraka atkāpšanos un varas nodošanu armijai. Protestu laikā pasaules akciju tirgi piedzīvoja kritumus, palielinājās naftas cena un spēcīgi tika ietekmēta Ēģiptes ekonomika, liekot baidīties par investīciju aizplūšanu no valsts. Valsts varas transformācijas apstākļos rodas arī pamatotas bažas, ka pie varas varētu nonākt radikālā Musulmaņu Brālība.

Turcijas galvenais biržas indekss Borsa Istanbul 100 nokritis par 6%, atspoguļojot investoru bažas par to, ka vardarbīgie protesti, kas nedēļas nogalē un pirmdienas rītā izcēlās valsts pilsētās, varētu ietekmēt ekonomiku.

[Papildināts viss teksts]

Tikmēr valsts premjers Tajips Erdogans aicinājis ievērot mieru un nepaļauties «ekstrēmisku elementu» organizētām akcijām. «Esiet mierīgi, atbrīvoti un tas viss beigsies,» preses konferences laikā pirms došanās vizītē uz Maroku sacījis T. Erdogans. Tikmēr ASV aicinājušas visām iesaistītajām pusēm ievērot mieru. ASV uzsver, ka miermīlīgas demonstrācijas ir demokrātiskas izpausmes daļa, bet Turcijas ilgtermiņa stabilitāti vislabāk iespējams nosargāt ar fundamentālu brīvību palīdzību.

Sadursmes ar drošības spēkiem Turcijas pilsētās norisinājās pirmdienas rītā. Tomēr patlaban situācija kļuvusi mierīgāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO jūlijā saņēmusi vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem automašīnām radīti ievērojami bojājumi vairāku tūkstošu eiro apmērā, kā arī saņemts pieteikums par negadījumu, kurā automašīnai radīti tik ievērojami bojājumi, ka automašīnu vairs nebija iespējams izmantot braukšanai. Tās remontēšana tika atzīta par nerentablu, tāpēc ERGO izmaksāja klientam atlīdzību automašīnas vērtības apmērā – 12 500 eiro.

Valsts policijas dati liecina, ka pērn notikušas 620 avārijas, šogad sešos mēnešos reģistrētas 272 sadursmes, un tajās cietuši 12 cilvēki.

Lai gan šogad skaitliski visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnai radītiem bojājumiem pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ERGO saņēmusi maijā, šā gada jūlijā reģistrēta šogad lielākā KASKO atlīdzību lieta par šāda veida negadījumiem, proti, pēc sadursmes ar alni automašīna Škoda Fabia tika atzīta par bojāgājušu, un ERGO automašīnas īpašniekam izmaksāja pilnu apdrošinājuma summu 12 500 eiro apmērā.

Tāpat arī jūlijā reģistrēti vairāki pieteikumi par sadursmes ar meža zvēriem rezultātā automašīnai nodarītiem bojājumiem, kuru novēršana izmaksājusi robežās no 3000 līdz pat 10 000 eiro. Bojājumu novēršanas izmaksas ir atkarīgas ne tikai no nodarītā bojājuma apmēra, bet arī no automašīnas markas un izlaiduma gada. Jaunāka gada automašīnai salīdzinoši nelielu bojājumu novēršana, piemēram, vējstikla un viena luktura nomaiņa, var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro.

Četras arābu valstis pirmdien paziņojušas par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Kataru, apsūdzot to terorisma atbalstīšanā.

Diplomātiskās attiecības ar Kataru pārtraukuši Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Bahreina, Ēģipte un Saūda Arābija.

Visas četras valstis paziņojušas, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem.

Saūda Arābijas vadītā koalīcija, kas cīnās pret Jemenas šiītu nemierniekiem, paziņojusi, ka izslēdz Kataru, kas koalīcijas rīcībā bija nodevusi kara lidmašīnas.

Saūda Arābijas ziņu aģentūra SPA vēsta, ka Saūda Arābija pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Kataru un slēgusi ar to robežas, "lai pasargātu savu nacionālo drošību no terorisma un ekstrēmisma briesmām". Saūda Arābija apsūdz Kataru, ka tā atbalsta tādus ekstrēmistiskus grupējumus kā "Musulmaņu brālība", "Al Qaeda" un "Islāma valsts", kā arī Irānas atbalstītus grupējumus, kas darbojas Saūda Arābijas rietumos.

Brazīlijas lielāko pilsētu ielās izgājuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret sabiedriskā transporta cenu pieaugumu un 2014. gada Pasaules futbola čempionāta izmaksām.

Lielākās demonstrācijas, kas izvērtās sadursmēs ar likumsargiem, notikušas Riodežaneiro un Sanpaulu. Protesti Brazīlijā bijuši lielākie pēdējo divdesmit gadu laikā.

Nemierus izraisījis sabiedriskā transporta cenu kāpums Sanpaulu pilsētā no trīs Brazīlijas reāliem (aptuveni 1,4 ASV dolāri) līdz 3,2 reāliem. Brazīlijas varasiestādes uzsver, ka šis kāpums ir zemāks nekā inflācijas līmenis valstī (aptuveni 15,5%). Iedzīvotāji ir neapmierināti arī ar plāniem 2014. gadā sarīkot Pasaules futbola čempionātu un 2016. gadā vasaras Olimpiskās spēles, apgalvojot, ka milzīgos abu pasākumu tēriņus jānovirza veselības aprūpei un izglītībai, vēsta BBC.

Cilvēki visā pasaulē 1. maijā pulcējās demonstrācijās, lai atzīmētu Starptautiskos darba svētkus. Dažviet demonstrācijas izvērtās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem.

Demonstrācijas trešdien tika sarīkotas aptuveni astoņdesmit Spānijas pilsētās. Lielākās protesta akcijas norisinājās Madridē, Barselonā un Bilbao. Demonstrāciju dalībnieki pauda savu neapmierinātību ar Spānijas premjera Mariano Rahoja taupības politiku un darba tirgus reformām.

Apjomīgas demonstrācijas piedzīvojusi Grieķija, kur protestētāji pulcējās, lai izteiktu savus iebildumus pret valsts budžeta tēriņu samazinājumiem un taupības režīma ietekmi uz ikdienas dzīvēm.

Plašas demonstrācijas tika sarīkotas arī Francijā, Krievijā, Indonēzijā, Taivānā, Dienvidkorejā, Indijā un daudzviet citur.

Nekārtībās pārauga protesta akcijas Turcijā un Čīlē. Stambulā sadursmēs ar policiju ievainojumus guva daudzi cilvēki. Savukārt Čīles galvaspilsētas Santjago ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Sadursmēs ar policiju Čīlē ievainojumus guvuši desmitiem protestētāju un drošības spēku pārstāvju.

Pēc tam, kad ar Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu karaspēka palīdzību tika apspiesti Bahreinā notiekošie protesti, valsts karalis ir paziņojis, ka ārvalstu sazvērastība ar mērķi gāzt Bahreinas valdību ir sekmīgi novērsta, vēsta pasaules mediji.

Karalis gan nepaskaidroja, kādas tieši ārvalstis ir organizējušas sazvērastību, tomēr pēdējā laikā Bahreinas amatpersonas ir apvainojušas Irānu, ka tā iejaucas valstī notiekošajā. Irāna ir nosodījusi Bahreinā notikušo izrēķināšanos ar šiītu protestētājiem.

Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu un valdības drošības dienestu operācijā tika iznīcināta protestētāju izveidotā apmetne Bahreinas galvaspilsētas Manāmas Pērļu laukumā. Protesta akciju apspiešanas laikā bez vēsts pazuduši ir 100 cilvēki.

Bahreina ir svarīga naftas eksportētāja un atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā, valstī jau kopš 14. februāra ir notikušas protestētāju, galvenokārt šiītu, sadursmes ar valdības drošības spēkiem. Demonstranti pieprasa vairākas politiskas brīvības. Kopumā nemieros valstī bojā gājuši ir 14 un ievainoti 1 000 cilvēku.

Šā gada trešajā ceturksnī Spānijas ekonomika ievērojami samazinājusies, pavēstījusi valsts centrālā banka. Tikmēr valsti satricinājuši plaši protesti pret taupības režīmu, kuru laikā izcēlušās sadursmes ar drošības spēkiem.

Lai cīnītos ar ekonomiskajām nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu. Protestējot pret sāpīgajām reformām, otrdien Spānijas galvaspilsētā ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.

Protesta laikā izcēlās sadursmes ar Spānijas drošības spēkiem. Lai savaldītu nemierīgos demonstrantus, Spānijas kārtībsargi pielietoja gumijas lodes un ar gumijas nūjām iekaustīja protestētājus. Sadursmes uzsākās, kad protestētāji centās sagraut drošības nožogojumu ap Spānijas parlamentu.

Sadursmēs ievainojumus guvuši vismaz 64 cilvēki, bet arestēti vismaz 22 protestētāji. Līdzīgas demonstrācijas, kurās gan piedalījās mazāk cilvēku, notikušas Seviljā un Barselonā.

Grieķiju pārņēmušas demonstrācijas un sadursmes ar drošības spēkiem pēc tam, kad galēji labēji noskaņotie nogalināja kādu kreiso aktīvistu. Slepkavība tiek saistīta ar Grieķijas partiju Zelta rītausma, kas ir ievēlēta arī parādu krīzes mocītās valsts parlamentā.

Vairākās Grieķijas pilsētās policija iesaistījusies sadursmēs ar demonstrantiem, kas protestējuši pret notikušo slepkavību. Policijai nereti nācies pielietot arī asaru gāzi. Lielākās demonstrācijas notikušas pie Zelta rītausmas birojiem Krētā, Salonikos un Patrā. Tāpat izcēlušās sadursmes starp kreisi un labēji noskaņotiem Grieķijas iedzīvotājiem. Sasprindzinājumam starp Grieķijas sabiedrības kreisajiem un labējiem ir vairāku gadu desmitu ilga vēsture.

Aizdomās par notikušo slepkavību tiek turēts kāds 45 gadus vecs Zelta rītausmas atbalstītājs. Viņš sadūris Grieķijā plaši pazīstamu antifašistiski noskaņotu sabiedrisku darbinieku Pavlosu Fisasu (Pavlos Fyssas), kas no gūtajiem ievainojumiem miris.

Brazīlijā izcēlušies vardarbīgi protesti pēc tam, kad valsts izsolē pārdevusi dziļjūras naftas atradņu apgūšanas tiesības konsorcijam, kuru veido nacionālā naftas kompānija Petrobras kopā ar Shell, Total un diviem Ķīnas uzņēmumiem.

Protestētāji Brazīlijas valdību apsūdz dabas resursu izpārdošanā ārzemniekiem. Demonstrācijas, kuras organizēja naftas apstrādes un ieguves nozares arodbiedrību pārstāvji, izvērtās sadursmēs ar likumsargiem, kuru laikā pieci cilvēki guvuši ievainojumus.

Vairāk nekā 200 cilvēku pulcējās pie viesnīcas Riodežaneiro, kurā atradās naftas kompāniju pārstāvji, lai pārrunātu darījumu. Protestētāji iesaistījās sadursmēs ar policiju, kas centās tos izklīdināt, izmantojot asaru gāzi un gumijas lodes.

Saskaņā ar panākto darījumu 40% konsorcijā piederēs Brazīlijas naftas kompānijai Petrobras, 20% Shell un Total katrai, bet pa 10% ķīniešu kompānijām CNPC un CNOOC.

Pret «taupības» režīmu vērstie protesti Eiropā izvērtušies vardarbīgi. Spānijas galvaspilsētā Madridē un otrā lielākajā pilsētā Barselonā demonstranti iesaistījušies sadursmēs ar likumsargiem, kas novedis pie vismaz 140 cilvēku aresta.

Madridē protestētāji pie valsts parlamenta apmētāja policiju ar pudelēm un akmeņiem, bet likumsargi uz to atbildēja ar gumijas lodēm. Sadursmēs ar policiju ievainojumus guva vismaz 40 cilvēku, no kuriem 18 bija policisti.

Spānijas lielās arodbiedrības uzsver, ka trešdienas streiks bijis veiksmīgs un tajā piedalījušies 78% strādnieku. Tas licis uz streika laiku pārtraukt darbu lielajiem uzņēmumiem, bet skolas un slimnīcas strādājušas ar minimālu darbinieku skaitu, vēsta The Telegraph. Spānijas valdība tikmēr apgalvo, ka streikam bijusi minimāla ietekme.

Vardarbīgas demonstrācijas izvērtās arī Itālijā, kur protestētāji Romā ar akmeņiem apmētāja policiju, bet Milānā izdemolēja kādu banku. Vardarbīgas sadursmes aizritējušas arī Turīnā. Itālijā demonstranti protestēja pret premjera Mario Monti politiku.

Oficiālais bojāgājušo skaits sadursmēs Ēģiptē sasniedzis 525 cilvēkus, tikmēr gāztā prezidenta Muhameda Morsi atbalstītāji ceturtdien iecerējuši galvaspilsētā Kairā rīkot protesta gājienu.

Trešdien Kairā un citās Ēģiptes pilsētās izcēlās sadursmes starp likumsargiem un gāzā prezidenta atbalstītājiem. Sadursmēs abas puses esot pielietojušas kaujas munīciju. Ēģiptes pagaidu valdība paziņojusi, ka sadursmēs bojā gājuši 525 cilvēki, bet 3,5 tūkstoši guvuši ievainojumus. Organizācija Musulmaņu Brālība, kuras pārstāvis ir gāztais prezidents, tikmēr aprēķinājusi, ka demonstrantu izklīdināšanas laikā varētu būt bojā gājuši pat trīs tūkstoši cilvēku.

Lielākā daļa cietušo un bojā gājušo ir Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, kur policija ieņēma divas protestētāju nometnes. Pēc sadursmēm lielā daļā Ēģiptes ieviesta komandantstunda. Protestējot pret demonstrantu vardarbīgu apspiešanu atkāpies arī Ēģiptes pagaidu valdības viceprezidents Muhameds el Baradei.

Spānijas galvaspilsētu Madridi satricinājuši vardarbīgas sadursmes starp protestētājiem un drošības spēkiem. Sadursmes izcēlās pēc tam, kad ceturtdien tika pavēstīts par rekordaugstu bezdarba līmeni valstī.

Demonstrācijas sarīkoja organizācija, kas sevi dēvē par «Piecelies!» platformu, un kuras mērķis ir likt atkāpties Spānijas valdībai. Kopumā Madrides ielās devās vairāk nekā tūkstoš cilvēku, kuriem pretim stājās 1,4 tūkstoši policistu. Pie Spānijas parlamenta protestētāju un policijas starpā izcēlās sadursmes. Daļa demonstrantu mēģināja arī aizdedzināt kādas bankas filiāli.

Db.lv jau vēstīja, ka bezdarba līmenis Spānijā pārsniedzis 27% atzīmi un bez darba valstī ir vairāk nekā seši miljoni cilvēku. Jauniešu vidū bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks un sasniedzis 57,2%.

Trešo nakti pēc kārtas Ziemeļīrijā turpinās nemieri, sadursmēs ar policiju iesaistoties Ziemeļīrijas unionistiem – Ziemeļīrijas galvaspilsētā Belfāstā nemiernieki apmētājuši drošībsargus ar degmaisījuma pudelēm un citiem priekšmetiem, vēsta Irish Mirror.

Protestētāji aizdedzinājuši arī vairākas automašīnas. Policija savukārt atbildējusi protestētājiem, apšaudot tos ar gumijas lodēm.

Sadursmēs ievainoti astoņi policisti, informēja Ziemeļīrijas policijas (Police Service of Northern Ireland) pārstāvji. Kopš piektdienas, kad protesti sākušies, arestēti aptuveni 35 nemiernieki.

Tikmēr amatpersonas aicina iedzīvotājus neiesaistīties sadursmēs, paužot, ka tiem jauniešiem, kas piedalīsies nemieros, draud arests un ieraksts par iepriekšēju sodāmību. «Mans ziņojums ir skaidrs – neiesaistieties ielu nemieros. Ja šovakar vēlaties iziet no mājas bez ierakstiem par kriminālu sodāmību, bet vakarā atgriezties mājās ar ierakstu par kriminālu sodāmību, kas jums saglabāsies visu atlikušo dzīvi, esat gatavi šādām sekām,» pauda Deivids Fords (David Ford), Stormontas tieslietu ministrs.

Nemieri Turcijas pilsētās turpinās arī ceturtdien. Valsts galvaspilsētā Ankarā tūkstošiem cilvēku pulcējās arodbiedrību organizētā protesta akcijā, kuras laikā tika pieprasīta Turcijas premjera Tajipa Erdogana atkāpšanās. Likumsargi pret demonstrantiem vērsušies ar asaru gāzi un ūdensmetējiem.

Ankaras ielās izgāja arī skolotāji, ārsti, banku darbinieki un citi strādnieki, kas pievienojās arodbiedrību aicinājumam atbalstīt valstī notiekošos protestus.

Tikmēr Turcijas valdība arī izteikusi protestu pēc tam, kad ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs kritizēja pārlieku lielo policijas spēka piemērošanu cīņā ar demonstrantiem.

Trešdien Turcijas protestētāju pārstāvji valdībai iesniedza savu prasību sarakstu, kuru izpildīšanas gadījumā, demonstrācijas tiktu pārtrauktas. Protestētāji pieprasījuši valdībai atlaist Stambulas, Ankaras un citu pilsētu policijas vadītājus, kuru vadībā likumsargi vardarbīgi apspieduši protestus. Tāpat protestētāji vēlas panākt asaru gāzes izmantošanas aizliegumu, arestēto demonstrantu atbrīvošanu, Stambulas mēra atlaišanu un Gezi parka apbūves apturēšanu.

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Protestiem Turcijā turpinoties jau vairāk nekā desmit dienas, valsts premjerministrs Radžeps Tajips Erdogans brīdinājis, ka viņa pacietībai ir robežas un nosaucis demonstrantus par laupītājiem.

Svētdien uzrunājot savus atbalstītājus galvaspilsētā Ankarā, Turcijas premjers norādīja, ka ielūkojoties vārdnīcā, redzams cik patiesi apzīmējums laupītāji atbilst notiekošajam, vēsta BBC. «Tie, kuri dedzina un iznīcina tiek saukti par laupītājiem vai vandaļiem. Tie, kuri to atbalsta, daudz neatšķiras. Mēs esam bijuši pacietīgi, mēs joprojām esam pacietīgi. Tomēr tam ir robežas,» sacījis Turcijas premjers, vienlaikus aicinot savus atbalstītājus arī rīkot demonstrācijas.

Tikmēr Turcijas galvaspilsētā Ankarā nedēļas nogalē turpinājās sadursmes starp likumsargiem un protestētājiem pret valdību. Nekārtības izcēlušās arī Turcijas dienvidu pilsētā Adanā, kur ielu cīņās iesaistījušies T. Erdogana atbalstītāji un protestētāji. Savukārt Taksima laukumā Stambulā, kas kļuvis par neoficiālu protestu centru, nedēļas nogalē notikušas līdz šim lielākās demonstrācijas, kurās pulcējušies tūkstošiem cilvēku.

Demonstranti otrdienas rītā sastrēgumstundas laikā Honkongā izjaukuši metro kustību, protestējot pret policijas brutalitāti neseno demonstrāciju laikā.

Vairākās metro stacijās Honkongā simtiem protestētāju bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tiem virzīties tālāk.

Laikā no sastrēgumstundas līdz pusdienlaikam tika apturēta vai nopietni aizkavēta kustība trijās galvenajās metro līnijās, ietekmējot simtiem tūkstošus iedzīvotāju, kas katru rītu izmanto metro sistēmu.

Šis protests ir viens no desmitiem maza mēroga demonstrāciju, kas tiek organizētas sociālajos medijos un pavada lielās nedēļas nogalēs organizētās demonstrācijas.

Protestus Honkongā sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, pret vietējo valdību vērstais saniknojums nav mazinājies, protestētājiem pieprasot demokrātiskas reformas.

Neskatoties uz premjerministra vietnieka atvainošanos, Turcijā sadursmes nemiernieku un likumsargu starpā turpinājušās arī naktī uz trešdienu.

Policija izmantojusi asaru gāzi un ūdens lielgabalus, lai izklīdinātu simtiem protestētāju galvaspilsētā Ankarā, Stambulā, Izmirā un dienvidaustrumu pilsētā Hatajā.

Stambulā protestētāji pulcējās Taksima laukumā, kur izkliedza pret premjeru Tajipu Erdoganu vērstus saukļus. Tikmēr Izmirā varasiestādes arestējušas divdesmit piecus cilvēkus par «dezinformācijas izplatīšanu» sociālajā vietnē Twitter. Opozīcijā esošās Republikāņu tautas partijas pārstāvis BBC norādīja, ka arestētie izplatījuši aicinājumus piedalīties pret valdību vērstos protestos.

Tikmēr atvainošanos izplatījusi viena no lielākajām Turcijas televīzijas stacijām NTV, kas sākotnēji neziņoja par valstī notiekošajām protesta akcijām. Televīzijas kanāls atzinis, ka tam veltītā kritika ir pelnīta un godīga.

Tūkstošiem demonstrantu pulcējās Itālijas galvaspilsētā Romā, lai protestētu pret valsts taupības pasākumiem, kuru ietvaros paredzēts samazināt izdevumus sociālā atbalsta programmām. Demonstrāciju laikā izcēlās sadursmes.

Kopumā nedēļas nogalē Romas ielās, saskaņā ar organizatoru aplēsēm, demonstrācijās izgāja aptuveni 70 tūkstoši protestētāju. Lai situācija neizvērstos grautiņos, protesta akcijas uzmanīja aptuveni četri tūkstoši likumsargu.

Protestētāji ar olām un petardēm apmētāja Itālijas Finanšu ministrijas ēku un centās tajā ielauzties, iesaistoties sadursmēs ar drošības spēkiem. Likumsargiem izdevās aizturēt aptuveni 11 agresīvākos demonstrantus.

Vēl pirms demonstrācijām Itālijas policija bija veikusi arestus, aizturot vairākus radikāli noskaņotos protestētājus, kas bija sagatavojuši dažādus ieročus, lai izraisītu nekārtības.

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Balstoties uz izskanējušo informāciju par notiekošo Turcijā, tūrisma aģentūra Novatours norāda, ka situācija valsts tūristu apmešanās vietās ir droša un šobrīd nerada draudus ceļotājiem.

«Esošā situācija tiek nepamatoti pārspīlēta un saasināta no mediju puses,» teikts Novatours paziņojumā presei.

«Protestu akcija nerada nekādus draudus Latvijas tūristiem. Protesti sākās kā publiska atbalsta akcija, atsaucoties uz notikumiem Stambulā. Daži provokatīvi jaunieši mēģināja uzsākt protesta akciju pret policiju, kura tūlītēji reaģēja, šo akciju apturot. Protestētāju darbība ir notikusi attālākos rajons, radot nelielas nekārtības. Tie nav kvalificējami kā protesti, kas nestu apdraudējumu tūristiem,» apgalvo Novatours direktors Latvijā Leonīds Močenovs.

Jau ziņots, ka, neskatoties uz premjerministra vietnieka atvainošanos, Turcijā sadursmes nemiernieku un likumsargu starpā turpinājušās arī naktī uz trešdienu.

Grieķijas iedzīvotājus patlaban piemeklējis ārkārtīgi smags laika posms, vizītē parādu krīzes nomocītajā valstī atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa apstiprināja, ka Berlīne vēlas, lai Atēnas saglabātu savu vietu eirozonā, tomēr neizpauda, kad Grieķija varētu saņemt nākamo aizdevuma kārtu.

«Es uz šejieni nenācu kā skolotāja, lai piešķitu atzīmes. Es nācu kā partneris, kā draugs,» sacīja Vācijas kanclere. A. Merkele arī atzina, ka Grieķija pēdējā laikā īstenojusi daudzas svarīgas reformas un norādīja, ka kopīgi noieta jau liela daļa ceļa.

Savukārt Grieķijas premjers Antonis Samars, ar Vācijas kancleri kopīgas preses konferences laikā, uzsvēra, ka grieķi ir noasiņojuši, tomēr ir pilni apņēmības palikt eirozonā. «Viņi nelūdz vairāk naudas vai atbalsta. Viņi vēlas tikt ātrāk uz kājām un izkļūt no recesijas,» sacīja A. Samars.

Vācijas kancleres vizītes laikā turpinājās protesta demonstrācijas Atēnās. Demonstrācijas pārauga vardarbībā un sadursmēs ar drošības spēkiem. Neskatoties uz demonstrāciju aizliegumu A. Merkeles vizītes laikā, pie Grieķijas parlamenta sapulcējās desmitiem tūkstošu neapmierinātu grieķu, kas pauda uzskatu, ka Vācijas līdere viņu valstij uzspiedusi smago tēriņu samazināšanas programmu.

Protesti skolotāju atbalstam Brazīlijā izvērtušies vardarbīgi, kad valsts pilsētās Riodežaneiro un Sanpaulu protestētāji iesaistījušies sadursmēs ar likumsargiem.

Abu pilsētu ielās pirmdien izgāja desmitiem tūkstošu demonstrantu, kas atbalstīja skolotāju vēlmi panākt algu palielināšanu. Iestājoties tumsai, izcēlās sadursmes. Vardarbīgi noskaņotie demonstranti likumsargus apmētāja ar degmaisījuma pudelēm, bet policija atbildēja ar asaru gāzi, vēsta BBC.

Sadursmēs ar policiju piedalījās galvenokārt anarhisti, kas ielauzās Riodežaneiro municipalitātes ēkā, demolēja bankas un centās uzlauzt bankomātus. Atsevišķas banku filiāles tika aizdedzinātas.

Brazīlijas skolotāji cenšas panākt algu palielināšanu jau divus mēnešus. Saskaņā ar protestu organizatoru aplēsēm skolotāju atbalsta demonstrācijās piedalījās 50 tūkstoši cilvēku, kas lielākoties bija noskaņoti miermīlīgi. Varasiestādes gan protestētāju skaitu lēš mazāku – aptuveni desmit tūkstošu apmērā.