Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam «Breksita» vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu.

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku «Breksita» vienošanās satura izklāstu.

ĪRIJAS JAUTĀJUMA PAGAIDU RISINĀJUMS

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli» pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.

«Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,» savukārt tviterī paziņojis Junkers.

Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons «demonstrējis piekrišanu» saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.

Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Vietējās varas Ziemeļīrijā likušas izveidot viltotas veikalu fasādes un aizklājušas pamestās ēkas ar milzīgiem plakātiem, lai paslēptu ekonomiskās grūtības, ar kurām saskaras pilsētas un ciemi netālu no golfa kūrorta, kur šomēnes tiksies G8 valstu vadītāji, vēsta CNBC.

Ziemeļīrijas valdība pēdējo divu gadu laikā iztērējusi 2 miljonus māciņu, lai risinātu pamesto ēku problēmu, daļu ēku nojaucot, bet citas uzlabojot, lai padarītu teritoriju pievilcīgāku.

Nauda iedalīta arī vietējām pašvaldībām Fermenas grāfistē, kur no 17. līdz 18. jūnijam norisināsies ikgadējais G8 līderu samits. Uzlaboti vairāk nekā 100 īpašumi.

Ciematā Belcoo izmaiņas ir galvenokārt kosmētiskas. Bijušajā gaļas veikalā uzlīmes uz logiem attēlo gaļas letes un rada iespaidu, ka bizness zeļ. Līdzīgi uzfrišināts cits īpašums turpat pāri ielai.

Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) pirmdien panākušas vienošanos par pārejas posmu, kas ilgs gandrīz divus gadus pēc «Breksita», paziņojis Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

Abas puses arī vienojušās par «atbalsta» risinājumu pretrunīgajā jautājumā par Īrijas un Apvienotajā Karalistē ietilpstošās Ziemeļīrijas robežu, lai gan Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja pirms pāris nedēļām izteicās, ka neviens britu premjers neakceptēs šādu vienošanos.

Barnjē pēc intensīvām sarunām nedēļas nogalē Briselē paziņoja, ka abas puses kopumā panākušas vienošanos par izstāšanās līgumu un vienošanos par pārejas periodu.

Pārejas periods sāksies dienā, kad Lielbritānija izstāsies no ES. Paredzēts, ka tas notiks 2019.gada 29.martā, un pārejas periods ilgs līdz 2020.gada 31.decembrim.

Šajā laika posmā Lielbritānija vairs nepiedalīsies Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, paziņoja Barnjē.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmums «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka pārdos rūpnīcu Ziemeļīrijā, kurā tiek ražoti spārni Eiropas aviobūves kompānijas «Airbus» lidmašīnām.

Belfāstas rūpnīcas pārdošana tiek īstenota saistībā ar biznesa reorganizāciju.

«Bombardier», kas jau pērn globālās restrukturizācijas programmas ietvaros Belfāstā likvidēja 490 darbvietas, ir viens no lielākajiem darba devējiem Ziemeļīrijā ar aptuveni 3600 strādājošajiem.

Vienlaikus uzņēmums arī pavēstīja, ka pārdos ražotni Marokā.

«Bombardier» arī ziņo, ka šā gada pirmajā ceturksnī kompānijas peļņa gandrīz pieckāršojusies un sasniegusi 239 miljonus dolāru (213,2 miljonus eiro).

Kā ziņots, saskaņā ar 2017.gada novembrī panākto vienošanos «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Savukārt pērn jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220».

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Neskatoties uz Turcijas premjera Radžepa Tajipa Erdogana brīdinājumiem, protesti un sadursmes ar likumsargiem Stambulā turpinājušās. Varasiestādēm izdevies no protestētājiem atkarot Taksima laukumu, kurā bija izveidojies gandrīz divu nedēļu ilgo nemieru epicentrs.

Cīņā ar protestētājiem naktī no otrdienas uz trešdienu Turcijas policija izmantojusi asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus, uz ko demonstranti atbildējuši ar akmeņiem un petardēm. Lai izgaiņātu protestētājus, Turcijas likumsargi rīkojušies īpaši nežēlīgi, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Turcijas premjers T. Erdogans aizstāvējis policijas rīcību, sakot, ka sākotnējos vides aizstāvju protestus ļaunprātīgi izmanto cilvēki, kas grib nodarīt kaitējumu valstij. «Tiem, kuri demonstrācijās piedalās ar godīgiem nolūkiem, es sūtu savu mīlestību un aicinu pamest [protestu] vietas. Taču tiem, kuri vēlas turpināt sadursmes, es saku, ka tam ir pienākušas beigas. Mūsu pacietība ir beigusies,» sacīja Turcijas premjers.

Gadījumos, ja Latvijas iedzīvotāji nolēmuši pārcelties uz dzīvi Lielbritānijā un plāno arī tur turpmāk izmantot savu transportlīdzekli, tad tas ir jāpārreģistrē atbilstoši Lielbritānijas likumdošanai un jāapdrošina, atgādina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

«Mūsu tautieši bieži vien neievēro to, ka ja Lielbritānijā transportlīdzeklis tiek ievests no citas valsts, tas jāpārreģistrē 6 mēnešu laikā, tādējādi riskējot iekulties nopietnās soda sankcijās un pat saņemt reālu cietumsodu,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Lielbritānijas Ceļu satiksmes likums (Road Traffic Act) nosaka, ka visiem transportlīdzekļiem ir jābūt spēkā esošai atbilstošai apdrošināšanai. Pat tad, ja transportlīdzeklis aktīvi nepiedalās ceļu satiksmē, piemēram, visu gadu stāv novietots ielas malā, tam ir jābūt apdrošinātam. Ja transportlīdzeklis nav apdrošināts saskaņā ar Lielbritānijas normatīvajiem aktiem, tad tā īpašniekam tiek piemērotas bargas sankcijas.

Anglijā vairs nebūs spēkā prasības nēsāt sejas maskas un ievērot sociālo distancēšanos, īstenojot koronavīrusa dēļ ieviesto ierobežojumu atcelšanas pēdējos posmu, pirmdien apstiprināja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Tiks atcelts ierobežojums privātmājās atrasties līdz sešiem cilvēkiem un rekomendācija strādāt attālināti.

Džonsons pauda cerību, ka pēdējais ierobežojumu atcelšanas posms tiks realizēts kā plānots 19.jūlijā.

Tas tiks apstiprināts 12.jūlijā pēc jaunāko datu izskatīšanas.

Jaunākā informācija par skolu "burbuļiem", ceļošanu un pašizolāciju tiks sniegta tuvākajās dienās, sacīja Džonsons.

Skotija, Velsa un Ziemeļīrija ir pašas atbildīgas par saviem koronavīrusa noteikumiem.

Skotijas valdība ir paziņojusi, ka varētu prasīt valkāt sejas maskas noteiktos pasākumos arī pēc 9.augusta, kad tā cer atcelt pēdējos ierobežojumus.

Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Lielbritānijas referendums izvērtās par ļaunu joku pašiem tā organizētājiem.

Faktiski referenduma ideju izvirzīja pats premjerministrs D.Kamerons ar mērķi izdarīt spiedienu uz Briseli un izkaulēt labākus noteikumus Eiropas Savienībā. Un tas viņam arī izdevās – sarunās, kas notika īsi pirms referenduma, Londona no ES saņēma pat vairāk atvieglojumu, nekā bija prasījusi. Bet neviens negaidīja, ka Apvienotās Karalistes iedzīvotāji tik un tā pateiks «nē» Eiropas Savienībai.

Tagad referenduma rezultāti, neatkarīgi no tālākās notikumu attīstības, viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz integrācijas procesiem Eiropā. Turklāt runa ir ne tikai par ES, kuras sastāvā esošās valstis atbilstošos apstākļos var organizēt analoģiskus referendumus (tostarp, jau pieminētās Holande, Zviedrija, Itālija vai Francija), bet arī par pašu Lielbritāniju, kura, pieaugot separātiskam noskaņojumam Skotijā un Ziemeļīrijā, draud izirt pa vīlēm.

Rīgā ceturtdien otro reizi tika organizētas iedzīvotāju akcijas «Stop drugs» patruļas, un šajā reizē akcijā piedalījās jau vairāk nekā 300 cilvēku no dažādām nevalstiskajām organizācijām, tiem pievienojās arī citi brīvprātīgie, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Jau ziņots, ka pirmajā akcijā, kas norisinājās 13.novembrī, piedalījās aptuveni 200 brīvprātīgo.

Patruļu dalībnieku galvenais uzdevums ir atturēt potenciālos interesentus no bīstamo vielu iegādes, tāpēc pircējiem, kas mēģināja iegādāties augu maisījumus, tika stāstīts par postu, kādu šīs narkotikas var nodarīt organismam.

Uz visu tirdzniecības vietu durvīm, logiem un sienām tika līmēti plakāti, kuros redzams 20 gadus vecs jaunietis smagā veselības stāvoklī guļam slimnīcas gultā. Puisis šogad Ziemeļīrijā nomiris pēc «legālo narkotiku» lietošanas. Plakāts aicina aizdomāties, vai indīgo vielu lietotāji vēlētos savu fotogrāfiju redzēt kā nākamo uz šāda veida plakātiem.

Ziemeļīrijā, Belfāstā pieaug bažas, kuras izraisa Austrumeiropas gangsteru pieaugošā «armija» pilsētas ielās, atsaucoties uz Sunday World, vēsta portāls Baltic Ireland.

Laikraksts informējis, ka bandas priekšgalā, kura ir atbildīga par narkotikām, prostitūciju un krāpšanos ar kredītkartēm, atrodas «muskuļots vīrs no bijušās Padomju Latvijas».

Laikraksts norādījis, ka viņš ir valsts ienaidnieks numur viens, jo darbojas noziedzīgajā impērijā, kas plešas no Frankfurtes līdz Amsterdamai, Dublinai un tagad arī Belfāstai. Sunday World esot zināma šī cilvēka identitāte, bet juridisku iemeslu dēļ tā nevar tikt atklāta.

Laikraksts veicis īpašu izmeklēšanu un atklājis ārvalstu noziedznieku bandu skaita satraucošo pieaugumu. Tās tirgo narkotikas un ir iesaistītas cilvēku tirdzniecībā un prostitūcijā.

Vairāki simti Lielbritānijas policistu tiks apmācīti iespējamai nosūtīšanai uz Ziemeļīriju, pastāvot bažām par nekārtībām, kas var izraisīties bezvienošanās «Breksita» gadījumā, piektdien vēsta laikraksts «The Guardian».

Sagaidāms, ka jau šomēnes iespējamai nosūtīšanai uz Ziemeļīriju apmācības sāks teju 1000 Anglijas un Skotijas policistu.

Britu policijas nodaļas aicinātas nosūtīt brīvprātīgos apmācībām, pēc tam kad Ziemeļīrijas Policijas dienests lūdzis papildspēkus, lai tiktu galā ar nekārtībām, kas varētu izraisīties, ja pēc «Breksita» uz robežas ar Īriju tiks izvietoti kontrolpunkti.

Ziemeļīrija kopā ar pārējo Apvienoto Karalisti pametīs Eiropas Savienību (ES) 29.martā, bet Īrijas Republika paliks ES sastāvā.

Jautājums par to, kā pēc «Breksita» paturēt atvērtu robežu Īrijā, kļuvis par galveno klupšanas akmeni Lielbritānijas sarunās ar ES.

Nacionālā Policijas priekšnieku padome, kas koordinē «savstarpējās palīdzības» programmu policijas struktūru starpā, norādīja, ka Ziemeļīrijas policija oficiālu lūgumu nav izteikusi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga pēc pagājušonedēļ pieredzētā krituma, kuru bija izraisījušas bažas par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu īstenot agresīvāku procentlikmju paaugstināšanu, lai iegrožotu inflāciju.

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pesimistisku pieprasījuma prognozi ASV.

"Investori ignorēja bažas par inflāciju un procentlikmēm, kas pagājušonedēļ bija satraukušas tirgus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien vienojās labot Ziemeļīrijas protokolu.

Vienošanās paredz, ka muitas pārbaudēm netiks pakļautas preces, kas tiek tirgotas starp pārējo Lielbritāniju un Ziemeļīriju un kurām paredzēts palikt Ziemeļīrijas tirgū. Tāpat Ziemeļīrijā būs pilnībā pieejami Lielbritānijā apstiprināti medikamenti. Vienošanās arī paredz ierobežot Eiropas Savienības Tiesas pārraudzību pār protokolu.

Kūdras substrāta ražotājs SIA Pindstrup Latvia, investējot 5 miljonus eiro, Baložos izveidojis kokšķiedras rūpnīcu, kuras produkciju jauks kopā ar kūdru lauksaimniecības vajadzībām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunā rūpnīca ļaus ne tikai kļūt konkurētspējīgākiem tirgū, bet arī palielināt kopējo produkcijas apjomu par aptuveni 30%, turklāt ir radītas 25 jaunas darba vietas, stāsta Pindstrup grupas vadītājs Jans Astrups. Projekts īstenots, izmantojot ES struktūrfondu līdzfinansējumu 1,2 milj. eiro apmērā.

Latvijā izveidotā kokšķiedras ražotne Pindstrup grupai ir otrā, jo aptuveni 10 gadus līdzīga neliela rūpnīca strādā Ziemeļīrijā. «Kūdras un kokšķiedras maisījums savulaik tika radīts Lielbritānijā, jo šajā valstī nebija iespējams paaugstināt kūdras ieguves apjomus, kas spētu segt pircēju pieprasījuma pieaugumu. Turklāt eksperimentējot tika secināts, ka kūdras substrāta un kokšķiedras maisījumam ir labākas fizikāli ķīmiskās īpašības nekā vienam pašam kūdras substrātam, piemēram, ūdens noturība, neveidojas sēnītes utt.,» uzskaita J. Astrups. Viņš norāda, ka pašlaik pircēju pieprasītākais ir maisījums, kurā kokšķiedras īpatsvars ir 30%.

Līdz 2017. gada 26. jūnijam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu 2015/849 par ES finanšu sistēmas aizsargāšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas, katrai ES dalībvalstij ir jāiestrādā tās nacionālajā likumdošanā norma, kas nodrošina vienotu informācijas reģistru par šajā ES dalībvalstī dibināto uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (patiesā labuma guvējiem).

Vairākumā ES valstu attiecīgais likums vēl ir izstrādes vai saskaņošanas stadijā, tāpēc būtu lietderīgi apskatīt praksi, kā normatīvu par uzņēmumus kontrolējošo personu fiksēšanu uzņēmumu reģistrā, pat vēl pirms augstākminētās direktīvas stāšanās spēkā, ir patstāvīgi risinājusi Lielbritānija.

Būdama viena no pasaules vadošajām un progresīvākajām jurisdikcijām uzņēmējdarbības likumdošanas jomā, Lielbritānija jau 2015. gadā ir pieņēmusi likumu Small Business, Enterprise and Employment Act 2015, kura ietvaros Anglijā un Velsā, kā arī Skotijā vai Ziemeļīrijā reģistrētās kompānijas un partnersabiedrības ar ierobežotu atbildību (Limited Liability Partnerships) iesniedz uzņēmumu reģistrā (Companies House) informāciju par personām kurām ir būtiska ietekme uzņēmumā (People with Significant Control; PSC).

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien paziņoja, ka gadījumā, ja Eiropas Savienība (ES) noraidīs Londonas galīgos priekšlikumus jaunas Brexit vienošanās noslēgšanai, Lielbritānija 31.oktobrī izstāsies no bloka bez vienošanās.

Runā Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā Džonsons saglabāja stingru nostāju Brexit jautājumā, atklājot tikai dažas detaļas par šo priekšlikumu, ko raksturojis kā «taisnīgu un saprātīgu kompromisu».

«Mēs izstāsimies no ES 31.oktobrī, lai kas arī nenotiktu,» partijas biedriem solīja Džonsons, kurš teica, ka mīlot Eiropu.

Savā runā Džonsons galvenokārt koncentrējās uz iekšpolitikas jautājumiem, tostarp, veselības aprūpes jomu, ekonomiku un noziedzību.

Premjerministrs pauda pārliecību, ka Briselei iesniegtais priekšlikums ir konstruktīvs un saprātīgs un nodrošina kompromisu abām pusēm.

Tomēr viņš uzsvēra, ka alternatīva šajā situācijā ir bezvienošanās Brexit un kavēties vēl vairāk būtu bezjēdzīgi un dārgi.

Trešdien, 25. martā Rīgā ieradīsies šogad jau otrā Lielbritānijas tirdzniecības misija, kurā būs pārstāvēti 7 Ziemeļīrijas uzņēmumi, kuri vēlas izpētīt darbības iespējas vai paplašināt to darbību Latvijā, informē Lielbritānijas vēstniecības pārstāve Andra Jakoviča.

Tirdzniecības misijā ieradīsies četri uzņēmumi, kuri šobrīd Latvijā nav pārstāvēti: Ziemeļīrijas viskija ražotājs Belfast Distillery Company, vides tehnoloģiju uzņēmums Linton and Robinson Environmental, kas piedavā zemu izmaksu organisko atkritumu sadalīšanas tehnoloģiju, naftas cenu monitoringa rīka izstrādātājs The Oil Market Journal un dzīvnieku barības ražotājs ar 40 gadu pieredzi Mackle Petfoods.

Tirdzniecības misijā piedalās arī uzņēmumi, kas jau ir pārstāvēti Latvijā, kā piemēram, pasaules līderis smagās industriālās tehnikas ražošanā Caterpillar, kā arī digitālo kameru ražotājs Andor Technology un uzņēmums Survitec Group, kas specializējies dzīvības glābšanas tehnoloģiju izstrādē un ekipējuma ražošanā.

Lidl ir pirmais lielais darba devējs Īrijā, kurš apņēmies maksāt darbiniekiem iztikas minimuma algu 11,50 € stundā, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Uzņēmums informējis, ka šis solis ietekmēs 20% darbinieku, kuri pašlaik saņem algas zem šī līmeņa. Tas nozīmē, ka no 3800 kompānijas darbiniekiem aptuveni 700 strādājošo gūs labumu no darba devēja lēmuma.

Iztikas minimuma alga (Living Wage) ir neatkarīgu ekspertu novērtēta un izmērīta ienākumu likme, ko uzskata par nepieciešamu, lai personai būtu sociāli pieņemams dzīves līmenis.

Līdzīgu lēmumu pieņēmis arī Lidl Ziemeļīrijā, apņemoties saviem darbiniekiem maksāt iztikas minimuma algu mārciņās.

Algas paaugstinājumu uzņēmuma darbinieki saņems no 1.novembra.

Lielbritānijas valdība pirmdienas vakarā nolēmusi atvieglot pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus Anglijā.

No 5.jūnija Anglijā darbu drīkstēs atsākt apģērbu veikali, elektronikas preču un mēbeļu veikali, kā arī grāmatnīcas. Darbu varēs atsākt arī izsoļu nami un šūšanas darbnīcas.

No 1.jūnija ļauts atsākt tirdzniecību brīvdabas tirdziņos.

Taču tirdzniecības vietām jābūt "Covid drošām", uzsvēra Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, 23.martā valdība slēdza visus "nesvarīgos" veikalus. Lielveikali un aptiekas turpināja darboties.

No jūnija Anglijā daļēji atsāksies arī mācības skolās.

Skotija, Velsa un Ziemeļīrija pieņem savus lēmumus attiecībā uz ierobežojumu atvieglošanu.

Lielbritānijā ir lielākais no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 mirušo skaits Eiropā.

Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs, liecina Eiropas Komisijas Eurydice ziņojums Pedagogu un skolu direktoru atalgojums un piemaksas 2015/2016.

2015./2016.mācību gadā pedagogu atalgojuma pieaugums piedzīvots 24 Eiropas valstīs, tomēr pārsvarā tas noticis uz vispārējās algu izlīdzināšanas rēķina. 16 valstīs sektora darbiniekiem noteiktā alga palikusi nemainīga.

Pedagogu atalgojums tikpat kā nebija mainījies Beļģijā, Francijā, Horvātijā, Luksemburgā, Polijā, Somijā, Ziemeļīrijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Latvijā.

Pēdējo septiņu gadu laikā minimālais pedagogu atalgojums palicis nemainīgs vai palielinājies vairumā Eiropas valstu. Vairāk nekā 15% palielinājums piedzīvots Beļģijas vāciski runājošajā daļā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovākijā un Zviedrijā. Tomēr Maltā, Slovēnijā, Somijā, Lielbritānijā un Islandē atalgojums joprojām bijis zemāks par 2009.gadā fiksēto līmeni, turklāt Īrijā un Grieķijā atalgojuma līmenis kļuvis stipri zemāks, liecina ziņojums.