Grieķijas iedzīvotājus patlaban piemeklējis ārkārtīgi smags laika posms, vizītē parādu krīzes nomocītajā valstī atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa apstiprināja, ka Berlīne vēlas, lai Atēnas saglabātu savu vietu eirozonā, tomēr neizpauda, kad Grieķija varētu saņemt nākamo aizdevuma kārtu.
«Es uz šejieni nenācu kā skolotāja, lai piešķitu atzīmes. Es nācu kā partneris, kā draugs,» sacīja Vācijas kanclere. A. Merkele arī atzina, ka Grieķija pēdējā laikā īstenojusi daudzas svarīgas reformas un norādīja, ka kopīgi noieta jau liela daļa ceļa.
Savukārt Grieķijas premjers Antonis Samars, ar Vācijas kancleri kopīgas preses konferences laikā, uzsvēra, ka grieķi ir noasiņojuši, tomēr ir pilni apņēmības palikt eirozonā. «Viņi nelūdz vairāk naudas vai atbalsta. Viņi vēlas tikt ātrāk uz kājām un izkļūt no recesijas,» sacīja A. Samars.
Vācijas kancleres vizītes laikā turpinājās protesta demonstrācijas Atēnās. Demonstrācijas pārauga vardarbībā un sadursmēs ar drošības spēkiem. Neskatoties uz demonstrāciju aizliegumu A. Merkeles vizītes laikā, pie Grieķijas parlamenta sapulcējās desmitiem tūkstošu neapmierinātu grieķu, kas pauda uzskatu, ka Vācijas līdere viņu valstij uzspiedusi smago tēriņu samazināšanas programmu.
Demonstrāciju dalībnieki apmētāja likumsargus ar akmeņiem un pudelēm, bet Grieķijas policija atbildēja ar asaru gāzi. Sadursmēs ievainojumus guvuši aptuveni trīsdesmit cilvēku. Lai savaldītu demonstrantus, Grieķija Atēnās bija izvietojusi sešus tūkstošus policistu, ieskaitot, pretterorisma vienības un snaiperus. Speciāla drošības zona tika ieviesta pie Vācijas vēstniecības.
Db.lv jau vēstīja, ka A. Merkele Grieķijas galvaspilsētā bija ieradusies pirmajā vizītē kopš eiro parādu krīzes sākuma. Ar viešņas ierašanos Atēnās sākās protesti un daži no demonstrantiem savu neapmierinātību ar Vācijas līderi pauduši, izmantojot nacistu atribūtiku.
Pēc gadiem ilgas recesijas valstī valda dusmas un naidīgums pret taupības pasākumiem, pie kuriem daudzi vaino starptautiskos kreditorus, jo īpaši Vācijas valdību
Lai saņemtu nākamo starptautiskā aizdevuma maksājuma kārtu, Grieķijai desmit dienu laikā, līdz 18. oktobrī paredzētajai Eiropas Savienības (ES) valstu līderu sanāksmei, jāievieš visas nepieciešamās reformas, iepriekš pavēstījuši parādu nomocītās valsts kreditori.