SIA Rets investīcijas, kas iepriekš bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās.

Komersanta sašķelšanās daļās notikusi, SIA Rets investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10, Vēja parks 11, Vēja parks 12, Vēja parks 13, Vēja parks 14, Vēja parks 15, Vēja parks 16, Vēja parks 17, Vēja parks 18, Vēja parks 19 un Vēja parks 20. Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūkstošus latu liels pamatkapitāls, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. SIA Rets investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

«Rets investīcijas reorganizācija grupas ietvaros veikta, lai vienkāršotu ieguldījumu struktūru INPO 5,» Db.lv reorganizāciju komentēja uzņēmumā.

Reģistrētas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību INPO 19 un INPO 20, kuras nosaukums ir līdzīgs jau citiem reģistrētajiem INPO uzņēmumiem, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jaundibināto uzņēmumu pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu katrai kompānijai, un gan INPO 19, gan INPO 20 valdi pārstāv valdes priekšsēdētājs Edgars Šķenderis, kuram ir tiesības pātrstāvēt kapitālsabiedrības arī atsevišķi.

Db.lv jau rakstīja, ka šī gada maijā par Grobiņas vēju parku tieši īpašnieku kļuvis uzņēmums INPO 5, kuram iepriekš piederēja Rets investīcijas, kam piederēja meitas uzņēmumi – Grobiņas novada vēja turbīnu īpašnieki.

Pērn SIA Rets investīcijas, SIA Vēja parks 10, SIA Vēja parks 11 un SIA Vēja parks 12 reģistrēja piecas ķīlas vairāk nekā deviņu miljonu latu vērtībā, un šo ķīlu parādnieks bija SIA INPO 5. Kā vēstīts iepriekš, SIA INPO 5 ir SIA Privāto aktīvu pārvalde meitasuzņēmums, kas savukārt pieder SIA Sabiedrība privātiem ieguldījumiem, kuras īpašnieki saskaņā ar 2010. gada datiem ir Andra Šķēles meitas Madara Dobrāja un Anete Šķēle-Pētersone, A. Šķēles sieva Kristiāna Lībane-Šķēle, kā arī Iveta Smilga-Krogorne un Edgars Šķenderis.

Vien dažas nedēļas pēc jaunās Microsoft operētājsistēmas Windows 8 prezentācijas Windows nodaļas vadītājs Stīvens Sinofskis (Steven Sinofsky), ko daudzi uzlūkoja kā potenciālo Microsoft izpilddirektora pēcteci, pametis kompāniju, liecina kompānijas paziņojums.

Ar operētājsistēmu Windows 8 pašlaik tiek saistīta kompānijas nākotne, un Microsoft nesniedza detalizētus komentārus, kādēļ S. Sinofskis pametis kompāniju. Līdzšinējais Windows nodaļas vadītāju uzņēmumu ir pametis nekavējoties.

«Tās ir šokējošas ziņas. Tas ir liels pārsteigums,» BBC pauda Pacific Crest Securities analītiķis Brendans Bārnikls (Bredan Barnicle), piebilstot, ka daudzi analītiķi S. Sinofski novērtēja kā potenciālo pašreizējā Microsoft izpilddirektora Stīva Balmera (Steve Ballmer) pēcteci.

Microsoft izpilddirektors S. Balmers pauda, ka izmaiņas vadībā tiek veiktas, lai nodrošinātu kompānijas līderpozīcijas savā sektorā. «Produkti un pakalpojumi, ko pēdējo mēnešu laikā piegādājam, iezīmē jaunas ēras sākumu Microsoft,» viņš skaidroja.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

SIA Tirdzniecības nams Kurši valdi pametis līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Artiņš, liecina informācija Lursoft.

Tāpat t/n Kurši valdi pameta tās līdzšinējais valdes loceklis Artūrs Zīverts. M. Artiņš gan nav pametis t/n Kurši vadību pilnībā, un turpmāk viņš pildīs uzņēmuma padomes locekļa pienākumus. Uzņēmuma valdē atkārtoti apstiprināts Agnis Bērziņš, kas turpmāk pildīs valdes priekšsēdētāja amata pienākumus, un Gints Geistarts, savukārt jaunpienācēja valdē ir Svetlana Vjatkina.

Uzņēmuma padomi turpina vadīt tās priekšsēdētājs Juris Kursītis, tāpat uzņēmuma padomē turpina strādāt Ralfs Dakters un Jevģeņijs Matvejevs.

T/n Kurši reģistrēts 2000. gadā, un tā pamatkapitāls ir 502,2 tūkst. Ls.

Vieglo transporta līdzekļu tirgotājs SIA Baltijas Sporta auto nomainījis uzņēmuma valdi. Valdes locekļa amatu pametis rīdzinieks Mārtiņš Blaus, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Zīmola Porsche pārstāvošā uzņēmuma valdi veido tās priekšsēdētājs Volfgangs Mete (Wolfgang Mehte) un valdes loceklis Stefans Volfgangs Gloess (Stefan Wolfgang Gloess). Uzņēmuma valdes locekļa amatu pametis Mārtiņš Blaus. V. Mete darbojas SIA Baltijas Sporta auto valdes priekšsēdētāja amatā no šī gada 26. augusta.

SIA Baltijas Sporta auto, kas nodarbojas ar automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošanu, tehnisko apkopi un remontu, degvielas mazumtirdzniecību un automobiļu iznomāšanu, 2009. gadā bija Latvijas 321. lielākais uzņēmums, pēc gada neto apgrozījuma. SIA Baltijas Sporta auto apgrozījums 2009. gadā veidoja 10,88 miljonus latu, un uzņēmums strādāja ar 2,56 miljonus latu lieliem zaudējumiem, liecina informācija žurnālā TOP 500. Porsche zīmola pārstāvis 2009. gadā bija devītais lielākais autotirgotājs Latvijā, aiz sevis atstājot BMW zīmola pārstāvi SIA BM auto, Toyota un Lexus pārstāvi SIA Amserv Motors, Škoda pārstāvi SIA Karlo motors, Hyndai pārstāvi SIA Skandi Motors, Volkswagen pārstāvi SIA Auto Īle un Herbst un Audi pārstāvi SIA Moller Baltic Import.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Veselības aprūpes uzņēmumu grupas AS "Repharm" valdi atstājis Jānis Vanags un Josifs Apts, informēja "Repharm" grupas māteskompānijā AS "AB City".

Izmaiņas veiktas saistībā ar pārmaiņām "AB City" akcionāru sastāvā.

Vienlaikus kompānijā norāda, ka Vanags "Repharm" valdi atstājis, jo beidzies viņa pilnvaru termiņš. Viņš valdei pievienojās 2021.gada augustā uz noteiktu laiku.

Savukārt Apts, kurš "Repharm" valdē strādā kopš 2022.gada jūnija, pametīs ne tikai uzņēmuma "Repharm" valdi, bet arī atstās padomes locekļa amatus AS "Veselības centru apvienība" un AS "Aprūpes birojs".

Kompānijas valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Aleksejs Udačins. Vienlaikus "Repharm" valdē iecelts Guntis Zālītis, bet "Veselības centru apvienība" tuvākajā laikā sasauks akcionāru sapulci, lai pārvēlētu padomi.

Vanags pastāstīja, ka "Repharm" valdei viņš pievienojās pirms diviem gadiem ar mērķi izaicināt esošo veselības aprūpes kārtību.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Grieķijai nāksies vai nu upurēt labklājību, vai arī izstāties no eirozonas un tādējādi zaudēt veselas desmitgades, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Vasilis Rapanos.

Šā gada pirmais ceturksnis Grieķijai būs ārkārtīgi svarīgs, jo izšķirsies vai Grieķija paliks eirozonā, vai arī to pametīs, kas atsviedīs valsti 20 – 25 gadus tālā pagātnē, norādīja centrālās bankas vadītājs.

«Es ceru, ka mūsu politiskā sistēma saprot, cik kritisks ir šis brīdis. Politiķiem vajadzētu atteikties no partiju interšu pārstāvēšanas, kā arī no personīgajām ambīcijām un atbalstīt valdību tās centienos izglābt valsti,» sacīja V. Rapanos.

Grieķija pašlaik aizvada sarunas ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, kas paredzēta, lai samazinātu kreditoriem piederošo obligāciju nominālo vērtību par 50%. Tādējādi valsts parādsaistības samazināsies par 100 miljardiem eiro, vēsta The Wall Street Journal. Šīm sarunām jānoslēdzas šā gada sākumā, un tās ir svarīgs priekšnoteikums, lai Atēnas varētu saņemt Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības finanšu palīdzību.

Pēdējos mēnešos iezīmējusies tendence tehnoloģiju kompānijām mainīt savus vadošos darbiniekus. Izmaiņas notikušas arī spēļu izstrādātājas Zynga «spicē», tās finanšu pārvaldes vadītājam, vēsta Mashable.

Jau rakstīts, ka šonedēļ kompāniju Microsoft pametis tās Windows nodaļas vadītājs Stīvens Sinofskis, kuram iepriekš daudzi nodaļas vadītāji paredzēja nākamā Microsoft izpilddirektora amatu, tāpat pirms pāris nedēļām Apple paziņoja, ka darbu tajā pametīs mazumtirdzniecības vadītājs Džons Brovets un Skots Forstals, kas bija atbildīgs par kļūdainā un neprecīzā Apple karšu pakalpojuma ieviešanu, savukārt kompānijā Yahoo pēdējā gada laikā nomainījušies trīs izpilddirektori. Nozares analītiķi izmaiņas tehnoloģiju uzņēmumos vērtē kā jaunu tendenci, kad, sekojot straujajām izmaiņām tehnoloģiju jomā un ņemot vērā pieaugošo un neparedzamo konkurenci, kompānijas cenšas no pārmaiņām neatpalikt arī vadības līmenī.

«Man ir šausmīgi sāpīgi, redzot, kā [Valdi] Zatleru knābā nost un visi ir gatavi par viņu izņirgāties. To dara cilvēki, kuri nepazīst viņu kā savas profesijas ģēniju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents, grāmatizdevējs, blogeris Pēteris Apinis.

«Pēdējos piecus septiņus gadus, pirms kļuva par prezidentu, Zatlers sasniedza līmeni, kad cilvēks sāk dzīvot atrauti no realitātes. Viņš operēja sešas, astoņas, desmit stundas dienā un vadīja slimnīcu (jau ar citu rokām). Zatlers vakarā pieņēma pacientus, kuri stāvēja rindā līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem naktī. Viņa cienījamā sieva piegādāja pusdienas uz darbu un kliedza uz tiem, kuri mēģināja iebarot Valdim kaut ko neveselīgu. Lilita Zatlere viņu veda ar mašīnu uz darbu un vakarā no darba atpakaļ uz mājām. Atceros, reiz, kad vēlā vakarā ar savu sāpošo celi biju aizgājis pie Zatlera kā pēdējais pacients, man gandrīz vai bija jāizlūdzas viņa sievai atļauja, ka aizvedīšu Valdi uz mājām no Arsa līdz Brīvības ielai...Tobrīd Zatlers dzīvoja vienīgi darbam, dzīvoja savai medicīnas filozofijai, savai profesionālajai izaugsmei un bija diezgan tālu no visas pārējās pasaules. Tāpēc nespēja reāli izvērtēt viņam izteikto piedāvājumu. Tie, kas gribēja Valdi Zatleru par prezidentu, vadījās no tā, ko redzēja tanī mirklī, proti - cilvēku ar milzīgām darbspējām, kurš pārņemts ar savu misiju, kurš visu dienu strādā un ir ļoti pozitīvs. Tāpēc varu apgalvot, ka Zatlers politikā nonāca labticīgi. Kāds cītīgi bija iegalvojis, ka viņš tai ir atbilstīgs,» stāstījis Apinis.

Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.

Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.

Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»

Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) likusi PrivatBankas padomei atsaukt valdi un piemērojusi soda naudu 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

FKTK savu lēmumu motivē ar to, ka viņuprāt, banka īstenojusi augsta riska darījumus neatbilstoši noteikumiem un piedalījusies naudas līdzekļu izvešanā no Moldovas.

PrivatBank kategoriski nepiekrīt FKTK lēmumam, uzskata to par virspusēju un kļūdainu, jo minētie Moldovas līdzekļi PrivatBank kontos nav atradušies. Darījumi, kurus FKTK min kā pārkāpumus saturošus, veikti ar PrivatBank līdzekļiem. Darījumu ietvaros Privatbank palīdzēja veikt klienta pārkreditāciju no vienas kredītiestādes uz citu.

Tomēr pildot Komisijas prasības, PrivatBankas padome veiks izmaiņas bankas valdē, kā arī pēc Komisijas pilna lēmuma satura saņemšanas izlems par Bankas tālāko rīcību.

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Plastmasas izstrādājumu ražotāja a/s ATEC ir veikusi izmaiņas uzņēmuma vadībā. A/s amatpersonu maiņa ir notikusi gan uzņēmuma padomē, gan valdē, liecina informācija Lursoft.

Darbu plastmasas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā turpina Valentīna Karbone, savukārt uzņēmuma valdi ir pametis tās priekšsēdētājs Kī Tan Būns (Kee Tan Boon), bet uzņēmuma valdē darbu ir uzsācis jauns valdes loceklis Pengs Tan Koks (Peng Tan Kok).

Pilnīgi ir izmainīta uzņēmuma padome. Padomes priekšsēdētāja amatu ir pametis Ādams Tans Čins Hans (Adam Tan Chin Han), viņa vietnieks Terenss Čungs Kins (Terence Kin Chung) un padomes loceklis Jans Lims Ajs (Jan Lim Ai). Viņu vietā stājušies padomes locekļi Hors Bū Ko (Hor Boo Khoo), Hongs Lims Čins (Hong Lim Chin) un Liņs Soh Huis (Ling Soh Hui).

A/s ATEC Latvijā reģistrēta 2004. gada jūlijā, un tā galvenais darbības virziens ir plastmasas izstrādājumu ražošana, liecina pamatinformācija par uzņēmumu.

SIA North Hub Cleaning vadību pametis tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs un kādreizējais lidostas Rīga viceprezidents Jānis Baļķens un bijuši Baltijas aviācijas sistēmu valdes locekle Inga Piterniece.

Viņu vietā North Hub Cleaning valdē iecelts Jānis Balkovs un Edijs Ziediņš, kas turpmāk pildīs valdes locekļu amata pienākumus ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar visiem valdes locekļiem, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izmaiņas North Hub Cleaning reģistrētas 27. aprīlī. Db.lv jau rakstīja, ka J. Bankovs un E. Ziediņš kļuvuši arī par SIA Air Baltic Hotels valdes locekļiem, aizstājot līdzšinējo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Urugvajas pilsoni Sebastianu Horhi Azaru.

Mainījušies viena no Latvijas lielākā degvielas un kurināmā vairumtirgotājiem East-West Transit īpašnieki, kā arī uzņēmuma valde, liecina jaunākā informācija Lursoft.

SIA East-West Transit dalībnieku sarakstu ir pametis Kiprā reģistrētais uzņēmums Lagare Limited, kā arī Andis Jansons. Līdz šim Lagare Limited piederēja 30% uzņēmuma, bet A. Jansonam – 20%. Uzņēmuma 25,18% piederēja Donātam Vaitaitim un 24,82% - Ivo Vasiļevskim. Patlaban abi uzņēmēji ir kļuvuši par vienīgajiem East-West Transit dalībniekiem, un kopš 21. septembra D. Vaitaitim pieder 20%, bet I. Vasiļevskim – 80% kompānijas.

Līdz ar īpašnieku maiņu notikušas izmaiņas arī East-West Transit valdē. 80% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks I. Vasiļevskis ir kļuvis par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, savukārt D. Vaitaitis uzņēmuma valdi ir pametis, un tai ir pievienojies jauns valdes loceklis Sergejs Petrovs.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Izsolē Ženēvā pārdots viens no pasaules slavenākajiem un vecākajiem dimantiem Beau Sancy, kuru 1610. gadā kronēšanā valkājusi Francijas karaliene Marija Mediči.

Izsoļu nama Sotheby's organizētajā juvelierizstrādājumu un pulksteņu izsolē dimantu par 9,7 miljoniem ASV dolāru iegādājās kāds anonīms pircējs, vēsta BBC.

Dimants piederējis Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Prūsijas karaliskajām ģimenēm. Izsoļu nama Sotheby's pārstāvis Deivis Benets (David Bennett) norādīja, ka šāda veida dimanta izsolīšana ir ārkārtīgi rets notikums. «Dimants nekad nav pametis karaliskas ģimenes, tam ir nevainojama izcelsme un tas ir aprakstīts visās grāmatās par slavieniem dārgakmeņiem,» klāstīja Sotheby's pārstāvis.

Izsolē par 3,87 miljoniem ASV dolāru pārdota arī vēsturiska tiāra, kas tika izgatavota Francijas prinča kāzām, kā arī citi juvelierizstrādājumi.

Ilggadējais a/s ABLV Bank akcionārs Oļegs Fiļs pametis uzņēmuma valdi un pievienojies tā padomei, kļūstot par padomes priekšsēdētāju, liecina jaunākā informācija Lursoft.

A/s ABLV Bank valdi turpmāk pārstāvēs arī Romans Surnačovs, kas bankas komandā ir kopš 1999. gada un pēdējos gados vadīja Produktu attīstības pārvaldi.

Valdē atkārtoti apstiprināti arī līdzšinējie valdes locekļi Rolands Citajevs, Māris Kannenieks, Edgars Pavlovičs, Aleksandrs Pāže, Vadims Reinfelds, kā arī valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Oļegs Fiļs kopš 17. oktobra ir kļuvis par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju. Darbu padomē turpina padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krīgers un padomes loceklis Igors Rapoports.

Banka dibināta 1993. gadā, un tās pamati meklējami Latvijas Bankas Aizkraukles reģionālā nodaļā, tādēļ sākotnējais bankas nosaukums bija Aizkraukles banka, vēsta informācija a/s ABLV oficiālajā mājas lapā. 1995. gadā tika veiktas izmaiņas bankas akcionāru sastāvā, un par tās akcionāriem un vadītājiem kļuva Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Pašlaik ABLV Bank ir lielākā neatkarīgā privātā banka Latvijā. Akciju kontrolpakete pieder lielākajiem akcionāriem – Ernestam Bernim un Oļegam Fiļam, pārējie bankas akcionāri ir bankas vadības pārstāvji, darbinieki, ilggadēji bankas sadarbības partneri un klienti.

SIA Latvijas Propāna gāze (LPG) valdē notikušas izmaiņas – uzņēmuma valdi pametusi līdzšinējie valdes locekļi Ludmila Brataševa un Pjotrs Kairjaks, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par amatpersonu maiņu veikts šā gada 16. aprīlī. Laikrakstā Latvijas Vēstnesis nav informācijas par to, ka amatus pametušo valdes locekļu vietā būtu stājušās citas amatpersonas.

P. Kairjaks tika iecelts LPG valdē pērnā gada septembrī Jevgenija Gomberga vietā, kurš pats portālam Nozare.lv norādīja, ka bija apņēmies palīdzēt uzņēmumam tikai kādu laiku un, visus veicamos darbus izdarot, pametis uzņēmuma valdi.

Pērnā gada vasarā par LPG lielāko īpašnieku ar 60% daļu kļuva Kiprā reģistrētā BLG Holding Limited, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati. Šī uzņēmuma īpašnieki ir Jurijs Gorbovs un Ludmila Baumane. Atlikušie 40% LPG daļu palika Šveices uzņēmuma Massonyx Ltd īpašumā. Pēc izmaiņām īpašnieku sastāvā par valdes locekli tika iecelts J. Gombergs.