Nākamgad jau piekto “RKT Akadēmiju” paredzēts organizēt Kuldīgā, norises laiku mainot no jūlija uz augusta beigām. Vairāk nekā 100 sabiedrisko attiecību un citu nozaru speciālisti šogad pulcējās Siguldā no 21. līdz 23.jūlijam. Tā kā jūlijs ir īpaši populārs atvaļinājumu laiks, nākamo pasākumu nolemts rīkot augusta beigās. Tādējādi “RKT Akadēmijā” varēs piedalīties arī tie, kuri šogad nevarēja ierasties, jo bija atvaļinājumā vai atvaļinājumā atradās kolēģi, kas varētu viņus aizvietot. Arī lektoriem jūlijs ir ļoti aizņemts laiks, kaut arī problēmas ar lektoru piesaistīšanu neesot bijušas. 2006.gadā būtiskas izmaiņas netiek plānotas. Līdzīgi kā šogad paredzētas lekcijas, diskusijas, darba grupas, apaļā galda debates, tikšanās ar VIP, kā arī kopīgi atpūtas pasākumi vakaros. Liela vērība arī nākamgad tiks pievērsta darba grupām, kurās visi dalībnieki kā vienota komanda meklē risinājumus sabiedriski aktuālām problēmām. Nesavtīga dalīšanās pieredzē un priekšlikumu apspriešana ne tikai palīdz profesionālajai izaugsmei, bet arī vairo pieredzi globālu problēmu risināšanā un paplašina horizontu. Ne visiem sabiedrisko attiecību speciālistiem ir iespēja ikdienā strādāt radoši un plašā mērogā. Vienu no darba grupām – “Kā uzrunāt sabiedrības atstumtos?” – šogad vadīja labklājības ministre Dagnija Staķe, kas vēlējās izmantot šo Latvijas mērogiem unikālo komandu, lai meklētu risinājumus sabiedrībā aktuālajai porblēmai. Tika organizētas arī darba grupas par Pierīgas pašvaldību identitātes un publicitātes veidošanu, ko vadīja Siguldas novada domes un Rīgas rajona padomes priekšsēdētājs Tālis Puķītis, un Siguldas tūrisma tēlu, ko vadīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. “RKT Akadēmija” nekonkurē ar citiem apmācības pasākumiem, jo tās mērķi ir citi: dot iespēju salīdzināt savu un citu pieredzi; pārliecināties par savu darbību pareizību; pārliecināties, ka jautājumi, uz kuriem nezinu atbildes, ir arī citiem; lai mēģinātu uz tiem kopīgi atbildēt. Lielais dalībnieku skaits – vairāk nekā puse – kas “RKT Akadēmijā” piedalās atkārtoti, apliecina, ka šāds pasākums ir ļoti aktuāls. Šogad “RKT Akadēmijas” organizēšanu no “RKT Publicitātes” pārņēma nesen dibinātā sabiedriskā organizācija „Academia”. Iepriekš tās notikušas Jelgavā, Jēkabpilī un Aizkrauklē. Līdz šim pasākuma nosaukums bija „RKT Nometne”, bet pēc vairāku dalībnieku ieteikuma tas mainīts uz „RKT Akadēmiju”, jo tas vairāk atbilst pasākuma būtībai.

Lai vēl efektīvāk izmantotu sabiedrisko attiecību speciālistu pieredzi sabiedrības interesēs, vairāki sabiedrisko attiecību un reklāmas speciālisti ir izveidojuši sabiedrisko organizāciju „Academia”. „Dažkārt, lai pievērstu uzmanību kādam jautājumam, pietiek tikai ar to, ka sabiedrībā zināmi cilvēki norāda uz problēmas esamību un rosina diskusiju,” pirmajā organizācijas dalībnieku tikšanās reizē „Filozofu namiņā” atzina viens no „Academina” dibināšanas iniciatoriem Jānis Ķirpītis. Viņš arī tika ievēlēts par jaunās organizācijas direktoru. „Academia” dibināšanas iniciatori ir vairāki sabiedrisko attiecību speciālisti „RKT Publicitāte” direktors Māris Plūme, sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds un citi, kuriem piepulcējušies tādi sabiedriski aktīvi un pazīstami cilvēki kā Latvijas Universitātes profesors Ābrams Kleckins, „Aura auto” direktors Gundars Margevičs, eksministrs Nils Muižnieks, reklāmas aģentūras „Bates/Red Cell” direktore Andra Treibaha, kopā vairāk nekā 20 aktīvu cilvēku. Līdzekļus problēmu risināšanai „Academia” plāno rast, piesaistot ES fondu, privātpersonu un uzņēmēju līdzekļus. Tā kā nozīmīgs „Academia” mērķu īstenošanas instruments būs sabiedriskās attiecības un autoritatīvu cilvēku aktivitātes, organizācijas dibinātāji varētu arī palīdzēt konsolidēt noteiktas sabiedrības grupas nolūkā panākt valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu dažādu problēmu mazināšanai. J.Ķirpītis kā „RKT Publicitāte” sabiedrisko attiecību speciālists ir piedalījies vairāku komerciāli veiksmīgu un sociāli nozīmīgu projektu realizācijā. Kā uzskata J. Ķirpītis, „sabiedrisko attiecību instrumentārijs piedāvā plašas iespējas, bet tās līdz šim tika izmantotas pārsvarā komerciāliem un politiskiem mērķiem. K.Rozenvalds uzsvēra sabiedrisko attiecību lomu dienaskārtības noteikšanā, kas būtu jāvirza tādā gultnē, lai politiķu darba kārtībā nonāktu pēc iespējas vairāk sabiedrībai būtiski un sāpoši jautājumi. Ā.Kleckins pārliecināts, ka šobrīdējā darba kārtība sabiedrībai ir politiskās elites uzspiesta: „Neticu, ka nacionālie jautājumi, kā arī šobrīd aktualizētās robežas lietas ir tās, kas sabiedrību visvairāk nodarbina, bet mēs tam veltam pārāk daudz laika, kas iespējams pietrūkst, lai risinātu būtiskākus jautājumus”. „Academia” neplāno veikt politisko darbību un, pēc J. Ķirpīša teiktā „necentīsies aizlāpīt katru caurumu”. „Ja sabiedrība tādiem kā mēs ir devusi plašākas iespējas, tad mūsu pienākums ir tai pateikties, mēģinot atstāt aiz sevis kaut ko nozīmīgu,” rezumēja J.Ķirpītis, piebilstot, ka dažkārt pietiktu ar kūtruma pārvarēšanu, lai izteiktu savu redzējumu un aicinātu to darīt citiem.

No 31. maija līdz 2. jūnijam Maskavā, Krievijas Sabiedrisko attiecību asociācija (RASO) rīkos starptautisku PR un reklāmas festivālu. Festivāls ieplānots neierastā formātā. Non-stop režīmā notiks 40 minūšu garas uzstāšanas, attiecīgi dienas garumā būs iespējams ievērtēt no 10 līdz 15 dažādus viedokļus un pieredzi. Turklāt katra uzstāšanas tiks dalīta divās daļās – otro daļu atvēlot pārējo dalībnieku jautājumiem un komentāriem. Krievijas Sabiedrisko attiecību asociācija ir uzticējusi Latvijas potenciālo dalībnieku apziņošanu un reģistrāciju veikt biedrībai Academia, kura nodarbojas ar apmācībās un izpētes projektiem sabiedrisko attiecību jomā, kā arī organizē RKT Akadēmiju. Festivāla otrajā dienā uzstāsies Kristians Rozenvalds (RKT Publicitāte). Academia interesentiem palīdzēs nokārtot vīzas, vilciena vai lidmašīnas biļetes, kā arī viesnīcas rezervāciju. Latvijas dalībnieku dalības maksa Ls 300.

Jau piekto reizi jūlija beigās norisināsies plašākais sabiedrisko attiecību nozares speciālistu pieredzes apmaiņas pasākums RKT Akadēmija, šoreiz – Kuldīgā, Kultūras centra telpās, no 27. līdz 29. jūlijam. Plānots, ka arī šogad RKT Akadēmiju apmeklēs vairāk nekā 100 sabiedrisko attiecību un citu nozaru speciālistu. «Šāds pasākums vairāk iederas vasaras vidū, kad brīvāks laiks un jaukāka gaisotne,» tā RKT Akadēmijas organizators Kristians Rozenvalds. Mainīts netiks arī pasākuma formāts, jo tas sevi attaisnojis jau iepriekšējos gados – būs lekcijas, diskusijas, apaļā galda debates par sabiedrisko attiecību jautājumiem, kā arī darbs grupās ar mērķi rast risinājumu sabiedriski aktuālām problēmām, tikšanās ar VIP personām un neformāli atpūtas pasākumi vakaros. Līdz šim RKT Akadēmijas ir notikušas Siguldā, Aizkrauklē, Jēkabpilī un Jelgavā. Kā viesi piedalījušies J. Pujats, I. Ūdre, A. Šlesers, O. Spurdziņš, D. Staķe, N. Muižnieks, A. Loskutovs, E. Aldermane, L. Mūrniece, G. Ulmanis u.c.

Piektdien, 21. novembrī, Jelgavā notiks ekonomikas ministra Kaspara Gerharda un uzņēmēju, politiķu un žurnālistu diskusija par uzņēmējdarbības veicināšanu. To rīko biedrība Academia kopā ar žurnālu un portālu Jelgavniekiem.lv.

Diskusija notiks piektdien, 21. novembrī, no plkst. 10, Jelgavā, kluba Crash konferenču zālē, Akadēmijas ielā 21. To vadīs biedrības Academia vadītājs Kristians Rozenvalds.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka pēdējā pusgada notikumi ekonomikā attīstās tik strauji, ka tieša komunikācija ar uzņēmējiem ir efektīvākais veids, lai pilnvērtīgi informētu, apspriestu, ierosinātu, kritizētu un izvērtētu pasākumus uzņēmējdarbības stimulēšanai. "Pretēji iepriekšējiem gadiem, kad aktualitāte bija jaunu uzņēmumu veicināšana, šobrīd uzmanības centrā ir jau esošie uzņēmumi un viņu spējas pārvarēt ekonomiskās grūtības," norāda K. Gerhards. Aicinot uzņēmējus piedalīties diskusijās, ministrs norāda, ka jaunākā informācija par valsts atbalstu, citu pieredze, risinājumi un piemēri var palīdzēt veiksmīgi vadīt uzņēmumus arī šodienas ekonomiski sarežģītajā situācijā.

Academia un Swedbank biznesa akseleratora programmas Pirmais miljons atvēršanas ietvaros pirmo reizi tika noskaidrots miljona vērtu banknošu fiziskais svars. Inkasācijas kompānijas G4S telpās notikušajā naudas svēršanā noskaidrots, ka viens miljons 5 eiro banknotēs sver 144 kg, bet, sverot miljonu vērtas lielāka nomināla banknotes, to svars ir būs nepilni 23 kg.

Aprēķināts: ja savietotu miljona vērtas banknotes vienu aiz otras, veidotos 24,2 km garš ceļa posms.

«Domāju, uzņēmēji būs ar mani vienisprāt - tieši pirmo miljonu nopelnīt nav viegli. Katras uzņēmējdarbības sākums ir saistīts ar riskiem un nopietniem kompetences pārbaudījumiem. Latvijā praktiski nav paaudžu paaudzēs uzkrāta kapitāla, ko, piemēram, ģimenes uzņēmumā likt lietā. Tā ir būtiska atšķirība, ja salīdzinām ar vecās Eiropas valstīm. Mūsu uzņēmējiem jāuzņemas vairāk riska un jāattīsta savi uzņēmumi straujāk. Teorētiķi apgalvo, ka mērķus nepieciešams vizualizēt, tas veicinot to sasniegšanu, tāpēc, sverot miljonu, noteicām tā «praktisko miljona svaru»», stāsta programmas Pirmais miljons vadītājs Jānis Skrūzkalns.

Lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem uzlabot darbinieku veiktspēju, kā arī paaugstināt darba ražīgumu, tiks veikts Komandas izcilības pētījums.

Pētījumu īstenos Academia Strategies sadarbībā ar Latvijas lielāko uzņēmēju biedrību Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Lursoft. Dalībai pētījumā, sākot no 25. februāra, var pieteikties uzņēmumi, kuri nodarbina 20 un vairāk darbiniekus un kuri darbojas trīs un vairāk gadus.

Pētījuma norise aizņems divus mēnešus.

Jānis Skrūzkalns, Academia Strategies dibinātājs, pētījuma koordinators: «Darbinieku komandas tiks vērtētas trīs dimensijās – iesaiste, līderība un produktivitāte. Pētījuma rezultātā katrs uzņēmums iegūs izpētes rezultātu par to, vai darbinieki strādā atbilstoši savu stiprāko spēju jomai. Novērtējumu darbinieku lojalitātei uzņēmumam, ieskaitot salīdzinājumu ar citiem uzņēmumiem. Priekšlikumu par to, kas jāmaina komunikācijā ar komandu, lai tā korekti izprastu uzņēmuma virsuzdevumu un secinājumus par atgriezeniskās saiknes darbiniekiem pietiekamību un kvalitāti, kā arī rekomendācijas uzlabojumiem.»

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien akceptēja Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) nolikuma projektu, Db.lv informēja Rīgas dome.

Tajā paredzēts, ka REA būs pašvaldības iestāde, kas tiks izveidota ar mērķi nodrošināt energoapgādes attīstības un energoefektivitātes paaugstināšanas vadību un koordināciju pašvaldībā, veidojot atbilstošas koncepcijas, programmas un projektus, kā arī īstenojot to ieviešanas uzraudzību, un nodrošināt informācijas pieejamību iedzīvotājiem.Patlaban pašvaldības funkcijas siltumapgādes organizēšanā veic Rīgas domes Komunālais departaments. Saasinoties energoapgādes situācijai Pasaulē un Eiropā, ir jāpārorientējas no energoapgādes vadības uz energopatēriņa vadību, maksimālu vietējo un atjaunojamo energoresursu izmantošanu un nopietnu darbu energoefektivitātes uzlabošanā. Jautājuma risināšanai Eiropas Savienības valstīs tiek veidotas pašvaldību lokālās un reģionālās Enerģētikas aģentūras, to skaits pārsniedz 380. Eiropas Savienība organizatoriski un finansiāli atbalsta Enerģētikas aģentūru veidošanu, uz kurām balstās Eiropas Savienības saistošo dokumentu enerģētikas jomā, tostarp, direktīvas par ēku energoefektivitāti un direktīvas par enerģijas galapatēriņa energoefektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem ieviešanas organizēšana.

Latvijas Piļu un muižu asociācija ir apkopojusi informāciju par apmeklētāju skaitu pazīstamākajās pilīs un muižās 2008. gadā. Līderis ir Turaidas muzejrezervāts ar vairāk nekā 245 tūkstošiem apmeklētāju.

Sarakstā iekļauti Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedri. 11 pilīs un muižās apmeklētāju skaits pārsniedz 10 tūkstošus, tādēļ saraksts nodēvēts par TOP 11.

Piļu un muižu asociācijas biedru vidū pirmajā vietā ierindojusies Turaidas pils ar 245 225 apmeklētājiem, tai seko Cēsu pils komplekss ar 71 680 apmeklētājiem. Trešā apmeklētākā pils ir Livonijas ordeņa pils, kurā atrodas Ventspils muzejs – to 2008. gadā apmeklējuši 41 439 interesenti.

Piļu un muižu TOP 11

1. Turaidas muzejrezervāts 245 225

2. Cēsu Pils komplekss 71 680

3. Livonijas ordeņa pils - Ventspils muzejs 41 439

4. Bīriņu pils 29 730

5. Doles muiža - Daugavas muzejs 29 500

6. Kokneses pilsdrupas 18 310

Pērn septembrī pēc veiktās autologo cilmes šūnu transplantācijas sirds muskulī kardiologs Andrejs Ērglis vienā rītā pamodās slavens. Lai gan pašam Andrejam publikas interese šķiet apgrūtinoša, šī ir viena no retajām reizēm, kad sabiedrība uzmanību pievērsusi cilvēkam, kurā patiešām ir interesanti klausīties.

Andrejs Ērglis ir viens no Latvijas vadošajiem kardiologiem, zinātnieks, kurš mūsu valsti pārstāvējis starptautiskās konferencēs, asociācijās un biedrībās. Slavenā ārsta Paula Stradiņa mazdēls, Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta vadošais pētnieks, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Baltijas Intervencionālās kardioloģijas biedrības prezidents, Amerikas kardiologu koledžas un Eiropas kardiologu biedrības īstenais loceklis. Viņu kaitina mazizglītoti cilvēki, kuri tikuši pie varas, mājsaimnieces, kuras gatavas vadīt valsti, un laika trūkums. Būdams vienmēr skrienošs, arī šoreiz Andrejs atvainojas, ka nevarēs mūsu sarunai atvēlēt tik daudz laika, cik gribētos. Viņu gaidot pacients... operāciju zālē uz galda.

8. un 9.septembrī Pēterburgā jau piekto reizi notiks "The Baltic PR Weekend", vienkopus pulcējot vairākus simtus sabiedrisko attiecību (PR - angļu v. 'Public Relations') speciālistu no Baltijas jūras valstīm un viesus no plašāka reģiona. Šo forumu iecienījuši ne tikai sabiedrisko attiecību speciālisti un pētnieki, bet arī lielas organizācijas, kuras ir ieinteresētas kvalitatīvu PR pakalpojumu saņemšanā. 2004.gadā "The Baltic PR Weekend" ieguva vienu no prestižākajām starptautisko sabiedrisko attiecību balvām - "IPRA Golden World Awards". "The Baltic PR Weekend" ir kopīgs IPRA (Starptautiskā sabiedrisko attiecību asociācija), CERP (Eiropas sabiedrisko attiecību konfederācija), RASO (Krievijas sabiedrisko attiecību asociācija) un komunikāciju aģentūras "SPN Ogilvy PR" (agrāk - "SPN Granat") projekts. 2005.gada pasākumā piedalīsies arī Herolds Bersons, starptautiskās komunikāciju kompānijas "Burson-Marsteller" dibinātājs un direktoru padomes priekšsēdētājs. Pēc žurnāla "PR Week" domām, Herolds Bersons ir gadsimta ietekmīgākā persona sabiedrisko attiecību jomā. Tāpat savu līdzdalību apstiprinājusi Loula Zaklama no Ēģiptes, kura ir ievēlēta par IPRA 2006.gada prezidenti. Divu dienu programmā iekļautas apaļo galdu diskusijas, plenārsēdes u.c. Arī šogad tiek gaidīti Latvijas pārstāvji. Līdz šim no Latvijas ir piedalījušies - Inga Latkovska ("Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils"), Inese Bērs ("Consensus PR", tagad "Comperio"), Sandra Dimitroviča ("Radisson SAS"), Edīte Olupe (VSAA) un Kristians Rozenvalds ("RKT Publicitāte"). Lai atvieglotu Latvijas pārstāvju pieteikšanos, "The Baltic PR Weekend" organizētāji ir uzticējuši nesen nodibinātajai biedrībai "Academia" veikt anketu izsūtīšanu un apkopošanu, kā arī dalības maksas iekasēšanu. "The Baltic PR Weekend" aicina interesentus pieteikties pēc iespējas savlaicīgāk, lai pēcāk nerastos problēmas ar Krievijas vīzas iegūšanu.

Šodien, 21.jūlijā vairāk nekā simts sabiedrisko attiecību speciālistu sāk pulcēties Siguldā uz rtiju dienu pasākumu - “RKT Akadēmija”, kuras ietvaros piedalīsies diskusijās, apaļajos galdos, līdzdarbosies darba grupās, kā arī ievērtēs citu kolēģu pieredzi. Savu dalību apstiprinājuši vairāk nekā 100 dalībnieki - valsts un pašvaldību preses sekretāri, sabiedrisko attiecību speciālisti, reklāmas un mārketinga nodaļu vadītāji, kā arī dažādi eksperti, organizāciju vadītāji un citi interesenti. Salīdzinājumā ar iepriekšējām reizēm šogad būtiski palielinājies sabiedrisko attiecību aģentūru pārstāvju skaits. “RKT Akadēmijā” notiks lekcijas un diskusijas par nozarē aktuāliem jautājumiem, apaļā galda debates. Dalībniekiem būs iespējas dalīties pieredzē un labāk iepazīt kolēģus kopīgas atpūtas laikā vakaros. 2005.gadā “RKT Akadēmija” notiek jau ceturto reizi un šogad to organizē nesen nodibinātā sabiedriskā organizācija “Academia”. Iepriekš tās notikušas Jelgavā, Jēkabpilī un Aizkrauklē. Līdz šim tā saucās „RKT Nometne”, bet pēc vairāku dalībnieku ieteikuma tika mainīts pasākuma nosaukums uz „RKT Akadēmija”, jo tas vairāk atbilst pasākuma būtībai.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) no janvāra līdz aprīlim organizēs Latvijas dalību 16 starptautiskajos tūrisma gadatirgos, kuru laikā Latvija tiks reklamēta kā jauns un pievilcīgs tūrisma galamērķis, īpaši akcentējot darījumu tūrismu, kultūras mantojumu, dabas resursu bagātības un lauku tūrisma iespējas. Jau janvārī TAVA organizēs Latvijas dalību piecos starptautiskajos tūrisma gadatirgos Nīderlandē (VAKANTIEBEURS 2006), Lielbritānijā (The Holiday&Travel Show Manchester 2006), Vācijā (CMT 2006), Zviedrijā (SHIE 2006) un Somijā (MATKA 2006). Izstādēs piedalīsies arī Latvijas tūrisma nozares profesionāļi – viesnīcu, tūrisma firmu, tūrisma informācijas centru un reģionu tūrisma asociāciju pārstāvji. Februārī ar Latvijas tūrisma piedāvājumu būs iespējams iepazīties starptautiskos tūrisma gadatirgos tepat Latvijā (Balttour 2006) un kaimiņos Igaunijā (Tourest 2006), kā arī Vācijā (Hamburg Fair – Reisen 2006 un Munich C-B-R 2006) un Itālijā (BIT 2006). Savukārt, martā Latvijas tūrisma iespējas tiks popularizētas mūsu kaimiņos Lietuvā (Vivattur 2006), kā arī vienā no lielākajiem Eiropas tūrisma gadatirgiem Vācijā (ITB 2006), Francijā (Salon Mondial du Tourisme 2006), Krievijā (MITT 2006), Zviedrijā (TUR 2006) un Ukrainā (UITT 2006). TAVA direktors Uldis Vītoliņš uzsver, ka „piedalīšanās starptautiskajos tūrisma gadatirgos ir nozīmīgs komunikāciju veids starp Latvijas tūrisma nozares profesionāļiem un potenciālajiem ceļotājiem uz Latviju – gan konferenču organizētājiem, gan individuālajiem tūristiem, kurus interesē tūrisma produktu pieejamība ceļojuma galamērķa valstī. Kaut arī esam Eiropas Savienības valsts, par mums kā tūrisma galamērķi vēl joprojām ir salīdzinoši maz informācijas. Dalība starptautiskajos tūrisma gadatirgos ir veids, kā popularizēt Latviju un veicināt ārvalstu ceļotājus apmeklēt Latviju.” Augstākminētie tūrisma gadatirgi nav izvēlēti nejauši, TAVA izstrādātajā mārketinga stratēģijā par augsti prioritāriem mērķa tirgiem uzsvērti Vācija, Somija, Zviedrija, Krievija, Igaunija, Lietuva un Lielbritānija, tie ir tirgi, kuros tiks veiktas virkne mārketinga aktivitāšu – darba semināri, kontaktu biržas, prezentācijas, žurnālistu un tūrisma profesionāļu vizītes, lai popularizētu Latvijas tūrisma piedāvājumu. Savukārt, Nīderlande, Itālija, Francija un Ukraina ir prioritāri tirgi, kuros arī tiks veiktas dažādas mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk potenciālo ceļotāju uz Latviju.

ES eksporta veicināšanas programmas ietvaros celtniecības un būvniecības tehnoloģiju nozares uzņēmumi tiek aicināti prezentēt savus produktus un veidot sadarbības saiknes biznesa nedēļā Japānā 2009. gada 2. – 6. februārī.

Darījuma braucienā piedalīsies apmēram 40 ES uzņēmumi, kas izstrādā inovatīvas tehnikas un tehnoloģijas, kas saistītas ar publisko un privāto ēku un infrastruktūras darbu projektēšanu, dizainu, celtniecību, montāžu, ierīkošanu un apdari, kā arī uzņēmumi, kas izstrādā inovatīvus materiālus celtniecības un būvniecības nozarēm, Db.lv informē Sigita Lapsina, Hill and Knowlton Latvia pārstāve.

Visiem programmas dalībniekiem tiks nodrošinātas pieredzējušu profesionāļu konsultācijas uzņēmējdarbības vides jautājumos. Uzņēmumu dalības pieteikumu pieņemšanas laiks ir līdz šī gada 26. septembrim.

ES eksporta veicināšanas programmas mērķis ir stiprināt ES uzņēmumu pozīcijas Japānas un Dienvidkorejas tirgos un palīdzēt Eiropas uzņēmumiem paplašināt savu biznesu, izmantojot eksporta iespējas uz Japānu un Dienvidkoreju. Sākot no 2008. gada 2. jūnija ES eksporta veicināšanas programmas ietvaros tiek organizētas dažādas ar eksporta sekmēšanu saistītas aktivitātes un nodrošina profesionāļu konsultācijas uzņēmumiem, kas ir ieinteresēti Japānas un Dienvidkorejas tirgos. ES eksporta veicināšanas programma ir turpinājums programmai Gateway to Japan Campaign. Tās rezultātā 14 gadu laikā aptuveni 2500 Eiropas uzņēmumi, tai skaitā arī Latvijas uzņēmums LAMEKO IMPEX, kas nodarbojas ar mēbeļu, sērkociņu, zāģmateriālu, palešu sagatavju un ēvelētas koksnes produkcijas eksportu, atrada biznesa partnerus Japānā.

Pēc Ogres pašvaldības lūguma, no 15. augusta līdz 15. septembrim, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi, informē AS «Latvenergo».

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Uzņēmums informē, ka minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Sanāksmē, kas notika pagājušajā piektdienā, Eiropas Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras administratīvā valde pieņēma jaunizveidotās aģentūras pirmo darba programmu. Aģentūras uzdevums ir pastiprināt zvejniecības pasākumu inspekciju un kontroli un nodrošināt to vienveidīgāku izpildi visā Eiropas Savienībā, db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Lai to īstenotu, tā organizēs dalībvalstu inspekcijas un pārraudzības pasākumu operatīvu koordināciju, sākot no zvejas kuģiem līdz pat izkrāvumu vai ES ievesto zivju pirmajai pārdošanai. Aģentūra 2007. gadā piešķirs prioritāti mencu krājumu atjaunošanas un pārvaldības īstenošanai, zilo tunzivju aizsardzībai, cīņai pret nelegālu, nedeklarētu un nereglamentētu zveju un pārmērīgas nozvejas un izmetumu samazināšanu.

Administratīvā valde arī pieņēma Aģentūras budžetu 2007. gadam 5 miljonu euro apmērā. "Šis ir vēl viens solis tuvāk tam, lai nodrošinātu tik ļoti vajadzīgos līdzvērtīga līmeņa konkurences apstākļus, pastiprinot ar zivsaimniecību saistītos pasākumus visā ES. To vēlas panākt lielākā daļa ieinteresēto personu. Labāks pasākumu piemērojums neapšaubāmi nodrošina lielāku taisnīgumu starp darbības veicējiem un lielāku zivju krājumu aizsardzību", teica Džo Borgs, Eiropas Zivsaimniecības un jūrlietu komisārs. Pirmais kopējais izvietošanas plāns, kas jāizveido 2007. gadā, ir saistīts ar mencu krājumu atjaunošanu Ziemeļjūrā, Kategatā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā. Šajā plānā būs iesaistītas tādas dalībvalstis kā Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija. Kopējie izvietojuma plāni attiecībā uz mencām Baltijas jūrā un zilajām tunzivīm tiks sniegti vēlāk.

Valdība ceturtdien atbalstīja jaunu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2021-2027.gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro.

Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, veicinot aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Jaunās atbalsta programmas ietvaros LIAA īstenos trīs aktivitātes, pārņemot un turpinot labāko praksi no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda attiecīgām programmām.

Apple Eiropas galvenās mītnes Londonā speciālisti un vieslektori Rīgā organizēs seminārus un brīfingus par mobilitātes tendencēm Eiropā un šo tendenču pielietošanu Latvijā.

20. jūnijā notiks «Izglītības materiālu izdevēju seminārs», kuru vadīs Apple Eiropas galvenās mītnes Londonā speciālisti. Tajā tiks runāts par mobilitātes ietekmi uz izglītību un izdevējdarbības nozari, kā arī par piemēriem iBook Store satura veidošanā un iBook Autohor pielietojumu, kā arī labas mijiedarbības dizaina piemēriem un iOS funkcionalitātes pielietojumu. Tāpat tiks sniegti dažādu biznesa modeļu piemēri un to pielietošanas izpēte.

Savukārt 21. jūnijā tiks veidots brīfings par iOS veidošanas programma universitātēm. programma universitātēm. Brīfingu vadīs Apple Eiropas galvenās mītnes Londonā speciālisti un divi vieslektori – Dr. Nikolass Outrems (Nicholas Outram) no Plimutas Universitātes runās par universitātes pieredzi iOS programmu izveides mācīšanā un studentu uzņēmējdarbības veicināšanu, attīstot iOS. Vieslektors no Stokholmas Ekonomikas augstskolas Sergijs Protsivs (Sergiy Protsiv), kurš ir datu analīzes programmas, kas tagad pieejama Apple App Store, autors, dalīsies personīgajā pieredzē par iOS programmēšanas prasmju apguvi bez pabeigta zinātniskā grāda datorzinātnēs.

Otrdien, 29. maijā, Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Čeku spēles likumprojektu, kura mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, apkarot nodokļu krāpniecību un mudināt pircējus no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem pieprasīt čekus un kvītis.

Likumprojekts paredz čeku spēles organizēšanai un administrēšanai izmantot pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina tehnisko risinājumu čeku apstrādei un uzvarētāja noteikšanai. Likums ir spēkā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. martam.

Pirmā čeku spēles izloze varētu notikt ne vēlāk kā 2019. gada jūlijā. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par 3 miljoniem eiro gadā. Prognoze balstās uz pieņēmumu, ka pasākuma rezultātā iegūtā informācija paplašinās nodokļu administrācijas iespējas identificēt nodokļu nemaksātājus. Tāpat tā palīdzēs identificēt nereģistrētus kases aparātus vai nereģistrētu saimniecisko darbību, kā arī saimnieciskās darbības ieņēmumu nedeklarēšanas riskus.

Turpinot iesākot darbu pie AS Sadales tīkls (ST) sadales sistēmas pakalpojumutarifu projekta vērtēšanas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) uzsāk uzklausīšanas procesu, informē SPRK.

Piektdien, 26.februārī, regulators organizēs uzklausīšanas sanāksmi par ST iesniegto tarifu projektu, aicinot izteikt priekšlikumus un komentārus par to.

Sanāksmē, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents, AS Sadales tīkls pilnvarotais pārstāvis iepazīstinās ar tarifu projekta būtību un ekonomisko pamatojumu.

Šis ir nozīmīgs tarifa projekts, kurš skar visu Latvijas tautsaimniecību un katru mājsaimniecību, tāpēc Regulators ne tikai organizēs uzklausīšanas sanāksmi, bet arī piedalīsies ST organizētajās tikšanās ar nozaru asociācijām un nevalstiskajām organizācijām.

Pēc priekšlikumu apkopošanas regulators tos rūpīgi izvērtēs - gan priekšlikumus un ieteikumus, kas būs izteikti uzklausīšanas sanāksmes laikā un tiekoties ar nozaru asociācijām, gan tos, kas ir saņemti rakstiski.

Pirmā čeku spēles izloze varētu notikt ne vēlāk kā 2019. gada augustā un plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par 3 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrijā (FM).

FM turpina darbu pie Čeku spēles organizēšanas likumprojekta, kura mērķis ir veicināt nodokļu saistību brīvprātīgu izpildi, aicinot iedzīvotājus pieprasīt no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem darījumu apliecinošu dokumentu, kā arī mazināt ēnu ekonomiku valstī.

Prognoze balstās uz pieņēmumu, ka pasākuma rezultātā iegūtā informācija paplašinās nodokļu administrācijas iespējas identificēt nodokļu nemaksātājus. Tāpat tā palīdzēs identificēt nereģistrētus kases aparātus vai nereģistrētu saimniecisko darbību, kā arī saimnieciskās darbības ieņēmumu nedeklarēšanas riskus.

Saskaņā ar sagatavoto likumprojektu izlozēs plānots izmantot čekus ar vērtību virs 5 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Čeki spēlei tiks reģistrēti, izmantojot mobilās aplikācijas vai citus digitālos risinājumus. Čeku spēli organizēs Valsts ieņēmumu dienests.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 22.martā, tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par akcīzes preču, kuras ir lietiskais pierādījums vai arestētā manta kriminālprocesā, izņemtā manta administratīvo pārkāpumu lietā vai par kurām pieņemts lēmums (spriedums) par to piekritību valstij, iznīcināšanas, pārstrādes vai izmantošanas kārtība. Plānots, ka jaunie noteikumi paplašinās piemērošanas gadījumus, uz ko attiecas šī kārtība.

Līdz šim iznīcināšanas, pārstrādes vai izmantošanas kārtība tika attiecināta tikai uz konfiscētajām akcīzes precēm. Jaunajos noteikumos kartība tiks piemērota arī akcīzes precēm:

" kuras ir lietiskais pierādījums vai arestētā manta kriminālprocesā;

" kuras ir izņemta manta administratīvo pārkāpumu lietā;

" par kurām pieņemts lēmums (spriedums) par to piekritību valstij.

Jaunu noteikumu izstrādāšanas nepieciešamību noteica grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas mainīja deleģējumu MK noteikt šo kārtību.

Saskaņā ar noteikumiem plānots, ka Valsts aģentūra "Materiālās rezerves" organizēs akcīzes preču, kuras ir lietiskais pierādījums vai arestētā manta kriminālprocesā, izņemtā manta administratīvo pārkāpumu lietā iznīcināšanu, pārstrādi vai izmantošanu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde organizēs akcīzes preču par kurām pieņemts lēmums (spriedums) par to piekritību valstij iznīcināšanu, pārstrādi vai izmantošanu.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas deputāti šodien akceptēja Rīgas domes lēmumprojektu par Maijas Rubīnas iecelšanu Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktores amatā. Viņas kandidatūra tika izraudzīta konkursa kārtībā.

M. Rubīna ir inženierzinātņu doktore ar ilgu darba pieredzi siltumenerģētikas jomā. Viņa ir strādājusi projektēšanas institūtā Rūpnīcprojekts, LR Enerģētikas ministrijā, Latvijas enerģētikas attīstības valsts uzņēmumā LEA, Latvijas Enerģētikas aģentūrā, lasa lekcijas Rīgas Tehniskās universitātes Siltumenerģētikas katedrā.

No 2002. gada M. Rubīna ir Rīgas pilsētas Energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja. Viņa piedalās zinātnisko darbu izstrādēs Latvijas Zinātņu akadēmijās Fizikālās enerģijas institūtā. M.Rubīna ir vairāk nekā 160 publikāciju, monogrāfiju, rakstu un zinātnisku darbu autore, kā arī uzrakstījusi grāmatu Siltumapgāde. Problēmas un risinājumi pašvaldību administratīvajās teritorijās.

No 15. augusta līdz 15. septembrim, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi.

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.