Turpmāk „RKT Akadēmiju”, kura iepriekš bija zināma kā „RKT Nometne”, organizēs nevis sabiedrisko attiecību centrs „RKT Publicitāte”, bet gan jaundibinātā sabiedriskā organizācija „Academia”. 2005.gadā „RKT Akadēmija” notiks Siguldā, no 21.līdz 23.jūlijam. 2005.gadā „RKT Akadēmija” notiks jau ceturto reizi (ar nosaukumu "RKT Akadēmija" - pirmoreiz). Iepriekš tās notikušas Jelgavā, Jēkabpilī un Aizkrauklē. Līdz šim tā saucās „RKT Nometne”, bet pēc vairāku dalībnieku ieteikuma tika mainīts pasākuma nosaukums uz „RKT Akadēmija”, jo tas vairāk atbilst pasākuma būtībai. „RKT Akadēmija”, pulcējot vairāk nekā 150 dalībniekus, ir plašākais praktizējošo un topošo sabiedrisko attiecību speciālistu pieredzes apmaiņas un zināšanu papildināšanas pasākums Latvijā, kura mērķis ir pulcināt sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga speciālistus, lai diskutētu par nozarē aktuālajām tēmām, iepazītos ar kolēģiem, kā arī dalītos pieredzē. Līdzīgi kā iepriekš, arī 2005.gadā „RKT Akadēmijas” darba kārtībā iekļautas lekcijas un diskusijas, tikšanās ar VIP, kā arī prāta vētras, kuru laikā klātesošie sabiedrisko attiecību speciālisti meklēs kādas sabiedriski aktuālas problēmas risinājumus. Kā jauninājums ieplānoti apaļie galdi, kuru laikā sākotnēji par noteikto tēmu debatēs pieaicinātie viesi, turpinājumā diskusijā iesaistot arī parējos „RKT Akadēmijas” dalībniekus. Sabiedrisko attiecību speciālists un „Academia” direktors Jānis Ķirpītis norāda, ka „Academia” ir piemērotāka šāda veida pasākumu rīkošanai, jo tika izveidota, lai aktivizētu sabiedrisko attiecību speciālistu darbību sabiedrības labā. „RKT Akadēmijas” līdzšinējais veikums ļoti sakrīt ar „Academia” mērķiem - vēl efektīvāk izmantotu sabiedrisko attiecību speciālistu pieredzi sabiedrības interesēs. J.Ķirpītis uzsver, ka visas līdz šim notikušās diskusijas ir bijušas ļoti vērtīgas un palīdzējušas radīt iespējamās komunikāciju stratēģijas šajās jomās. Līdz šim ir organizētas diskusijas par iespēju veicināt integrāciju, cīņu ar korupciju, iespēju mazināt atkarības no alkohola un cigaretēm, kā arī par iespējām popularizēt ģimeni. „Vienlaicīgi turpināsies aizsāktā sadarbība ar sabiedrisko attiecību centru „RKT Publicitāte”, jo tai ir uzkrāta ievērojama pieredze līdzšinējo pasākumu organizēšanā, kā vairāk nekā 10 gadu pieredze sabiedrisko attiecību jomā,” stāsta J.Ķirpītis. Savukārt „RKT Publicitāte” direktors Māris Plūme uzskata, ka „RKT Akadēmijas” organizēšana vairāk ir sabiedriskās organizācijas, nevis komercorganizācijas darbības joma. „Es arī pieļauju, ka līdz ar „RKT Akadēmijas” nodošanu „Academia”, tās darbībā aktīvāk piedalīsies citas sabiedrisko attiecību firmas, kuras līdz šim nepiedalījās konkurentu organizētā pasākumā,” uzskata M.Plūme Sabiedriskās organizācijas „Academia” dibināšanas iniciatori ir vairāki sabiedrisko attiecību speciālisti - „RKT Publicitāte” direktors Māris Plūme, sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds, kuriem piepulcējušies tādi sabiedriski aktīvi un pazīstami cilvēki kā Latvijas Universitātes profesors Ābrams Kleckins, „Aura auto” direktors Gundars Margevičs, eksministrs Nils Muižnieks, reklāmas aģentūras „Bates/RedCell” direktore Andra Treibaha, kopā vairāk nekā 20 aktīvu cilvēku.

Šodien, 21.jūlijā vairāk nekā simts sabiedrisko attiecību speciālistu sāk pulcēties Siguldā uz rtiju dienu pasākumu - “RKT Akadēmija”, kuras ietvaros piedalīsies diskusijās, apaļajos galdos, līdzdarbosies darba grupās, kā arī ievērtēs citu kolēģu pieredzi. Savu dalību apstiprinājuši vairāk nekā 100 dalībnieki - valsts un pašvaldību preses sekretāri, sabiedrisko attiecību speciālisti, reklāmas un mārketinga nodaļu vadītāji, kā arī dažādi eksperti, organizāciju vadītāji un citi interesenti. Salīdzinājumā ar iepriekšējām reizēm šogad būtiski palielinājies sabiedrisko attiecību aģentūru pārstāvju skaits. “RKT Akadēmijā” notiks lekcijas un diskusijas par nozarē aktuāliem jautājumiem, apaļā galda debates. Dalībniekiem būs iespējas dalīties pieredzē un labāk iepazīt kolēģus kopīgas atpūtas laikā vakaros. 2005.gadā “RKT Akadēmija” notiek jau ceturto reizi un šogad to organizē nesen nodibinātā sabiedriskā organizācija “Academia”. Iepriekš tās notikušas Jelgavā, Jēkabpilī un Aizkrauklē. Līdz šim tā saucās „RKT Nometne”, bet pēc vairāku dalībnieku ieteikuma tika mainīts pasākuma nosaukums uz „RKT Akadēmija”, jo tas vairāk atbilst pasākuma būtībai.

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

BNS grupas uzņēmums Mediju monitorings no Kristiana Rozenvalda iegādājies Media Intelligence biznesu, tai skaitā vairākus pakalpojumus, arī ilgtermiņa klientu portfeli un darbiniekus. "Šī darījuma rezultātā esam nostiprinājuši savas līderpozīcijas Baltijas mediju monitoringa tirgū, kā arī būtiski spēcinājuši pozīcijas Latvijas tirgū," uzskata SIA Mediju Monitorings valdes priekšsēdētājs Gunārs Valdmanis.

G.Valdmanis informē, ka līdzšinējiem Media Intelligence klientiem būs iespēja arī turpmāk saņemt tos pašus pakalpojumus. Līdz gada beigām līgumus plānojam pārslēgt, bet respektējot līdzšinējās vienošanās. „Papildus piedāvāsim pārlūkot visu reģionālo presi, arī radio un TV,” klientu iespējas skaidro G.Valdmanis.

Līdzšinējā Media Intelligence direktore Sandra Niedre turpmāk strādās Mediju Monitorigs par mārketinga direktori.

K.Rozenvalds atzīst, ka mediju monitoringa bizness kļūst ļoti inovatīvs un no tehnoloģijām atkarīgs. Lai nezaudētu kvalitāti, attīstībai nepieciešami lieli ieguldījumi. Līdzšinējo sava uzņēmuma darbību K.Rozenvalds uzskata par veiksmīgu, taču nākotnē konkurēt ar lielajiem un globālajiem uzņēmumiem viņam būtu ļoti grūti.

Jau piekto reizi jūlija beigās norisināsies plašākais sabiedrisko attiecību nozares speciālistu pieredzes apmaiņas pasākums RKT Akadēmija, šoreiz – Kuldīgā, Kultūras centra telpās, no 27. līdz 29. jūlijam. Plānots, ka arī šogad RKT Akadēmiju apmeklēs vairāk nekā 100 sabiedrisko attiecību un citu nozaru speciālistu. «Šāds pasākums vairāk iederas vasaras vidū, kad brīvāks laiks un jaukāka gaisotne,» tā RKT Akadēmijas organizators Kristians Rozenvalds. Mainīts netiks arī pasākuma formāts, jo tas sevi attaisnojis jau iepriekšējos gados – būs lekcijas, diskusijas, apaļā galda debates par sabiedrisko attiecību jautājumiem, kā arī darbs grupās ar mērķi rast risinājumu sabiedriski aktuālām problēmām, tikšanās ar VIP personām un neformāli atpūtas pasākumi vakaros. Līdz šim RKT Akadēmijas ir notikušas Siguldā, Aizkrauklē, Jēkabpilī un Jelgavā. Kā viesi piedalījušies J. Pujats, I. Ūdre, A. Šlesers, O. Spurdziņš, D. Staķe, N. Muižnieks, A. Loskutovs, E. Aldermane, L. Mūrniece, G. Ulmanis u.c.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Liepājā 9.februārī norisinājās “Kapitāla tirgus akadēmija” (turpmāk – akadēmija), kas pulcēja Kurzemes reģiona uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar kapitāla tirgus iespējām un sniegtu praktiskas zināšanas par to izmantošanu uzņēmuma izaugsmes veicināšanā.

Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir daļa no bankas ilgtermiņa sabiedriskās iniciatīvas, kas vērsta uz vietējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu. Akadēmija ir bezmaksas izglītojošs projekts, ko 2023. gadā banka uzsāka ar mērķi sniegt vietējiem uzņēmumiem zināšanas, resursus un atbalstu, kas nepieciešami, lai “atraisītu” kapitāla tirgus potenciālu un veidotu jaunus ceļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei Latvijā.

“Kapitāla tirgus akadēmijā”, Liepājā, dienas garumā nozares profesionāļi dalījās teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot akciju un obligāciju emisijas. Pasākumā ar personīgiem stāstiem par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis uzņēmuma izaugsmei un kādas mācības uzņēmumi guvuši finansējuma piesaistes procesā, stāstīja "iCotton" padomes loceklis Jānis Bormanis, "Banga Ltd" valdes loceklis un līdzīpašnieks Raivis Veckāgans, un "DelfinGroup" investoru attiecību vadītājs Artūrs Dreimanis.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

Pieteikšanās Start-up Akadēmijai ir pagarināta līdz 14.novembrim, informē pasākuma organizatori.

«Start-up Akadēmija ir lielisks veids, kā divu dienu laikā iegūt neatkārtojamu biznesa pieredzi! Komandas strādās plecu pie pleca ar pieredzējušiem mentoriem no Latvijas, Somijas un ASV, lai pilnveidotu savas idejas, piedalītos lekcijās un visbeidzot pičotu savus biznesa projektus investoriem,» skaidro TechHub Riga vadītāja Alise Lezdiņa. «Šobrīd esam saņēmuši jau 15 pieteikumus, un, redzot pastiprināto interesi par akadēmiju, nolēmām pagarināt pieteikšanās termiņu līdz 14.novembrim, lai atlasītu potenciāli veiksmīgākos startapus! Konkurss uz akadēmijas vietām ir liels, bet vēlamies sniegt iespēju pieteikties visiem, kas ar tehnoloģiju palīdzību vēlas uzlabot apkārtējo pasauli!»

Sortiments Cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Alksnis 25.00 0.00 Jēkabpils Alksnis 16.00 0.00 Valka Apse 23.33 0.00 Jēkabpils Apse 20.00 0.00 Madona Apse 17.25 0.00 Valka Bērzs 36.00 0.00 Aizkraukle Bērzs 60.00 0.00 Kuldīga Bērzs 21.00 -1.50 Madona Bērzs 48.67 0.00 Rīga Bērzs 18.25 0.00 Valka Bērzs 27.50 0.00 Valmiera Egle 26.75 0.00 Aizkraukle Egle 24.00 0.00 Bauska Egle 26.50 0.00 Gulbene Egle 24.00 0.00 Jēkabpils Egle 21.00 0.00 Kuldīga Egle 23.00 0.00 Limbaži Egle 21.00 0.00 Madona Egle 26.00 0.00 Rīga Egle 25.00 0.00 Talsi Egle 19.80 0.00 Valka Egle 19.25 0.00 Valmiera Goba 50.00 0.00 Kuldīga Liepa 40.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 18.00 0.00 Aizkraukle Melnalksnis 19.83 0.00 Jēkabpils Melnalksnis 50.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 20.00 0.00 Madona Melnalksnis 36.25 0.00 Rīga Osis 60.00 0.00 Kuldīga Osis 74.29 0.00 Rīga Ozols 70.00 0.00 Kuldīga Priede 21.00 0.00 Aizkraukle Priede 21.00 0.00 Bauska Priede 31.85 +0.51 Gulbene Priede 21.00 0.00 Jēkabpils Priede 55.00 0.00 Limbaži Priede 30.97 0.00 Valka Priede 55.00 0.00 Valmiera *Cenu aprēķinā ņemti vērā tikai tie uzpircēji, kas apaļkoksni pieprasīja pārskata un iepriekšējā nedēļ Avots: Latvijas laikraksti, Dienas bizness

Sortiments Cena, Ls/kub.m Cenas izmaiņa, Ls Rajons Alksnis 25.25 0.00 Jēkabpils Alksnis 40.00 0.00 Rēzekne Alksnis 16.00 0.00 Valka Apse 24.00 0.00 Aizkraukle Apse 26.00 0.00 Cēsis Apse 24.42 0.00 Jēkabpils Apse 20.00 0.00 Madona Apse 16.00 0.00 Tukums Apse 21.00 0.00 Valka Apse 24.17 0.00 Valmiera Bērzs 31.00 0.00 Aizkraukle Bērzs 60.00 0.00 Kuldīga Bērzs 28.50 0.00 Limbaži Bērzs 27.00 +4.50 Madona Bērzs 44.28 0.00 Rīga Bērzs 22.50 +2.50 Tukums Bērzs 23.00 0.00 Valka Egle 29.75 +2.50 Aizkraukle Egle 24.00 0.00 Bauska Egle 28.00 0.00 Cēsis Egle 20.00 0.00 Dobele Egle 26.50 -0.25 Gulbene Egle 24.00 0.00 Jēkabpils Egle 20.00 0.00 Kuldīga Egle 20.00 0.00 Liepāja Egle 22.83 +0.17 Limbaži Egle 27.00 +6.00 Madona Egle 47.00 0.00 Rīga Egle 23.38 0.00 Talsi Egle 22.00 0.00 Tukums Egle 17.54 0.00 Valka Egle 19.50 +0.25 Valmiera Egle 18.00 0.00 Ventspils Goba 50.00 0.00 Kuldīga Lapkoks 18.00 0.00 Madona Liepa 40.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 19.83 0.00 Jēkabpils Melnalksnis 50.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 20.00 0.00 Madona Melnalksnis 36.25 0.00 Rīga Osis 60.00 0.00 Kuldīga Osis 28.00 0.00 Limbaži Osis 74.29 0.00 Rīga Ozols 70.00 0.00 Kuldīga Priede 21.00 0.00 Bauska Priede 26.80 +0.88 Gulbene Priede 27.88 0.00 Jēkabpils Priede

Sortiments Iepirkuma vidējā cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Alksnis 25.00 0.00 Jēkabpils Alksnis 40.00 0.00 Rēzekne Alksnis 16.00 0.00 Valka Apse 23.33 0.00 Jēkabpils Apse 20.00 0.00 Madona Apse 16.00 0.00 Tukums Apse 21.00 0.00 Valka Bērzs 31.00 0.00 Aizkraukle Bērzs 60.00 0.00 Kuldīga Bērzs 28.50 0.00 Limbaži Bērzs 27.00 0.00 Madona Bērzs 37.33 0.00 Rīga Bērzs 25.00 +2.50 Tukums Bērzs 23.00 0.00 Valka Egle 29.50 0.00 Aizkraukle Egle 24.00 0.00 Bauska Egle 28.00 0.00 Cēsis Egle 20.00 0.00 Dobele Egle 29.50 +3.00 Gulbene Egle 24.00 0.00 Jēkabpils Egle 22.33 0.00 Krāslava Egle 20.00 0.00 Kuldīga Egle 20.00 0.00 Liepāja Egle 20.67 0.00 Limbaži Egle 22.33 0.00 Ludza Egle 27.00 0.00 Madona Egle 32.56 +0.44 Rīga Egle 23.38 0.00 Talsi Egle 22.00 0.00 Tukums Egle 17.54 0.00 Valka Egle 19.50 0.00 Valmiera Egle 18.00 0.00 Ventspils Goba 50.00 0.00 Kuldīga Lapkoks 18.00 0.00 Madona Liepa 40.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 19.83 0.00 Jēkabpils Melnalksnis 50.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 20.00 0.00 Madona Melnalksnis 36.25 0.00 Rīga Osis 60.00 0.00 Kuldīga Osis 28.00 0.00 Limbaži Osis 74.29 0.00 Rīga Ozols 70.00 0.00 Kuldīga Priede 44.27 0.00 Alūksne Priede 21.00 0.00 Bauska Priede 44.27 0.00 Cēsis

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.