Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

#Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai.

Finanšu skandālā iesaistītā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, par ko portālu db.lv informēja ar sava padomnieka komunikāciju jautājumos Arno Pjatkina starpniecību.

Lai arī ir saprotama I. Rimšēviča vēlme sevi aizstāvēt, valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai daudz labāks risinājums būtu, ja viņš tomēr būtu nolicis Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras, uzskata ministre.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, I. Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Latvijā kreditēšana šobrīd notiek nelielos apjomos, tāpēc ir svarīgi, lai kreditēšana pilnībā neapstātos, bet turpinātos, tā piektdien, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijas Banka pērn vairākas reizes ir samazinājusi obligāto rezervju normu Latvijas komercbankām. Tādējādi dodot bankām iespēju aktīvāk kreditēt tautsaimniecību. «Redziet problēma, šodien ir tāda. Mēs bankām naudu varam iedot, bet bankas šo naudu tālāk uzņēmējiem neaizdod,» sacīja I.Rimšēvičs, uzverot, ka tāpēc valdībai ir svarīgi runāt ar bankām, lai Latvijā kreditēšana neapstātos un nauda tiktu izsniegta.

Rimšēvičs: Latvijā bankām kreditēšana ir jāturpinaTurklāt, lai gan šobrīd bankas kreditē minimāli, Latvijas komercbanku rīcībā ir daudz lielāki līdzekļi, ko tās varētu aizdot uzņēmējiem, atzīmēja Latvijas Bankas prezidents. Runa varētu būt par 500-700 miljoniem latu brīviem līdzekļiem.Šobrīd kreditēšana notiek nelielos apjomos, tāpēc būtu svarīgi, lai pašas bankas nāktu pretī daudz vairāk, un sildītu Latvijas ekonomiku, uzvēra I. Rimšēvičs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu sāka pēc divu, vārdā nenosauktu AS «Trasta komercbanka» (TKB) akcionāru iesnieguma, šodien preses brīfingā paziņoja lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.

Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.

Prokurore ceturtdien Rīgas rajona tiesu Jūrmalā lūdza bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu un iepriekš viņa atbrīvošanai iemaksāto 100 000 eiro lielo drošības naudu ieskaitīt valsts budžetā.

Prokurore Viorika Jirgena šodien tiesā argumentēja, ka ir mainījusies Rimšēviča uzvedība, viņš pretdarbojies un mēģinājis ietekmēt liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera liecības.

LETA jau rakstīja, ka bijušais LB prezidents un uzņēmējs Uģis Tabors apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā lietā saistībā ar iespējamiem centieniem panākt Buimistera nepatiesu liecību sniegšanu Rimšēviča lietā. Šī tiesa minēto lietu plāno sākt skatīt 15.februārī, bet Buimisters pērn devās mūžībā.

Prokurore pamatoja, ka līdz šim piemērotie drošības līdzekļi nav apturējuši Rimšēviča kontaktēšanos ar Buimisteru.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Arī pēc 2008. gada nogalē sākušās krīzes pārvarēšanas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības režīma beigām Latvijai izglītības, uzņēmumu pārvaldības un nabadzības mazināšanas jomās Latvijai vēl noderēs dažādu starptautisku organizāciju pētījumu secinājumi un padoms, norādījis SVF pārstāvniecības Latvijā aizejošais vadītājs Deivids Mūrs.

D. Mūrs izteica cerību, ka dažādu starptautisku ekspertu viedokļiem pievērsīs lielāku uzmanību nekā «treknajos gados», kad gan SVF, gan citu brīdinājumi par Latvijas ekonomikas pārkāršanu netika ņemti vērā.

«Protams, ka bija brīdinājumi, īpaši par ārējas tirdzniecības un maksājumu bilances deficītiem, kas radīja bažas jau pirms krīzes. Savā ziņojumā pēc krīzes pārvarēšanas programmas noslēgšanas SVF arī apskatīja laiku tieši pirms krīzes. Tur norādīts, ka tika izteikti brīdinājumi, bet Latvijas valdība tos neņēma vērā,» D. Mūrs teica.

D. Mūrs, kas šajās dienās pamet Latviju, lai atgrieztos uz SVF galveno mītni Vašingtonā un gaidītu jaunu norīkojumu citviet pasaulē, kā pozitīvu momentu novērtēja iesāktās sarunas par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation adn Development/OECD).

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Slēdzot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvniecību Rīgā un pametot Latviju, SVF pārstāvis Deivids Mūrs cer valsti nākotnē redzēt stipru un ekonomiski veselīgu, ar noturīgu izaugsmi un augstāku dzīves līmeni.

«Ceru, ka stabilitāte, kuru Latvija sasniedza, atgūstoties no krīzes, būs noturējusies. Ceru, ka biznesa vide turpinās uzlaboties un radīsies jaunas investīcijas - gan no pašmāju puses, gan no ārzemēm. Radīsies darba vietas, un ekonomikas uzlabošanās būs vienmērīgāka nekā pagātnē un arī ilgtspējīga. Būs augstāks dzīves standarts, augstāka nodarbinātība. Ja jau tik daudz ir darīts, lai sakārtotu makroekonomiku, būtu labi redzēt visa tā augļus,» D. Mūrs teica intervijā biznesa portālam Nozare.lv, kad viņam vaicāja, kādu saredz Latviju pēc dažiem gadiem.

Austrālijas pilsonis un ekonomists, kas Latvijā strādājis četrus gadus saistībā ar SVF nosacītā krīzes pārvarēšanas režīma uzraudzību, savas misijas beigas salīdzināja ar ārstējošā ārsta un pacienta šķiršanos pēc ārstniecības kursa beigām.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Ja tiks devalvēts lats, sapnis par eiro ieviešanu 2012., vēlākais, 2013. gadā būtu izsapņots uz ilgiem gadiem, tā komentārā Latvijas Avīzei raksta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Šāda iemesla dēļ Latvijas Banka neveiks eksperimentus ar latu, replikā uz Andra Šķēles rakstu atzīst I. Rimšēvičs. Db. lv jau vēstīja par A. Šķēles rakstu, kurā viņš pauda atbalstu lata devalvācijai, norādot, ka lata kursa koriģēšana apmēram 30% robežās radītu sociāli mazāk sāpīgu efektu, pie tam, saglabājot piesaisti eiro.

I. Rimšēvičs uzsver, ka pensionāri, mazatalgotie, bērnu pabalstu saņēmēji devalvācijas dēļ zaudēs lielu daļu savu ienākumu. «Latvijai nav energoresursu, tāpēc importējam daudzas izejvielas un kā maza valsts neražojam un nesaražosim ikdienas iztikai vajadzīgo. Devalvācijas dēļ dārgāki kļūs mājokļa izdevumi, tostarp apkure, medikamenti, preces bērniem, liela daļa pārtikas. Arī maize, jo vai tad, importēto graudu cenām devalvācijas dēļ kāpjot, vietējais audzētājs tos pārdos par veco cenu? Turklāt pēc degvielas un minerālmēslu cenas pieauguma par autora minētajiem 30%? Rūkot patēriņam, bankrotējot uzņēmumiem un augot bezdarbam, ienākumi budžetā mazināsies. Arī pensiju izmaksas var tikt apdraudētas. Kas kompensēs devalvācijas dēļ pieaugošos komunālos maksājumus un no kādiem avotiem? Kā ir ar atbildību par šiem cilvēkiem?» vaicā I. Rimšēvičs.

Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs izveidojis uzņēmumu SIA "Raipol", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un Rimšēvičs ir tās vienīgais dalībnieks, kā arī vienīgais valdes loceklis.

"Raipol" juridiskā adrese ir Garkalnes novada Langstiņos.

Komercreģistrā "Raipol" iegrāmatota pirmdien, 26.oktobrī.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs šogad maija beigās reģistrēja arī kompāniju SIA "The AIR". Šīs kompānijas pamatkapitāls ir 69 000 eiro, un Rimšēvičs bija tās vienīgais dalībnieks, kā arī vienīgais valdes loceklis, taču 2020.gada jūlija beigās par kompānijas vienīgo īpašnieci, kā arī vienīgo valdes locekli kļuvusi Dane Takīni.

Rimšēvičs kopš 2020.gada aprīļa beigām ir dalībnieks arī 2009.gadā reģistrētajā kompānijā SIA "Vane Wind". Minētās kompānijas pamatkapitāls ir 2840 eiro, tostarp Rimšēvičam pieder 40%, bet Aļģim Sadauskam pieder 60% līdzšinējo 100% vietā.

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, vēsta InteractiveInvestor. To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.

(Papildināts viss teksts)

SVF atbalsta lata devalvācijuSVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.

InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts.

Nākamā gada laikā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) var gūt gandrīz 650 miljonus ASV dolāru lielu peļņu. To SVF galvenokārt varētu nodrošināt Austrumeiropas tautām izsniegtie ārkārtas aizdevumi, lai cīnītos ar globālo finanšu krīzi, raksta Bloomberg.

Tā norādījis SVF bijušais direktors fonda departamentā, kas atbild par Rietumiem, Klaudio Lūzers (Claudio Loser).

Tas veicinātu 1 miljarda dolāru lielu apgrozījumu organizācijai, kurai pirms diviem gadiem 2010. gadā tika prognozēti 360 miljonu dolāru lieli zaudējumi. Izmantojot aprēķinu no 2007. gada ziņojuma, kuru veidoja JPMorgan Chase International priekšsēdētājs Endrjūss Krokets (Andrew Crockett), procenti un maksa par jauniem aizdevumiem vismaz 55 miljardu dolāru apjomā varētu no jauna piepildīt SVF kasi, kas ir noplicināta kopš Āzijas finanšu krīzes.

"Ja SVF kotētos biržā, es pirktu akcijas kā traks," sacīja K. Lūzers, kurš pašlaik darbojas Vašingtonas politikas institūtā Inter-American Dialogs. Viņš uzskata, ka SVF sagaida milzīgs peļņas pieaugums.

Japānas un Austrālijas centrālās bankas paziņojušas par pazīmēm, kas liecina, ka šo valstu ekonomiskā situācija uzlabojas, bet investorus satriekuši sliktie dati par ekonomisko situāciju Eiropā un ASV, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) brīdinājums, ka valdībām vēl daudz jādara, lai atbalstītu ekonomikas, vēsta Reuters.

Japānas Banka saglabājusi savu procentu likmi 0.1% apmērā, jo tās ekonomikā vairs neesot vērojama pasliktināšanās un drīzumā sagaidāma atlabšana. Arī Austrālijas centrālā banka nav uzskatījusi, ka ir nepieciešams samazināt procentu likmes, jo esot vērojamas ekonomikas stabilizācijas pazīmes gan Austrālijā, gan citās valstīs. Līdz ar pozitīvajiem paziņojumiem par Austrālijas ekonomiku, Austrālijas Rezervju banka īpaši norādījusi uz atlabšanu Ķīnas, kā arī citās Āzijas ekonomikās.

Savukārt ASV Ņujorkas štata rūpniecības sektorā pēc pēdējos mēnešos vērojamā uzlabojuma jūnijā atkal ražošana palēninājusies. Un eiro noslīdējis līdz zemākajam līmenim pret dolāru gandrīz mēneša laikā pēc Eiropas Centrālās bankas paziņojuma, ka eirozonas aizdevējiem, iespējams, būs jānoraksta vēl 283 miljardi ASV dolāru. Turklāt jaunākie dati liecina, ka 16 eirozonas valstīs šā gada pirmajā ceturksnī zaudēti 1.22 miljoni darbavietu.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs trešdienas rītā ieradies darbā Latvijas Bankā, apstiprināja centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Latvijas Bankas prezidents ir ieradies darbā,» teica Silakalns, piebilstot, ka tuvākās stundas ir plānotas darba sarunas un sanāksmes par otrdien, 26.februārī, neskaidrajiem jautājumiem, tostarp par darba organizāciju.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) otrdien, 26.februārī, paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atcelt viņam iepriekš piemērotos drošības līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Rimšēvičs lūdzis atcelt iepriekš piemērotos drošības līdzekļus - 100 000 eiro drošības naudu, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. «Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas izmeklēšanas mēs šādiem drošības līdzekļiem neredzam jēgu un juridisku pamatojumu,» norādīja advokāts.

Drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.

Rimšēvičs kopš savas atbrīvošanas 19.februārī ir aicināts tikai uz dažām izmeklēšanas darbībām KNAB.

Rimšēvičam nav zināms, ka viņš būtu iesaistīts vēl citos kriminālprocesos un šajā laikā viņš nav saņēmis uzaicinājumus sniegt kādas liecības.

Tāpat Rimšēvičs nav aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju, kura direktors Jānis Maizītis marta sākumā Latvijas Radio paziņoja, ka Rimšēviču birojs aicinās uz interviju jautājumā par valsts noslēpuma pielaidi. 8.martā Maizītis žurnālistiem pēc savas pārvēlēšanas amatā paziņoja, ka birojs viena līdz divu mēnešu laikā plāno izlemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai saglabāšanu Rimšēvičam.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atalgojumā februārī saņēmis 7755 eiro, kas ir par 24,6% jeb 2532 eiro mazāk nekā janvārī, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Centrālajā bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka atbilstoši Latvijas Bankas padomes lēmumam Rimšēvičs atalgojumu nesaņem kopš 2018.gada 26.februāra.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.

Laikā, kamēr Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņam netiek maksāts atalgojums, nav piekļuves Latvijas Bankas informācijas sistēmām un dokumentiem un netiek nodrošināts dienesta transports.

Augsta ranga Startptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomists veltījis niknu kritiku fondam un tā vadītājai Kristīnei Lagardai, sakot, ka jūtas apkaunots par to, ka bijis saistīts ar SVF.

Ekonomists Pīters Doils (Peter Doyle), kas SVF nostrādājis divdesmit gadus un bijis saistīts ar konsultāciju sniegšanu saistībā ar palīdzības programmām Grieķijai, Portugālei un Īrijai, atkāpies no amata un savus aiziešanas iemeslus skaidrojis vēstulē SVF valdes vadītājam Šakouram Šālanam (Shakour Shaalan), vēsta CNN.

P. Doils uzsver, ka SVF Eiropas departaments nav spējis sniegt laicīgus brīdinājumus reģiona politiķiem, kas parādu krīzes pārņemtajās valstīs novedis pie plaši izplatītām ciešanām un iespējas, ka ļaunākais vēl tikai sekos. Tāpat SVF neesot mācējis īstenot izlēmīgu rīcību, kas radījis risku, ka pasaules otra rezerves valūta – eiro – ir nonākusi pie sabrukuma sliekšņa. Ekonomists arī norāda, ka SVF nespēja pārraudzīt finanšu krīzi palielinās aizvien vairāk.