Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Ministru kabineta sēdē valdība otrdien nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma tajās teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļa.

«Ņemot vērā, ka pēdējos gadus reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ar katru gadu samazinās, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī reisos, kur šobrīd ir stabila pasažieru plūsma un apmierinoši finansiālie rādītāji, varētu rasties problēmas ar pasažieru piepildījumu. Jo zemāka ir sabiedriskā transporta pārvadājumu rentabilitāte, jo vairāk valsts budžeta līdzekļi ir nepieciešami to uzturēšanai. Zaudējumu kompensācijām paredzēto nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu dēļ mazapdzīvotās lauku teritorijās aizvien vairāk tiek slēgti sabiedriskā transporta autobusu maršruti un reisi, kā rezultātā noteiktai iedzīvotāju daļai netiek nodrošinātas pārvietošanās iespējas. Tādējādi transports pēc pieprasījuma ir loģisks risinājums tam, lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas arī mazapdzīvotās teritorijās apstākļos, kad ik gadu samazinās iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī lai efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, samazinot zaudējumu apmēru sevišķi nerentablajos maršrutos,» skaidro ministrijā.

Satiksmes ministrija (SM) rosina precizēt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu aprēķināšanas kārtību, tādējādi veidojot maršrutu tīklam atbilstošu budžeta plānošanu, informē SM sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Tā, piemēram, no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo izdevumu, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pārvadājumos ar autobusiem, apmēra noteikšanai, sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumus paredzēts sadalīt grupās atbilstoši veiktajam nobraukumam maršrutu tīklā kalendārā gada laikā.

Ministrijā norāda - līdz ar to pārvadātāja izdevumi tiktu segti, vadoties no ierobežotajiem izmaksu griestiem. Pārvadātāja faktiskā pašizmaksa tiktu salīdzināta noteiktās grupas ietvaros, un gadījumā, ja pārvadātāja faktiskā pašizmaksa atšķirtos no grupā vidējās pašizmaksas, un pārvadātājs nespētu sniegt objektīvu pamatojumu pašizmaksas atšķirībām, pārvadātāja izmaksas tiktu segtas grupas vidējās pašizmaksas apmērā. Izmaksu salīdzināšana grupas ietvaros notiktu arī pa pārskatā par sabiedriskā transporta pakalpojumu peļņu vai zaudējumiem ietvertajām izmaksu pozīcijām, tādējādi panākot precīzāku uzņēmumu izmaksu salīdzināšanu.

Konkurences padome uzlikusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) 2,1 miljona eiro sodu par paaugstināta servisa pārvadājumu iepirkumu 2012.gadā, informēja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš pavēstīja, ka Rīgas satiksme ir saņēmusi Konkurences padomes lēmumu Par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu lietā par paaugstināta servisa pārvadājumu iepirkumu 2012.gadā un uzlikto sodu Rīgas satiksmei par Konkurences padomes uzskatā neatļautu vienošanos.

RS uzskata, ka KP pieņemtais lēmums ir nepamatots, uzņēmums nepiekrīt lēmumā minētajiem argumentiem un vērsīsies tiesā, lai šo lēmumu pārsūdzētu.

RS informē, ka 2007.gadā spēkā stājās Eiropas Savienības regula, kura nosaka, ka pilsētā ir jābūt vienotam maršrutu tīklam, kura uzraudzību nodrošina pašvaldība. Rīgas dome par pārvadātāju vienotā maršrutu tīklā izraudzījās RS nosakot, ka uzņēmumam turpmāk ir jāatbild arī par paaugstināta servisa pakalpojumiem, iekļaujot vienotā maršrutu tīklā arī minibusu maršrutu tīklu. Ņemot vērā to, ka vēsturiski minibusu maršrutus Rīgā ir nodrošinājušas privātas institūcijas, 2012 – 2013.gadā notika iepirkuma procedūra par to, kas turpmāk nodrošinās paaugstināta servisa pakalpojumiem Latvijas galvaspilsētā. Iepirkuma konkursā tika izvirzītas vairākas būtiskas prasības attiecībā uz transporta līdzekļu vecumu, krāsojumu, biļešu sistēmu utt., un par tā uzvarētāju kļuva Rīgas mikroautobusu satiksme.

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Sagatavots noteikumu projekts, kas paredz piedāvāt pārvadājumu nodrošināšanas un sniegšanas kārtību pēc pieprasījuma, informē Satiksmes ministrijā.

Plānots, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma tiks nodrošināti vai nu kā visa reisa izpilde pēc pieprasījuma, vai kāda reisa daļas izpilde pēc pieprasījuma.

Valsts sekretāru sanāksmē, ceturtdien, 6.aprīlī, izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13.jūlija noteikumos Nr.634 Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā.

Sabiedriskā transporta reisiem teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, ir sastopamas situācijas, kad pieprasījums pēc noteikta reisa nav vienmērīgs, kā rezultātā autobusa reisā vai tā posmā nereti nav neviena pasažiera.

Rīgā nevarēs ieviest Tallinas bezmaksas sabiedriskā transporta ideju «viens pret viens», jo Tallina ir daudz kompaktāka pilsēta un pastāv arī citas būtiskas atšķirības pilsētas pārvaldē, turklāt, lai Rīgā ieviestu bezmkaksas sabiedrisko transprotu, būtu nepieciešama papildu dotācija uzņēmumam Rīgas Satiksme 35 – 50 milj. Ls apmērā, portālam Db.lv stāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Aprīļa vidū Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta un Rīgas Satiksmes pārstāvju delegācija devās uz Tallinu noskaidrot, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsētas pašvaldība cer Tallinā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kur bezmaksas braucieni Tallinas iedzīvotājiem gaidāmi jau no nākamā gada sākuma.

«Aprēķināts, ka aptuveni uzņēmumam RS būtu nepieciešama vēl papildu 35 – 50 milj. Ls dotācija gadā, lai tas būtu rīdziniekiem pieejams bez maksas,» norādīja V. Baraņņiks. Patlaban RS dotācija no Rīgas pašvaldības budžeta ir 47,5 milj. Ls, bet no valsts budžeta – 3,5 milj. Ls. Db.lv jau vēstīja, ka šogad uzņēmums paredz strādāt ar 12,8 milj. Ls zaudējumiem.

Šā gada 10 mēnešos sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts 196 nevalstiskajām organizācijām, divām nevalstiskajām organizācijām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss papildu darbības jomā, 27 nevalstiskajām organizācijām ir atteikts piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu; vienas nevalstiskās organizācijas iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atteikts izskatīt pēc būtības, bet 50 nevalstiskajām organizācijām ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss 2012.gada 10 mēnešos piešķirts šādās sabiedriskā labuma darbības jomās:

• sporta atbalstīšanas jomā 61 organizācijai;

• labdarības jomā 61 organizācijai;

• pilsoniskas sabiedrības attīstības jomā 56 organizācijām;

• kultūras veicināšanas jomā 49 organizācijām;

• trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomā 24 organizācijām;

• vides aizsardzības jomā astoņām organizācijām;

• cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā septiņām organizācijām;

• izglītības veicināšanas jomā sešām organizācijām;

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi un atzinusi par prettiesiskām vairākas normas Rīgas Domes 19.novembrī izdotajos noteikumos un 17.decembrī izdotajos saistošajos noteikumos «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā», un lūgusi pašvaldību precizēt prettiesiskās normas.

Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas šā gada 7.oktobrī pieņēma lēmumu, ka SIA Rīgas satiksme jaunais paaugstinātais tarifs 1,20 eiro apmērā par braucienu var stāties spēkā tikai tad, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem. Ņemot vērā, ka vairākas saistošajos noteikumos iekļautās normas ir prettiesiskas, diskriminējot Latvijas iedzīvotājus pēc to dzīvesvietas, šādi saistošie noteikumi nav stājušies spēkā un, atbilstoši Rīgas Domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas iepriekš pieņemtajam lēmumam, jaunajam paaugstinātajam tarifam arī nebūtu jāstājas spēkā, norāda VARAM.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

SIA Rīgas satiksme turpina pieprasīt maksu no ēku īpašniekiem par sabiedriskā transporta kontakttīklu atsaišu noņemšanu no namiem, lai gan tiesa jau vienreiz lēmusi, ka šādai rīcībai nav likumiska pamata.

Divstāvu ēka Gogoļa un Lāčplēša ielas krustojuma tuvumā ir grausts. Par to, ka tā jānojauc, vienisprātis ir gan Rīgas dome, gan ēkas īpašnieces – SIA IM Konsultācijas – vadība. Taču jau vairāk nekā gadu (līgums ar būvniekiem par ēkas nojaukšanu noslēgts 2012. gada decembrī) to nav iespējams izdarīt, jo pie ēkas sienas piestiprinātas trolejbusa līnijas kontakttīkla atsaites. SIA Rīgas satiksme piekrīt ēkas nojaukšanai tikai tad, ja par atsaišu noņemšanu un pārlikšanu uz stabiem pašvaldības uzņēmumam samaksāsim 25,7 tūkst. eiro vai parakstīsim līgumu, ka noteiktā termiņā uzbūvējam jaunu ēku, pie kuras stiprināt atsaites, DB stāsta IM Konsultācijas valdes locekle Ināra Admine. Grausta nojaukšanas izmaksas aplēstas mazākas – ap 18,6 tūkst. eiro.

Lai gan Rīgas domes izdevumi ekonomiskajai darbībai ik gadu aug, 40 – 45% no tiem veido dotācijas Rīgas satiksmei.

Pamatā šī nauda tiek izmantota, lai kompensētu zaudējumus, ko rada pašvaldības ar dāsnu roku piešķirtās atlaides plašām braucēju grupām. Par to liecina DB veiktais pētījums, analizējot Rīgas domes budžetu no 2009. līdz 2014. gadam, kad galvaspilsētā pie varas ir Saskaņas centrs.

Visstraujāk – satiksmei

Lai gan pašvaldība par savām prioritātēm definējusi izglītību un sociālo aizsardzību, kam budžetā arvien pieaug finansējums, visstraujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā bijis ekonomiskajai darbībai jeb, kā skaidro pašvaldībā, novirzīts, lai nodrošinātu rīdziniekiem un Rīgas viesiem efektīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un citus pilsētvidei nozīmīgus pasākumus, piemēram, ceļu infrastruktūru. Proti, 2009. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā triumfēja Saskaņas centrs, ekonomiskajai darbībai no pamatbudžeta tika izlietoti 129 milj. eiro, pērn – ar pēdējiem gada nogalē veiktajiem grozījumiem pamatbudžeta daļa šim mērķim bija pieaugusi jau līdz 238 milj. eiro. Šā gada budžetā pagaidām paredzēti vairāk nekā 208 milj. eiro, taču sagaidāms, ka līdz ar grozījumiem šī summa mainīsies.

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA BRD projekts noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei un autoruzraudzību Kohēzijas fonda finansētā projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība ietvaros, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Projekts ir viens no tā dēvētajiem Skanstes tramvaja projekta posmiem, kas paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram. Līguma summa ir 2 054 388,00 eiro (bez PVN), kur iekļautas gan būvprojekta izstrādes izmaksas, gan autoruzraudzības izmaksas būvdarbu laikā.

Būvprojektēšanu jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei paredzēts dalīt piecās kārtās – jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais – trijās kārtās. Dalījums kārtās izvēlēts, jo būvprojektu izstrāde jaunizbūvējamam posmam būs komplicētāka un laikietilpīgāka, nekā būvprojektu izstrāde pārbūvējamajiem posmiem. Attiecīgi, kamēr vēl norisināsies būvprojekta izstrāde jaunizbūvējamam posmam, paralēli varēs uzsākt pārbūves darbus. Visu būvprojektu izstrādi plānots pabeigt 2020. gada 1. ceturksnī.

Pagājušā gada 9.decembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu lietā Nr.2015-07-03 «Par Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumu Nr. 341 «Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu» 3.punkta atbilstību Latvijas Satversmes 1. un 105.pantam».

Neraugoties uz to, ka Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdētā norma ierobežo Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz īpašumu, spriedums ir nelabvēlīgs Pieteikuma iesniedzējiem.

Īsumā to var komentēt sekojoši, ka Latvijas Republikā sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšana ir labdarības pasākums, jo iesaistītajiem uzņēmumiem, lai tie nodrošinātu normatīvajiem aktiem un līgumiem atbilstošus pārvadājumus, ir jācieš zaudējumi, kurus neviens šiem uzņēmumiem nekompensēs.

Diemžēl, nu ir redzamas tās sekas, uz kurām norādīja biedrība «Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija» (LPPA) jau pirms noteikumu pieņemšanas. Pēc «vidējās temperatūras» kritērijiem uzņēmumiem, kuri pārsniedza ATD aprēķināto vidējo pašizmaksu nozarē par vairāk kā 5%, par 2013. un 2014.gadu netika kompensēti zaudējumi, kuri pārsnieguši šo robežu. Līdz ar to vairākiem uzņēmumiem jau ir iestājušās pazīmes ar maksātnespējas draudiem.

Rīgas attīstības stratēģija paredz Rīgu veidot kā kompaktu pilsētu un samazināt nepieciešamību cilvēkiem pārvietoties lielākus ceļa gabalus, tādēļ Skanstes tramvaja līnija ir atbilstoša šai iecerei, norāda viens no Latvijas transporta plānošanas ekspertiem Elmārs Daniševskis.

Viņš uzskata, ka Eiropas lielākajās pilsētās ļoti labi funkcionē tādi risinājumi kā sabiedriskā transporta loks ap pilsētas centru, kā tas iecerēts, veidojot Skanstes līniju. Turklāt tieši šajā rajonā atrodas objekts, uz kuru plūst lielas apmeklētāju straumes – Arēna Rīga, kurai nav nodrošināta ērta sabiedriskā transporta piekļuve.

Eksperts norāda, ka ir vairāki virzieni, kuros būtu vēlami attīstīt tramvaja satiksmi, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos dzīvo lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju – vairāk nekā 40 tūkstoši. Atbildot uz jautājumu, vai Skanstes virziena izbūve ir prioritāra, Daniševskis atgādina diskusijas par to, vai pirmo vajadzēja būvēt Dienvidu vai Ziemeļu tiltu, uzsverot, - labi, ka ir uzbūvēts vismaz viens.

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Uzņēmums Pilsētas līnijas, kas savulaik bez konkursa ieguva tiesības izvietot reklāmas visā Rīgas sabiedriskajā transportā, varētu tramvajus, trolejbusus un autobusus nodrošināt ar bezmaksas WiFi jeb bezvadu internetu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme (RS) jau iepriekš paziņojis, ka šovasar atsevišķi Rīgas sabiedriskā transporta līdzekļi varētu tikt nodrošināti ar bezmaksas WiFi pieslēgumu. RS pārstāvis Viktors Zaķis raidījumam teicis, ka «mēs testējam» sistēmas, un, ja viss izdosies, WiFi transportlīdzekļos un arī pieturvietās varētu ieviest gada laikā.

Tomēr, kā izpētījis raidījums, bez konkurences un citu piedāvājumu izvērtēšanas pie WiFi ierīkošanas sabiedriskajā transportā un pieturvietās tikusi kompānija Pilsētas līnijas, kas patlaban arī testē šīs iespējas.

RS ikdienu pasažierus pārvadā ar aptuveni 1000 transporta vienībā, pilsētā ir apmēram 1800 pieturvietu.

Līdz 2025. gadam, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, trokšņainību un ielu noslodzi Rīgā, iecerēts izbūvēt plašu stāvparku tīklu; nepieciešami vairāk nekā 39 milj. eiro

Pirmais mēģinājums Rīgā izveidot stāvparku gan nav vainagojies ar lieliem panākumiem. DB jau vairākkārt ziņojis, ka Ulbrokas ielas stāvparks tiek izmantots minimāli. Lai izvērtētu, kāpēc tā un kādai turpmāk jābūt Rīgas domes auto novietņu politikai, pēc pašvaldības pasūtījuma projektēšanas uzņēmums E. Daniševska birojs, piesaistot SIA Solvers transporta plūsmu speciālistus un ārvalstu ekspertu Marku Geldofu, izstrādājis stāvparku sistēmas attīstības plānu. Tā rezultāti tiks ņemti vērā Transporta attīstības tematiskajā plānojumā, kuru jaunā Rīgas teritorijas plānojuma ietvaros šobrīd izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Tā ietvaros ir paredzēts izstrādāt arī stāvvietu infrastruktūras attīstības plānu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau piekto reizi pilnveidošanai atdevis SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu. Divu gadu laikā tā arī nav radīts likumīgs pamats Rīgas pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem

Prettiesiskas darbības un mākslīgi radītas jukas jau rada sekas visā valstī, sarunā ar DB pauž AS Liepājas autobusu parks (LAP) valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.

RS iepirkums Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos izsludināts 2016. gada vasarā. Tam kvalificējušies divi pretendenti – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) un divu uzņēmumu personu apvienība, kurā ietilpst LAP un SIA Nordeka.

«Mēs gadiem cenšamies panākt reālu konkurenci un sabiedriskā pakalpojuma iepirkuma likuma ievērošanu, bet mums vienkārši pārmet iepirkuma vilcināšanu,» uzsākot sarunu ar DB, saka L. Krongorns.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums SIA «Rīgas satiksme» šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 95,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,9% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa bija 2,048 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā teikts, ka tostarp 2019.gada pirmajā pusgadā «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 24,87 miljonus eiro, kas ir par 3,173 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada pirmajā pusgadā. Ieņēmumu pieaugums no pasažieru pārvadājumiem saistīts ar ieņēmumiem par pasažieru pārvadājumiem, ko veica piesaistītais apakšuzņēmums «Rīgas mikroautobusu satiksme».

Vienlaikus «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no autostāvvietu pakalpojumiem šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,727 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir samazinājums par 1,6% jeb 107,9 tūkstošiem eiro.

Savukārt finansējums par sabiedriskā transporta pakalpojumiem no valsts un pašvaldības budžeta 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu palielinājies par 12,796 miljoniem eiro.

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Lai novērstu situācijas, kad sabiedriskā transporta reiss kopumā vai tā daļa tiek izpildīta bez neviena pasažiera, tiek rosināts veidot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma, informē Satiksmes ministrija.

Valsts sekretāru sanāksmē, 3.novembrī, izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais likumprojekts Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz ieviest «sabiedriskā transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma» jēdzienu, kā arī pilnvarot Ministru kabinetu noteikt šādu pārvadājumu organizēšanas un sniegšanas kārtību.

Šobrīd sabiedriskā transporta reisiem teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji, jo ir mazs pasažieru piepildījums. Tāpat sastopamas situācijas, kad pieprasījums pēc noteikta reisa nav vienmērīgs, kā rezultātā autobusa reisā vai tā posmā var nebūt neviena pasažiera.