Rīgas pašvaldība gatava maksāt ārvalstu producentiem par filmu uzņemšanu Rīgā, ja viņi apņemas pilsētā tērēt naudu.
Šāda prakse pastāvot vairākās pasaules pilsētās. Rīgā plānots atmaksāt ārzemju filmu producentiem līdz 10- 15% no tās naudas summas, ko filmas uzņemšanas komanda iztērēs Rīgā viesnīcās, ēdināšanas uzņēmumos, par transportu, pašvaldības struktūru pakalpojumiem u.c. lietām. «Nav tā, ka mēs kaut ko sponsorējam vai kaut ko kādam dāvinām,» saka Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) padomnieks Georgs Lansmanis un uzsver, ka naudu pašvaldība atdos tikai pēc audita, kas pierādīs finanšu ieguldījumu.
Visticamāk, ka domei šogad šim mērķim vajadzētu rast ap 400 tūkstošiem latu, jo Rīgā varētu uzņemt desmit ārzemju filmu ar kopējo summu no sešiem līdz septiņiem miljoniem latu. Pēc G. Lansmaņa teiktā, nopietni plāni ir producentiem no Japānas, kas veido filmu par krievu un japāņu karu. Tās kaujas skatus varētu uzņemt Ādažu poligonā, un filmas veidotāji paralēli uzņemtajai filmai ir gatavi uzņemt arī dokumentālo filmu par filmas tapšanu Rīgā. Japāņi sola pilsētā iztērēt ap 1,5 miljoniem eiro, atpakaļ prasot 75 tūkstošus. Rindā uz uzņemšanu stāv arī vācu kinokompānija, kas iecerējusi veidot darbu par Rīgu dziesmotās revolūcijas laikā.
To, kuras filmas tiek akceptētas un līdzfinansētas, noteiks speciāli veidota filmu komisija. Plānots, ka paaugstinātu filmu fonda atbalstu 15% apmērā varētu saņemt projekti ar nozīmīgu Rīgas, tās tēla un kultūras atspoguļojumu. Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents Vilnis Kalnaellis iecerei velta atzinīgus vārdus, taču kā mīnusu izceļ zemos procentus, kas filmu veidotājiem tiks atmaksāti. «Tas nebūs tas, kas pārliecinās, ka jābrauc filmēt uz Rīgu. Citur pasaulē tie ir 25%, Kanādā - 35%. Tādējādi mēs atkal paliekam nekonkurētspējīgi,» saka V.Kalnaellis, taču piebilst - labāk kaut kādi procenti nekā vispār nekādi. I.Gailīte-Holmberga ir pārliecināta, ka tuvākajā reģionā Rīga būs pievilcīga, jo citās Baltijas valstu pilsētās šādu fondu neesot.
Iecere jau oktobrī konceptuāli tika apstiprināta Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomē. Tās vadītājs A.Šlesers toreiz teica, ka Rīgai tā būtu pilnīgi jauna biznesa niša un veids, kā radīt darbvietas. Viņš arī minēja, ka citās valstīs, piemēram, Ungārijā, šāda veida projekti mērāmi 150 miljonu eiro apmērā.
Nedēļas laikā par filmu fonda izveidi varētu vienoties domes koalīcija, vēl pāris nedēļu būs vajadzīgas, lai iecere izietu formālo apstiprināšanas kārtību domē. I.Gailīte-Holmberga prognozē, ka februārī fonds sāks darboties.
