Pēc SIA Arhiidea maksātnespējas procesa pieteikuma par nenokārtotām parādsaistībām par izpildītiem projektēšanas darbiem Jūrmalas tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu pret SIA Ominasis Latvia, informē SIA Arhiida. Kopējā parāda summa ir sasniegusi 201 tūkstošus latu.

Starp SIA Arhiidea un SIA Ominasis Latvia ir noslēgti līgumi par projektēšanas darbiem, interjera dizaina izstrādi un autoruzraudzības veikšanu sanatorijā Ķemeri. Neskatoties uz to, ka Arhiidea ir izpildījusi visus līgumā paredzētos darbus, kopš 2009. gada Ominasis Latvia ar pakalpojuma sniedzēju nav norēķinājies, skaidro uzņēmums.

«Vairāku gadu garumā esam vairākkārt aicinājuši Ominasis Latvia segt parādsaistības, taču arī pēc brīdinājuma par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, Ominasis Latvia nav norēķinājies. Līdz ar to uzskatu, ka maksātnespējas lietas ierosināšana ir tikai loģisks iznākums,» skaidro SIA Arhiidea valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe

Ķemeru sanatorijas privatizētājs SIA Ominasis Latvia atmaksājis parādu SIA Voleks Centrs par būvdarbu veikšanu sanatorijā Ķemeri.

Ominasis Latvia ir veicis parādsaistību atmaksu, samaksājot gan pamatparādu 18,09 tūkst. Ls apmērā, gan arī nokavējuma procentus 5,11 tūkst. Ls apmērā, DB informēja uzņēmuma pārstāve Maija Dulle-Sūniņa

SIA Voleks Centrs maksātnespējas administrators Māris Gulbis norāda: «Neskatoties uz to, ka pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas Ominasis Latvia» publiski ir noliedzis savas parādsaistības, pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas tika veikta parāda nokavējuma procentu samaksa. Ominasis Latvia tādējādi ir izvairījies no maksātnespējas procesa pasludināšanas, kā rezultātā pat varētu uzsākt Ominasis Latvia bankrota procedūru. Kā liecina Ominasis Latvia gada pārskatā atrodamā informācija, ir vēl vairāki uzņēmumi, ar kuriem Ominasis Latvia nav norēķinājies par saņemtajiem pakalpojumiem.»

Rīgas apgabaltiesa izbeigusi tiesvedību un apstiprinājusi izlīgumu SIA Kartelis un Ķemeru sanatorijas privatizētāja SIA Ominais Latvia strīdā, DB uzzināja tiesā. Jāatgādina, ka SIA Kartelis vēlējās no atbildētāja piedzīt 482,41 tūkst. Ls.

Uzņēmuma NCC Konstrukcija valdes loceklis Mareks Kļaviņš iepriekš DB norādīja, ka NCC Konstrukcija prasījuma tiesības pret Ominasis Latvia cedējusi SIA Kartelis, kas ar Ominasis tiesājās jau vairākus gadus. Uzņēmums vēlas piedzīt minēto naudas summu par veiktajiem darbiem Ķemeru sanatorijā. Savukārt Ominais Latvia cēla prasību pret NCC Konstrukcija.

SIA Kartelis prasības nodrošināšanai tiesu lūdza apgrūtināt četrus Ominasis īpašumus Jūrmalā, tajā skaitā Ķemeru sanatoriju. «Prasības summa ir pietiekami liela, lai būtu pamats noteikt šādu nodrošinājumu,» iepriekš norādīja SIA Kartelis pārstāvis Valdis Podziņš. Tiesa apmierināja prasītāja lūgumu, un visiem Ominasis nekustamajiem īpašumiem uzlika ķīlas atzīmi.

Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles ir pretēja tiesību aktu prasībām un kreditoru interesēm, Jūrmalas pašvaldībai nosūtītā vēstulē norāda SIA Ominasis Latvia mirušā īpašnieka Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administratora pilnvarotās personas Latvijā - advokātu biroja Raidla Lejiņš&Norcous advokāti.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā vēstulē lūgts pārskatīt lēmumu par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību.

Advokātu nosūtītajā vēstulē rakstīts, ka šāda rīcība varētu būt ne tikai pretrunā ar Maksātnespējas likumu, bet arī pārkāptu Satversmes 105.pantā noteiktās īpašuma tiesības, jo Ķemeru sanatorijas komplekss faktiski tiktu ekspropriēts bez taisnīgas un atbilstošas kompensācijas tās īpašniekiem. Šajā gadījumā Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administrators būtu spiests tiesāties, lai nodrošinātu mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā, rakstīts vēstulē.

Ķemeru sanatorijas izsoles organizēšana turpinās vēsturiskās būves agoniju, uzskata Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, vienlaikus apliecinot, ka pilsēta joprojām gatava uzņemties atbildību par objektu.

Izplatītajā paziņojumā Jūrmalas mērs norāda, ka dome izpildījusi visus priekšnoteikumus, lai nebūtu nekādu šķēršļu pašvaldībai uzņemties atbildību par sanatoriju – deputāti nobalsojuši par gatavību pārņemt īpašumu, Jūrmala ir viena no finansiāli stabilākajām pašvaldībām Latvijā un priekšlikums par sanatorijas iegādi atbilst likuma Par pašvaldībām 15. pantam, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām rūpēties par kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu. Līdz ar to nekādu juridisko šķēršļu lēmuma pieņemšanai Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomei nebija, norāda G. Truksnis.

Saeimas Pieprasījumu komisija šodien nolēma rakstīt vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un tieslietu ministram Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK), lai aicinātu viņus piedalīties trešdienas, 10.aprīļa, komisijas sēdē, kurā tiks skatīts jautājums saistībā ar Ķemeru sanatorijas investora SIA Ominasis Latvia pasludināto maksātnespēju.

Jūrmalas pilsētas tiesa 1.martā pasludināja Ominasis Latvia maksātnespēju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Kā aģentūrai LETA norādīja komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (RP), komisija lūgs ģenerālprokuroru rīkoties, ņemot vērā, ka tikai apmēram 4000 latu parāda dēļ tiek saplosīta 3,7 miljonus vērtā uzņemam piederošā manta. Vēstulē tieslietu ministram tiks lūgts izvērtēt iespēju rosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, kura pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas izsludināšanu.

Komisijas sēdē tika minēts, ka šis gadījums līdzinās tīklu Iki un Cento operatora Palink lietai, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla rajona tiesas pasludināto maksātnespējas procesu.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Valdība neuzskata par lietderīgu tērēt valsts budžeta līdzekļus, lai tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē iegādātos dažādu ķibeļu vajātā investora Ominasis Latvia īpašumā esošo sanatoriju Ķemeri.

Par savu lēmumu neatpirkt Ķemeru sanatoriju valdība otrdien nolēma informēt Saeimas Pieprasījumu komisiju, kura bija vērsusies Ministru kabinetā ar aicinājumu atpirkt Ķemeru sanatoriju.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kaspars Lore, pamatojot iemeslus, kādēļ Ķemeru viesnīcas atpirkšana nav uzskatāma par lietderīgu, norādīja, ka izsolē vēsturisko ēku varēs iegādāties citi investori, kuri varētu būt ieinteresēti turpināt ieguldījumus viesnīcas darbības atjaunošanā.

Pagājušā gada septembrī Jūrmalas dome pieņēma lēmumu ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums liecināja, ka Ķemeru viesnīcas privatizētāja firma SIA Ominasis Latvia nenodrošina valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un pastāvot reāli ugunsgrēka draudi.

Jūrmalas rajona tiesa kārtējo reizi noraidījusi pieteikumu atzīt Ķemeru sanatorijas investora SIA Ominais Latvia maksātnespēju, DB uzzināja tiesā.

Maksātnespējas pieteikumu tiesā bija iesniedzis SIA IAT Cityco. Kā liecina Lursoft informācija, šis uzņēmums nodarbojas ar cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanu.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada vasarā pēc SIA Arhiidea maksātnespējas procesa pieteikuma par nenokārtotām parādsaistībām par izpildītiem projektēšanas darbiem Jūrmalas tiesa ierosināja maksātnespējas lietu pret SIA Ominasis Latvia, Kopējā parāda summa sasniedza 201 tūkst. Ls. Starp SIA Arhiidea un SIA Ominasis Latvia tikuši noslēgti līgumi par projektēšanas darbiem, interjera dizaina izstrādi un autoruzraudzības veikšanu sanatorijā Ķemeri. Neskatoties uz to, ka Arhiidea ir izpildījusi visus līgumā paredzētos darbus, kopš 2009. gada Ominasis Latvia ar pakalpojuma sniedzēju neesot norēķinājies, skaidroja uzņēmums. Prasības pieteikums tika noraidīts.

Kārtējo reizi Jūrmalas rajona tiesā iesniegts pieteikums atzīt Ķemeru sanatorijas investora SIA Ominais Latvia maksātnespēju, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā. Lieta ierosināta šā gada 16. janvārī. Par administratoru izvēlēts Sergejs Ivanovs.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada vasarā pēc SIA Arhiidea maksātnespējas procesa pieteikuma par nenokārtotām parādsaistībām par izpildītiem projektēšanas darbiem Jūrmalas tiesa ierosināja maksātnespējas lietu pret SIA Ominasis Latvia, Kopējā parāda summa sasniedza 201 tūkst. Ls. Starp SIA Arhiidea un SIA Ominasis Latvia tikuši noslēgti līgumi par projektēšanas darbiem, interjera dizaina izstrādi un autoruzraudzības veikšanu sanatorijā Ķemeri. Neskatoties uz to, ka Arhiidea ir izpildījusi visus līgumā paredzētos darbus, kopš 2009. gada Ominasis Latvia ar pakalpojuma sniedzēju neesot norēķinājies, skaidroja uzņēmums. Prasības pieteikums tika noraidīts.

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia kreditoru sapulce šodien vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei, žurnālistiem sacīja administrators Ainars Kreics.

Ominasis Latvia mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4,671 miljoni latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21,2 tūkst. latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24,7 tūkst. latu, kas kopā veido 3,905 miljonus latu.

Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 766 tūkst. latu apmērā, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), balstoties uz SIA NCC Konstrukcija iesniegumu, izvērtēs iespējamos pārkāpumus sanatorijas Ķemeri privatizācijā, kā arī valsts amatpersonu bezdarbību, neveicot privatizācijas noteikumu izpildes kontroli, norādīts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

SIA NCC Konstrukcija šā gada aprīlī vērsās ar iesniegumu KNAB, norādot uz sanatorijas Ķemeru privatizācijas līguma noteikumu neizpildi.

«Jau vairākkārt ir paustas šaubas par Ominasis Latvia veikto ieguldījumu apjomiem un privatizācijas līguma neizpildi. Taču ne VAS Privatizācijas aģentūra, ne arī Ekonomikas ministrija nav veikuši atbilstošas darbības, lai veicinātu šī līguma nosacījumu izpildi un sanatorijas nodošanu ekspluatācijā. Tas norāda uz VAS Privatizācijas aģentūra, gan Ekonomikas ministrijas amatpersonu acīmredzamu bezdarbību. Uzskatu, ka Ekonomikas ministrija ir bijusi aizdomīgi pretimnākoša gan attiecībā uz privatizācijas līguma termiņu pagarināšanu, gan uz privatizācijas nosacījumu neizpildi,» norāda SIA NCC Konstrukcija valdes loceklis Mareks Kļaviņš.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skaidroja, ka pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai. Pašvaldība jau tagad gatavojoties Ķemeru uzplaukumam, būvējot bērnudārzu ar 120 vietām, nevis tikai 40, kas atbilstu aktuālajam pieprasījumam.

Kā ziņots, pēc Trukšņa teiktā, lēmumprojekts par Ķemeru sanatorijas iegādi sagatavots, konsultējoties ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, sapratni un atbalstu šādam solim izrādījušas arī Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Par Ķemeru sanatorijas iegādi interesējas dažādu valstu viesnīcu un SPA operatori, kā arī nekustamo īpašumu attīstītāji ar mērķi attīstīt kūrorta kompleksu, atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Ekonomikas ministrija pirms aptuveni diviem mēnešiem uzdeva LIAA izstrādāt piedāvājumu potenciālajiem investoriem par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi kūrortu tūrisma attīstībai un uzrunāt ārvalstu investorus, kas ir pauduši nopietnu interesi par šī biznesa attīstīšanu Latvijā. Pēc LIAA informācijas, par šī kompleksa iegādi interesējas 17 potenciālie investori - no Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas un Lielbritānijas.

Potenciālo investoru vidū ir lielāko viesnīcu ķēžu pārstāvji, nekustamā īpašumu attīstītāji, profilaktiskās medicīnas un SPA centru operatori - stratēģiskie investori, kuriem ir starptautiska pieredze, zināšanas un resursi šādu projektu attīstīšanā. Tie ir nekustamā īpašuma un veselības aprūpes nozares pārstāvji, kuru interese un nākotnes redzējums lielā mērā sasauktos ar Ķemeru sanatorijas kā kūrorta iestādes funkciju saglabāšanu.

Jūrmalas pašvaldības deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi nolēmuši ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem privatizētā Ķemeru sanatorija šobrīd arī ārēji jau zaudējusi savu pievilcību. Vietām nobiris un nodzeltējis tikai pirms pāris gadiem atjaunotais apmetums. Tomēr, iespējams, ka jau šogad sanatorija tiks pie jauna investora, ja veiksmīgi noritēs 9.aprīlī plānotā izsole. Pēc Latvijas Investīciju aģentūras informācijas interese par objektu ir, un sarunas sāktas ar 17 potenciālajiem interesentiem.

Lielākajā daļā sanatorijas iekštelpu valda juceklis – strādnieku pamesti zābaki, aizsargķiveres, sanatorijas plāni un dokumenti gulstas noputējušās kastēs. Dažās vietās ūdens ticis iekšā, un šobrīd uz grīdas veidojas ledus kārta. Savukārt jau atjaunotajās sanatorijas telpās lustras, kāpnes un arī parkets ir glīti iesaiņoti.

Līdz ar SIA Ominanis Latvia maksātnespējas pasludināšanu, izskanējušas arī bažas par iespējamo sanatorijas mantas izpārdošanu pa daļām. Tomēr SIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreicis DB norāda, ka šādam satraukuma pamata neesot. Pēc viņa domām lietderīgākais risinājums mantas pārdošanas gadījumā ir visa SIA Ominasis Latvia mantas kopuma pārdošana izsolē.

Rīgas Apgabaltiesa noraidījusi zvērinātu tiesu izpildītāja Ulda Zepa sūdzību par viņa iepriekš plānotās MSIA Ominasis Latvia mantas (sanatorijas Ķemeri) izsoles atcelšanu. Jāmin, ka arī Jūrmalas pilsētas tiesa iepriekš noraidīja U.Zepa sūdzību, ko viņš pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Tiesu izpildītājs iepriekš izsludinātajā izsolē neesot iekļāvis visu uzņēmuma mantu, kā arī mantas novērtējums vairākām lietām nav bijis adekvāts, turklāt nebija paredzēta arī pievienotās vērtības nodokļa nomaksa par izsolīto īpašumu, tādēļ tās organizēšana radīja šaubas par izsoles tiesiskumu un pēc kreditora lūguma izsole tika atcelta, norāda MSIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreics.

Šobrīd SIA Ominasis Latvia maksātnespējas lietā veikts visas uzņēmuma mantas novērtējums, kas ļāvis noteikt augstāku jaunās izsoles sākuma cenu.

DB arī rakstīja, ka SIA Arhiidea, kas iesniedza tiesā SIA Ominasis Latvia maksātnespējas pieteikumu, atklāja, ka no Ķemeru sanatorijas restaurētā salona pazudušas trīs vērtīgas lustras, pilnībā iztukšota bibliotēka, pazudušas mēbeles un klavieres, kā arī citas ar sanatoriju saistītas vērtības.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.