Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles ir pretēja tiesību aktu prasībām un kreditoru interesēm, Jūrmalas pašvaldībai nosūtītā vēstulē norāda SIA Ominasis Latvia mirušā īpašnieka Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administratora pilnvarotās personas Latvijā - advokātu biroja Raidla Lejiņš&Norcous advokāti.
Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā vēstulē lūgts pārskatīt lēmumu par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību.
Advokātu nosūtītajā vēstulē rakstīts, ka šāda rīcība varētu būt ne tikai pretrunā ar Maksātnespējas likumu, bet arī pārkāptu Satversmes 105.pantā noteiktās īpašuma tiesības, jo Ķemeru sanatorijas komplekss faktiski tiktu ekspropriēts bez taisnīgas un atbilstošas kompensācijas tās īpašniekiem. Šajā gadījumā Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administrators būtu spiests tiesāties, lai nodrošinātu mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā, rakstīts vēstulē.
Investora interešu aizstāvji norāda, ka Privatizācijas aģentūra savulaik atzinusi, ka investors - SIA "Santlat" - ieguldījis Ķemeru sanatorijas kompleksā investīcijas desmit miljonu latu apmērā. Tādējādi Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana bez izsoles par 3 905 901 latu plus pievienotās vērtības nodokli ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma 111.panta otro daļu, kas noteic, ka parādnieka mantas pārdošana notiek par iespējami augstāko cenu.
«Ņemot vērā investīciju, kuras ieguldītas Ķemeru sanatorijas kompleksa atjaunošanā, apmēru, kā arī potenciālo investoru interesi par šo objektu, Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana bez izsoles nenodrošina tā atsavināšanu par taisnīgu un atbilstošu cenu. Kā to vairākkārt publiski ir apliecinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, interesi par Ķemeru sanatorijas īpašumiem un mantu ir izrādījuši 17 potenciālie investori. Papildus tam divi investori ir interesējušies par minētajiem īpašumiem bez aģentūras starpniecības. Tas nozīmē, ka tirgū pastāv pietiekami liela interese par šo objektu, lai nodrošinātu tā atsavināšanu pa cenu, kas ļautu segt ne tikai kreditoru prasījumus, bet arī vismaz daļēji kompensētu investora veiktās investīcijas,» rakstīts vēstulē.
Dokumentā arī norādīts, ka Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles par piespiedu pārdošanas vērtību nesegtu visus kreditoru prasījumus.
Ominasis Latvija mirušā īpašnieka Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administrators ir pieteicies kreditora prasījumus Omāra Saliha Alhamdi, SIA Santlat, kas ir SIA Ominasis Latvia vienīgais dalībnieks, un Omāram Saliham Alhamdi piederošas sabiedrības Nesco Group vārdā kopā par 6 264 959 latiem. Minētos kreditora prasījumus veido piešķirtie aizdevumi Ominasis Latvia, lai nodrošinātu finansējumu Ķemeru sanatorijas kompleksa atjaunošanai.
Ominasis Latvia bija nepieciešams finansējums, jo pati sabiedrība savas darbības laikā neradīja ieņēmumus. Daļa no finansējuma tika iegūta, saņemot aizdevumu a/s Rietumu Banka. Tomēr lielāko daļu no nepieciešamā finansējuma nodrošināja Ominasis Latvia īpašnieks Omārs Salihs Alhamdi, tieši finansējot Ominasis Latvia vai arī piešķirot aizdevumus ar citu grupas sabiedrību starpniecību. Par investīciju apjomu un izlietojumu regulāri tika informēta arī Privatizācijas aģentūra.
Ņemot vērā kreditoru prasījumu summu, pirkuma maksa, par kādu plānots atsavināt Ķemeru sanatorijas kompleksu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, nesedz pat pusi no visiem pieteiktajiem kreditoru prasījumiem. Tas nozīmē: ja Ķemeru sanatorijas komplekss tiks pārdots Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles, nenodrošināto kreditoru prasījumi tiks apmierināti tikai nelielā daļā.
Tāpēc vēstules autori līdz pārskatīt lēmumu par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību.
Ievērojot Ķemeru nacionālā parka likumā noteiktās prasības attiecībā uz Ķemeru sanatorijas kompleksu, kā arī investoru izrādīto interesi par objektu, nav pamata uzskatīt, ka tirgus nespētu nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu kurortoloģijas jomā. Nav arī pamata uzskatīt kurortoloģiju par stratēģiski svarīgu nozari, kurā nepieciešama pašvaldības vai valsts iejaukšanās, teikts vēstulē.
Vēstules autori atzīmē, ka Jūrmalas pilsētas domes iesaistīšanās komercdarbībā var novest arī pie Eiropas Savienības tiesību aktu valsts atbalsta jomā pārkāpuma.
Kā ziņots, Jūrmalas pilsētas dome nolēmusi iegādāties Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā tieši vai pastarpināti ar pašvaldības kapitālsabiedrības starpniecību Ominasis Latvia mantas kopumu - nekustamos īpašumus Jūrmalā, Tukuma ielā 42, Emīla Dārziņa ielā 15, Alejas ielā 6, Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvē 5 un kustamo mantu - bez izsoles, nepārsniedzot piespiedu pārdošanas vērtību, kā arī inventāra vērtību un normatīvajos aktos paredzēto nodokļu apmēru, ja tādi būtu maksājami.