Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku «bojāejas apturēšanai».

Noslēdzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā darbu, komisijas deputāti attiecīgo uzdevumu bija virzījuši Saeimā kā patstāvīgo priekšlikumu, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Deputāti šodien nolēma to nodot izskatīšanai minētajā komisijā.

Lēmums paredz, ka, piedaloties ekspertiem, nepieciešams izvērtēt objekta attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt Ķemeru sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, iepriekš informēja komisijas priekšsēdētājs Dāvis Stalts, uzsverot, ka ir jāmaina pasīvā attieksme pret Latvijai nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skaidroja, ka pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai. Pašvaldība jau tagad gatavojoties Ķemeru uzplaukumam, būvējot bērnudārzu ar 120 vietām, nevis tikai 40, kas atbilstu aktuālajam pieprasījumam.

Kā ziņots, pēc Trukšņa teiktā, lēmumprojekts par Ķemeru sanatorijas iegādi sagatavots, konsultējoties ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, sapratni un atbalstu šādam solim izrādījušas arī Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija.

Aptuveni piecos gados degradētā Ķemeru teritorija varētu piedzīvot pārmaiņas, kļūt pievilcīga uzņēmējiem un tūristiem

Šāds redzējums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Jau pagājušā gada pavasarī pilsētas dome apstiprināja Ķemeru attīstības vīziju, kuras mērķis ir sabalansēta Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas telpiskā attīstība atbilstoši pilsētas mērķiem. Tas sevī ietver rīcības plānu līdz pat 2030. gadam. Jau 2017. gadā ir plānots, ka apmeklētājiem būs pieejams viens no šīs Jūrmalas daļas simboliem, kas jau gadiem stāv tukšs, proti, Ķemeru sanatorija. Plānots, ka pašvaldība ar jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku – SIA Park Hotel Ķemeri – parakstīs vienošanos, atrunājot gan plānoto darbu laika grafiku, gan arī investīciju apmēru. Tiesa, kad tas varētu notikt, šobrīd nav zināms. Pašvaldība no savas puses nodrošinās ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā un pieguļošā Ķemeru kūrorta parka labiekārtošanā un attīstībā – publiskās infrastruktūras sakārtošanā, savukārt Ķemeru sanatorijas un kūrortpoliklīnikas ēku atjaunošana un viesnīcas darbības atjaunošana ir privātā investora rokās.

Jūrmalas pašvaldības deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi nolēmuši ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics nosūtījis vēstuli Rietumu bankai, lūdzot atcelt pirkuma līgumu par gleznu un citu Ķemeru sanatorijai piederošu kultūrvēsturisku priekšmetu atsavināšanu.

Ņemot vērā, ka Rietumu banka, realizējot komercķīlas tiesības uz daļu Ķemeru sanatorijas kustamās mantas, pārdevusi gleznas, bibliotēkas grāmatas un citus vērtīgus priekšmetus par zemāku kopsummu nekā zvērināta tiesu izpildītāja norādītā vērtība, turklāt minēto priekšmetu iespējamā tirgus vērtība esot vēl lielāka, A.Kreics uzskata, ka bankai pārdošanas līgums būtu anulējams un pārdotie priekšmeti atdodami Ķemeru sanatorijai.

Savukārt Rietumu banka informējusi A. Kreici par komercķīlas tiesību realizēšanu uz mantu, kurai mēnesi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tika noņemts apķīlājums un kura atradās bankas valdījumā, taču banka nav uzrādījusi administratoram šo priekšmetu pārdošanu apliecinošus dokumentus.

Pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma secinu, ka ar nelielām investīcijām sanatorija darbu var atsākt, atzīst Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Aicināts vērtēt PA atbildību Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā, Spridzāns norādīja, ka viņš laikā, kad tika slēgts līgums ar Ķemeru sanatorijas investoru SIA Ominasis Latvia, aģentūrā nestrādāja. Taču, vērojot patlaban notiekošo, viņš pauž pārliecību, ka atsevišķus dokumentus par īpašuma privatizāciju ir izstrādājuši cilvēki, kas nav bijuši kompetenti konkrētajos jautājumos.

Spridzāns atzina, ka kopumā investīcijas objektā ir atzītas, jo ir ieguldīti desmit miljoni latu. Tajā pašā laikā PA vadītājs pauda nožēlu, ka projekts nav veiksmīgi īstenojies saskaņā ar to līgumu, kāds sākumā tika noslēgts, un kā sākumā bija iecerēts.

Ķemeru sanatorija šajā ziemā netiks apkurināta, jo administratoram nav līdzekļu, lai maksātu par apkuri, informē SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics.

«Nevaru to atļauties, jo man nav tādu līdzekļu, lai maksātu par apkuri. Sanatorija nav tikusi apkurināta jau desmitgadi, nāksies izturēt vēl vienu ziemu. Skaidrs, ka tādējādi mantas stāvoklis neuzlabojas, taču ļoti dramatisks pasliktinājums arī nav gaidāms,» sacīja Kreics.

Viņš informēja, ka minimālās apkures izmaksas mēnesī būtu aptuveni 4000 latu - šāda summa būtu nepieciešama, lai apkurinātu vismaz sanatorijas pirmo stāvu, kurā veikti restaurācijas darbi.

«Ir arī citi izdevumi, piemēram, objekta apsardze vien mēnesī izmaksā ap 5000 latu, bet atstāt objektu bez apsardzes nevar,» skaidroja Kreics.

Administrators sacīja, ka ir runājis ar Ķemeru sanatorijas būvdarbu veicēju - būvfirmu VP Construction, kas ir sanatorijas lielākais nenodrošinātais kreditors, un nodrošināto kreditoru - arhitektu biroju Arhiidea - un abi sanatorijas būvdarbos iesaistītie uzņēmumi apliecinājuši, ka neapkurinātā objekta stāvoklis īpaši nepasliktināsies.

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Posts, pamestība un garām palaistas iespējas - šāds liktenis vieno Baldones sanatoriju un pēdējo mēnešu laikā uzmanību piesaistījušo Ķemeru sanatoriju. Atšķirībā no savas bēdumāsas Ķemeros Baldones sanatorija nav apvīta vērienīgiem skandāliem, taču ir krietni bēdīgākā stāvoklī un prasītu daudzu miljonu latu ieguldījumus, raksta laikraksts Diena.

Plānus šo kūrortu attīstīt šonedēļ vērtējusi Saeimas Pieprasījumu komisija un secinājusi, ka Baldones sanatorijai ir jāatdzimst un šajā procesā jāpiedalās arī valstij. Tūrisma nozares eksperti laikrakstam atzinuši, ka šobrīd par 300 000 eiro novērtētās sanatorijas atdzīvināšana būtu tālredzīgs solis, jo tūristu interese par kūrortiem un veselības tūrismu pieaug.

Iespējams, pieticīgāks ārējais izskats ir viens no iemesliem, kāpēc Baldones sanatorijas liktenis ir piesaistījis krietni mazāku investoru, politiķu un sabiedrības uzmanību nekā Ķemeru sanatorija, norāda Diena. Tomēr pagātnē sanatorija veiksmīgi konkurējusi gan ar Ķemeriem, gan citām Latvijas sanatorijām - PSRS laikos, par spīti Baldonē izbūvētajai radioaktīvo atkritumu novietnei, tā bija ļoti populāra un kopumā spēja uzņemt ap 600 viesu jeb aptuveni divas reizes vairāk nekā Ķemeru sanatorija.

Rīgas Apgabaltiesa noraidījusi zvērinātu tiesu izpildītāja Ulda Zepa sūdzību par viņa iepriekš plānotās MSIA Ominasis Latvia mantas (sanatorijas Ķemeri) izsoles atcelšanu. Jāmin, ka arī Jūrmalas pilsētas tiesa iepriekš noraidīja U.Zepa sūdzību, ko viņš pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Tiesu izpildītājs iepriekš izsludinātajā izsolē neesot iekļāvis visu uzņēmuma mantu, kā arī mantas novērtējums vairākām lietām nav bijis adekvāts, turklāt nebija paredzēta arī pievienotās vērtības nodokļa nomaksa par izsolīto īpašumu, tādēļ tās organizēšana radīja šaubas par izsoles tiesiskumu un pēc kreditora lūguma izsole tika atcelta, norāda MSIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreics.

Šobrīd SIA Ominasis Latvia maksātnespējas lietā veikts visas uzņēmuma mantas novērtējums, kas ļāvis noteikt augstāku jaunās izsoles sākuma cenu.

DB arī rakstīja, ka SIA Arhiidea, kas iesniedza tiesā SIA Ominasis Latvia maksātnespējas pieteikumu, atklāja, ka no Ķemeru sanatorijas restaurētā salona pazudušas trīs vērtīgas lustras, pilnībā iztukšota bibliotēka, pazudušas mēbeles un klavieres, kā arī citas ar sanatoriju saistītas vērtības.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem privatizētā Ķemeru sanatorija šobrīd arī ārēji jau zaudējusi savu pievilcību. Vietām nobiris un nodzeltējis tikai pirms pāris gadiem atjaunotais apmetums. Tomēr, iespējams, ka jau šogad sanatorija tiks pie jauna investora, ja veiksmīgi noritēs 9.aprīlī plānotā izsole. Pēc Latvijas Investīciju aģentūras informācijas interese par objektu ir, un sarunas sāktas ar 17 potenciālajiem interesentiem.

Lielākajā daļā sanatorijas iekštelpu valda juceklis – strādnieku pamesti zābaki, aizsargķiveres, sanatorijas plāni un dokumenti gulstas noputējušās kastēs. Dažās vietās ūdens ticis iekšā, un šobrīd uz grīdas veidojas ledus kārta. Savukārt jau atjaunotajās sanatorijas telpās lustras, kāpnes un arī parkets ir glīti iesaiņoti.

Līdz ar SIA Ominanis Latvia maksātnespējas pasludināšanu, izskanējušas arī bažas par iespējamo sanatorijas mantas izpārdošanu pa daļām. Tomēr SIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreicis DB norāda, ka šādam satraukuma pamata neesot. Pēc viņa domām lietderīgākais risinājums mantas pārdošanas gadījumā ir visa SIA Ominasis Latvia mantas kopuma pārdošana izsolē.

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Jūrmalas pilsētas dome nolēmusi lūgt Ministru kabinetam ierosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu un nodot to bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā.

«Pirms pāris mēnešiem sākām sarunas ar bijušās Ķemeru kūrorta poliklīnikas īpašnieku – SIA Ominasis Latvia – pārstāvjiem par īpašuma atsavināšanu pašvaldības vajadzībām, taču atbildi neesam saņēmuši,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Lēmumu lūgt ierosināt īpašuma atsavināšanu pasteidzinājis ugunsgrēks kūrorta poliklīnikas ēkā šā gada 19. jūlijā. Arī Ķemeru sanatorijas rekonstrukcijas darbi esot apstājušies, un acīmredzami tās pašreizējo īpašnieku prioritāte nav kūrorta poliklīnikas atjaunošana, norāda dome. Piebilstot, ka nedrīkst pieļaut, ka īpašnieka bezdarbības dēļ iet bojā valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics atzinis par nenotikušu Ķemeru sanatorijas mantas kopuma izsoli, kas notika 3.oktobrī, informēja Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas preses pārstāve Justīne Plūmiņa.

Minētajā izsolē piedalījās viens pretendents, kurš apliecināja gatavību iegādāties sanatorijas mantas kopumu par 3 000 000 eiro. Tomēr minētais izsoles dalībnieks neveica pirkuma maksas samaksu viena mēneša laikā pēc izsoles, kā to paredz likums.

Līdz ar to pretendents ir zaudējis līdz izsolei iemaksāto drošības naudu 503 771 eiro apmērā.

Par tālāko rīcību ar Ķemeru sanatorijas mantas kopumu administrators plāno tuvākajā laikā vienoties ar Ominasis Latvia nodrošinātajiem kreditoriem.

Kreics norādīja, ka skaidrība šajā jautājumā varētu būt tuvāko divu nedēļu laikā. Tāpat ar kreditoriem tiks lemts, vai notiks izsole vai arī varēs pārdot mantas kopumu bez tās. Arī īpašuma turpmāko cenu administratoram pagaidām bija grūti komentēt.

Valsts kase pašlaik, nedodot aizdevumu Jūrmalas domei Ķemeru sanatorijas iegādei, uzvedas kā pašvaldības un valsts intereses ne pārāk aizstāvoša iestāde, valsts rīcība raksturojama kā bezatbildīga, un tās piesardzība robežojas ar neizdarību, pat kaitniecību, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, pauda Jūrmalas pilsētas domes vadītājs Gatis Truksnis.

Viņš norāda, ka Ķemeru sanatorijas attīstība ir viena no Jūrmalas prioritātēm, tāpat sanatorijas attīstīšana iekļauta arī valsts prioritāšu sarakstā. «Nevēlamies, lai pašvaldība ir vienīgā, kas ir atbildīga par sanatoriju,» intervijā pauda G. Truksnis.

Jāatgādina, ka Finanšu ministrija (FM) paudusi, ka apstirpinās Jūrmalas pilsētas domes aizņēmuma pieprasījumu Ķemeru sanatorijas ēkas iegādei, ja dome izpildīs uzdotos mājasdarbus un iesniegs trūkstošo informāciju, kas apliecina, ka izvēlētais Ķemeru sanatorijas iegādes darījums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. FM norāda, ka kopumā, izvērtējot aizņēmuma apmēru un Jūrmalas pilsētas domes iepriekš uzņemtās saistības, secināts, ka pašvaldība ir spējīga uzņemties jaunas saistības un tās atmaksāt 20 gadu laikā. Pašvaldības saistību apmērs tuvākajos gados ir 13% - 14% apmērā no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām.

Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas sēdē šodien akceptēts pašvaldības 2014.gada budžets, paredzot, ka pašvaldības ieņēmumi nākamgad sasniegs 96,6 miljonus eiro (67,9 miljonus latu), kas ir par aptuveni 4,6% vairāk, nekā sākotnēji tika plānots 2013.gadā, informē pašvaldība.

Šā gada pašvaldības pamatbudžets tika apstiprināts 64,8 miljonu latu apjomā.

Galvenais pašvaldības ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru valsts ieskaita pašvaldībām 80% apjomā no kopējiem nodokļa ieņēmumiem. Šie ieņēmumi 2014.gadā plānoti 37,2 miljonu eiro (26,14 miljonu latu) apjomā un par 4,2% varētu pārsniegt 2013.gadā gaidāmo izpildi.

Otrs lielākais ieņēmumu avots Jūrmalas pašvaldībā ir nekustamā īpašuma nodoklis. Jūrmala arī 2014.gadā turpinās īstenot atviegloto nekustamā īpašuma nodokļa politiku saviem iedzīvotājiem, un nākamajā gadā ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa prognozēti 7,5 miljonu eiro (5,27 miljonu latu) apjomā.

Ķemeru sanatorija nonāks Krievijas pilsonim Aleksandram Gusakovam piederoša SIA Park Hotel Ķemeri īpašumā.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja Arhiidea līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe, tiesa ir apstiprinājusi cesijas darījumu starp sanatorijas pircēju SIA Arhiidea un SIA Park Hotel Ķemeri. Līdz ar to Arhiidea visas savas prasījuma tiesības cedējusi Park Hotel Ķemeri, kas pērn rudenī izsolē apliecināja savu gatavību iegādāties Ķemeru sanatoriju, taču noteiktajā laikā nesamaksāja par pirkumu, līdz ar to izsole tika atzīta par nenotikušu.

«Tā kā 3.februārī tiesa cesijas darījumu vēl nebija apstiprinājusi, sanatorijas pirkumu faktiski veica Arhiidea - ieskaitījām savu nodrošināto prasījumu - nepilnu pusmiljonu eiro -, bet turpmākos maksājumus veiks Park Hotel Ķemeri,» skaidroja Grūbe.

Trīspadsmit gadus pēc Ķemeru sanatorijas privatizācijas nodegusi viena no tai piederošajām ēkām - Ķemeru kūrorta poliklīnika, precīzāk, tās koka korpuss. Krāsmatas neviens nav norobežojis, ap tām mētājas jumta skārda gabali, bet turpat ielas otrajā pusē augusta sākumā paredzēti Ķemeru svētku pasākumi, vēsta laikraksts Diena.

Jūrmalas dome esot sākusi runāt par poliklīnikas ēkas atsavināšanu, taču atklāts esot jautājums, cik ilgi tiks pieļauta bezdarbība ar pašu Ķemeru sanatorijas ēku un pēc cik gadiem beidzot tās rekonstrukciju pabeigs.

Ugunsgrēks, kas nopostīja kūrorta poliklīnikas koka ēku, izcēlās naktī uz 19. jūliju, un to lokalizēja aptuveni trīs stundu laikā.

No 16. jūnija netiekot apsargāta ne sanatorija, ne poliklīnikas ēka, un neesot izslēgts, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana, norādījis Ķemeru iedzīvotāju biedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Stulpiņš. Iedzīvotāji novērojuši, ka šogad ap poliklīniku neesot nopļauta arī zāle, kas varētu liecināt par to, ka Ominasis Latvia trūkst līdzekļu objekta apsaimniekošanai.

Ķemeru sanatorijas pirkums ticis veikts nevis Krievijas pilsoņa, Aleksandra Gusakova, bet gan kāda cita investora interesēs, vēsta portāls Meduza.

Kā portālam atzinis pats Gusakovs, trīs miljonu eiro darījumu viņš veicis «kāda krievvalodīga investora interesēs». Viņa vārdu Gusakovs neatklāj, bet norāda, ka nav teikts, ka īstais investors nākot no Krievijas.

Tāpat Gusakovs norāda, ka īpašnieks kūrorta attīstībā kopumā plāno ieguldīt apmēram 17 miljonus eiro, savukārt Jūrmalas pilsētas ieguldījums būšot ap 20 miljoniem eiro. «Sanatorijas rekonstrukcijas darbi ilgs vēl divarpus gadus,» sacīja Gusakovs.

Tāpat Gusakovs portālam norādījis, ka viņu neuztraucot pašreizējās saspīlētās attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju, kuru dēļ virknei Krievijas pilsoņu aizliegts iebraukt ES. «Kamēr notiks atjaunošanas darbi, vēl daudz kas var mainīties. Karš beigsies, strīdi norims un Krievijas tūristi atkal atgriezīsies "krieviskākajā" no visām Eiropas valstīm,» portālam teicis Gusakovs.

Ķemeru iedzīvotāji ir sašutuši, uzzinot, ka valsts nolēmusi atteikties no sanatorijas Ķemeri pārņemšanas savā pārziņā un meklēt izsolē tai jaunu saimnieku. Lai gan ēkai ir nodrošināta apsardze, tomēr vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka garnadžiem tajā esot iespējams iekļūt, tāpēc objekta izzagšana turpinās, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Arī apkures trūkums turpinot graut ēkas mūrus, kur jau ir iemetusies brants.

Ķemeru iedzīvotāju biedrības vadītājs Mārtiņš Stulpiņš pašlaik neredzot nevienu nopietnu spēku, kas varētu palīdzēt glābt sanatoriju. Par to pārliecinājies arī vienā no Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdēm, kur bijusi «tikai tukša runāšana». Šā iemesla dēļ atteicies apmeklēt Ķemeru nākotnei veltītās nākamās Saeimas Pieprasījumu komisijas sanāksmes, raksta laikraksts.

Vakar notikušajā sēdē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts apliecinājis, ka valstij nav pienākuma un tiesību nodarboties ar uzņēmējdarbību, tāpēc sanatoriju pirkt par valsts naudu nav lietderīgi. Arī atsavināt objektu nevarot, jo tas varētu radīt dažādus juridiskus riskus. Glābt ēku var tikai investors, kas rūpētos par kultūras pieminekļa pienācīgu apsaimniekošanu.

Šobrīd ārvalstu investori nav izrādījuši interesi par Ķemeru sanatoriju, par kuru runājot jau tiek pieminēti tādi vārdi kā «bojāeja», LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjere Laimdota Straujuma.

Viņa norāda, ka 13. februārī valdības sēdē tiks skatīti potenciālie risinājumi saistībā Ķemeru sanatorijas nākotni.

Jautāta, vai iespējams scenārijs, ka sanatorija tiek pārdota Jūrmalas pašvaldībai, Straujuma no komentāriem pagaidām atteicās.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti janvāra beigās nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku «bojāejas apturēšanai».

Tiesu izpildītājs Uldis Zeps iepriekš plānotajā MSIA Ominasis Latvia mantas izsolē nebija iekļāvis visu uzņēmuma mantu, norāda uzņēmuma maksātnespējas administrators Ainars Kreics, piebilstot, ka mantas novērtējums vairākām lietām nav bijis adekvāts.

Ņemot vērā, ka Jūrmalas pilsētas tiesas nolēmusi atcelt MSIA Ominasis Latvia daļēju mantas izsoli, A.Kreics plāno izsludināt jaunu izsoli tuvāko mēnešu laikā, kurā papildu tiks iekļauti gan 14 tūkst. kustamās mantas vienību, gan dūņu un minerālu ieguves tiesības, kā arī vēl divi nekustamie īpašumi.

A.Kreica rīcībā nonācis arī tiesu izpildītāja sastādīts akts, kurā ir norādītas 27 vecmeistaru gleznu novērtējums, un tajā ir redzams, ka lielākā daļa šo gleznu novērtētas par 100 Ls līdz 250 Ls. Dokumentam neesot pievienoti nekādi apliecinājumi, uz kā pamata šāds novērtējums ir dots.

«Lai izsludinātu jaunu mantas izsoli, tuvākā mēneša laikā ar visiem kreditoriem būs jāsaskaņo mantas pārdošanas plāns. Tiesu izpildītāja rīcība, izsolē neiekļaujot tik lielu daudzumu ar Ķemeru sanatoriju tieši saistītas mantas, rada papildus šaubas par viņa tiesisko rīcību,» norāda administrators.

Vēlas uz parlamentārās izmeklēšanas laiku apturēt SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesu; administrators tam īsti jēgu nesaskata.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Ķemeru sanatoriju nolēmusi vērsties Ģenerālprokuratūrā un lūgt uz komisijas izmeklēšanas laiku apturēt maksātnespējīgās Ķemeru sanatorijas privatizētājas SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesu. Iespējams, vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeijeram tiks nosūtīta jau šodien.

Lēmums par šādu soli tika pieņemts, jo šobrīd ir vēl pārāk daudz neskaidru jautājumu saistībā ar sanatorijas privatizāciju. Jāatgādina, ka aprīļa vidū SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesam tika piemērota īpašā uzraudzības kārtība. Tas nozīmē, ka uzņēmuma maksātnespējas administratoram Ainaram Kreicim ik pēc divām nedēļām jāsniedz Maksātnespējas administrācijai pārskats par veiktajām darbībām maksātnespējas procesā. Šādu lēmumu pieņēma Maksātnespējas administrācija.