Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Rīgas ostā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 10% pieaudzis pārkrauto konteinerkravu apjoms, turklāt ostas lielākā konteineru stividorkompānija Baltic Container Terminal (BCT) 2022. gadā ir sasniegusi rekordaugstu kravu apgrozījuma rādītāju, par 16% pārsniedzot 2021. gadā iespēto.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārkrāvis 326 tūkstošus TEU (konteineru vienību), kas ir BCT vēsturiski augstākais apgrozījuma rādītājs gada ietvaros. Konteinerkravu apgrozījuma pieauguma pamatā ir ģeopolitiskās situācijas būtiskā ietekme uz globālajām loģistikas ķēdēm, kas ietekmē kravu apriti ne tikai Baltijas reģionā, bet arī faktiski visā pasaulē.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus analītiķi norāda, ka visu Baltijas reģiona ostu statistikas dati labi ataino kara radīto ietekmi uz konteinerkravu pārvadājumiem. Proti, Sanktpēterburgas osta, kas vienmēr ir bijusi pārliecinoši lielākā reģiona konteineru osta 2022. gadā, zaudēja 64% no konteinerkravu apjoma. Toties pieauga gan Rīgas, gan Klaipēdas, gan Tallinas ostu konteinerkravu apgrozījuma rādītāji.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Provizoriskie šī gada pirmā ceturkšņa dati par konteinerkravu apgrozījumu Rīgas ostā rāda, ka, neraugoties uz ekonomiski smago situāciju pasaulē, kopējo konteinerpārvadājumu apjomu izdevies noturēt gandrīz pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas ostā pārkrauts 119,2 tūkst. TEU konteineru vienību, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

Rīgas ostā strādājošie konteineru termināli bija vieni no pirmajiem, kas jau šā gada sākumā, kad vīrusa epidēmija visspēcīgāk uzliesmoja Ķīnā, saskārās ar Covid 19 radītās globālās ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielākā daļa konteineru plūsmas Rīgas ostā, tāpat kā citur Eiropā, ir saistīta tieši ar šī reģiona kravām.

"Konteineru plūsmas samazinājumu terminālī sākām izjust marta otrajā nedēļā. Tas bija saistīts ar konteineru importa samazinājumu no Ķīnas, ko savukārt izraisīja ražošanas jaudu dramatiskais kritums Ķīnā februāra mēnesī. Kā ķēdes reakcija sekoja tukšo konteineru trūkums un konteinerpārvadājumu frakta likmes kāpums, kas vēl samazināja konteinerpārvadājumu apjomu," stāsta Rīgas ostas lielākā konteinertermināla SIA "Baltic Container Terminal" valdes loceklis Dmitrijs Kiseļevs.

AS «Tīrīga», kas no 15. septembra veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, visiem rīdziniekiem nodrošinās pieeju sadzīves atkritumu dalītās vākšanas bezmaksas konteineriem stiklam un iepakojumam – papīram, plastmasai un metālam, kā arī nodrošinās to bezmaksas izvešanu. Dalīti vākto atkritumu konteineru infrastruktūra tiks pilnībā ieviesta aptuveni gada laikā.

Bezmaksas dalīti vākto atkritumu jeb šķirošanas konteineri stiklam un iepakojumam būs pieejamā attālumā gan pie daudzdzīvokļu mājām, gan privātmāju rajonos, tāpat arī pie birojiem, skolām, bērnudārziem. Bezmaksas šķirošanas konteineru izvietošanas vietas «Tīrīga» saskaņos ar pašvaldību, apsaimniekotājiem vai privātmāju īpašniekiem – uzņēmumam nav tiesību patvaļīgi izvēlēties konteineru novietošanas vietas. Privātmāju iedzīvotāji varēs bez maksas izmest šķirotos atkritumus jebkurā publiski pieejamā šķirošanas konteinerā, kā arī, vismaz piecām privātmājām vienojoties par konkrētu vietu, bez maksas novietot šķirošanas konteineru savā apkaimē – par šādu lēmumu iedzīvotājiem ir jāinformē «Tīrīga».

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu, padarot estētiskāku un pievilcīgāku arī pilsētvidi, pēc Smiltenes novada pašvaldības ierosinājuma, SIA ZAAO (ZAAO) Smiltenē izbūvējusi trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus daudzdzīvokļu māju rajonos - Smilšu ielā 4a, Rīgas ielā 8 un Abulas ielā 8, informē Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Līga Hofmane.

«Ir ļoti patīkami, ka, gandrīz trīs gadus kopš pārrunu uzsākšanas, esam Smiltenē izveidojuši trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus. Process bija ilgs un sarežģīts, jo pašvaldība vēlējās oriģinālu risinājumu, kā arī notika izmaiņas ar konteineru piegādātājiem, un pašvaldībai bija grūti izšķirties par vietu izvēli. Nākotnē ceram izveidot vēl vismaz divus šādus pazemes atkritumu konteineru laukumus,» atklāšanā teica Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

Līdz ar pazemes atkritumu konteineru laukumu izbūvi, iedzīvotājiem ir vairāki būtiski ieguvumi. Viena daļēji zem zemes ierakta konteinera ietilpība ir piecreiz lielāka nekā esošajiem 1,1 m3 konteineriem. Tikai viena trešdaļa no jaunā konteinera atrodas virszemē, bet divas trešdaļas - zem zemes. Jaunie konteineri ļauj ietaupīt vietu iekšpagalmos, tie ir jātukšo retāk, līdz ar to mazāk tiek noslogoti iekšpagalmu ceļi. Novērots, ka minēto konteineru laukumu izbūve, rosina māju iedzīvotājus vēl citiem pagalmu labiekārtošanas projektiem.

Konteineri nereti ir TOI TOI Latvija klientu izvēlēta alternatīva. Tie ir pieprasīti tieši augtās funkcionalitātes un plašo izmantošanas iespēju dēļ. Kas ir šīs pārvietojamās konteineru mājas un konteineri-noliktavas, ko piedāvā TOI TOI Latvija? Un kādās situācijās tās ieteicams izvēlēties? Par to plašāk uzziniet šajā rakstā!

Kas ir dzīvojamie konteineri?

Dzīvojamie konteineri ir kā pārvietojamie, dzīvojamie vagoniņi, kuri aprīkoti ar elektrību, ventilāciju, durvīm, logiem un apkuri (pēc nepieciešamības). Četri galvenie faktori, kas raksturo šādas konteineru mājas pie TOI TOI Latvija, ir:

Jūrmalā atklāti pirmie pazemes konteineri, kā arī prezentēti Latvijā pirmo pusslēpto pludmales konteineru pilotprojekta galvenie secinājumi, informē atkritumu apsaimniekotāja "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā, “CleanR” sadarbībā ar pašvaldību pilsētā ierīkojis divus pazemes konteineru laukumus šķirotajiem un sadzīves atkritumiem – viens no tiem atrodas pie Baznīcas ielas izejas uz jūru, bet otrs – pie Vienības prospekta izejas uz jūru.

“Pazemes konteineri rada estētisku, pievilcīgu un tīru vidi, tie ir ērti pieejami un lietojami arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šajos konteineros izmestie atkritumi tiek glabāti zem zemes, kur arī karstā laikā temperatūra ir zemāka, kas attiecīgi palēnina atkritumu sadalīšanos, novērš nepatīkamu smaku rašanos, risina putnu, žurku vai citu dzīvnieku, kurus piesaista pārtikas atkritumi, problēmu, kā arī būtiski mazina vandālisma risku,” teica Stankevičs.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem konteineru pārvadājumos Eirāzijas teritorijā ir kravu piepildījums virzienā no Eiropas uz Ķīnu.

To uzsvēra gan Latvijas, gan Kazahstānas tranzīta nozares pārstāvji Astanā notikušajā diskusijā par konteineru pārvadājumiem Eirāzijā. Diskusija notika Latvijas paviljona rīkotās tranzīta un loģistikas nedēļas ietvaros.

Rīga kā reģionāls centrs

Gan Kazahstānas uzņēmuma KTZ Express Konteineru pārvadājumu departamenta direktors Almats Karimovs, gan Horgosas speciālās ekonomiskās zonas ģenerāldirektors Žaslans Hamzins uzsvēra, ka pašlaik transkonteineru pārvadājumos pastāv liels disbalanss, jo no Eiropas uz Ķīnu pārsvarā dodas tukši vai pustukši konteineri. Tas rada arī pašu konteineru trūkumu. To, ka tā ir liela problēma uzsvēra arī Latvijas uzņēmuma Riga Container Terminal valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons, norādot, ka tai nav viena un ātra risinājuma. A. Karimovs gan izteica ierosinājumu, ka Rīga varētu kļūt par reģionālu centru konteinerkravu komplektēšanai no Skandināvijas, īpaši celuluozes produktiem un Ikea precēm. Līdztekus tam A. Karimovs minēja, ka Kazahstānas dzelzceļš gatavojas atvērt savu pārstāvniecību kādā no Eiropas Savienības valstīm, kas nodarbotos tieši ar kravu piesaisti uz Āziju.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

Dzērienu ražotāji izstrādājuši alternatīvu depozīta sistēmai.

Ražotāji uzskata, ka piedāvātais risinājums ievērojami paaugstinās vienreiz lietojamā iepakojuma savākšanas rādītājus par ievērojami zemākām izmaksām, salīdzinot ar obligāto depozīta sistēmu.

Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš un Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Marijus Kirstukas kopīgi parakstītajā vēstulē aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izveidot efektīvu kontroles mehānismu pār visu licencēto apsaimniekošanas kompāniju PET iepakojumu savākšanas un pārstrādes normu izpildi ar sodu sistēmu neizpildes gadījumā.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Ir izveidota un uzsākusi darbu jauna konteinerkravu pārvadājumu līnija, savienojot četras vadošas Eiropas ostas maršrutā Rīga - Halla (Lielbritānijā) - Roterdama (Nīderlandē) - Helsinki (Somijā), informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Konteinerpārvadājumus caur Rīgas ostu nodrošina Nīderlandes kompānijas Samskip pārvaldītā konteinerkuģu līnija Samskip Multimodal B.V. Līnijā pārvadājumu nodrošina divi vidēja izmēra konteinerkuģi - BF Cartagena un Dornbusch, kas ienāk Rīgas ostā pēc regulāra grafika - vienu reizi nedēļā.

“Esam priecīgi atklāt jauno konteineru pārvadājumu pakalpojumu, kas savieno Rīgas ostu ar Hallas un Roterdamas ostām, un uzskatām to par ļoti nozīmīgu notikumu. Regulāru konteinerpārvadājumu uzsākšana caur Rīgas ostu ir apliecinājums Samskip uzticībai saviem klientiem. Mēs nopietni strādājam, lai uzzinātu un uzklausītu mūsu klientu vajadzības, kā arī darām visu, lai tās piepildītu. Šajā gadījumā kopā ar klientiem tika identificēta nepieciešamība pēc ātra konteineru pārvadājuma no Rīgas uz Lielbritāniju, kas vienlaikus nodrošinātu uzticamu servisu un augsta līmeņa klientu apkalpošanu,” norāda kompānijas Samskip Baltijas jūras reģiona direktors Johans van der Pijls (Johan van der Pijl).

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Situācija konteineru pārvadājumu jomā ir radījusi gan ieguvumus, gan arī problēmas Latvijā strādājošajiem uzņēmējiem.

Kā papildu blakusefekts tiek minēta gigantiskā konteinerpārvadātāja kuģa iesprūšana Suecas kanālā, kas vēl vairāk sajaucis visu konteineru pārvadājumu kustību un varot turpināt iesākto tendenci – cenu pieaugumu.

Sedz pircēji

“Dzīve kļuvusi ļoti interesanta, jo cenas kāpj debesīs, proti, tērauda cena teju vai dubultojusies, piegāžu termiņi pagarinājušies, bet pasūtījumu apjoms būtiski pieaudzis,” situāciju vērtē SIA Formiko Hydraulics ražošanas attīstības direktors Vilis Dārznieks. Viņš norāda, ka satraukumu radot situācija ar piegādēm, jo, piemēram, uzņēmuma produkcijas ražošanai nepieciešamo lējumu piegādes termiņš no Vācijas ir 28 nedēļas. “Paši ar konteineriem nestrādājam, bet produkcija, piemēram, uz Brazīliju pāri okeānam tiek vesta ar konteineru, kuru nodrošina šīs valsts pircēja aģents, un arī pircējs rēķinās ar tā pieaugušajām izmaksām un lēno piegādes gaitu,” skaidro V. Dārznieks. Viņaprāt, pašreizējā situācija raisa daudz jautājumu par nākotni, uz kuriem neviens nevar atbildēt.

Šā gada deviņos mēnešos Liepājas ostā piesaistītas un pārkrautas 5 060 815,69 tonnas dažādu kravu, kas ir par 8 % vairāk kā gadu iepriekš tādā pašā laika periodā. Joprojām lielākā kravu grupa ir beramkravas (66% jeb 3 332, 6 tūkst. tonnu), kam seko ģenerālkravas un lejamkravas.

Joprojām lielākais kravu apgrozījuma pieaugums šā gada deviņos mēnešos ir LSEZ SIA Terrabalt + 70,6%, kas apkalpo Stena Line prāmja līniju Liepāja – Traveminde (Vācija). Lielākā kravu grupa ir RO-RO kravas un pozitīvā tendence saglabājas – septembrī, salīdzinot ar šā gada augustu, pieaugums + 6,4%.

Pozitīvus rezultātus uzrāda arī jaunā konteinerkuģa feederlīnija Liepāja - Gdaņska. Savu darbību konteinerkuģa feederlīnija uzsāka augusta vidū, kad pārvadāja 1 253,57 tonnas konteinerizētu kravu, tad septembrī jau 4 828,30 tonnas. Līnijas operators ir konteineru loģistikas kompānija SIA FIELDS, kas ir viena no vadošajām konteineru loģistikas kompānijām Latvijā un nodrošina Latvijas eksporta kravu konteinerizēšanu un starptautisko konteineru loģistikas pakalpojumu sniegšanu. Liepājas ostā konteineru līniju apkalpo LSEZ SIA “Ekers Stividors”, savukārt Gdaņskas ostā DCT konteineru terminālā.

Ustjlugas ostā labāki komerciālās darbības noteikumi, darbojas dzelzceļa savienojums ar Maskavu.

Šādu pamatojumu konteinerizēto kravu aizplūšanai no Sanktpēterbugas ostas uz Ustj­lugas termināliem min komersanti. Kopējais abu ostu TEU (20 pēdu) konteineru apgrozījums deviņos mēnešos samazinājies par 47,6 tūkst. vienību (jeb 2,5%) līdz 1,9 miljoniem TEU, vēsta Krievijas biznesa avīzes Delovoi Peterburg portāls DP.ru. Taču katras atsevišķās ostas rādītāji ir atšķirīgi. Proti, Pēterburgā vērojams kritums par 87,9 tūkst. TEU, savukārt Ustjlugā piedzīvots pieaugums par 40,3 tūkst. TEU vienību. Abu ostu konteinerizēto kravu apgrozījums gan būtiski atšķiras. Neskatoties uz ievērojamo pieaugumu, Ustjlugas konteineru apgrozījums kopējā abu ostu konteineru apgrozījumā sasniedzis vien 4%. Pērn šajā laika posmā attiecīgais rādītājs bija tikai 2%.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” reisos palaidis Latvijā unikālu atkritumvedēju, kas konteinerus ne vien izber, bet var uzreiz arī izmazgāt.

Ar saspiesto dabasgāzi darbināmais atkritumvedējs ir videi draudzīgs un ir kārtējais apliecinājums uzņēmuma virzībai uz pilnīgu atteikšanos no dīzeļdzinēju automašīnām. Jaunais atkritumvedējs būtiski paātrinās laiku, kādā iespējams nodrošināt konteineru mazgāšanu. Tā iegāde un aprīkošana izmaksāja aptuveni 250 000 eiro.

Jaunā “Clean R” automašīna ir darbināma ar saspiesto dabas gāzi (CNG) un aprīkota ar atkritumiekārtu NORBA, kā arī mazgāšanas sistēmu “KEOXER Lite”. Tvertne, kas atrodas starp kabīni un iekārtu, ir paredzēta tīram ūdenim, kuram var pievienot mazgāšanas līdzekli vai dezinfekcijas līdzekli. Tā iespējams nodrošināt ne vien konteinera mazgāšanu, bet arī dezinficēju. Viena konteinera mazgāšana ilgst līdz 12 sekundēm, īsajā mazgāšanas ciklā tiek patērēti 5 litri ūdens, garajā – 10 litri.

Valmierā Annas 4; 6; 8; Upīša 17b un Graudu ielas 6a daudzdzīvokļu namu pagalmā SIA Valmieras namsaimnieks iedzīvotājiem lietošanā nodevis modernu atkritumu konteineru laukumu, kurā izvietoti četri pazemes konteineri, informē Valmieras pilsētas pašvaldībā.

Konteineru laukumā ir divi konteineri nešķirotiem sadzīves atkritumiem, kā arī konteiners otrreiz pārstrādājamiem materiāliem: papīram, PET pudelēm, polietilēnam, metālam un konteiners pudeļu stiklam. Otrreiz pārstrādājamā iepakojuma konteineru tukšošanu SIA ZAAO nodrošina bez maksas.

«Pazemes konteinerus ierīkojam mūsu apsaimniekoto daudzdzīvokļu dzīvojamo namu pagalmos, jo tie aizņem mazāk vietas - konteinera lielākā daļa atrodas zem zemes, kā arī ir vairākas reizes ietilpīgāki. Turklāt konteinera vēsais mikroklimats samazina nepatīkamu smaku veidošanos un izplatīšanos,» norāda SIA Valmieras namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” un SIA “Rīgas Centrāltirgus” atklājuši pirmos pazemes konteinerus galvaspilsētā.

Jaunatklātie pazemes konteineri atrodas Rīgas Centrāltirgus slēgtajā teritorijā pie ēkas Maskavas ielā 1. Kopumā izbūvēti 8 pazemes konteineri, katrs ar 3 kubikmetru ietilpību.

Rīgā pirmie pazemes atkritumu konteineri izbūvēti pēc SIA “Clean R” iniciatīvas, uzņēmumam sedzot arī visas infrastruktūras izveides izmaksas - ieskaitot projektēšanu, būvniecību un konteinerus, projekts izmaksāja nedaudz vairāk kā 19 000 eiro.

“Līdz ar būtiski ietilpīgāku pazemes konteineru uzstādīšanu esam varējuši no virszemes aizvākt 21 konteineru. Vienlaikus ar jaunās infrastruktūras uzstādīšanu vēl būtiskāku uzmanību pievērsīsim šķirošanai,” saka Agra Languša, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja.

Jau tuvākajos gados kravu pārvadājumi caur Rīgas ostu pieaugs, norāda loģistikas jomas speciālisti. Rīgas brīvosta ar teju pusmiljonu TEU konteineru pārkraušanas kapacitāti gadā gatava kravu apjomu kāpumam, bet arī kaimiņvalstu ostas nesnauž.

Kravu plūsma pa dzelzceļu no Āzijas uz Eiropu tikai augs, neskatoties uz to, ka infrastruktūra austrumos pagaidām nav tik labi attīstīta kā rietumos, apaļā galda diskusijā par intermodālo terminālu attīstību 1520 mm sliežu platuma zonā nākotnes kravu pārvadājumu perspektīvas iezīmēja DB Schenker Eiropas un Centrālāzijas reģiona biznesa attīstības viceprezidents Uve Loišners, kurš nešaubās par Rīgas attīstības perspektīvām.

Nozīmīgā Kazahstānas loģstikas operatora PEAK centieni kļūt par DB Schenker pārsāvi Muitas ūnijas valstīs (Krievija, Baltrievija, Kazahstāna), lai apkalpotu gaidāmo kravu plūsmu no Rietumķīnas uz Eiropu, Latvijas tranzīta koridora ieguvumus nākotnē tikai apstiprina.

Naktī uz svētdienu Rīgas ostā ienāca konteinerkuģis MSC MARITINA V, kas ir lielākais Rīgu jebkad apmeklējušais konteinerkuģis.

266 metrus garais un 37 metrus platais kuģis kuģo zem Madeiras (Portugāles) karoga, un tā maksimālā ietilpība ir 4533 TEU (20 pēdu konteineri).

Kuģa operators ir Šveicē bāzētā starptautiskā kompānija MSC (Mediterranean Shipping Company), kas Rīgas ostu iekļāvusi savas regulārās konteineru līnijas maršrutā.

MSC MARITINA V Rīgas ostā vispirms piestāja un tika apkalpots pie SIA “Rīgas Centrālais Termināls” piestātnēm, un tagad tas pārtauvots pie SIA “Baltic Container Terminal”, kur turpinās kuģa kraušanas darbi. No Rīgas ostas konteinerkuģis šodien dosies tālāk uz Havras ostu Francijā.

Rīgas osta ir vienīgā osta Latvijā, caur kuru notiek regulāro līniju konteinerpārvadājumi. Pašreiz konteinerpārvadājumus caur Rīgu veic sešas regulāro konteineru līnijas - CMA CGM, Maersk, Mediterranean Shipping Company (MSC), Sea Consortium Pte. Ltd Trading, Unifeeder un Samskip Multimodal B.V.