Jūrmalā atklāti pirmie pazemes konteineri, kā arī prezentēti Latvijā pirmo pusslēpto pludmales konteineru pilotprojekta galvenie secinājumi, informē atkritumu apsaimniekotāja "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā, “CleanR” sadarbībā ar pašvaldību pilsētā ierīkojis divus pazemes konteineru laukumus šķirotajiem un sadzīves atkritumiem – viens no tiem atrodas pie Baznīcas ielas izejas uz jūru, bet otrs – pie Vienības prospekta izejas uz jūru.

“Pazemes konteineri rada estētisku, pievilcīgu un tīru vidi, tie ir ērti pieejami un lietojami arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šajos konteineros izmestie atkritumi tiek glabāti zem zemes, kur arī karstā laikā temperatūra ir zemāka, kas attiecīgi palēnina atkritumu sadalīšanos, novērš nepatīkamu smaku rašanos, risina putnu, žurku vai citu dzīvnieku, kurus piesaista pārtikas atkritumi, problēmu, kā arī būtiski mazina vandālisma risku,” teica Stankevičs.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” un SIA “Rīgas Centrāltirgus” atklājuši pirmos pazemes konteinerus galvaspilsētā.

Jaunatklātie pazemes konteineri atrodas Rīgas Centrāltirgus slēgtajā teritorijā pie ēkas Maskavas ielā 1. Kopumā izbūvēti 8 pazemes konteineri, katrs ar 3 kubikmetru ietilpību.

Rīgā pirmie pazemes atkritumu konteineri izbūvēti pēc SIA “Clean R” iniciatīvas, uzņēmumam sedzot arī visas infrastruktūras izveides izmaksas - ieskaitot projektēšanu, būvniecību un konteinerus, projekts izmaksāja nedaudz vairāk kā 19 000 eiro.

“Līdz ar būtiski ietilpīgāku pazemes konteineru uzstādīšanu esam varējuši no virszemes aizvākt 21 konteineru. Vienlaikus ar jaunās infrastruktūras uzstādīšanu vēl būtiskāku uzmanību pievērsīsim šķirošanai,” saka Agra Languša, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Šonedēļ Rīgas ostā uzņēmumā “Rīgas Universālais Termināls” (RUT) saņemts un izkrauts pirmais testa vilciena sastāvs ar Ukrainas labības produktiem, ko līdz Rīgas brīvostai nogādāja VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA “LDZ CARGO”.

1423 tonnas rapša no Ukrainas tika atvesti 54 konteineros. Konteineri no Ukrainas Rīgas ostā ieradās caur Kauņas intermodālo dzelzceļa termināli, kur tie tika uzkrauti uz SIA “LDZ CARGO” platformām, lai turpinātu ceļu uz Rīgu. Pašreiz Ukrainas rapsis tiek izkrauts un uzglabāts RUT noliktavās.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens norāda: “Mums ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu Ukrainas ātrāku uzvaru. Esmu ļoti gandarīts par Latvijas dzelzceļa, Rīgas ostas un Rīgas Universālā Termināļa veiksmīgo sadarbību, nodrošinot pirmo Ukrainas graudu kravu piegādi pa dzelzceļu un pārkraušanu ostā. Arī nākotnē Latvija būs kritisks Ukrainas sabiedrotais, tuvinot un integrējot Ukrainu Eiropas transporta tīklā.”

Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildām un noteikumiem vēl tālu.

Nav šaubu, ka ikviens, kurš tā vai citādi ir iesaistīts tekstilatkritumu dalītas savākšanas sistēmas izveidē Latvijā, to dara ar vislabākajiem nodomiem. Bet, ja nu ir piemērs, kur labi nodomi un skaidra nepieciešamība ir iesprūdusi valdības un atsevišķu ministriju gaiteņos, tad šis būs īstais.

Gan 2021. gada janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtajā “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam”, gan MK noteikumos nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” paredzēts, ka līdz 2023. gada 1. janvārim sadarbībā ar pašvaldībām Latvijā jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem, un no 2023. gada tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumi jāiekļauj ražotāju atbildības sistēmā (RAS), lai samazinātu atkritumu poligonos apglabāšanai nodoto tekstilmateriālu un arī paši tekstila izstrādājumu tirgotāji būtu spiesti apzināties, ka stils, ko viņi tirgo, ļoti īsā laikā var kļūt par tekstila atkritumiem poligonā. Tiktāl viss ir labi. Kāpēc tomēr ar to nepietiek? Tāpēc, ka RAS tekstila apsaimniekošanai joprojām nepastāv un nav arī pieņemts nekāds normatīvais regulējums, kā šī sistēma vispār funkcionēs, kas to veido, uztur un kādi mērķi tai jāsasniedz. Tā kā likums nosaka, ka par atkritumu dalītu vākšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, tad šobrīd bez resursiem un darbības principiem sistēmas ieviešana atstāta pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārziņā. Kā mākat, tā kuļaties.

SIA “Liepājas enerģija” sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu “Steel pro” ir pabeigusi visus plānotos konteinera tipa katlumājas kompleksa montāžas darbus.

Turpmāk Karostas mikrorajonā siltuma ražošanai tiks izmantots videi draudzīgs kurināmais – koksnes šķelda (atjaunīgais dabas resurss). Energoresursu izmaksu straujā pieauguma rezultātā šāds solis bija ekonomiski izdevīgākais un ilgtspējīgākais, jo līdz šim Karostā kā kurināmais tika izmantota dabasgāze.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir nepilns viens miljons eiro.

Projekta ietvaros SIA “Elnetworks” veica elektromontāžas darbus un augstsprieguma kabeļu pārlikšanu, savukārt SIA “Kurzemes būvserviss“ – būvlaukuma sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu jaunās katliekārtas nodrošinās 55 objektiem – 46 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (aptuveni 2611 dzīvokļi), bērnu dārzam "Pienenīte", Liepājas 3.pamatskolai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei, veikaliem un ražošanas objektiem.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Tabakas un arī beztabakas izstrādājumu tirgotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība gan pret patērētājiem un to izglītošanu, gan pret apkārtējo vidi un sevi.

To intervijā DB norāda SIA Pro Vape valdes loceklis, ķīmijas maģistrs Edžus Picka, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietotāju skaits ir ievērojami palielinājies, tāpēc jāmainās arī pašai industrijai.

E. Picka stāsta, ka 2020. gadā Pro Vape peļņa bija 3,2 miljoni eiro, kas ir par 1873% vairāk nekā 2019. gadā. Nopelnīto naudu uzņēmējs iegulda ne tikai sortimenta paplašināšanā un biznesa attīstībā, bet arī sabiedrības izglītošanā.

Kā pēdējos gados mainījusies tabakas industrija un lietotāju pieprasījums pēc dažādām smēķēšanas produktu alternatīvām?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē konvencionālās cigaretes izvēlas aizstāt ar elektroniskajām, kā rezultātā tabakas industrija ir spiesta transformēties. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos gados elektronisko cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 2018. gadā šādu lietotāju bija pat divreiz vairāk nekā 2016. gadā.

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Tuvojoties 1. jūlijam, kad Latvijā tiks ieviesta tekstila ražotāju atbilstības sistēma, “Zaļā josta” ir noslēgusi pirmos līgumus ar aktīvākajiem ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem, kuri jau laikus iesaistās tekstila izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, lai iespējami daudz materiāla atgrieztu atkārtotā apritē, pārstrādātu vai izmantotu enerģijas ieguvei, informē uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Pēdējo gadu laikā arvien turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties to kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu. Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu.

“Jau tagad redzam, ka Latvijā uzņēmumi izrāda interesi par gaidāmajām izmaiņām tekstila apsaimniekošanā, aktīvākie jau ir noslēguši līgumu ar “Zaļo jostu”. Aicinām arī citus tekstila ražotājus, tirgotājus un importētājus neatlikt līguma slēgšanu uz pēdējo brīdi, lai jau laikus būtu gatavi jaunajai kārtībai,” saka Eglīte.

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.

Plastmasas pārstrādes rūpnīca, kas pirms gada tika atklāta Ķekavas novadā, šogad sāks strādāt ar pilnu jaudu, intervijā aģentūrai LETA sacīja vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

"Jāsaka, ka ražošanā, rūpniecībā pirmais gads vienmēr ir tas sarežģītākais," viņš teica, atzīstot, ka rūpnīcas darbības pirmajā gadā cerētais rezultāts netika sasniegts tādā tempā, kā gribētos.

Stankevičs skaidroja, ka apstākļi, kas kavēja sasniegt iecerēto, pērn bija fakts, ka 2022.gada nogalē un 2023.gada pirmajā pusē otrreizējo polimēru tirgus piedzīvoja strauju cenu kritumu, arī pieprasījums samazinājās, kas pamatā bija saistīts ar ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos Eiropā un vēl strauju energoresursu cenu kāpumu, kas bija sekas karadarbībai Ukrainā.

Vienlaikus Stankevičs uzsvēra, ka, neskatoties uz šo situāciju, patlaban rūpnīcas darbība ir "ieskrējusies", kā arī ir atrasts klientu loks, lai jau šogad rūpnīca sāktu strādāt ar pilnu jaudu.

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Neskatoties uz globālo ostu noslodzes krīzi, 2021.fiskālajā gadā caur Panamas kanālu transportētā tonnāža sasniegusi vēl nepieredzētus apjomus, ceturtdien paziņojušas varasiestādes.

Kopumā caur Panamas kanālu laikā no 2020.gada oktobra līdz 2021.gada septembrim transportēti 516 miljoni tonnu kravas, pamatā konteineri, graudi, ķimikāti un sašķidrināta dabasgāze, liecina Panamas kanāla pārvaldes (ACP) dati.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo fiskālo gadu kravu kopapjoms pieaudzis par 8,7%, lai gan arī iepriekšējā gadā tika uzstādīts tonnāžas rekords, par spīti globālajai ekonomiskajai un tirdzniecības lejupslīdei, kas saistīta ar Covid-19 pandēmiju.

"Patiesi, 2021.fiskālais gads Panamas kanālam bijis īpašs gads," atzinis ACP vadītājs Rikaurte Vaskess.

Viņš norādījis, ka kravu apjoma rekordi saistīti ar apstākli, ka kuģi kļūst arvien lielāki un tie tiek piekrauti tā, lai nodrošinātu maksimālo efektivitāti.

Latvijas modulāro katlumāju ražotājs SIA EcoHeat Technologies ir pabeidzis un nodevis ekspluatācijā jauna konteinertipa katlumāju kompleksu SIA Mārupes Siltumnīcas, kas sastāv no 2 biomasas ūdens sildāmajām katliekārtām ar katras iekārtas jaudu 0.95MW un kopējo katlumājas jaudu 1.9 MW.

Jaunajā katlumājā siltumenerģijas ražošana notiek izmantojot vietējos, atjaunojamos energoresursus – šķeldu, kas ļaus Mārupes Siltumnīcām būtiski samazināt dabasgāzes patēriņu. EcoHeat Technlogies modulārās katlumājas ir pilnībā Latvijā izstrādāts un ražots risinājums.

Investīcijas katlumājā ir nedaudz vairāk par miljonu eiro un jaunais katlumāju risinājums ļaus ievērojami ietaupīt izmaksas uz energoresursiem. Piemēram, pie šī brīža cenām, ar šķeldu iespējams saražot 1 Mw h siltuma, kas izmaksā 30-35 eiro, kamēr ar dabasgāzi 1Mw h šobrīd saražot izmaksā aptuveni 55 eiro.

“Uzbūvējot šķeldas katlu māju, mēs diversificējām mūsu siltumapgādes avotus. Izmantojot apkurē šķeldu, mēs būtiski palielinām siltuma īpatsvaru, kas iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, jo jau līdz šim daļu apkures nodrošinājām ar siltumu, kas iegūts no biogāzes. Šķelda ir Latvijas vietējais enerģijas avots ar stabilu un izmaksu ziņā izdevīgu piedāvājumu. Pāreja uz šo vietējo risinājumu papildina mūsu kā Latvijas ražotāja produkcijas ražošanas ciklu, proti, tagad mūsu dārzeņi ir ne tikai audzēti Latvijā, bet tas darīts, izmantojot no Latvijas izejvielām ražotu siltumu,” saka Maruta Kravale, SIA Mārupes Siltumnīcas valdes locekle.

Latvijas vides pakalpojumu uzņēmuma AS “CleanR Grupa” 2022. gada apgrozījums, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis par 26% sasniedzot 68 miljonus eiro, savukārt investīcijas Grupas uzņēmumos sasniedza 9,7 miljonus eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešu periodu.

Pērnais gads uzņēmumu grupā bija iekšējās restrukturizācijas, modernizācijas un korporatīvās pārvaldības pilnveides gads.

“Nodalījām biznesa virzienus - atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi, jo tā katrs bizness var fokusēties uz savu pamata darbību, lai sasniegtu izaugsmi,” skaidroja AS “CleanR Grupas” valdes loceklis Guntars Levics.

Īsteno pārmaiņas straujākai un ilgtspējīgai izaugsmei 

Straujākas izaugsmes īstenošanai un korporatīvās pārvaldības pilnveidošanai vides pakalpojumu...

Pateicoties modernizācijai un aizvien lielākām investīcijām procesu un pakalpojumu digitalizācijā, “CleanR Grupai” 2022. gadā ir izdevies kāpināt apgrozījumu un uzlabot peļņas rādītājus. Tas panākts energoresursu cenu pieauguma apstākļos, kas būtiski ietekmē atkritumu apsaimniekošanas biznesa virzienu, un pie inflācijas spiediena uz darba algām un izejmateriāliem, kas izteikti iespaido vides pakalpojumu segmentu. Kopumā "CleanR Grupas” uzņēmumos Latvijā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku, kuriem Grupa kā sociāli atbildīgs darba devējs pērn sniedza atbalstu energokrīzes ietekmes mazināšanai 240 tūkstošu eiro apmērā.

Tāpat uzņēmumu grupa ir spērusi soļus, ieguldot biznesa attīstībā, lai mazinātu ārējo apstākļu negatīvo ietekmi un veicinātu izaugsmi. 2022. gada beigās ar ievērojamu pieprasījumu noslēdzās “CleanR Grupas” obligāciju emisija – kopumā piesaistot finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, kas tiks novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp arī M&A darījumu īstenošanai.

Pērn "CleanR Grupa" noslēdza divus būtiskus uzņēmumu iegādes darījumus, lai stiprinātu savu klātbūtni gan būvniecības atkritumu, gan iepakojuma un videi kaitīgo preču ražotāju atbildības sistēmu segmentā. Proti, “CleanR Grupa” iegādājās būvniecības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Latvijā SIA “RSC Noma” un veica vairākuma kapitāldaļu iegādi SIA "Zaļā josta”.

“Mūsu darbība un tostarp investīcijas tiek virzītas uz vienu no aprites ekonomikas pamatmērķu sasniegšanu, proti, paplašināt dalītu atkritumu vākšanu un šķirošanu. Mēs esam pārliecināti, ka padarot šo sistēmu ērtu iedzīvotājiem un turpinot modernizēt “CleanR Grupas” uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, mēs virzīsimies uz Latvijas kopējo vides mērķi - mazināt poligonos noglabāto atkritumu apjomu,” piebilda Levics.

Piemēram, lai dalītā atkritumu vākšana un šķirošana kļūtu ērtāka arī Latvijas iedzīvotājiem, Grupas uzņēmums "CleanR" ir turpinājis paplašināt tekstila konteineru pieejamību gan Rīgā, gan ārpus tās. Turklāt Rīgā uzstādīti arī pirmie pazemes konteineri, kas ir ietilpīgāki, drošāki un vienlaikus arī estētiskāki vidē. Tāpat 2022. gada nogalē tika pabeigta un darbu testa režīmā sāka "CleanR Grupas” pirmā polimēru jeb plastmasas pārstrādes rūpnīca.

“Arī 2023. gadu esam plānojuši dinamisku, mērķtiecīgi virzoties gan uz aprites ekonomikas un zaļā kursa principu attīstīšanu Latvijā, gan uz uzņēmuma izaugsmi, gan darbinieku labbūtības stiprināšanu un sabiedrības izglītošanu. Tāpat turpināsim investīcijas klientu apkalpošanas un citu procesu digitalizācijā,” teica Levics.

Levics uzsvēra, ka atkritumu šķirošana un aprites ekonomika ir tās jomas, kuras īstenot var tikai ar sabiedrības līdzdalību un iesaisti, tāpēc arī šogad Grupa ir plānojusi dažādas izglītojošas un informatīvas aktivitātes.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 10,6 miljonus eiro – tas ir par 4% vairāk nekā 2021. gadā. Investīcijas tika finansētas no iepriekšējo gadu peļņas un saimnieciskās darbības naudas plūsmas.

Pieprasījums pēc tekstila šķirošanas konteineriem reģionos turpina pieaugt, tāpēc “AJ Power Recycling” un “3R” plāno līdz nākamā gada beigām investēt 250 000 eiro papildu 200 konteineru uzstādīšanai Latvijas novados.

No 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jānodrošina dalīta vākšana tekstilmateriāliem. Ar mērķi mazināt atkritumu apjomu Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no 2024. gada jūlija plānots attiecināt arī tekstilizstrādājumiem. Tas paredz, ka turpmāk preču ražotājam vai pārdevējam būs jāuzņemas atbildība par preces pilnu dzīves ciklu – ne tikai par tās saražošanu, bet arī gala apsaimniekošanu, ieskaitot utilizēšanu.

Dabas resursu nodokļa sistēmā liela loma ir arī ražotāju atbildības sistēmām, jo to galvenais uzdevums ir atbilstoši normatīviem savākt un apsaimniekot tekstilizstrādājumus (nodot pārstrādei, reģenerācijai), samazinot kaitējumu videi.

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports un arī Latvijas eksports uz šo tālo zemi sasniedza visa 2020. gada laikā iespēto, un sagaidāms, ka 2022. gadā tiks sasniegts līdz šim augstākais punkts abu valstu tirdzniecībā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada janvārī - jūlijā Latvija uz Ķīnu eksportējusi preces par 144,48 milj. eiro, kas tikai pavisam nedaudz atpaliek no 2021. un 2020. visā gadā iespētajiem 155 un 159 milj. eiro. Savukārt Ķīnas preču imports uz Latviju 2022. gada sešos mēnešos sasniedzis 675 milj. eiro, kas ir vairāk nekā visā 2020. gadā kopā, kad tika importētas preces par nepilniem 635 milj. eiro. Līdz visa 2021. gada importa apmēram naudas izteiksmē vēl vajadzīgi 180 milj. eiro, kuri, raugoties pēc šā gada dinamikas, tiks sasniegti un ar uzviju pārspēti, ja vien neatgadīsies kādas kataklizmas.

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas 

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais...

Teju puse no visa Ķīnas importa uz Latviju ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, savukārt Latvijas lielākā eksportprece uz Ķīnu nu ir koksne un tās izstrādājumi.

Globālās ekonomikas aplamība

„Diemžēl tas ir bērza un egles apaļkoks,” uz jautājumu par koksnes un tās izstrādājumu eksportu uz Ķīnu atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš secina, ka šāda situācija raksturo aplamību, kas pašlaik valda globālajā ekonomikā. „Proti, ka salīdzinoši lētu izejvielu (apaļkoksni) atmaksājas vest ar konteineru. Tas ir loģistikas fenomens, kad no Ķīnas uz Eiropu konteineros tiek vesti salīdzinoši dārgi produkti, bet, lai konteineri netiktu vesti atpakaļ tukši, tad tajos labāk iekrāmēt jebko, arī salīdzinoši lētas izejvielas, un tādējādi arī to loģistikas izmaksas, kad ved pāri puspasaulei, ir tik lētas,” skaidro K. Klauss.

„Ķīna bija un ir pasaules fabrika. Šīs valsts rūpniecība strādā, un tā ražoja un ražo preces visai pasaulei, tostarp Eiropai un Latvijai, vienlaikus enerģiju par salīdzinoši zemākām cenām saņemot no Krievijas,” situāciju raksturo ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņš norāda, ka rūpnīcu nevar uzbūvēt ļoti īsā laikā un pat pandēmijas efekts, kad trūka loģistikas ķēžu, pieprasījumu pēc Ķīnā ražotajām precēm nav mainījis. „Latvijā var uzbūvēt rūpnīcas un paņemt nost pasūtījumu Ķīnai, taču tas nenotiks pats no sevis, ja vien Latvijā netiks atvēlēti resursi, lai šādas ražotnes pie mums rastos,” tā J. Ošlejs. Viņaprāt, neko nedarot, jau arī nekas neradīsies.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

SEB banka piešķīrusi 6,1 miljonu eiro aizdevumu SIA “Firma Madara 89 īpašumi”, kas paredzēts jaunu veikalu top! būvniecībai un renovācijai Cēsīs, Jaunpiebalgā, Grundzālē, Aknīstē, Zvejniekciemā un Ādažos.

Jau 2023. gada nogalē un 2024.gada sākumā pircējiem būs pieejami trīs jaunuzcelti veikali –Jaunpiebalgā, Grundzālē un Aknīstē. Atverot jaunos veikalus, šajās pilsētās tiks slēgti šobrīd jau esošie mini top! veikali, kas ir mazāki kvadratūras ziņā, ar mazāku sortimentu un novecojušu infrastruktūru.

Tāpat ieplānoti divi pilnīgi jauni veikali Zvejniekciemā un Ādažos, kuru atvēršana plānota 2024.gada nogalē un 2025.gada sākumā.

Jaunie veikali būs plaši, būvēti izmantojot mūsdienīgus risinājumus, veikali tiks aprīkoti ar energoefektīvām iekārtām un apgaismojumu, tiks izbūvētas arī telpas darbiniekiem, izveidota noliktava un sakārtota preču piegāde. Līdz ar plašāku tirdzniecības zāli tiks piedāvāts plašāks preču klāsts, tostarp vietējā top! gatavie kulinārijas un konditorejas izstrādājumi.

Rūpējoties par ilgtspējīgu uzņēmuma darbību un ietekmes uz vidi samazināšanu, AS “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” pakalpojumu nodrošināšanai klientiem izmanto jau 13 videi draudzīgākas, ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmas specializētās atkritumu savākšanas automašīnas.

Savukārt līdz gada beigām plānots autoparku papildināt ar vēl trim. No kopējām investīcijām, kas šogad specializētajam transportam kopumā paredzētas 1,3 miljonu eiro apmērā, aptuveni 90% šogad tiek novirzīti videi draudzīgāku atkritumu savākšanas automobiļu iegādei.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Investīcijas “zaļākā” autoparkā ir svarīgs ieguldījums uzņēmuma ilgtspējā, kas ir viens no “Eco Baltia vide” attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Pāreju uz ilgtspējīgāku transportu sākām jau 2020.gadā, kad kā pirmie Latvijā iegādājāmies piecas ar CNG darbināmās atkritumu savākšanas mašīnas. Līdz šā gada beigām mums kopā varētu būt jau 16. Jārēķinās, ka investīcijas ir salīdzinoši lielas, taču mūsu ilgtspējas stratēģijās viens no būtiskiem punktiem vērsts tieši uz transportu un tā radīto CO2 izmešu samazināšanu. Vienlaikus uz papēžiem min arī Eiropas Savienības (ES) regulās noteiktās vides prasības, kas tuvākajos gados skars ikvienu uzņēmumu. Mēs tam esam gatavojušies un pie savas CO2 pēdas samazināšanas strādāsim arī turpmāk.”

Tārgalē, Ventspils novadā, vēja enerģijas ražotājs SIA “Utilitas Wind” atklāj pirmo liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Latvijā ar kopējo jaudu 10 MW un 20 MWh ietilpību.

Šoruden elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS) tiks pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai, veicinot Latvijas energoapgādes attīstību. Kopējās projekta investīcijas sasniedz septiņus miljonus eiro.

“Šis ir vēsturisks mirklis Latvijas jaunāko laiku enerģētikā. Divus gadus esam aktīvi strādājuši pie šī projekta īstenošanas, un ar lepnumu sniedzam mūsu artavu Latvijas energodrošības stiprināšanā. Esam gatavi arī turpmāk sniegt savu pienesumu energoapgādes sistēmas attīstībai atbilstoši nākotnes izaicinājumiem,” norāda Renārs Urbanovičs, SIA “Utilitas Wind” valdes loceklis.

Lielākā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums. Baterijas sistēma ietver sešus bateriju, trīs invertoru/transformatoru un vienu sadales punkta konteineri, nodrošinot kopējo elektroenerģijas ietilpību līdz 20 MWh. Lai labāk izprastu uzkrātās enerģijas apjomu – ar to pietiktu, lai viens elektroauto spētu veikt 115 000 km garu distanci, viena mājsaimniecībā izmantotā veļasmašīna spētu nodrošināt 19 000 mazgāšanas ciklus vai teju 3 000 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta elektroenerģija.