Strauji pieaugot gāzes cenām, pēdējo mēnešu laikā palielinājusies publiskā sektora un ražotāju interese par bioapkuri, norāda modulāro katlumāju ražotāja SIA "Steel Pro" valdes loceklis Sandis Gromovs.

Gāzes cenu kāpums viņa vadītajam uzņēmumam nāk par labu, jo uzņēmēji saprot situāciju, un visiem vēl svaigi atmiņā ir 2008.gada cenu kāpums. Septembrī vien uzņēmums strādājis pie četru lieljaudas modulāro katlu māju izveides.

Ja cenas nesabremzēsies, pāreja uz alternatīvu biomasas apkuri būs neizbēgama, uzskata S.Gromovs.

Viņš norada, ka šķelda ir viens no energoresursiem, kas ļauj samazināt ogļskābās gāzes (CO2) izmešus, ko Eiropā uzņemtais zaļais kurss paredz kā prioritāti: "CO2 izmešu daudzums šķeldai, salīdzinot ar gāzi, ir divas līdz trīs reizes zemāks. Taupot līdzekļus, taupīsim arī planētu".

Uzņēmums to saredz kā iespēju attīstīties Eiropā, jo dažu mēnešu laikā spēj saražot pārvietojamas lieljaudas katlumājas, ko var savienot jau ar esošu gāzes apkures sistēmu.

SIA "Liepājas enerģija" dalībnieku sapulcē apstiprināts uzņēmuma 2021.gada pārskats, lemjot pagājušā gada peļņu 1,39 miljonus eiro novirzīt jaunas biomasas katlu mājas būvniecībai Liepājā, informēja uzņēmuma pārstāve Zane Ģirne.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā dabasgāzes cenas straujo kāpumu, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas būtiski ietekmē energoresursu cenas un, iespējams, ietekmēs arī turpmāku pieejamību. Katlumājas būvniecība par 3,5% samazinās kopējo gāzes patēriņu, kura īpatsvars kurināmajā 2021.gadā bija 24%.

Uzņēmuma "Liepājas enerģija" valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons uzsver, ka jaunas biomasas katlu mājas būvniecība ir nepieciešama, un tai ir būtiska nozīme uzņēmuma turpmākās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, stabilitātei, ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai. Ar jauno katlu māju paredzēts ievērojami palielināt to centralizētās siltumapgādes klientu daudzumu, kas saņems no vietēja un atjaunīgā kurināmā ražotu siltumenerģiju.

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir noslēdzis līgumu ar uzņēmuma “Elenger” par dabasgāzes piegādi laika posmam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Līgums ar “Elenger” tika noslēgts, izvērtējot “Liepājas enerģijas” izsludinātās cenu aptaujas rezultātus. Veicot dabasgāzes cenu aptaujas procedūru, uzņēmums lūdza tirgotājus norādīt, vai viņu piedāvātā gāze ir no Krievijas vai citurienes, tādējādi nodrošinot “Liepājas enerģijai” iespēju izlemt atbalstīt vai neatbalstīt Krievijas agresiju Ukrainā.

”Elenger” piedāvājums dabasgāzes piegādei, kas nav no Krievijas, bija izdevīgākais starp vairākiem pretendentiem. Pieņemtais lēmums un noslēgtais līgums apliecina, ka uzņēmums nosoda agresora rīcību.

“Elenger” ir viena no lielākajām un pieredzes bagātākajām privātajām enerģētikas grupām Baltijas jūras austrumu reģionā. Uzņēmums dibināts 1865. gadā un darbojas Somijā, Baltijas valstīs un Polijā.

No 72 maijā iesniegtajiem siltumapgādes projektiem 62 ir apstiprināti ar nosacījumiem, bet 10 noraidīti kā neatbilstoši ES fondu programmas nosacījumiem. Projektu faktiskā gatavība tam, lai durtu lāpstu zemē, ir tikai 7% no kopējā skaita, kas neatbilda gaidītajam, – Ekonomikas ministrija pavasarī prognozēja augstas gatavības projektu iesniegšanu.

Pirmo divu atlases kārtu projektos gāzes katlu maiņai izmantoto līdzekļu apjoms ir vien puse līdz šim līgumos rezervētā Kohēzijas fonda finansējuma. Savukārt uz pašvaldības ēku un infrastruktūras siltināšanas darbiem projektu pēdējā kārtā bijis tik daudz, ka 4,9 miljoni eiro sākotnēji šķita par maz, bet pēc vairāku projektu pārtraukšanas bija jārīko atkārtots konkurss par 8,2 miljoniem ERAF naudas.

Ar apņēmību paspēt vēl šosezon

Viss sākās drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – martā. Visticamāk, par gāzes dārdzību saprotams viss bija jau pērnā gada rudenī, un tādēļ Ekonomikas ministrija (EM), atbildot uz siltumražotāju, pašvaldību, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas vēstulēm, rakstīja ar VARAM oficiāli saskaņotu atbildi Par SAM 4.3.1. projektu Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē 3. kārtas mērķi un projektiem. Vēstules jēga ir visiem norādīt, ka 68 miljoni Kohēzijas fonda naudas ir pieejami un, formalitātes izpildot maijā, jau vasarā ir iespējams būvēt šķeldas vai granulu katlus gāzes katlu vietā. “... Līdz ar to var secināt, ka potenciālajiem projektu iesniedzējiem pieejamais laiks ir bijis samērīgs ar SAM 4.3.1. trešās kārtas mērķi – sniegt atbalstu katlumāju projektiem, kuri var tikt operatīvi īstenoti īsā laika periodā. Turklāt projektu sagatavošanas nosacījumi ir pietiekami labi zināmi, jo daudzi potenciālie SAM 4.3.1. trešās kārtas projektu iesniedzēji ir īstenojuši projektus arī SAM 4.3.1. otrajā kārtā pēc gandrīz identiskiem nosacījumiem,” šī gada aprīlī vēstulē pieminētajiem rakstīja EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir uzsācis jaunas un videi draudzīgas katlumājas būvniecību Alsungas ielā 40A, lai jau 2024./2025. gada apkures sezonā uzņēmuma klienti Zaļās birzes mikrorajonā saņemtu siltuma pakalpojumu, kas ražots no atjaunīgā energoresursa – koksnes šķeldas.

Šobrīd ir uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi un ārējo inženiertīklu izbūves darbi. Saskaņā ar iepirkuma “Projektēšanas, autoruzraudzības, būvdarbu un servisa darbu veikšana biomasas siltumavota ar kopējo jaudu 4 MW izveidei Alsungas ielā 40A, Liepājā” rezultātiem, minētos darbus veiks AS “UPB”.

Visi minētie darbi tiks pabeigti līdz 2024. gada 1. oktobrim, un jaunajā šķeldas katlumājā siltumenerģiju ražos divi šķeldas katli ar kopējo jaudu 4 MW.

Šobrīd centralizētās siltumapgādes pakalpojumu uzņēmuma klientiem Zaļās birzes mikrorajonā nodrošina gāzes katlumāja Grīzupes ielā 10, taču jaunajā apkures sezonā uzņēmuma klienti saņems videi draudzīgu siltuma pakalpojumu, kopumā tās ir 19 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (1064 dzīvokļi), viena privātmāja, trīs valsts un pašvaldības objekti un divi privātie komercobjekti. Turklāt viens no jaunajiem klientiem būs arī topošais Liepājas cietums.

Liepājā, Slimnīcas ielā 2, topošās šķeldas katlumājas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

“Jaunas šķeldas katlumājas būvniecība un atjaunīgā kurināmā apjoma papildināšana ir būtisks solis ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā. Tas sniedz daudzpusīgas priekšrocības, sākot no samazinātas atkarības no fosilajiem kurināmiem līdz vides aizsardzībai un ekonomiskajai efektivitātei. Jaunās katlumājas ieviešana ļaus mazināt fosilā kurināmā izmantošanu, kas savukārt samazinās oglekļa emisijas un ietekmi uz klimata pārmaiņām. Atjaunīgā kurināmā izmantošana dos iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mērķtiecīgi virzīties uz zaļo enerģiju,” pasākuma laikā uzsvēra SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.

Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, tādā veidā nodrošinot nepārtrauktu un stabilu siltumenerģijas piegādi esošajiem un potenciāli jaunajiem patērētājiem, lai samazinātu vai noturētu siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.

SIA “Liepājas enerģija” 9. oktobrī atklāja uzņēmuma jaunāko un videi draudzīgo šķeldas katlumāju Alsungas ielā 40A, lai turpinātu veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

Šāds uzņēmuma spertais solis nodrošinās nepārtrauktu, stabilu un drošu siltumenerģijas piegādi esošajiem un potenciāli jaunajiem patērētājiem.

Šķeldas katlumājā siltumenerģiju ražos divi katli ar kopējo jaudu 4 MW. Turpinot uzņēmuma iesākto tradīciju, dodot vārdus šķeldas katliem, Zaļās birzes mikrorajonā par videi draudzīgu siltumapgādi rūpēsies katli Makss un Morics. Atklājot katlumāju, uzņēmuma “Liepājas enerģija” Valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons uzsvēra: “Vēlos pateikt paldies visiem sadarbības partneriem un uzņēmuma darbiniekiem, kas kvalitatīvi un disciplinēti strādāja, lai īsā laika posmā uzbūvētu jaunu siltuma avotu Liepājā. 2023. gadā šķeldas īpatsvars kurināmā bilancē sastādīja jau 87,3% un, pateicoties jaunās katlumājas darbībai, šķeldas īpatsvars turpinās pieaugt.”

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir uzsācis plānotos siltumtrašu izbūves darbus, lai centralizētajai apkurei pievienotu jaunus klientus.

Kopumā šogad uzņēmuma budžeta ietvaros plānots izbūvēt centralizētās siltumtrases 1400 metru garumā dažādos pilsētas mikrorajonos, pieslēdzot 22 jaunus klientus ar kopējo plānoto slodzi 3,50 MW. Turklāt vairāki potenciālie klienti šobrīd izvērtē iespējas trašu izbūvi veikt par saviem līdzekļiem, lai turpmāk saņemtu centralizētās apkures pakalpojumu.

Šobrīd apjomīgākie darbi norit Pļavu ielā, lai centralizētās siltumapagādes sistēmai pievienotu trīs jaunus klientus. Pļavu ielā un Ezera ielā tiek izbūvēta trase 500 metru garumā. Plānots, ka darbi tiks pabeigti līdz maija beigām, bet pēc tam uzņēmums “Kurzemes būvserviss” atjaunos ielas segumu, bet “Liepājas enerģija” turpinās iesāktos darbus Ezera ielā.

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Latvijā pirmā biomasas tirdzniecības platforma BioEx sekmīgi noslēgusi darbības pirmo gadu, 2023. gadā īstenojot 42 tiešsaistes izsoles, kurās noslēgti darījumi par 4 908 281 eiro un 182 980 MWh.

Kopumā platformā šobrīd ir 90 reģistrēti tirgus dalībnieki un platformā iesaistās arī virkne Latvijas enerģētikas tirgus lielāko dalībnieku, piemēram, AS Rīgas Siltums, SIA Liepājas Enerģija un SIA Jūrmalas Siltums.

“BioEx dibināšanas mērķis bija veicināt Latvijas enerģētikas tirgus efektivitāti, izveidojot vienotu tirdzniecības platformu biomasai, kurā gan pārdevēji, gan pircēji var atklāti noteikt tā brīža labāko tirgus cenu, paļauties uz piedāvāto izejvielu kvalitāti un piegāžu nosacījumiem. Domāju, ka tas mums ir izdevies, jo platformā esam spējuši pulcēt teju visus galvenos tirgus dalībniekus – no biomasas ražotājiem līdz kurināmā patērētājiem. Piemēram, platformā tirdzniecību veic Latvijas lielo pilsētu siltumapgādes uzņēmumi, kas gūst būtisku labumu no tirgus caurskatāmības,” saka Gunārs Greiža, BioEx valdes loceklis.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Uzņēmuma “Liepājas enerģija” jaunā šķeldas katlumāja Slimnīcas ielā 29.jūnijā atzīmējusi Spāru svētkus, simboliski iezīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un būvniecība mērķtiecīgi ieiet nākamajā fāzē. 2023./2024. gada apkures sezonā jaunā katlumāja uzsāks savu darbību.

Visi plānotie darbi norit saskaņā ar grafiku, un šobrīd ir pabeigti visi betonēšanas darbi, piegādātas katlu iekārtas un norit to montāžas darbi. Turpmāk veicamie darbi saistīti ar ēkas nesošo konstrukciju piegādi un montāžu, kā arī atbalstsienas un autosvaru izbūvi. Drīz tiks sākta arī teritorijas labiekārtošana.

Īstenojot projektu “Fosilā kurināmā aizstāšana Liepājā”, tiek izbūvēts jauns šķeldas siltumavots, kas apvienos katlumāju Grīzupes ielā 89, Slimnīcas ielā 15 un Slimnīcas ielā 25 siltumapgādes sistēmas vienotā centralizētā siltumapgādes tīklā, pieslēdzot arī jaunus patērētājus. Katlumājas projektēšana un būvniecība uzticēta AS UPB. Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, samazināt vai noturēt siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.