Pārtika

Ražotāji piedāvā alternatīvu depozītam, prasot vairāk konteineru

Sandra Dieziņa,25.05.2011

Jaunākais izdevums

Dzērienu ražotāji izstrādājuši alternatīvu depozīta sistēmai.

Ražotāji uzskata, ka piedāvātais risinājums ievērojami paaugstinās vienreiz lietojamā iepakojuma savākšanas rādītājus par ievērojami zemākām izmaksām, salīdzinot ar obligāto depozīta sistēmu.

Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš un Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Marijus Kirstukas kopīgi parakstītajā vēstulē aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izveidot efektīvu kontroles mehānismu pār visu licencēto apsaimniekošanas kompāniju PET iepakojumu savākšanas un pārstrādes normu izpildi ar sodu sistēmu neizpildes gadījumā.

Minētās iepakojuma reģenerācijas normas var sasniegt, maksimāli palielinot dalītās vākšanas konteineru skaitu, un atkritumu apsaimniekošanas plānos iestrādājot minimālo konteineru skaitu katrā valsts reģionā. Ražotāji uzskata, ka nepieciešams būtiski palielināt dalīto atkritumu vākšanas konteineru skaitu Rīgā un tās apkārtnē, kas ievērojami uzlabos kopējos savākšanas rādītājus valstī. Šobrīd Rīgā dalīto atkritumu vākšanas konteineru esot ļoti maz un tie atrodas iedzīvotājiem grūti sasniedzamās vietās. Dzērienu ražotāji domā, ka šāda konteineru sistēmas attīstīšana valstī ir vislabākais risinājums un ļoti veiksmīga alternatīva obligātajai depozīta sistēmai.

Papildus uzņēmēji vēlas norādīt, ka, ieviešot piedāvāto risinājumu par uzlabotu konteineru sistēmu, viņi neuzstāj ieviest obligāto depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam iepakojumam jeb stikla pudelēm, jo, šobrīd, tā savākšanas rādītāji ir pietiekami augsti un tiek izpildītas visas reģenerācijas normas. Bez tam atkārtoti lietojamais iepakojums neradot būtisku piesārņojumu vidē.

Priekšlikumi jau iesniegti valdības vadītājam un atbildīgajām ministrijām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Db uzzināja, ka priekšlikumi jau saņemti un tie tiks izvērtēti līdz jūnijam, tāpēc pagaidām komentāru nebūs.

Plašāk lasiet šodien Dienas biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: No bezpajumtnieku biznesa līdz pudeļu depozītsistēmai

Dienas Bizness,10.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(364).jpg

Jau ilgu laiku Latvijā tiek spriests par to - vajag vai nevajag ieviest tā saucamo depozītsistēmu tukšajam dzērienu iepakojumam. Faktiski šis jautājums jau sen ir ieguvis kārtīga karsta kartupeļa statusu - visi saprot, ka vispār jau kaut kas šajā jomā būtu jādara, tikai neviens tā īsti negrib būt darītājs, un arī par sākuma datumu ilgstoši nav bijusi nekāda skaidrība.

Pozitīvi ir tas, ka beidzot vismaz kaut kas uz labo pusi ir pavirzījies - paedzēts, ka depozītsistēmai Latvijā jābūt no 2015. gada, tātad - faktiski pēc pilniem trīs gadiem. Un tas ir pitiekams laiks, lai šim procesam pilnībā sagatavotos visas iesaistītās puses, protams, cerībā, ka nebūs kāds, kurš visu novilks līdz pēdējam brīdim, lai pāris mēnešus pirms minētā datuma sāktu histēriski bļaut par nepamatotām prasībām, pārāk lieliem izdevumiem un tamlīdzīgiem visai universāliem aizbildinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apņēmības pilna pēc daudzu gadu sarunām beidzot ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu Ministrija patlaban plāno, ka šo sistēmu veidot kā jauktu – pilsētās tukšās pudeles pieņemtu un pretī izdotu naudu automāts, bet laukos šos pienākumus veiktu algoti darbinieki.

Tas arī nozīmētu investīcijas darbavietu radīšanā reģionos, citējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmunds Sprūdžs (RP), vēsta laikraksts Diena.

Par tukšo dzērienu iepakojumu depozītsistēmu tiek runāts jau teju desmit gadus. Pirms četriem gadiem pat tika analizēta šādas sistēmas ieviešana un tika plānots, ka tā sāks strādāt 2010. gadā. Patlaban VARAM par šādas sistēmas iespējamo ieviešanas laiku min 2015. gada sākumu.

«Pēc 2008. gada aprēķiniem, Latvijai sistēmas ieviešanai būtu vajadzīgi 10 – 12 miljoni latu. Uz doto brīdi tas varētu būt par pāris miljoniem mazāk. Ar struktūrfondu atbalstu valsts varētu segt pusi no šiem līdzekļiem,» norāda VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bijušais IUB šefs: sūdzību skaitu iepirkumos mazinātu nodeva līdz 500 latiem

Nozare.lv,04.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūdzību skaitu iepirkumos varētu mazināt valsts nodeva līdz 500 latiem atkarībā no līguma cenas, atzīst bijušais Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss.

Komentējot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.augustā, bijušais IUB vadītājs atzina, ka grozījumi likumā bija nepieciešami, taču tajā ir iekļauta strīdīga norma, kas varētu palielināt sūdzību skaitu.

No Publisko iepirkumu likuma ir izslēgta norma, kas noteica pretendentu izslēgšanas nosacījumus publiskajos iepirkumos, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem ienākumiem valstī. Šo normu Tiknuss novērtēja kā mākslīgu veidojumu.

«Var būt, ka atsevišķos rajonos, atsevišķās nozarēs tiek nomaksāti visi nodokļi, taču alga ir minimālās algas līmenī. Tajā pašā laikā konkrētajā nozarē strādājošs uzņēmums citā reģionā maksā lielākas algas, bet aploksnē. Ar aplokšņu algām var cīnīties, stiprinot Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti. Aplokšņu algas pēc būtības nav iepirkumu jautājums,» teica Tiknuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozītsistēmas ieviešana sadārdzinājusies par vairākiem miljoniem Ls, kas komersantos raisa neizpratni.

Ja sākotnējās aplēses 2012. gada sākumā depozīta sitēmas ieviešanai tika rēķinātas 9 – 12 miljonu Ls apjomā, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā koncepcijā tās pieaugušas līdz 14 – 18 miljoniem Ls. Koncepcija, ko otrdien skatīs valdība, liecina - 4,2 miljonus Ls plānots tērēt operatora infrastruktūras izveidei, bet 13,8 miljonus Ls – iekārtu iegādei un taras punktu aprīkošanai.

VARAM gan skaidro, ka šīs sistēmas ieviešanas summa atkarīga no iekārtu skaita, kas savukārt atkarīgs no depozīta sistēmas dalībnieku lēmumiem par depozīta punktu izveides. Valsts budžeta finansējums šīs sistēmas ieviešanai nav paredzēts, bet VARAM uzskata, ka šim mērķim būtu jāpiesaista finansējums no ES fondiem 2014. - 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par depozītu sistēmas saistību nepildīšanu dabas resursu nodoklis būs jāmaksā desmitkārtīgi

Ieva Jurevica,09.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojumu depozīta sistēmas dalībnieki no dabas resursu nodokļa (DRN) tiks atbrīvoti, savukārt tie uzņēmumi, kuri depozītsistēmā nepiedalīsies, nodokli maksās desmitkārtīgi, tā paredz VARAM izstrādātie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Valdībā atbalstītie grozījumi paredz atbrīvot no nodokļa maksāšanas uzņēmumus, kuri piedalās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmā, respektīvi - tos, kuri ir reģistrējušies par iepakojuma apsaimniekošanu un noslēguši līgumu par dalību iepakojuma depozīta sistēmā ar iepakojuma depozīta sistēmas operatoru, kuram savukārt ir līgums ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) padotībā esošu iestādi, kā arī uzņēmumi, kuri šīs sistēmas ietvaros nodrošina depozīta iepakojuma atpakaļ pieņemšanu no patērētāja un reģenerēšanas apjomus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Saeima konceptuāli atbalsta jaunu Publisko iepirkumu likumu

Lelde Petrāne,15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsver, ka jaunajam likumam būtu jāļauj, piemēram, pašvaldībām daudz efektīvāk saņemt pakalpojumus, lai to sniedzēji darbus pildītu kvalitatīvi un termiņos un lai, piemēram, ielu rekonstrukcijas neapstādinātu uz tām esošo uzņēmējdarbību.

«Patlaban nereti konkursos uzvar arī tādi pieteikumi, kas startē ar «dempinga cenām», bet praktiski darbus par piesolīto cenu nemaz nevar izpildīt. No tā cieš gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Tāpēc jaunajam regulējumam būtu jānovērš tādas situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu faktiski tiek samaksāts divreiz. Tāpat patlaban bieži arī būvniecības jomā pašreizējā likuma nepilnību dēļ tiek apstādināti vai pārrauti iepirkumi, bremzējot jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju. Jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un to izpildi,» norāda R.Naudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru