Lielajos konkurences apstākļos 15 gadi ir ievērojams skaitlis restorānu biznesā. Klienti ir ļoti izvēlīgi un pieprasa arvien augstāku kvalitāti gan ēdienu piedāvājumā un pasniegšanas veidos, gan apkalpošanas līmenī. Un, protams, interjerā un kopējā atmosfērā.

2016. gada pavasarī terase piedzīvoja lielas pārmaiņas. Solimu ģimene kopā ar Latvijas dizaineru Armandu Vecvanagu, salona Ticians radošo komandu un būvuzņēmēju Vilni Gavaru pārvērta šo vietu līdz nepazīšanai. Pēc rekonstrukcijas atvērtā Gutenberga terase strādā tagad cauru gadu, arī ziemā.

Terase ir sadalīta divās daļās: restorāna telpas, kas mājīguma un siltuma nodrošināšanai ir aprīkotas ar kamīnu, un vasaras āra terases daļa, kas paver brīnišķīgu panorāmas skatu uz Rīgas ievērojamākām celtnēm un objektiem – Rīgas Domu, Nacionālo bibliotēku, Rīgas pili, Saules akmeni, Melngalvju namu, Vanšu tiltu, Pulvertorni, Radio un televīzijas torni, Sāpju dievmātes baznīcu, Anglikāņu baznīcu, Sv. Pētera baznīcu, Sv. Jēkaba katedrāli un, protams, visu Vecrīgas torņu burvību.

Ēdināšanas un bāru nozares uzņēmēji ir neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu, darbu klātienē atsākot āra terasēm, atzina aptaujātie nozaru pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda neizpratni, kādēļ šāda ideja radusies, uzsverot, ka iedzīvotāji tāpat atradīs veidu, kā lietot alkoholu, to darot vēl pirms ierašanās terasē vai jau terasēs lietojot līdzpaņemtos dzērienus.

"Liekas, ka grib kaut ko ierobežot tikai, lai ierobežotu," sacīja Jenzis, paužot, ka Latvijā daudzi ierobežojumi ieviesti nevis balstoties uz kādiem pētījumiem, bet pēc sajūtām.

Arī no Latvijas Bāru asociācijas valdes locekļa, "Cuba Cafe" līdzīpašnieka Arņa Bikšus teiktā izriet, ka ideja par alkohola tirdzniecības aizliegšanu āra terasēs nav saprotama.

Viņš sacīja, ka pašreiz notiek aktīva gatavošanās, lai piektdien, 7.maijā, "Cuba Cafe" varētu atsākt klātienes darbu, sākot strādāt āra terasei. Pēc Bikšus rīcībā esošās informācijas, āra terases gatavi atvērt daudzi bāri. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka daudziem arī nācies rūpīgi pārdomāt, vai tie spēj ievērot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības, lai var strādāt, un, vai tas ir izdevīgi.

Spa viesnīca un konferenču centrs Hotel Jūrmala SPA ir viena no lielākajām SPA viesnīcām Baltijā ar plašu piedāvājumu klāstu kā korporatīvajiem klientiem, tā arī romantiskai atpūtai divatā un lieliskām ģimenes brīvdienām.

Viesnīca piedāvā 190 ērtus viesu numurus, mūsdienīgu saunu un baseinu centru Wellness Oasis, plašu SPA un skaistuma kopšanas procedūru klāstu, kā arī gardas maltītes restorānā Jūrmala ar plašu vasaras terasi, izsmalcinātus kokteiļus Seaside kokteiļu bārā ar apburošu skatu pār Jūrmalu un Rīgas jūras līci.

Plašs konferenču centrs piedāvā:

- 7 dažāda izmēra konferenču zāles

- Bezmaksas autostāvvietas pasākuma viesiem

- Veselīgas kafijas pauzes un gardas pusdienas

- Svinīgas vakariņas

ATJAUNOTS Restorāns Jūrmala

Šogad restorāns Jūrmala pilnībā atjaunots un papildināts ar jaunām iespējām. Restorāna interjers ir rūpīgi veidots, iekļaujoties kūrortpilsētas noskaņās. Restorāns ir sadalīts vairākās zonās, piedāvājot viesiem kā baudīt romantiskas vakariņas divatā a la carte pusē, tā arī organizēt lielākus pasākumus kā kāzas, jubilejas un korporatīvās balles lielākam viesu skaitam. Ēdienkarte ir veidota no Eiropas virtuves ēdieniem, piedāvājot izvēli, lai ikkatrs viesis varētu piemeklēt ēdienus savai gaumei un noskaņojumam.

Rīgā 10.jūnijā tiek atklāta Hanzas perona vasaras terase, kas veidota kā kultūrtelpas Hanzas perons vasaras sezonas brīvdabas filiāle un apmeklētājiem sola publiski brīvi pieejamu, mākslinieciski funkcionālu un drošu vidi, kurā baudīt uzkodu un dzērienu piedāvājumu, atpūtu un drīzumā arī kultūras un izglītojošus pasākumus.

Vasaras perona vide veidota, paturot prātā epidemioloģiskos drošības noteikumus. Terase veidota no savstarpēji savienotām telpām, tādējādi radot iespēju cilvēku plūsmas kontrolei.

"Vasaras perons veidots kā lielākā pop-up pasākumu norišu terase Latvijā. Tā forma veidota ar atsauci uz blakus esošo vēsturisko Hanzas Perona ēku ar izteikti gareno apjomu un divslīpju jumtu. Vasaras perons veidots vairākos līmeņos un būvēts kā ažūra struktūra no sastatņu konstrukcijām ar dēļu apdari. Tajā iekļauts bārs, terases zona, skatuve, šūpuļtīklu un labirinta zona. No blakus esošās ielas tas atdalīts ar vēja vairogiem, kas veido vidi, kur patīkami uzturēties dažādos laika apstākļos" saka arhitekts Didzis Jaunzems.

Vasaras sezonas atklāšanas priekšvakarā nepatīkamā situācijā nonākuši vairāki Vecrīgas restorānu saimnieki – gatavošanos vasaras terašu atklāšanai apturējuši pašvaldības iestāžu iebildumi un atteikums šīs ieceres saskaņot.

Latvijas Restorānu biedrība atklātā vēstulē Ekonomikas, Finanšu un Iekšlietu ministrijām, kā arī Rīgas domei atgādina, ka no biznesa viedokļa vasara restorāniem ir labākā sezona, jo šajā laikā tipisks Rīgas restorāns spēj nosegt ziemas mēnešos uzkrātos zaudējumus un nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus. Bet tikai ar nosacījumu, ka restorānam ir āra terase, kas nodrošina pašmāju apmeklētāju, bet jo īpaši tūristu pieplūdumu. Ja kādam restorānam atņem iespēju atvērt vasaras terasi, kura ir darbojusies visus iepriekšējos gadus, pēc būtības, tas nozīmē šī restorāna bankrotu, teikts vēstulē un to apstiprina arī Jēkaba kazarmās esošā 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks, pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants.

Ēdināšanas un restorānu joma Latvijā strauji attīstās. Iepriecinoši, ka mūsdienu sabiedrība ir ļoti izglītojusies, iepazinusies ar jaunākajām gastronomijas un pasākumu organizēšanas tendencēm. Tas neļauj šīs nozares līderiem atslābt vai kādu brīdi nedomāt par izaugsmi, kvalitātes saglabāšanu un noteikti arī uzlabošanu.

CANTUS CATERING ir pilna servisa izbraukumu banketu organizēšana, kas sevī apvieno četru restorānu kopumu – Muusu, Muusu Terase, Steiku Haoss un KID*. Šajā nozarē CANTUS CATERING strādā, rada un realizē idejas jau 15 gadus kopā ar Latvijā atzītiem, profesionāliem un harismatiskiem šefpavāriem. Viens no tiem ir Kaspars Jansons, kas ir īstens meistars savā jomā. Ne velti, atklājot restorānu Muusu, tas jau pirmajā gadā ieguva Latvijas labākā jaunā restorāna balvu.

CANTUS CATERING restorāni katrs izceļas ar savu raksturu un rokrakstu, tomēr tos visus vieno profesionāls komandas darbs, nemainīga kvalitāte un radoša izaugsme, kas attīstās jau kopš 1992. gada. CANTUS CATERING pieredzē ir neskaitāmi pasākumi, un katrs no tiem atšķirīgs un individuāls. CANTUS CATERING projektu vadītāja Vita Zeltzaķe dalās pieredzē: „Strādājot ar mūsu klientiem, lielāko uzmanību pievēršam viņu vēlmēm un vīzijai. Līdz šim esam spējuši realizēt un piepildīt pat divreiz krāšņāk, labāk un kvalitatīvāk, nekā sākumā plānots. Tas noteikti ir, pateicoties vienotam komandas mērķim, mīlestībai pret darbu un vienmēr vēlmei pārspēt pašiem sevi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā nedēļā veicis reidus vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, atklājot vērienīgu krāpšanās shēmu, informēja VID.

Visi pārbaudītie uzņēmumi ir saistīti ar vieniem un tiem pašiem īpašniekiem, tāpat identisks ir to krāpšanās veids.

Ēdināšanas uzņēmumi kā darījumu apliecinošus dokumentus čeka vietā izsnieguši pirmčekus, līdz ar to dodot uzņēmumam iespēju slēpt vai samazināt reālo apgrozījumu. Pārbaudes turpinās un nodarītais zaudējums vēl tiek aprēķināts, informēja VID.

Neskaitot šos uzņēmumus Vecrīgā, VID šogad atklājis vēl divus apjoma ziņā lielus krāpniecības gadījumus. Tika konstatēts, ka kāda pazīstama auto rezerves daļu tirdzniecības un autoservisa pakalpojuma sniedzēja struktūrvienībās kases aparātos regulāri tiek atslēga elektroniskā kontrollente, līdz ar to netiek norādīti visi veiktie darījumi. Kaut gan uzņēmums strādā katru dienu, darījumi tika reģistrēti reti, pārdienām. Uzņēmumā ir veikts audits un patlaban tiek lemts par sodiem.

Pēc septiņiem Anglijā pavadītiem gadiem un veiksmīgi tur sāktas uzņēmējdarbības, rēzeknietis Igors Ņikitins atgriežas dzimtajā pilsētā un atver Fresh Terasi.

Šī gada pavasarī Rēzeknes centrā īstenota lounge dārza koncepcija – brīvdienās tajā skan dzīvā mūzika un uzstājās dīdžeji. Drīzumā Fresh Terasē būs skatāmas stāvkomēdijas un pasākumi, kuros cilvēki stāsta savas uzņēmējdarbības neveiksmju stāstus, sola jaunais uzņēmējs, kuram par savām idejām mirdz acis un uz priekšu virza īstens latgalieša dzinulis.

Īpaša atmosfēra

Plānojis kopā ar draugu aizbraukt uz ārzemēm uz kādiem trim mēnešiem, taču tur pavadītais laiks ievilkās par septiņiem gadiem, atceras I. Ņikitins. Viņi abi ar draugu tur atvēruši uzņēmumu, kas nodarbojas ar auto rezerves daļu tirdzniecību. «Lai arī bizness gāja labi, pēc kāda laika notika emocionāls lūzums, un sāka vilk atpakaļ uz mājām. Tāpēc pieņēmām lēmumu atgriezties, apzinoties, ka apgrozījums samazināsies, ja nebūsim uz vietas klāt. Tā arī bija un šo biznesu nācās pārdot. Visi radi un draugi nevarēja saprast, kāpēc atgriežos, ja reiz man ārzemēs klājas labi,» stāsta I. Ņikitins. No Anglijas viņš ir atvedis pārvietojamu furgonu, aprīkotu ar ēdināšanas iekārtām, tādēļ nolēmis savu turpmāko dzīvi saistīt ar viesmīlības jomu. Tā kā I. Ņikitins ir studējis tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadību Biznesa augstskolā Turība, šī joma viņam nav sveša, tajā viņš jūtoties kā zivs ūdenī.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzfunkcionālā daudzstāvu ēkā Sporta ielā 11.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāves Ivetas Grīviņas vērtējumā šis ir gadījums, kad bez saulē zaigojošiem fasādes māla paneļiem un stikliem, uzmanību piesaista arī ēkas apkārtne. Brīvā teritorija apkārt ēkai ir salīdzinoši neliela, bet tajā ir daudz labu publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementu, kas mājas iedzīvotājiem –biroju ēkas darbiniekiem un apmeklētājiem ikdienas darba rutīnu padara mājīgāku un arī košāku.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Košumu dod krāšņie dekoratīvie augi, kas sagrupēti ievērojot ekoloģiskas saderības principus un sortiments piemeklēts tāds, lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim biroju ēkas apkārtne būt ziedoša un krāsaina.

AS Merko Ehitus grupas uzņēmums SIA Merks sācis dzīvokļu kompleksa Skanstes Parks otrās kārtas būvniecību, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

Otrajā kārtā ietilpst divu ēku J. Dikmaņa ielā 4 un Vesetas ielā 15 būvniecība. Būvniecības pirmā kārta tiks pabeigta šajā gadā, kad tiks uzcelta 52 dzīvokļu ēka Grostonas ielā 12. Otrā kārta tiks pabeigta nākamā gada vasarā, uzbūvējot 85 dzīvokļu ēku.

Skanstes Parks projektā kopumā ietilpst ēkas ar 137 dzīvokļiem, kuru izmērs ir 50-145 kvadrātmetri. Dzīvokļiem ir balkons, terase vai jumta terase.

Dzīvokļa cena ir sākot no 2200 eiro par kvadrātmetru.

Galvenais mērķis dalībai Restorānu nedēļā ir jaunu klientu piesaiste un atpazīstamības veicināšana, peļņas gūšana tās laikā nav primārais uzdevums

Šoruden Rīgas restorānu nedēļā piedalījās 45 restorāni, kopā apkalpojot teju 16 tūkstošus viesu, kas ir par 28,5% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Fotoattēli skatāmi raksta galerijā!

Restorānu nedēļā restorāns Čarlstons piedalās ar mērķi piesaistīt jaunus klientus, atzīst tā vadītājs Artūrs Birnbaums. «Vēlamies parādīt, kas esam un ko varam. Šoruden bijām apmeklētākais restorāns, mums ir lielas telpas, un komanda ļoti labi strādāja. Kopumā apkalpojām gandrīz 700 viesus,» viņš stāsta. Pasākuma atdevi gan varēs mērīt tikai pēc kāda laika. Čarlstons Restorānu nedēļā piedalās jau ceturto reizi, iepriekš šī pasākuma laikā to apmeklēja aptuveni 500 viesu.

«Sievietes var garšīgi pagatavot mājās, bet vīrietis redz visu citādāk, tāpēc var radīt inovācijas, izdomāt kaut ko nestandarta,» jautāts, kas ir labāki pavāri - sievietes vai vīrieši, sarunā ar biznesa portālu db.lv saka restorāna Naples vadītājs Dmitrijs Trušins.

«Ja paskatāmies pasaulē, visi slavenākie šefpavāri ir vīrieši,» viņš norāda.

Restorāns šovasar aizvadīs piekto sezonu un tā vadītājs atzīst, ka arī Naples saskaras ar darbinieku trūkumu. Viņaprāt, daudzi cilvēki joprojām turpina izbraukt no Latvijas. D.Trušins uzskata, ka, piemēram, viesmīļa darbs ir viens no grūtākajiem darbiem viesmīlības nozarē, jo visu laiku ir jākomunicē ar viesiem, neatkarīgi no tā, kas ir noticis, vienmēr ir jāsmaida.

«Pat tad, ja klients saka kaut ko nelāgu, tad tik un tā ir jāsmaida un laipni jāatbild. Viesmīļa un pavāra alga ir atkarīga no tā, cik daudz ir darba pienākumu un kāda ir darba pieredze. Domāju, ka visi faktori ir jāsaliek kopā un jāskatās, cik profesionāls ir darbinieks. Mums katru vasaru pirms sezonas ir darbinieku trūkums, jo ziemā strādā mazāk cilvēku. Protams, ka nepieciešami papildspēki, bet tos ir grūti atrast. Mums ir pamata sastāvs un papildu ņemam darbiniekus vasaras sezonai. Tas ir labi tiem, kuri studē Latvijā vai mācās ārvalstīs - atbraucot uz Latviju sezonas laikā var piestrādāt,» komentēja D.Trušins.

Pavasaris un rudens ir aktīvākais laiks, kad privātmāju īpašnieki izlemj par labu terases, lapenes vai verandas izbūvei piemājas dārzā

DB aptaujātie ražotāji atzīst, ka pieprasījuma kāpums pēdējos trīs gados ir mērens, kas liecina par ekonomikas atveseļošanos, ka iedzīvotāji ir gatavi tērēt naudu būvei, kas nav pirmās nepieciešamības lieta, bet rada labsajūtu, komfortu un papildina dārza eksterjeru.

Katram sava niša

SIA Glass & Wood lapeņu un terašu pārdošanas apjoms vidēji nodrošina aptuveni 50% no kopējā apgrozījuma. Otru pusi - ziemas dārzu, dažādu stāvbūvju, stiklotu fasāžu, stikla un koka būvkonstrukciju, nojumju, piebūvju veidošana. Pēc terasēm pieprasījums ir lielāks, bet pēc lapenēm - mazāks. Tas izskaidrojams ar lielāku komforta piemājas sajūtu, ko sniedz daļēji vai pilnībā slēgta terase. Glass & Wood gadā pārdod apmēram desmit terases, tostarp iestiklotas un daļēji iestiklotas terases, aukstās verandas utt., bet lapenes - tikai trīs. Glass & Wood klientu vidū aptuveni 80% ir privātpersonas, 20% - uzņēmumi un organizāciajs. «Aktīvākais pasūtījumu periods ir pavasaris, taču iestiklota, apsildāma terase sniedz baudījumu visu gadu, tādēļ pieprasījums pēc tām ir visu laiku,» stāsta SIA Glass & Wood vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums konkurenci Latvijā nejūt, jo tā produkcija nav masu prece, bet individuāli projekti, kuros tiek izmantotas arī inovatīvas tehnoloģijas.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Drošība ir pirmajā vietā, par to nav diskusiju, tomēr labi būtu, ja atbildīgās iestādes ne­pārskatītu jau iepriekš izsniegtās atļaujas un tiktu ievērots tiesiskās paļāvības prin­cips. Tāds ir restorānu īpašnieku viedok­lis par to, ka Rīgas pilsētas būvvalde šogad ir anulēju­si vairākas iepriekš izsniegtas atļaujas vasaras terašu ierīkošanai, to pamatojot ar ugunsdrošības normām.

Saskaņā ar Restorānu biedrības aplēsēm, ja terase ne­tiek atvērta, tad restorāna zaudējumi palielinās par 145 000 eiro. Protams, jebkura nauda nav cilvēku dzīvības un drošības vērta.

Skaidrs, ka vasaras terases nedrīkst traucēt un apgrū­tināt ugunsdzēsēju darbu, tās nevar nobloķēt pieeju pie hidrantu akām. Tomēr līdz galam pareiza nešķiet pie­eja, kad otrajā gadā tiek anulēta būvatļauja, kas izsniegta uz trīs gadiem. Jo, saņemot šādu atļauju, uzņēmēji veic investīcijas, plānotos ieņēmumus iekļauj savos finanšu plānos, iespējams, kāds ar to rēķinājies, ņemot kredītu.

Tiesiskā valstī būtu tikai normāli, ja uzņēmējs varētu būt pārliecināts – jebkura atļauja, jebkurš lēmums ir derīgs un spēkā esošs visu tā darbības laiku. Protams, ir saprotami Rīgas pilsētas Būvvaldes argumenti, ka situācija katru gadu mainās, piemēram, pāri ielai pa­rādās jauna kafejnīca vai tiek izbūvēta jauna hidrantu aka, tāpēc saskaņotai vasaras terasei var nākties meklēt citu risinājumu. Tikai tad, lūdzu, tiešām meklējiet citu risinājumu, par tāda nepieciešamību laicīgi (!) infor­mējot restorāna īpašnieku.

«Ja izveido sapratīgu ģeogrāfisku aptieku tīklu, rezultātā var iegūt vismazāko uzcenojumu zālēm.»

To intervijā DB saka Tanels Terase (Tanel Terase), Igaunijas Farmācijas asociācijas padomes loceklis (Member of the Management Board Estonian Pharmacies Association).

Kāds bija Igaunijas farmācijas tirgus regulējums pirms jūsu valstī notikušajām izmaiņām? Kādas bija šīs izmaiņas?

Igaunijā bija ļoti labs zāļu tirgus regulējums, kas no vienas puses nozarē ļāva darboties plašam investoru lokam, tā nodrošinot konkurenci, no otras puses mums bija ģeogrāfiski un demogrāfiski noteikti ierobežojumi, kas darbojās kā ekonomiska aizsargbarjera, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni farmācijas pakalpojumiem, plašu sortimentu un nelielus zāļu uzcenojumus. Diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa 2013.gada 9. decembrī atsauca ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacītos ierobežojumus. Jaunais regulējums stājās spēkā 2014.gada 9. jūnijā. Tas bija diezgan dīvaini, jo Eiropas Savienības Tiesa jau iepriekš bija lēmusi, ka ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacīti ierobežojumi (piemēram, lietās C–570/07 un C–571/07) nav pretrunā ar uzņēmējdarbības brīvību. Eiropas Savienības Tiesa pierādīja, ka ģeogrāfiska un demogrāfiska rakstura ierobežojumi saskan ar Eiropas Savienības likumiem, un šāda veida nacionālo tiesību aktu mērķis ir nodrošināt medicīnas produktu publisko pieejamību un labu kvalitāti. Eiropas Savienības Tiesa tāpat noteica, ka, balstoties uz jau pastāvošo judikatūru, aptiekām var piemērot ierobežojumus sakarā ar infrastruktūras plānošanu, tāpat kā tos var noteikt citām veselības aprūpes nozarēm. Un pat būtiskas nelabvēlīgas sekas dažiem tirgus spēlētājiem ir attaisnojamas, ja regulācijas mērķis ir veicināt sabiedrības veselību. Jāpiebilst, ka diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa nelūdza Eiropas Savienības Tiesai sniegt komentārus šajā lietā, kas, manuprāt, noveda pie kļūdaina lēmuma. Tika atcelta prasība, ka farmācijas kompānijas īpašniekam ir jābūt farmaceitam, nosakot piecu gadu pārejas laiku šiem nosacījumiem.

Nākamnedēļ Kaņepes kultūras centra terasē tiks izvietots pirmais publiskais ledusskapis - "Kopienas skapis”, informē centra pārstāvji.

“"Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas “apmaiņas punktu” ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā,” skaidro iniciatīvas autori.

“"Kopienas skapis" būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī”,” teikts paziņojumā.

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad tām sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia Insurance SE” (Balcia) investējis 6 miljonus eiro īpašumā esošās daudzstāvu ēkas renovācijai Valdemāra ielā, Rīgā.

Ēkā izbūvētas modernas biroja telpas “Balcia” vajadzībām, kā arī izveidots konferenču centrs un “Balcia Residence” īstermiņa īres dzīvokļi, kas jau ir pieejami īrei.

Ēka Valdemāra ielā sadalīta divos korpusos. Tās sešos stāvos atrodas “Balcia” biroja telpas 1800 kvadrātmetru platībā un 230 kvadrātmetru plašs konferenču centrs. Ēkas otrajā korpusā ar kopējo platību 1400 kvadrātmetri izvietoti mūsdienīgi un dzīvošanai pilnībā aprīkoti 36 apartamenti, kā arī plaša jumta terase saviesīgiem pasākumiem.

“Esam renovējuši savā īpašumā esošo ēku, lai tā atbilstu mūsdienīga biroja un energoefektivitātes standartu prasībām, tajā pašā laikā saglabājot ēkas vēsturisko funkciju – viesu izmitināšanu, kas ļaus to efektīvāk pārvaldīt un apsaimniekot. Galvaspilsētā trūkst kvalitatīvas dzīvojamās telpas īstermiņa īrei, īpaši korporatīvo klientu segmentam ārvalstu darbinieku izmitināšanai. Tādēļ apartamentu izbūvē izmantoti augstākās kvalitātes materiāli un aprīkojums, lai maksimāli radītu vidi, kurā darbu var apvienot ar mājas sajūtu. Īpaši gandarīts esmu par jauno Latvijas mākslinieku darbu ekspozīciju, kuru izvietosim visā ēkā, tādējādi ienesot arī kultūras elpu renovētajās telpās,” stāsta “Balcia” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Jaunās Teikas attīstītājs "Hanner Grupa" ekspluatācijā nodevis biroju ēku "Henrihs," tādējādi Jaunajai Teikai kļūstot par lielāko mūsdienu biroju kompleksu pilsētā.

Šī ēka ir jaunākais papildinājums ietekmīgākajai inovāciju un tehnoloģiju apkaimei Rīgā. Jaunās Teikas biroju ēku "Valters", "Teodors", "Ausma", kurās veiksmīgi darbojas vairāk kā 25 uzņēmumi, un tikko ekspluatācijā nodotās ēkas "Henrihs" kopējā platība ir 59 000 kvadrātmetru.

"Henrihs" ir 16 stāvus augsta A klases biroju ēka ar kopējo platību 23 600 kvadrātmetri un vairāk nekā 2000 vietām darbam. Papildu biroju telpām ēkā tiks izveidots konferenču un pasākumu centrs, iekštelpu "street food" zona, bērnudārzs, jumta terase un daudzstāvu autostāvvieta. Vairāk nekā 50% platību ēkā jau ir iznomātas. Vieni no pirmajiem uzņēmumiem, kas nolēmuši pievienoties Jaunās Teikas kopienai, ir tādi starptautiski uzņēmumi kā "Gjensidige Latvija" un "Cabot Latvia".

Restorāns Lido tirdzniecības centrā Origo tiks izvietots pirmajā stāvā un aizņems 276 m2 lielu platību, biznesa portālam db.lv pastāstīja Linstow Center Management valdes loceklis, Iznomāšanas un biznesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis.

Tirdzniecības centrā Origo uzņēmums Lido jauno restorānu plāno atklāt šogad. Precīzāku laiku M. Budļevskis pagaidām neatklāj, vien norāda, ka ierīkošanas darbi jau notiek, «līdz ar to atklāšanas brīdis ilgi nebūs jāgaida».

Iecere par Lido restorānu tirdzniecības centrā Origo bijusi jau sen, un abas puses jau ilgāku laiku meklējušas iespēju sadarboties. «Tāpēc - tiklīdz atbrīvojās pienācīga vieta - tika noslēgta vienošanās par vietu, kur iepriekš atradās restorāns IL Patio. Nevienu citu nomnieku nenācās pārvietot,» skaidroja Linstow Center Management valdes loceklis.

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Nekustamo īpašumu pārvaldnieks "East Capital Real Estate" par 53 miljoniem eiro no "Hanner Group" iegādājies biroju kompleksu "Place Eleven", informēja "East Capital Real Estate" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka ēkas "Place Eleven" iegāde ir būtisks pagrieziena punkts "East Capital Real Estate" stratēģijā, jo tas ir 16 000 kvadrātmetrus plašs biroju komplekss, kas atrodas strauji augošā Rīgas centra apkaimē. Ēka ir diezgan blīvi apdzīvota, un tā ir viena no Rīgas energoefektīvākajām ēkām ar BREEAM izcilības sertifikātu.

Biroju ēka "Place Eleven", kas atrodas Skanstes biznesa centra rajonā, Sporta ielā 11, ekspluatācijā tika nodota 2017.gada nogalē. Ēkas attīstītāja "Hanner Group" kopējie ieguldījumi būvniecībā pārsniedza 20 miljonus eiro.

"Place Eleven" ēku kopumā veido 14 stāvi ar biroja telpām, ēkā ir apzaļumota jumta terase, kā arī daudzstāvu autostāvvieta 400 automašīnām un 80 velosipēdiem. Kopējā biroju centra platība ir 24 000 kvadrātmetru, bet kopējā biroju platība - 16 000 kvadrātmetru.

Daudzfunkcionālais iepirkšanās un izklaides centrs Akropole plāno piesaistīt 27–30 tūkstošus apmeklētāju dienā.

Šo ieceri, tāpat kā ambīciju kļūt par labāko tirdzniecības centru Latvijā, balsta trīs vaļi: arhitektūra, nomnieku zīmoli, kā arī atrašanās vieta, stāsta Kaspars Beitiņš, SIA Akropole Rīga valdes loceklis un direktors, UAB Akropolis Group valdes loceklis.

Lai gan tirdzniecības centrs projektēts pilnībā no jauna, tas arī ietērpts bijušās leģendārās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas mētelī. Rūpnīca iepriekš atradās tai pašā adresē – Maskavas ielā 257. Akropoles apdarē iepludināti vecie ķieģeli. Kuzņecova mantojuma atsevišķi elementi tiks izkārtoti arī īpašā ekspozīcijā. 98 000 m2 lielajai celtnei (visa platība) kopumā ir ļoti daudz metāla, dzelzsbetona u.c. sarežģītu risinājumu, kā rezultātā jaunbūvi par vienkāršu šķūni vis nenosauksi. Interjers pat vairākkārtīgi slīpēts, tādējādi nedaudz pieaudzējot investīciju apjomu. Turklāt šāda pārprojektēšana būvniecības laikā nebija viegls uzdevums nedz virzītājam, nedz celtniekiem. Taču finālā piesaistītā starptautiskā uzņēmuma Benoy veikums interjera dizainā saimniekam šķiet mūsdienīgāks, konkrētajai vietai atbilstošāks atšķirībā no sākotnējās vīzijas, kam trūcis harmoniskuma.