Atsaucoties uz valstī samazināto pacienta iemaksu apjomu slimnīcās, Ventspils slimnīca samazinājusi arī savas pakalpojumu cenas.

Sākot ar šī gada 1.janvāri, valstī noteiktā pacienta iemaksa par ārstēšanos diennakts stacionārā, sākot ar otro dienu, no 12 latiem samazināta uz 9.5 latiem. Savukārt par ārsta speciālista ambulatoru apmeklējumu ar ģimenes ārsta norīkojumu pacienta iemaksa samazinājusies no 5 uz 3 latiem. Līdz ar to arī Ventspils slimnīca samazina savu pakalpojumu cenrādi, informē slimnīca. Arī maznodrošinātajiem ventspilniekiem pacientu iemaksa tiek samazināta no 7.2 latiem uz 4.7 latiem.

Savukārt par ārsta speciālista ambulatoru apmeklējumu ar ģimenes ārsta norīkojumu pacienta iemaksa maznodrošinātajiem samazinājusies no 3 uz 1 latu. Par ārstēšanos dienas stacionārā pacientiem tāpat kā iepriekš jāmaksā 5 lati, bet maznodrošinātajiem ventspilniekiem – 3 lati. Tāpat maznodrošinātie ir atbrīvoti no 30 latu lielā līdzmaksājuma par ķirurģiskajām operācijām. Bet par ārstēšanos paliatīvās aprūpes nodaļā maznodrošinātajiem pacientiem jāmaksā 20 santīmi dienā (pārējiem – 5 lati).

Ziemeļkorejas iedzīvotāji pirmdienas pēcpusdienā pārtrauca darbu, lai ar klusuma brīdi pieminētu valsts ilglaicīgā līdera Kima Čenira nāves gadadienu.

Desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas iedzīvotāju pulcējās Phenjanā, kur svinīgā ceremonijā tika atvērsts mauzolejs, kurā guldītas K. Čenira balzamētās mirstīgās atliekas. Mauzolejā jau atrodas Ziemeļkorejas dibinātāja K. Čenira tēva Kima Irsena mūmija.

K. Čenirs ar sirdstrieku mira 2011. gada 17. decembrī. Ziemeļkorejas diktators bija sasniedzis 69 gadu vecumu un pēc viņa nāves valstī tika izsludinātas sēras. K. Čenira bēru dienā valsts galvaspilsētu Phenjanu piepildīja histēriski raudošu cilvēku pūļi, lai sērotu par vadoņa nāvi. Valsts oficiālā ziņu aģentūra vēstīja, ka par mirušo vadoni sēro arī daba un dzīvnieki.

K. Čenira nāves pirmajā gadskārtā Phenjanā valdījis priecīgāks noskaņojums, vēsta AP. Tas saistīts ar valsts sekmīgi veikto satelīta palaišanu kosmosā. Db.lv jau vēstīja, ka aplēses liecina - valsts šogad savai kosmosa programmai iztērējusi 1,3 miljardus ASV dolāru.

Ziemeļkorejas iedzīvotāji pirmdien pulcējās valsts pilsētu ielās, lai sērotu par sava diktatora Kima Čenira nāvi.

Raudoši cilvēku pūļi bija redzami valsts galvaspilsētā Phenjanā. Saskaņā ar Ziemeļkorejas oficiālās ziņu aģentūras KCNA vēstīto, pēc K. Čenira nāves «cilvēki locījušies sāpēs».

Skumstošie ziemeļkorejieši pulcējās arī pie milzīgā K. Čenira tēvam veltītā memoriāla centrālajā Phenjanā. Mirušais diktators tiks guldīts blakus savam tēvam.

Db.lv jau vēstīja, ka 69 gadu vecumā miris Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs, kurš valsts galvas amatu ieņēma kopš 1994. gada.

Kima Čenira bēres notiks 28.decembrī Phenjanā, tomēr ārzemju delegācijas uz atvadīšanos no aizgājēja aicinātas netiks. Valstī no 17. līdz 29.decembrim izsludinātas sēras.

Jūrmalas pilsētas dome noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5 % apmērā no kadastrālās vērtības visiem zemes īpašumiem, piemērojot 70 % atvieglojumu tiem iedzīvotājiem, kuri līdz 2012. gada 31. decembrim būs deklarējuši savu dzīvesvietu Jūrmalā. Daudzbērnu ģimenēm, represētajiem, maznodrošinātajiem u. c. iedzīvotāju grupām, kurām jau šobrīd pienākas nodokļu atvieglojumi, plānots noteikt atvieglojumu 90 % apmērā.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G.Truksnis norāda, ka šādu risinājumu uzskata par taisnīgu, «jo līdz šim noteiktie daudzie atvieglojumi tikai daļēji risināja šo problēmu, cilvēkiem joprojām bija lielas grūtības šo nodokli samaksāt».

«Paredzams, ka jaunā nodokļu atlaižu sistēma būs stimuls līdz gada beigām deklarēt savu dzīvesvietu Jūrmalā arī tiem daudzajiem cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ savu dzīvesvietu deklarējuši citur. Tādējādi ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir galvenā pilsētas budžeta sastāvdaļa, palielināsies, kompensējot budžetā neiekasēto nekustamā īpašuma nodokli,» cer G. Truksnis.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja jaunu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā, ar kuru plānots gan ieviest jaunas atvieglojumu kategorijas, gan paplašināt īpašumu loku un iespējas saņemt nodokļa atvieglojumus.

Noteikumos saglabātas līdz šim spēkā esošās atvieglojumu kategorijas, kā arī ieviestas piecas jaunas atvieglojumu kategorijas, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Piemēram, 70% nodokļa atvieglojumu varēs saņemt persona par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, jauna biroju ēka vai jauna ražošanas ēka.

Personai par jaunuzceltām individuālām dzīvojamajām mājām, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, paredzēta 90% nodokļu atlaide.

Personai par ēkām, kas uzceltas tādu projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atzinusi par prioritārajiem investīciju projektiem, paredzēta 50% atlaide.

Laika vērotāji sola, ka šogad būs karsta vasara. Taču prognozes par karstumu šogad droši vien var attiecināt arī uz parādībām, kuru karstumu nevar izmērīt grādos nedz pēc Celsija, nedz pēc Fārenheita skalas. Ja sinoptiķu prognozes balstās uz dabas norišu vērojumiem, tad prognozes par politiskā klimata uzkaršanu - vēlēšanu tuvumu. Oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākas nākamās nedēļas nogalē, bet elektronisko plašsaziņas līdzekļu viļņos jau tagad peldas labi ļaudis, kas sakās esam Par labu Latviju vai par prezidentālu valsti... Tiem pirmajiem, kas par labu Latviju, teju neērti ko pārmest. Jo pašam pārmetējam tā kā drusku kauns, tā kā bailes, ka pārmetot var tapt ierindots starp tiem, kas ir pret labu Latviju...

Tomēr situācija ir kutelīga. Teorētiski Par labu Latviju daudzinātāji neko nav pārkāpuši, viņi saskaņā ar KNAB pausto vien iesilda vēlētājus īstajai kampaņai, līdzīgi kā ceļā uz slavas virsotnēm esoši mūziķi reizumis iesilda klausītājus pirms spožāku zvaigžņu uzstāšanās. Taču arī kurnēšanai par lablatviešiem ir pamats - nekas neliecina, ka šo tā dēvēto tautas kustību pēc pāris mēnešiem nepiemeklēs tāds pats liktenis, kāds 2006. gadā piemeklēja LPP/LC popularizētāja Ērika Stendzenieka izloloto Pa saulei! un ar TP kampaņu autoru saistīto Sabiedrību par vārda brīvību. Kaut kā nav manīts, ka Pa saulei! būtu turpinājusi pozitīvisma vairošanu sabiedrībā vai Sabiedrība par vārda brīvību būtu kaut pušplēstu vārdu bildusi, piemēram, par kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī. Tādēļ rodas drusku skumja nojausma, ka kustība ar cēlo nosaukumu Par labu Latviju ir lemta tādam pašam priekšvēlēšanu mora liktenim. Savu padarīs, LPP/LC un TP apvienību Saeimā kaut kā iestums, un tad nomirs dabiskā nāvē.

«Pilnam komplektam pietrūka rokudzelžu, un cilvēciski tas ir pilnīgi absurdi. Partijas pašlaik rīkojas kā ciltis, bet cilšu vadoņi dara, ko grib, pārspējot politbiroja jautājumu risināšanas padomju laikos,» Latvijas prezidents Andris Bērziņš intervijā LNT raidījumam 900 sekundes kritiski izteicies par Žanetas Jaunzemes-Grendes soli - atlaist Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadītāju Andri Žagaru.

Viņš kritizēja Ž. Jaunzemes-Grendes izvēli nesniegt komentārus par A. Žagara atlaišanu. «Ja cilvēks 17 gadus tur nostrādājis, tad šādas lietas parasti notiek vienošanās ceļā, lai izvairītos no šādām scēnām,» norādīja prezidents. Viņš uzsvēra, ka cilvēkiem pēc šādas ministres rīcības neradīsies lielāka uzticība varai.

Pašlaik LNO esošās situācijas risināšanā ir jāiesaistās visai valdībai, uzskata prezidents. «Valdība ir spiesta pavēstīt, izskaidrot, kādi būs nākamie soļi,» norādīja A. Bērziņš. «Valdībai jautājums ir jānokārto, saistībā ar to nav citu variantu. Ja viens to nespēj loģiski atrisināt, tas kļūst par valdības jautājumu,» uzskata A. Bērziņš.

Lai veicinātu trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvu (ES direktīvu), Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Trauksmes celšanas likumā un aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai.

"Trauksmes celšanas likums tapa teju vienlaikus ar direktīvu, tāpēc Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa grozījumu, kurus esam sagatavojuši, kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļautas vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai", skaidro viena no Trauksmes celšanas likuma autorēm Inese Kušķe.

"Mums ir bijis vairāk nekā gads, lai vērtētu, kā regulējums ir palīdzējis iedzīvotājiem rūpēties par mūsu kopīgajām interesēm - tagad ir laiks tā pilnveidei," viņa piebilst.

Trauksmes cēlēju represētājiem grib bargus sodus  

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs...

Pārņemot direktīvas prasības, Trauksmes celšanas likumā iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām.

Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt kolēģi, citi atbalstītāji, juridiskās personas, kuras pieder trauksmes cēlējam.

Direktīvas pārņemšana paplašinās arī administratīvo atbildību. Jāatgādina, ka no šī gada 1.jūlija, stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, sods paredzēts par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā un ceļot trauksmi publiski. Grozījumi likumā rosina saukt pie administratīvās atbildības arī tos, kuri traucē trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai.

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī saņemts 41 iesniegums 

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs saņemts 41 iesniegums,...

Tāpat Valsts kanceleja rosina precizēt prasības attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz šim šīs prasības ieteikumu veidā bija ietvertas vadlīnijās.

Plānots stiprināt arī iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidi, vienlaikus mazinot slogu organizācijām, ko šī likuma prasība rada. Valsts kanceleja piedāvā valsts un pašvaldības iestādēm, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, veidot kopīgu iekšējās trauksmes celšanas sistēmu.

Līdz ar jauno grozījumu spēkā stāšanos, tādas pašas prasības attiektos arī uz privātā sektora dalībniekiem, kam ir 50 līdz 249 nodarbinātie. Atgādinām, ka iekšējā trauksmes celšana ir visefektīvākais veids, kā novērst iespējamus pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, kā arī mazināt apdraudējumu uzņēmuma reputācijai.

Arī ES direktīva aicina dalībvalstis mudināt vispirms izmantot iespēju ziņot iekšēji savā darbavietā. Vienlaikus plānots precizēt gadījumus, kad trauksme būtu ceļama publiski.

Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019.gada 1.maijā, un tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, kas novēroti darba vidē, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likuma grozījumiem, ar kuriem tiek pārņemta ES direktīva, jāstājas spēkā 2021.gada 17.decembrī.

Viedokli, iebildumus un priekšlikumus par grozījumiem likumā, kas izteikti likumprojektā un anotācijā, var iesniegt rakstiski līdz šī gada 30.jūlijam, nosūtot uz e-pasta adresi [email protected].

Ņemot vērā saņemtos viedokļus, iebildumus un priekšlikumus, dokumenti tiks precizēti un iesniegti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē sabiedrības līdzdalība varēs turpināties līdz projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Sabiedrības pārstāvji, kuri būs pieteikušies līdzdalībai, tiks informēti par tālākajām līdzdalības iespējām.

Veidojot Vladimira Putina tēlu pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, viņš kļūdaini tiek attēlots kā supermens, tā intervijā DB atzīst viens no vadošajiem Krievijas melnā PR speciālistiem Antons Vuima.

«Krievijas PR speciālistiem ir diezgan maldīgs priekšstats par to, ka Putinu vajag rādīt kā supermenu, kā superaģentu. Jāņem vērā, ka Krievijā pēdējās desmitgades vadoņi tika attēloti nevis kā supermeni, bet gan kā gudri domātāji, ģēniji, gudri vadītāji, kas vada valsti un tas bija pareizi. Savukārt supermeniem ir pavisam citas funkcijas,» tā A. Vuima.

Viņš arī atceras gadījumu, kad izgāšanos, starp citu, tieši PR aktivitāšu dēļ piedzīvojis V. Putina atbalstītā politiskā spēka Vienotā Krievija pārstāvja mēģinājums opozīcijas saorganizētā mītiņa dalībniekiem izskaidrot, ka problēma, pret kuru viņi protestē, nemaz neeksistē. Proti, pirms Krievijas Domes vēlēšanām Putina opozīcija rīkojusi mītiņus pret būvniecības ieceri, proti, pret plānu skaistā vietā uzcelt jaunu dzīvokļu māju. Turklāt šie mītiņi tika rīkoti vietās, kur neviens neko būvēt netaisījās.

Ceturtdaļgadsimtu pēc Vācijas atkalapvienošanās Berlīnē atgriezīsies milzu Ļeņina galva, kas līdz šim, sen aizmirsta, mierīgi dusēja smilšu bedrē, apbedīta zem akmeņu kaudzes, kurā bija apmetusies ķirzaku kolonija.

Ceturtdien asiņainā boļševiku režīma pirmais līderis, iemiesots 3,5 tonnas smagā granīta bluķī, «augšāmcelsies» no sava kapa un piebiedrosies citām vēsturiskām skulptūrām, kuras no septembra būs iespējams aplūkot Špandavas citadelē.

«Ļeņins vienmēr bijis iecerēts kā ekspozīcijas sastāvdaļa, jo tā ir īpaša statuja, kaut vai ņemot vērā tikai tās izmērus,» saka projekta kuratore Andrea Teisena.

Līdzīga milzu Ļeņina biste savulaik kļuva par pazīstamās vācu kinokomēdijas Good Bye Lenin! «zvaigzni», taču šajā kinolentē boļševiku vadonim atvēlētā loma bija nepateicīga. Komunistu elku neceremoniāli virs atkalapvienotās Berlīnes jumtiem nebūtībā aiznesa helikopters.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.

Nodokļu amnestijas pasākumi, kas ļautu iedzīvotājiem un uzņēmumiem apmaiņā pret tūlītēju parādu veidā iekrātu pamatsummas samaksu faktiski atbrīvoties no soda procentiem, bija labi iecerēts un gana ilgi lolots pasākums, kas šonedēļ beidzot ir sācies.

To, cik personu pieteiksies izmantot šādu iespēju, vēl laiks rādīs, taču jau tagad ir skaidrs, ka šis pasākums potenciāli draud rezultēties ar kārtējās lietas skatīšanu Satversmes tiesā. Redz, visiem iedzīvotājiem tomēr ir tiesības uz to, lai dažādi likumi, to normas visiem tiktu piemērotas vienādi. Saistībā ar minēto nodokļu atbalsta pasākumu šis princips varētu arī palikt neievērots, jo cita starpā tas tiek attiecināts arī uz nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).

Tātad runa ir par nodokli, kuru gan savulaik ieviesa valdība, taču piemērošanu faktiski nodeva pašvaldību rokās, ļaujot tām noteikt, kuriem iedzīvotājiem pienākas lielākas, bet kuriem - mazākas likmes. Tādējādi bija iecerēts panākt, ka NĪN dēļ problēmas nerastos sociāli maznodrošinātām ģimenēm, taču jau pašā fundamentā tika radītas divas problēmas. Pirmkārt, ļaujot pašvaldībām pašām izlemt, cik kam jāmaksā, tika pavērta laba iespēja tā dēvētajai draugu būšanai, spējai sarunāt un tamlīdzīgiem Latvijai raksturīgiem aspektiem. Respektīvi, tika radīta augsne tam, ka mazākas summas NĪN veidā var tikt aprēķinātas nevis tiem, kam tiešām šāds reveranss pienākas, bet gan tiem, «kam vajag». Otrkārt, vairāki eksperti jau ir norādījuši, ka nevajag aizmirst loģisko saikni - pašvaldību ienākumi ir tieši tik lieli, cik lielas summas tām izdodas iekasēt nodokļu, tostarp NĪN veidā. Tātad daļai pašvaldību pat ir pilnīgi vienalga, kā dzīvo cilvēki tajās, - galvenais, lai noteiktā datumā kasē ieplūstu nauda.

Lietuvas un Krievijas tiesībsargāšanas iestādes paziņojušas, ka piecus gadus ilgā operācijā tām izdevies apturēt milzīgu narkotiku tranzīta kanālu uz Eiropas Savienības valstīm, vēsta Lietuvas Televīzija. Lēsts, ka laikā, kamēr šis kanāls darbojies, tas ļāvis narkobiznesa darboņiem nopelnīt aptuveni 1,5 miljardus dolāru.

Kā pastāstījis Krievijas federālā narkotiku kontroles dienesta direktors Viktors Ivanovs, runa ir par dažādu sintētisko narkotiku izejvielu piegādes karteli, kas pastāvējis no 2003.gada un aptvēris daudzas ES valstis.

Šai laikā Krievijā, galvenokārt Permā, sagatavotas 135 tonnas benzilmetilketona - jau gandrīz gatava amfetamīna. No minētā daudzuma var iegūt 100 tonnu jeb pusmiljardu devu ārkārtīgi spēcīgas narkotiskās vielas - pa vienai devai katram ES iedzīvotājam, viņš norādījis. «Esam izglābuši Eiropu no amfetamīna cunami,» sacījis Ivanovs.

Līdz 2010.gadam narkotiku prekursoru ražošana Krievijā bija atļauta, bet Lietuvā - aizliegta.

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Nu jau vairākas dienas Latvijai ir dota iespēja sekot līdzi finanšu ministra Einara Repšes(JL) un no pienākumu pildīšanas atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna savdabīgajam duelim.

Ministrs uzskata, ka Jakāns nepilda viņa rīkojumus, kurš savukārt stāsta, ka Repše nonāk pretrunās. Tad no darba tiek atstādināts arī viens no ilggadējiem VID sistēmas darbiniekiem, odiozas amatpersonas slavu ieguvušais Vladimirs Vaškevičs, bet Tieslietu ministrija sarūpē atzinumu, ka Repšes rīcība šajā jomā nav bijusi pamatota… Tā varētu turpināt uzskaitīt vēl pietiekami ilgi, vienlaikus aizmirstot pašu galveno.

Jāatceras, ka VID ir viena no būtiskākajām valsts institūcijām, ar ko regulāri saskaras ikviens Latvijā strādājošais uzņēmējs. Bizness ir atkarīgs no tā, kādi normatīvie akti ir pieņemti, kas regulē VID darbību, kāda ir šā dienesta darbinieku interpretācija, tos pildot, kā tiek veikti nodokļu uzrēķini, inspektoru pārbaudes utt. Šajā kontekstā var jautāt — kāda gan uzņēmējdarbībai no visas šīs jezgas ir jēga? Nekāda!

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Pašlaik visgrūtāk klātos strādīgajai Maijai no Annas Brigaderes pasakas Maija un Paija, uzskata 32 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

DnB Nord Latvijas barometra ikmēneša pētījuma rezultāti liecina, ka oktobrī par vienu procentpunktu uzlabojies sabiedrības vērtējums par Latvijas attīstības virzienu, jo par pareizu to uzskata 6 % iedzīvotāju. Savukārt par četriem procentpunktiem sarucis to cilvēku skaits, kas domā, ka valsts kopumā attīstās nepareizā virzienā, un pašreiz tā domā 81 % respondentu.

Salīdzinot ar septembri, nav būtiski mainījies iedzīvotāju ģimenes materiālā stāvokļa pašvērtējums. To, ka tas ir kopumā slikts, oktobrī norādīja 59 %, tai skaitā 20 % domā, ka tas ir ļoti slikts. Par trim procentpunktiem no 36 % līdz 39 % palielinājies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka viņu finansiālais stāvoklis ir viduvējs. Savukārt 33 % iedzīvotāju uzskata, ka ģimenes materiālais stāvoklis pēc 12 mēnešiem, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, nebūs mainījies.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(416).jpg

Tā nu ir sanācis, ka amatpersonas Latvijā iedalāms trīs kategorijās. Vienā gadījumā, pieminot noteiktu cilvēku vārdus, var dzirdēt nievas un pat lamas. Par otriem lielākā daļla sabiedrības pat nenojauš, ka tādi eksistē. Savukārt trešie viena vai otra iemesla dēļ tiek teju vai heroizēti, un viņu nepārvēlēšana vai izmešana no darba var tikt nodēvēta pat par traģēdiju valsts līmenī.

Atcerēsimies, kāda brēka bija laikā, kad no darba KNAB atlaida Alekseju Loskutovu. Tāpat gluži vai par nacionālo traģēdiju tika pasludināta Jāņa Maizīša nepārvēlēšana ģenerālprokurora amatā, turklāt uz trešo termiņu. Un kas tad ir noticis?! Kā zināms, KNAB turpina strādāt tikpat (ne)veiksmīgi kā Loskutova laikā, bet Ēriks Kalnmeiers vada prokuratūru vismaz ne sliktāk kā Maizītis.

Ziemeļkorejā šīs nedēļas sākumā notikušas režīma dibinātāja Kima Irsena (Kim Il-Sung) simtgades jubilejai veltīti pasākumi, ko pasaules ziņu aģentūras iemūžinājušas fotogrāfijās.

Svinību noslēguma pasākumā Kima Ilsunga laukumā tika dejots un dziedāts Ziemeļkorejas nacionālajos tērpos. Pirms tam notika arī miltārā parāde, kurā runu sniedza jaunais Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns (Kim Jong-Un).

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada februārī par godu aizsaulē aizgājušajam Ziemeļkorejas līderim Kimam Čeniram (Kim Jong-il) tika atklāta gigantiska statuja, kas attēlo bijušo vadoni zirga mugurā blakus viņa tēvam zirga mugurā. Kims Čenirs mira pagājušā gada 17. decembrī no sirdslēkmes. Kopš tā laika viņa piemiņai kalnā iegrebts milzīgs lozungs, laistas klajā viņu godinošas pastmarkas, medaļas, zelta un sudraba monētas.

Nemieri Tuvajos Austrumos turpinās - turklāt situācija šā brīža nemieru epicentrā - Lībijā - tikai saasinājusies.

Lībijas vadonim Muamaram Gadafi uzticīgie kareivji veikuši plašus uzbrukumus valsts nemiernieku kontrolētajām pilsētām un bombardējuši teritorijas ap zaudētajām naftas atradnēm. Valdot šādam fonam, arvien mazākas kļūst tās cerības, ka konfliktam šajā valstī varētu būt kāds vienkāršs atrisinājums (piemēram, kā Tunisijā vai Ēģiptē, kur valstu vadoņi atkāpās), un ir iespējams ilgstošs un asiņains pilsoņu karš.

Šobrīd tiek ziņots, ka M. Gadafi lojālie militāristi pārspēj nemierniekus gan bruņojuma, gan skaitliskajā ziņā. Tiesa gan, militāristiem ievērojamas grūtības sagādājot nemiernieku atrašanās vietu noteikšana (tie slēpjas blīvi apdzīvotos pilsētu rajonos vai grūti pieejamā tuksnesī). DažasLībijas augsti stāvošas amatpersonas ziņojušas, ka to spēkos esot sakaut sacelšanos, tomēr tām ir dotas pavēles izvairīties no konfliktiem urbānos rajonos, jo šāds solis rezultētos ar milzīgu skaitu civiliedzīvotāju upuriem, raksta Reuters. Tiesa gan, nav īsti skaidrs, vai konfliktiem ievelkoties, no plašāka mēroga asiņainiem slaktiņiem izvairīties izdosies.

«Disonansi valdībā ienes Valdis Zatlers, jo viņu aiz striķīšiem rausta sponsori, prasot pildīt dotos solījumus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, kā ierasts, kritizējot Valdi Zatleru, sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Uz jautājumu, vai runā tieši par V. Zatleru vai par viņa partiju, Lembergs atbildējis: «Šobrīd partijas jau vairs nav. Ir tikai Zatlers, kurš sevi pozicionē par fīreru, augstāko vadoni, ģeniālo virsaiti, kā visu tautu tēvu. Viņa galvenais uzdevums panākt, lai tiktu izpildīti sponsoriem dotie solījumi.»

«Piemēram, no Vienotības puses darbības sponsoru interesēs praktiski nav redzamas, vai arī to ir salīdzinoši maz. Tas pats sakāms par Visu Latvijai!TB/LNNK. Savukārt zatleristiem šādas darbības ir ārkārtīgi izteiktas. Tāpēc koalīcijā veidojas spriedze. Zatleru aiz striķīšiem rausta sponsori. Nauda ir saņemta. Daļa no tās iztērēta priekšvēlēšanu kampaņā, daļa naudas sabāzta zeķē. Sponsori prasa pildīt solījumus. Ja nepildīs, viņi pārgriezīs naudas nabas saiti. Lai pildītu solījumus, caur parlamentu tiek izdarīts spiediens uz valdību. Tās vēlmes ir šauri egoistiskas, pretrunā ar sabiedrības interesēm, neloģiskas, neizsvērtas un acīm redzami savtīgas. Ja tās nebūtu tādas, tad valdība tās realizētu bez liekām kolīzijām. Tādēļ Vienotība, kura ar nepārdomātiem soļiem jau iepriekš ir apdedzinājusies, nevēlas likt zem vēl lielāka sitiena Valda Dombrovska valdību. Jebkuri neloģiski pret sabiedrības interesēm vērsti soļi negatīvi atspoguļosies uz Dombrovska valdību un līdz ar to uz Dombrovska tēlu, kas Vienotībai ir ļoti neizdevīgi. Tāpēc šī spriedze pieaug, un tā arī turpinās pieaugt,» skaidrojis Lembergs.

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Pēc publikācijas par komandu dienām un nedienām ir lasāms šāds komentārs:

«Tagad uzņēmumiem par kadriem nav jācīnās, paši kadri cīnās par to, lai neatlaistu. Vadoņi to ideāli apzinās un dod virsū par 2005. - 2007. gadā piedzīvoto, kad luncinājās te visādi darbinieki, alkdami algas pielikuma un teikdami: «Iešu nekustamo īpašumu tirgot». A nafig tagad pūlēties, ja «rabsila» viens otram grauž rīkli, mani neatlaiž, bet lai atlaiž manu tuvāko. Un tā tas būs vēl gadus divus.» (n 00:22, 2010/08/04)

Var komentāra autoram piekrist, ka ne jau vienā vien uzņēmumā un iestādē, iespējams, valda šāda atmosfēra un nostāja. Vai tas vadītājiem izdevīgi? Darbiniekiem? Uzņēmumam kopumā?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šorīt aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK).

Helmaņa tālrunis patlaban ir izslēgts.

KNAB paziņojumā presē norādīts, ka birojs veic neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā sankcionētas kratīšanas.

Helmanis Latvijas Televīzijai (LTV) norādīja, ka situācija esot pārpratums un esot saistīta ar slimības lapu, ko viņš izņēmis ASV, kad tur ārstējies. «Tā kā es ilgi slimoju ar insultu, tad ārstējos un man bija ilgas veselības problēmas. KNAB to noskaidros, un tur nebūs nekādas problēmas», Helmanis norādīja LTV. Arī viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš norādīja, ka izskanējušās aizdomas esot pilnīgi nepamatotas.

Kriminālprocess sākts šī gada 6.augustā pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, 177.panta pirmās daļas un 275.panta pirmās daļas. Proti, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu un dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu

Valsts nodevas par notariālo darbību izpildi tiks paaugstinātas par 150%, šodien nolēma valdība.

Tik straujš valsts nodevu apmēra pieaugums tiek skaidrots ar to, ka nodevas par notariālajām darbībām nav celtas kopš 2001. gada un turklāt Latvija starptautiskajiem aizdevējiem ir apsolījusi palielināt nenodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

No valsts nodevas uzturlīdzekļu piedziņas, kā arī valsts pabalstu un pensiju piešķiršanas lietās būs atbrīvotas visas fiziskās personas, pensionāriem un invalīdiem valsts nodevas par notariālo darbību izpildi, piemēram, tulkojuma apstiprināšanu nebūs jāmaksā arī krimināllietās, savukārt politiski represētajiem – reabilitācijas lietās.

Jaunie noteikumi paredz arī citus atbrīvojumus no valsts nodevas par notariālo darbību izpildi.