Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Latvijas Banka piektdien, 22.jūnijā izlaidīs Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu, kuras priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, informē bankā.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt, Nīderlandē.

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro.

Galerijā Daugava nākamnedēļ, 11.martā tiks atklāta Likteņdārzam veltītās labdarības izsoles darbu izstāde. Tajā būs aplūkojamas gleznas, grafikas, fotogrāfijas, keramikas un tēlniecības darbi, izcilu cilvēku rokraksti un aktieru kostīmi, informē Kokneses fonda pārstāve Valda Auziņa.

Šogad Likteņdārzam veltītā labdarības izsole notiks piekto reizi, un tajā, atbalstot Likteņdārza tapšanu, būs iespēja iegādāties 70 mākslas priekšmetus. Šā gada izsoles darbu atlasē īpaša uzmanība pievērsta Latvijas nacionālajiem simboliem un Atmodai. Izsoles darbu digitālais katalogs apskatāms http://izsole.liktendarzs.lv/.

Izsolē būs iespēja iegādāties Paula Bankovska, Jāņa Petera un Zigmunda Skujiņa rokrakstus, Ulda Brieža, Ata Ieviņa, Gvido Kajona un Anitras Novikas fotogrāfijas, Anatolija Borodkina, Ineses Brants, Mildas Brutānes, Jevgenijas Loginovas, Helgas Ingeborgas Melnbārdes, Marutas Raudes un Žanetes Žvīgures porcelāna un keramikas darbus.

Šis gads Likteņdārza attīstībā ir nozīmīgs, jo tiek būvēta sabiedriskā ēka un pilnveidota dārza ainava

«Līdz šim tautas veidotajā dārzā ieguldīti ap diviem miljoniem eiro, un līdz Latvijas simtgadei ir iecerēts pabeigt multifunkcionālas ēkas būvniecību un uzbērt Lielo kalnu, kurā tiks dēstītas Latvijas pļavas puķes, turpināts stādīt dažādus kokus,» stāsta nodibinājuma Kokneses fonds valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.

Likteņdārzs no tā pirmsākumiem iecerēts kā tautas kopīgi veidota dāvana Latvijai simtgadē un arī nākamajam paaudzēm, jo tieši tās redzēs dārzu visā tā plaukumā. Likteņdārzs top kā vieta, kur baudīt dabu, izzināt vēsturi, atcerēties un pieminēt, tikties dzimtu un ģimeņu lokā, svinēt svētkus, veidoties jaunām tradīcijām,» viņa raksturo.

Ērgļos sezonu sācis pirmais no luksusa kempingu attīstītāja Ragnar Glamp veidotās viesnīcu ķēdes posmiem - Glamp Camp Ērgļi. Vēl šovasar plānots atklāt arī Glamp Camp Koknese.

"Glamp Camp" nosaukumā ietverts vārda glamping saīsinājums, kas angļu valodā apvieno divus - Glamourus Camping. Tas saprotams kā glamūrīgs jeb luksuss kempings.

Plānots, ka kempingos viesi tiks uzņemti visa gada garumā, nevis tikai vasaras sezonā. Mājas ir siltinātas, aprīkotas ar krāsni, kamīnu, apsildāmajām grīdām vannasistabās un siltumsūkni, kas vasarās, gada karstajās dienās – telpas vēsinās.

"Atšķirībā no citām nesezonas viesnīcām, mūsu tīkla viesnīcās nakšņošanas izcenojums viesiem būs nemainīgs kā aktīvajā tūrisma sezonā, tā arī gada pasīvākajos mēnešos. Nevēlamies lieki kropļot piedāvājuma tirgu cenas ziņā," pamato Liene Indriksone, Ragnar Glamp mārketinga, dizaina un kreatīvā satura radītāja.

Koknesē topošajā Likteņdārzā ir uzsākti viena no centrālajiem objektiem – Sabiedriskās ēkas stikloto konstrukciju montāžas darbi, informē Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka.

Sabiedriskā ēka, kuras platība ir 701 m2, iecerēta kā Likteņdārza sabiedriskais centrs. Ēkā atradīsies divas multifunkcionālas zāles, kas paredzētas dažādiem pasākumiem, konferencēm, koncertiem vai svinībām, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Ēkas foajē būs neliela izstāžu zāle, kurā tiks izvietoti Likteņdārzam dāvinātie mākslas darbi. Savukārt uz vienas no ēkas sienām plānots attēlot visu to cilvēku vārdus un organizāciju nosaukumus, kuri palīdzējuši Likteņdārza tapšanā. Ēkas jums iecerēts kā kā staigājama platforma – skatu laukums, no kurienes pavērsies brīnišķīgs skats uz Likteņdārza ainavu.

Sabiedriskās ēkas projektu izstrādāja SIA Arhis Arhitekti arhitekta Andra Kronberga vadībā un telpiski tā veidota kā kalns jeb tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Ēkas inženiertehniskajos risinājumos paredzēts izmantot ekonomiskus, ekoloģiski draudzīgus un enerģiju taupošus risinājumus - dabīgo vēdināšanu, zemes siltuma un biomasas apkuri, saules enerģiju ūdens sildīšanai, lietus ūdens savākšanu u.c. Savukārt ēkas apdarē plānots izmantot vietējo materiālu – dolomītu.

Pagājušajā nedēļā kādā Kokneses saimniecībā uzietās divas tonnas kokaīna Eiropā ievestas paslēptas kuģa konteinerā, kura pavaddokumentos bija norādīti pārtikas produkti, vēstīts Ekvadoras policijas mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Paziņojumā skaidrots, ka ferma kalpojusi kā loģistikas centrs narkotiku tālākai izplatīšanai Eiropā. Tāpat paziņojumā norādīts, ka operatīvo darbību rezultātā Latvijā aizturēti pieci cilvēki - Jānis B., Andris E., Edgars E., Imants B. un Agris V.

Atbilstoši Ekvadoras policijas publicētajām lomu sadalījumam Andris E. bijis fermas īpašnieks, savukārt Jānis B. un Edgars E. nodarbojušies ar kravas pārkraušanu, bet Imants B. nodrošinājis drošību. Turpretim Agrim V. nav norādīta loma noziedzīgajā nodarījumā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Andris E. ir Andris Elsts, savukārt Edgars E. ir Edgars Elsts, kuriem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 9.janvārī kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Abi tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Ja ikdienā dārzu ir ierasts skatīt acu augstumā, veroties tālumā un plašumā, kā arī meklējot savus iestādītos kociņus vai iebruģētos bruģakmeņus, tad šoreiz ir iespēja dārzu vērot perspektīvā no augšas - jaunākie aerofoto uzņēmumi, kurus iemūžinājis fotogrāfs Uģis Nastevičs, ļauj saredzēt Likteņdārza mainīgo dabu, stāsta Kokneses fonda pārstāve Linda Peciņa.

Likteņdārza veidotājiem vislielākais gandarījums ir par 14 128 iebruģētajiem pelēkajiem no Latvijas laukakmeņiem zāģētajiem bruģakmeņiem, kas šobrīd rotā Ābeļu aleju, veidojot savdabīgu rakstu joslu. Tieši vārdu gravēšana aizņem visvairāk laika, tāpēc, sākot ar 1. jūliju, visi līdz šim pieteiktie bruģakmeņi tiks nodoti meistariem, tā papildinot ceļu uz amfiteātri.

Pašus bruģakmenīšus dārzā varēs ieraudzīt jau 6. augustā, kad notiks jau astotā Latvijas Televīzijas (LTV) un Kokneses fonda organizētā ziedojumu akcija Top Latvijas Likteņdārzs!. Pēc tam nākamie bruģakmeņi dārzā plāno nokļūt 18. novembrī, kad norisināsies saulrieta sagaidīšana Likteņdārza amfiteātrī.

Akcijas Top Latvijas Likteņdārzs! Stāsti par vectēviem dienā ar Kokneses fonda padomes priekšsēdētājas, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes uzrunu Likteņdārzā atklāta jauna digitāla ekspozīcija Liktens gāte, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Digitālā ekspozīcija veidota kā taka ar 12 pieturvietām, kurās iezīmēti svarīgākie Latvijas vēstures mirkļi kopš 20. gadsimta sākuma.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Lai izlasītu ekspozīcijas materiālus, vispirms internetā jāatrod un lejupjāielādē aplikācija Liktens gāte. Pie katras stacijas ar planšeti jānoskanē kodu, kas iestrādāts staciju stendos. Atklāšanas brīdī digitālā ekspozīcija darbojās tikai planšetēs, vēlāk to varēs izdarīt arī viedtālruņos. Taka jāizstaigā noteiktā secībā, jo, ja kāda stacija tiks izlaista, nākamajā informācijas daļu nevarēs atvērt. Teksts lasīšanai sagatavots latviešu un angļu valodā. Šobrīd informāciju var tikai lasīt, klausīties nav iespējams, jo teksta sagatavošanai audioierakstā ir lielas izmaksas.

Likteņdārzā Kokneses novadā sezona šogad sākusies agri — 9. martā notika pirmā ekskursija, bet pagājušajā nedēļā atsākts darbs arī Likteņdārza informācijas ēkā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Likteņdārza viesus šomēnes sagaidīs nodibinājuma Kokneses fonds administratīvā direktore Santa Midere, maijā pievienosies arī administratores un gides.

«Jau tagad ir diezgan daudz darba, cilvēki zvana, laikus interesējas par iespējām rīkot laulību ceremonijas Likteņdārzā,» Staburagam stāstījusi S. Midere.

Lai gan dārzā šobrīd neiegriežas daudz apmeklētāju, administratīvā direktore sacījusi, ka jau aizpagājušajā nedēļā papildināts pelēko laukakmeņu krājums, tos atveduši alojieši. Maijā atsāks arī stādīt kociņus.

Šodien, 22. jūnijā, Latvijas Banka izlaida Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu.

Svinīgais jaunās monētas prezentācijas pasākums notika Kokneses novada tūrisma informācijas centrā, un tajā piedalījās Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis, «Kokneses fonda» padomes locekļi Vilis Vītols un Sandra Kalniete, kā arī Likteņdārza monētas autores - māksliniece Frančeska Kirke un tēlniece Ligita Franckeviča.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).

Monētas priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet monētas aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, kas simbolizē Latvijas tautu – pagātnē sakņotu un uz nākotni vērstu.

Fotoradars uz autokatastrofām bagātā autoceļa Tīnūži-Koknese konstatējis lielāko ātruma pārkāpumu jūlijā - 164 kilometri stundā (km/h), liecina Valsts policijas apkoptā informācija.

Ārpus apdzīvotas vietas kāds automašīnas Land Rover vadītājs ātrumu pārsniedzis par 74 km/h atļauto 90 km/h vietā.

Savukārt apdzīvotā vietā Rīgā, Lielirbes ielā, kāds automašīnas Volkswagen Golf vadītājs atļauto 50 km/h vietā braucis ar ātrumu 111 km/h.

Jūlijā par ātruma pārkāpumiem tika noformēti un nosūtīti 7402 protokoli par kopējo summu 251 284 eiro. 5241 protokols tika noformēts fiziskām personām, bet 2161 protokols juridiskām personām.

Autoceļa Tīnūži-Koknese jauno posmu atklāja 2014.gadā. Līdz šā gada jūnija beigām uz tā dzīvību bija zaudējuši 12 cilvēki, bet ievainoti - 34.

Pirmie jaunie stacionārie fotoradari darba režīmā sāka funkcionēt šogad 12.februārī. Jau martā radari fiksēja šogad lielāko atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu - 210 km/h. Arī šis ātruma pārkāpums tika fiksēts autoceļa Tīnūži-Koknese 20,4.kilometrā, autovadītājam braucot pie BMW stūres.

Aizkraukles novada Kokneses pagastā zaļās elektroenerģijas ražošanu sākusi līdz šim lielākā saules elektrostacija novadā – Kokneses SES.

Tā ar uzstādīto jaudu 5,3 MW ik gadu saražos vismaz 5200 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 2100 Aizkraukles novada mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam. Kokneses SES izveidē ieguldīti vairāk nekā četri miljoni Latvijas investoru līdzekļu.

Jaunatklātā SES attīstīta ar pieslēgumu vietējai sadales infrastruktūrai, tādējādi Koknesē saražoto zaļo elektroenerģiju turpmāk patērēs vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Vēsturiski mūsu novads ar Pļaviņu HES saražoto zaļo elektroenerģiju nodrošinājis patērētājus visā Latvijā. Kokneses SES atklāšana Aizkraukles novadu ierindo starp tām pašvaldībām, kurās lielu daļu pašu patērētās enerģijas saražo tieši ar saules spēkstaciju. Tas īpaši būtiski vasaras mēnešos, kad saules ir daudz, bet ūdens Daugavā maz,” komentē Leons Līdums, Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Vislielākie remontdarbi valsts autoceļu tīklā šogad notiek uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) posmā no Madlienas līdz Skrīveriem (47,20.-60,29. km un 61,27.-71,27. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Darbi kopumā notiek 23 kilometru posmā. Abos posmos tiek izbūvētas jaunas salizturīgā un šķembu pamata kārtas, kam virsū tiks ieklātas trīs kārtas asfalta. Vienlaikus tiek pārbūvēti tilti pār Braslu un Lobi un atjaunots tilts pār Ogri.

Pēc pārbūves posmos būs sakārtota ūdens novades sistēma, uzlabota satiksmes drošība un atjaunotas sabiedriskā transporta pieturvietas. Skrīveros izbūvēs arī lietus ūdens kanalizāciju un drenāžu, ierīkos ceļa apgaismojumu un pārbūvēs elektrotīklus, kā arī tilta pār Maizīti vietā iebūvēs tērauda caurteku.

Būvnieki šajā ceļā ir saskārušies arī ar neparedzētiem apstākļiem. Tā Madlienas pusē, būvējot ceļa pamatus, atklājās dūņveidīga šķidra kūdra līdz pat 10 metru dziļumam. Šo problēmu nevarēja atrisināt ar tradicionālām metodēm, kūdru izrokot. Lai samazinātu izmaksas un ietaupītu laiku, tiek meklēta cita pieeja un ar padomu talkā ir saukti ārzemju ceļu speciālisti. Savukārt Lobes tilta balstos tika atklātas sprāgstvielas vēl no Otrā pasaules kara laikiem, tās nācās neitralizēt sapieriem. Sprāgstvielas bija palikušas arī zem ceļa aizbērtā caurtekā, ko kara laikā nebija izdevies uzspridzināt.

Salaspils uzņēmums Inos plāno paplašināt savu darbību un būvēt jaunu ražotni Koknesē, kurā no kokapstrādes atkritumiem ražos brikešu kokogles griliem.

Inos ražotajām kokoglēm ir augsts oglekļa sastāvs, zems pelnu saturs (līdz 1,5%), ilgāks degšanas laiks (līdz 5 stundām), augstāka degšanas temperatūra (vairāk par 900 grādiem), reducēts dūmu un specifiska aromāta daudzums, informē uzņēmumā. Jaunais produkts ir vienlaikus energoefektīvs risinājums un ekoloģiski tīrāks produkts, līdz ar to izmantojams arī pārtikas ražošanā un ēdināšanas pakalpojumos izmantošanai grilos. Tāpat produkcija izmantojama metalurģijā kā koksa aizstājējs un ķīmiskajā rūpniecībā kā aktīvā ogle.

Jaunā tehnoloģija ir uzņēmuma un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta zinātnieku vairāku gadu kopdarba rezultāts. Projekta īstenošanai finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā piešķīrusi Attīstības finanšu institūcija Altum, savukārt līdzfinansējums 963 tūkstoši eiro apmērā ir no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras programmas Inovāciju motivācijas programma. Tehnoloģija ļaušot saražot konkurētspējīgu produktu, kuram tirgū pagaidām nav identisku konkurentu.

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Koknesē ir daudz sīkražotāju, daudz uzņēmīgu un interesantu cilvēku, kuriem ir, ko piedāvāt

«Mazo uzņēmēju mums ir daudz. Ik gadu atbalstām iesācējus. Ar katru jaunpienācēju biznesā sabiedrība kopumā kļūst aktīvāka. Cilvēki viens otru iedvesmo, tas ir domino efekts,» apgalvo Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs.

Vietējo reklāmas stends

Kokneses un novada viesiem īsts atradums ir Kokneses Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā viens stūris veltīts vietējo ražotāju preču izstādīšanai. Ir lietas, kuras var nopirkt uzreiz, bet ir tādas, par kurām var saņemt norādes, kur tās meklēt. Piemēram, uz galda rotājas vien paipalu olu iepakojumi. Ja ir vēlme nopirkt olas, tad jābrauc uz paipalu fermu Rīta putni. «Tur var nopirkt ne tikai paipalu olas. Viņi ražo arī olu liķieri un cep gardas kūkas,» pastāsta Kokneses TIC konsultante Lauma Āre.

Va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir sagatavojusi jaunu valsts autoceļu «melno punktu» karti. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, «melno punktu» skaits ir samazinājies un 2011.-2013. gadā uz valsts ceļiem ir konstatēti 58 «melnie punkti».

2009.-2011. gadā uz valsts autoceļiem bija 62 «melnie punkti», 2007.-2009. gadā - 174.

«Melnie punkti» ir bīstamākās vietas uz valsts autoceļiem. Par «melno punktu» tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši astoņi vai vairāk satiksmes negadījumi vai ir trīs vai vairāk bojā gājušie. Savukārt krustojums uzskatāms par «melno punktu», ja šie negadījumi notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi.

Viens no iemesliem «melno punktu» skaita samazinājumam esot LVC veiktie satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Piemēram, Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) pašā sākumā, kur agrākā bīstamā krustojuma vietā ir rotācijas aplis, vai uzstādītais luksofors pie pagrieziena uz Baložiem uz Bauskas šosejas. Ievērojami līdzekļi savulaik tika ieguldīti ceļa infrastruktūrā Koknesē: tika uzstādīts apgaismojums, izveidoti gājēju celiņi un izbūvēta Daugavpils šosejai paralēla iela, kā arī ar luksoforu regulējams krustojums. Pateicoties tam, «melnā punkta» Koknesē vairs nav.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Rotācijas apļos pie Tīnūžiem 16. un 17. septembrī plānoti asfaltēšanas darbi, kas var būtiski ietekmēt satiksmi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

16. un 17. septembrī autoceļa Ulbroka – Ogre (P5) 20. kilometrā esošajos divos rotācijas apļos - pie krustojuma ar autoceļu Inčukalns–Ropaži–Ikšķile (P10) un pie pagrieziena uz autoceļu Tīnūži–Koknese (P80), notiks asfaltēšanas darbi, kas varētu būtiski ietekmēt satiksmi.

Asfaltēšanas laikā satiksme pilnībā netiks slēgta, tā tiks organizēta ar satiksmes regulētājiem, tomēr autovadītājiem jāņem vērā, ka rotācijas apļu šķērsošana varētu prasīt papildus vismaz 25 minūtes. Tāpēc aicinām autovadītājus šajās dienās iespēju robežas izvēlēties citu braukšanas maršrutu.

Elektrum Drive atklājis pirmās piecas no plānotajām 90 lieljaudas uzlādes stacijām Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijas valstīs.

Katras stacijas izvietojumu nosaka elektroautomobiļu plūsmas intensitāte. Latvijā Elektrum Drive lieljaudas stacijas atklātas sadarbībā ar pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI Mārupē – novadā ar otru lielāko reģistrēto elektrisko automobiļu skaitu, kā arī Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā. Tajās pirmo reizi Elektrum Drive tīklā uzlādi varēs veikt arī elektriskie kravas transportlīdzekļi. Elektrum Drive lieljaudas uzlādes tīkls ir lielākais šāda veida projekts Baltijā.

Šī gada 28. novembrī piecās pilsētās Latvijā – Mārupē, Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā – tika atklātas pirmās Elektrum Drive lieljaudas elektrouzlādes stacijas TEN-T tīklā Latvijā ar 300 kW jaudu. Tajās elektroauto 250 km garam braucienam varēs uzlādēt 10 minūtēs, kā arī pirmo reizi Elektrum Drive tīklā būs iespējama arī elektrisko kravas transportlīdzekļu uzlāde. Kravas transporta zaļināšana ir ārkārtīgi nozīmīga rīcība, lai samazinātu to radīto CO2 izmešu daudzumu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no Eiropas Savienībā ar transportu saistītajām CO₂ emisijām.

No šodienas visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 kilometrus stundā (km/h), informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vasaras periodā uz atsevišķiem valsts galvenajiem autoceļiem maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h.

Paaugstinātais maksimālais ātrums vasarā bija uz Tallinas šosejas Saulkrastu apvedceļa posmā un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam, uz Vidzemes šosejas posmā no Rīgas apvedceļa līdz Garkalnei, uz Daugavpils šosejas no Salaspils līdz Ikšķilei, uz Jelgavas šosejas no pagrieziena uz Ozolniekiem līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā, pa autoceļa Jēkabpils-Terehova atsevišķiem posmiem un pa reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese posmu no pagrieziena uz Kranciema dolomīta karjeru līdz rotācijas aplim krustojumā ar autoceļu Koknese-Ērgļi.