Rēzeknes pilsētas domes deputāti apstiprināja pašvaldības budžetu 2014.gadam, kas paredz kopējo ieņēmumu apjomu 32,9 miljonu euro apmērā, bet izdevumus - 33,5 miljonu euro apmērā, informēja Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji.

Pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars valsts budžeta transfertiem (mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, transferti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai) - 46%, kas ir 14,8 milj. euro.

Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots - iedzīvotāju ienākuma nodoklis šogad tiek prognozēts 12,8 milj. euro, kas ir par 594 tūkst. euro mazāk nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma 2014. gadā Rēzeknē tiek prognozēti 814 883 euro apmērā (2% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem). Šobrīd aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze ir par 160 tūkst. euro mazāka nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Rīdzinieka statusu ieguvušajiem iedzīvotājiem, izmantojot Rīdzinieka karti, pamatcena braucienam minibusā no nākamā gada būs 0,7 eiro, kamēr galvaspilsētā nedeklarētajiem iedzīvotājiem par braucienu maršruta mikroautobusā nāksies maksāt – 1,20 eiro.

Pirmdien, 4. novembrī, Rīgas domes Pasažieru komercpāravdājumu licencēšanas komisija apstiprināja uzņēmuma Rīgas mikroautobusu satiksme iesniegtos minibusu biļešu cenu izcenojumus eiro valūtā, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra.

Komisija saskaņoja arī visas komercatlaides, kas pienāksies, pērkot brauciena e-talonu desmit un vairāk braucieniem.

Rīdziniekiem būs šādas minibusu biļešu cenas:

1 braucienam - € 0,70

2 braucieniem - € 1,40

4 braucieniem - € 2,80

5 braucieniem - € 3,50

10 braucieniem - € 6,65

20 braucieniem - € 12,60

50 braucieniem - € 30,80

Tikmēr Rīgā nedeklarētajiem iedzīvotājiem biļešu cenas minibusos būs tādas pašas kā tramvajos, trolejbusos un autobusos:

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Privatizācijas aģentūra (PA) ir apstiprinājusi izsoles noteikumus akciju sabiedrību Ceļu pārvalde un Jelgavas mašīnbūves rūpnīca valstij piederošo akciju pārdošanai, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Izsolēs tiks pārdotas AS Ceļu pārvalde 104 B kategorijas akcijas jeb 0,93% no pamatkapitāla un AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca 81 307 akcijas jeb 3,68% no pamatkapitāla.

AS Ceļu pārvalde pamatkapitāls ir 2 374 455,60 euro. Vienas pārdodamās akcijas cena ir noteikta 424 euro, bet akciju paketes pārdošanas cena 44 096 euro. Maksāšanas līdzeklis – 100% euro. Nomaksas termiņš – 1 gads. B kategorijas akcijas dod tās īpašniekam tiesības uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu, bet nedod balsstiesības akcionāru sapulcē. Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu akciju paketes pirkšanai līdz 2015. gada 14.aprīļa plkst.16.00. Pārdošanas noteikumi pieejami PA mājaslapā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi AS Gaso dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus, informē SPRK.

Salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, vidējais tarifs samazināts par 16%. Salīdzinot ar spēkā esošo tarifu, jaunajā tarifā ietvertās izmaksas SPRK ir samazinājis par 8% jeb par 4,5 miljoniem eiro. Jaunie tarifi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu, SPRK izdevās samazināt kopējās tarifu projektā iekļautās izmaksas par 1,6 miljoniem euro. Tostarp samazinātas personāla un sociālās izmaksas par 5,9%, kapitāla izmaksas – par 3,2% un saimnieciskās darbības izmaksas – par 3,1%. Jaunajā tarifā ietvertās izmaksas ir par 8% jeb par 4,5 miljoniem euro zemākas, salīdzinot ar 2008.gada tarifu.

Maksa par patērēto dabasgāzes apjomu (mainīgā daļa) visām lietotāju grupām samazinās, salīdzinot ar 2008. gada tarifiem. Divas reizes jeb par 48,6% samazināta maksa par patērēto apjomu mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai. Savukārt par 23,4% samazināta maksa par patērēto apjomu mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei.Sākot no 1.janvāra maksājumu par dabasgāzes pakalpojumiem veidos divas daļas - fiksētā daļa un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma. Apstiprinātie tarifi ir sadalīti pa astoņām lietotāju grupām pēc patērētā dabasgāzes apjoma.

Neskatoties uz to, ka AS «Diena» mediju koncerns 2013. gadu ir noslēdzis ar zaudējumiem, īstenojot restrukturizācijas un izmaksu samazināšanas plānu, būtiski uzlabots koncerna finanšu rezultāts salīdzinājumā ar 2012. gadu, informēja Elīna Kresa, SIA Dienas Mediji Mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.

2013. gadu koncerns noslēdzis ar 1 005 917 LVL (1 431 291 €) zaudējumiem. Neskatoties uz to, 2013. gadā koncernam ir izdevies būtiski uzlabot finanšu rezultātu par vairāk nekā 336 730 LVL (479 124 €). Koncerna finanšu rezultātus pozitīvi ietekmēja iekšējās restrukturizācijas un izmaksu samazināšanas plāna īstenošana, kas arī turpmāk būs koncerna prioritāte, lai nodrošinātu koncerna meitas uzņēmumu ilgtspēju un rentabilitātes uzlabošanos.

Koncerna mātes uzņēmuma AS «Diena» apgrozījums pērn bijis 2 317 140 LVL (3 296 993 €), bet zaudējumi sasnieguši 3 546 620 LVL (5 046 386 €), no kuriem lielāko daļu veido ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājums. Zaudējumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevies samazināt par vairāk nekā 174 731 LVL (248 620 €).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2015.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2014.taksācijas gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona.

Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos: ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2014.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2013.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2014.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2014.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.

Šodien, 31.martā, noslēdzas ziemas sezona valsts autoceļu uzturēšanā diennakts režīmā. Ziemas sezonā valsts autoceļu uzturēšanā izlietoti 20 milj. eiro, kas ir par 15 % mazāk nekā pagājušā gada ziemas sezonā, informē VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs pārstāve Sigita Audere.

Pērn ziemas uzturēšanas darbu izmaksas sasniedza 23 milj. euro. Ik gadu ziemas uzturēšanas darbi veido aptuveni trešo daļu no kopējā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs budžeta.

Līdz ar autoceļu ziemas uzturēšanas sezonas noslēgšanos, tiek pārtrauktas ceļu uzturētāju ziemas dežūras 24 h režīmā, bet ja iestāsies ziemai raksturīgie laika apstākļi, tad autoceļu uzturēšanas darbi - brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem, brauktuvju attīrīšana no sniega u.c., tiks veikti pēc nepieciešamības.

Lielāko daļu no ziemas uzturēšanas izmaksām veido šādi uzturēšanas darba veidi - brauktuvju kaisīšana ar pretslīdes materiāliem 10 milj. euro, brauktuvju attīrīšana no sniega ar vienlaicīgu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem 6,3 milj. euro, brauktuvju attīrīšana no sniega 1,1 milj. euro, rievu izveide 340 tūkstoši euro.

Ņemot vērā esošos Krievijas importa aizliegumus un nozaru komersantu sniegto informāciju par nepieciešamo atbalstu, Ministru kabineta sēdē otrdien atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājums piešķirt papildu 1 000 000 euro atbalstam klasteriem dažādu aktivitāšu īstenošanai jaunu noieta tirgu meklēšanai, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Tā kā Krievijas importa aizliegums būtiskāk ietekmējis pārtikas rūpniecības nozari, tai šīs programmas ietvaros papildu būs pieejami 300 000 euro. Savukārt pārējām nozarēm – 100 000 euro apmērā. Tāpat palielināts maksimālais atbalsts vienam klastera sadarbības partneriem no 14 229 euro uz 25 000 euro.

Lai veicinātu jaunu noieta tirgus meklēšanu, jaunu sadarbības tīklu un partneru meklēšanu, klasteriem ir liels potenciāls un interese veikt papildu aktivitātes, lai veicinātu augstāku sadarbības partneru konkurētspēju.

EM norādā, ka vienlaikus veiktie grozījumi Klasteru programmas nosacījumos paredz iespēju finansējuma saņēmējiem pagarināt projektu īstenošanu līdz 2015.gada 31.decembrim, kā arī pagarināt noslēguma pārskata iesniegšanas termiņu līdz 2016.gada 15.janvārim.

Eiropas Komisijas regula Nr.595/2009 nosaka, ka pēc šā gada 31.decembra Eiropas valstīs atļauts reģistrēt tikai tādus jaunus autobusus, kuriem ir Euro VI motors, taču normatīvie akti nosaka sērijas beigu transportlīdzekļu izņēmumus un reģistrācijas procedūru, skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Agnese Korbe.

^{Papildināta ar uzņēmuma Rīgas satiksme komentāru 4. rindkopā.}

Ja transportlīdzekļu izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis līdz gada beigām iesniedz attiecīgajā valstī deklarāciju jeb sarakstu ar jau saražotajiem, bet vēl nereģistrētajiem pabeigtajiem transportlīdzekļiem, kuriem ir Euro V, tad tos atļauts reģistrēt vēl 12 mēnešus pēc attiecīgās normas spēkā stāšanās – līdz 2014.gada beigām. Šajā deklarācijā jeb sarakstā jānorāda visaptveroša informācija par transportlīdzekļiem – marka, modelis, tipa apstiprinājuma numurs, transportlīdzekļa identifikācijas numurs, ražošanas datums, iemesls, kāpēc transportlīdzeklis netika realizēts līdz tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

Latvijas sabiedrības aptaujas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par jaunās valūtas ieviešanu nepriecājas, un pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) otrdien paziņotā lēmumu par Latvijas pievienošanu eirozonai dažādi viedokļi pausti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Db.lv sniedz ieskatu pašmāju un ārvalstu Twitter lietotāju viedokļos saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

«Īsti nesapratu, kāpēc tik lielas diskusijas par eiro ieviešanu sākas tad, kad viss jau ir izlemts,» pauž jurists Edgars Turlajs.

Eiro ieguvumus un zaudējumu varēs novērtēt pat ne tikai nākamgad, bet vēl daudz tālākā nākotnē, ir pārliecināts DNB ekonomists Pēteris Strautiņš.

Jaunākie statistikas dati liecina, ka mājas īrēšana ārpus Īrijas galvaspilsētas Dublinas šobrīd maksā vidēji gandrīz 700 € mēnesī, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta portāls Baltic Ireland. Saskaņā ar jaunākajiem Privāto dzīvojamo platību īres padomes (PRTB) un Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) datiem galvaspilsētā mājas īre izmaksā vidēji 1275 € mēnesī.

Gada laikā līdz jūnija beigām īres maksa mājām Dublinā pieauga par 10,5%, bet dzīvokļiem pat vēl vairāk – 12%. Ārpus Dublinas nomas maksa trīs mēnešu laikā līdz jūnijam pieauga par 2,6%, salīdzinot ar to pašu ceturksni pagājušajā gadā.

Tomēr PRTB norāda, ka īres maksas vidējais līmenis joprojām ir par 19% zemāks nekā 2007.gadā.

Īres maksa Dublinā par māju ir vidēji 1275 €, bet par dzīvokli – 1134 €, savukārt ārpus Dublinas par māju – 648 €, bet par dzīvokli – 640 €.

Kā raksta Baltic Ireland, tautas skaitīšanas 2011.gadā dati liecina, ka gandrīz 475000 mājsaimniecību savu dzīvesvietu īrēja un kopš 2006.gada šis skaitlis bija palielinājies par 47%. 2011.gadā savs mājoklis piederēja 70% iedzīvotāju, salīdzinoši 2006.gadā – 75%.

Minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati (320 euro), paredz valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Vienlaikus atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2014.gada darba laika kalendāram precizēti minimālās stundas tarifa likmju apmēri, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai, informē Labklājības ministrija.

Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā palielināsies no Ls 1,203 līdz Ls 1,359 (1,933 euro). Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā paaugstināsies no Ls 1,375 līdz Ls 1,554 (2,209 euro), jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Savukārt vidējo darba stundu skaitu mēnesī aprēķina pēc īpašas formulas, 2014.gada darba laika kalendāra kopējo darba stundu skaitu gadā dalot ar 12 mēnešiem. Atbilstoši 2014.gada darba laika kalendāram nākamgad ir 1987 darba stundas, kas dalot ar 12 mēnešiem ir 165,58 stundas mēnesī.

Vakar uzņēmuma SIA Baltic Block valde uzzināja, ka SIA Amatnieks An ir vērsies tiesā, lai panāktu mūsu uzņēmuma maksātnespējas ierosināšanu.

Pēc izskanējušiem publiskiem paziņojumiem par centieniem ierosināt maksātnespēju informējam:

Uzņēmums SIA Baltic Block šā gada pirmajā ceturksnī ir strādājis ar 2,9 miljonu € apgrozījumu un 137 000 € lielu peļņu. Pašlaik uzņēmums nodarbina 61 darbinieku un uzņēmuma bilances vērtība ir 18.7 miljoni €. Uzņēmums ir, iespējams, modernākā ražotne savā produkcijas segmentā visā Ziemeļeiropā.

Viens no izejvielu piegādātājiem ir bijis SIA Amatnieks An. Mūsu parāds šim uzņēmumam šobrīd sastāda 17 tūkstoš € par piegādāto izejvielu – mazvērtīgas koksnes šķeldu.

Savukārt mūsu prasījums pret šo uzņēmumu ir 36 tūkstoši €. Šā gada 2. maijā piedāvājām veikt prasību savstarpējo ieskaitu starp SIA Baltic Block un SIA Amatnieks An. Šo priekšlikumu risināt situāciju pārrunu ceļā Amatnieks An izvēlējās ignorēt. Tā vietā saņēmām šo publisko informāciju par centieniem rosināt maksātnespējas procesu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma lēmumus, ar kuriem par maldinošu atzīta SIA Pigu un SIA InCredit Group īstenotā komercprakse, izplatot reklāmas ar saukļiem Bezprocentu kredīts! Pērc un nepārmaksā! 0% Kredīts. Izmanto! un bezprocentu kredīts.

Saistībā ar pārkāpumu SIA Pigu Latvija piemērots naudas sods 3000 eiro, bet SIA InCredit Group 4500 eiro apmērā.

2015. gada augustā PTAC, sākot izvērtēt SIA Pigu Latvija un SIA InCredit group dažādos plašsaziņas līdzekļos intensīvi izplatītās reklāmas par pieejamajiem bezprocentu kredītiem dažādu preču iegādei, konstatēja, ka reklamētais kreditēšanas pakalpojums nav bezprocentu kredīts ar 0% likmi, bet gan maksas kredīts un patērētājam par šo kreditēšanas pakalpojumu jāmaksā noteikta naudas summa atkarībā no kredīta apjoma.

Reklāma: Preces cena – 90 €. Kredīta summa – 90 €. Ikmēneša maksājuma aprēķins, ievērojot, ka pirmā iemaksa ir 0%, kredīta termiņš ir 12 mēneši, mēneša maksājums 8,25 €, GPL 19,53 €, avanss 0. Aizņēmuma likme gadā 0%. Kopējā maksājamā summa 99 €.

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien publiskoja jauno 100 un 200 eiro banknošu attēlus.

Jaunās banknotes nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka šī sērija ir pabeigta.

Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot.

Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi euro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Uz jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm redzams arī uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā euro simboli € redzami arī uz skaitļa.

Ministru kabineta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND turpmāko attīstību, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Šajā ziņojumā tika atbalstīta projekta turpmākā virzība, uzsverot projekta nozīmību Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.

“Enerģētika ir viena no tām nozarēm, kura vistiešāk ietekmē investīciju piesaisti, tādēļ tādu ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu realizācija kā ELWIND ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd Kurzemes piekrastes pilsētās strauji attīstās ražošana, tomēr enerģijas ietilpīgu ražotņu izveidei nepieciešamas lielākas enerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.

Apstiprinot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma par Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA piešķirtā atbalsta 18 755 000 euro apmērā ieguldījumu ELWIND projekta pētījumiem. Šī summa ar atbalsta intensitāti 50% tiks izlietota Latvijas un Igaunijas jūras teritoriju izpētei. Ministru kabinets akceptēja projekta īstenošanu un tam nepieciešamā valsts līdzfinansējuma 10 304 250 euro piešķiršanu. Atbilstoši projekta budžetam no ES finansējuma 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts atvēlēts Igaunijas Vides investīciju centram. ES līdzfinansējums tiks izmantots, lai izpētītu gan Latvijas, gan Igaunijas atkrastes vēja parku teritorijas, kuru platība katrā valstī ir ap 200 km2.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra maina nosaukumu un no 1.oktobra būs SIA Hiponia, informē Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Viņš skaidro, ka nosaukumu maiņa pabeigs uzņēmuma pārveides procesu, kura ietvaros Hiponia no VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (tagad – VAS Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum) nonāca VAS Privatizācijas aģentūra (PA) īpašumā. Uzņēmums ir ieguvis ne tikai jaunu nosaukumu, bet arī jaunu korporatīvo atpazīstamību, kas palīdzēs turpmāk konkurēt nekustamo īpašumu tirgū.

Hiponia jaunus aizdevumus neizsniedz, bet tās darbība ir vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no pārvaldītā portfeļa. No nekustamo īpašumu atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiek novirzīti valsts aizdevuma atmaksai. Uz 2014.gada 1.oktobri valstij ir atmaksāti 17 miljoni euro, no tiem pirms noteiktā termiņa pārskaitīti 10 miljoni euro. Procentu maksājumos valstij ir samaksāti 6 miljoni euro. Valsts aizdevuma atlikums uz šo brīdi ir 82 miljoni euro.

Satversmes tiesa atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.

Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju euro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021.gada 30.septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim euro līdzšinējo divu euro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.

Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) noslēgtā sadarbības līguma ietvaros VAS Privatizācijas aģentūra (PA) 2014.gadā ir veiksmīgi pārdevusi četru uzņēmumu - NIDL, Dobeles dzirnavnieks, Mēbeļu nams un Neirožu klīnika - valsts kapitāla daļas, kas valsts pensiju speciālo budžetu ir ļāvis papildināt ar vairāk kā pusmiljonu eiro, informē PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Sadarbības līguma ietvaros kopumā paredzēts pārdot 37 uzņēmumu valsts kapitāla daļas. Valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumi šobrīd ir apstiprināti 16 uzņēmumiem (2 no tiem atkārtoti).

G. Kārkliņš norāda, ka šonedēļ, 29.janvārī, biržas Nasdaq Riga izsolē tiks pārdotas akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra 575 000 akcijas jeb 2,41% no pamatkapitāla. Vienas akcijas minimālā pārdošanas cena ir noteikta 3,14 euro.

PA atgādina, ka 2013.gada nogalē VSAA un PA vienojās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Noslēgtais līgums paredz, ka PA veic 37 sabiedrību valsts kapitāla daļu pārdošanu, t.i. organizē un īsteno visas pārdošanas darbības sākot ar valsts kapitāla daļas novērtēšanu un tirgus vērtības noteikšanu, beidzot ar noslēgto līgumu kontroli un VSAA pārstāvību tiesā gadījumā, ja investors pārkāpj kapitāla daļu pirkuma līguma noteikumus.