Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

“Bite Latvija” atklājusi Rēzeknes biroju ar 150 jaunām darba vietām, informē uzņēmums.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

“Kad sākām plānot reģionālā biroja izveidi un iepazinām Rēzeknes cilvēkus, sapratām, ka šeit sastopami aizrautīgi, atvērti un strādīgi cilvēki. Bitē mums ir svarīgi izturēties pret visiem vienlīdzīgi, ar atvērtu sirdi. Tāpēc, pieņemot lēmumu par jauna biroja atvēršanu, mēs nolēmām, ka nebūs dalījuma starp centrālo un reģionālo biroju – šeit Rēzeknē strādā Bites cilvēki, un mēs vēlamies, lai katrā vietā saglabātos vienas un tās pašas vērtības un sirsnība. Neatkarīgi no tā, vai tas notiek Rīgā vai Rēzeknē, mūsu cilvēki ir vienlīdz svarīgi. Novēlu veiksmi 150 jaunajiem kolēģiem, kuri no sirds rūpēsies par mūsu klientiem. Tas ir jauns sākums gan viņiem, gan Bitei,” savā uzrunā sacīja “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads tiks sākts ar tā dēvēto «pagaidu budžetu».

«Pagaidu budžeta» principi ietverti Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 12.decembrī izsludinātajos grozījumos likumā par budžeta un finanšu vadību. «Pagaidu budžets» būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināts 2019.gada budžets.

Minētie likuma grozījumi arī paredz 8,3 miljonu eiro novirzīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka ar «pagaidu budžetu» tiks nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, kā arī sākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. «Tas risina līdzekļu nodrošināšanu sabiedrības grupām, kas pie līdzšinējā regulējuma nevarētu saņemt tiem pēc normatīvajiem aktiem pienākošos naudu,» piebilda FM.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Labklājības ministrijas (LM) iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).

“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība,” ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis.

MRI budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav budžeta ar pārpalikumu, bet deficītu. Šogad tas ir 0,7% no IKP, kamēr Lietuvai ir pārpalikums – 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5%. Fiskālās disciplīnas padome savā tviterkontā norāda: LT un EE spēj labos gados pieturēt izdevumus, nevis tos kāpināt. Tēriņus palielināt vēlas visi, taču, piemēram, LT spēja atbildēt skolotājiem, ka naudas nav. Formāli jau Latvija, protams, nav pārkāpusi nedz Māstrihtas kritērijus, nedz Eiropas Komisijas rekomendācijas. Taču zināmā mērā mēs paši sev rokas tomēr esam sasējuši.

Lai gan ekonomisti nekādu krīzi, vismaz ne tādos apmēros kā 2008. gadā, tuvākajā laikā Latvijai neprognozē, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ir gaidāma. Ekonomikas atdzišana ir vērojama visā pasaulē. Latvijai zināmus izaicinājumus, īpaši eksportā, noteikti radīs Brexit. Arī citos eksporta tirgos pieprasījums var vājināties. Tāpat līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības samazināsies tās budžets, kas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī Latvijai. Uz šī nenoteiktības fona līdz ar gaidāmo ekonomikas palēnināšanos Latvijai visgudrākais būtu veidot rezervi, kur pasmelties grūtākos laikos, kas nesīs IKP straujāku samazināšanos.

Lai arī vairākumam ministriju nākamā gada budžetā izdevumi bija jāsamazina, to centrālajiem aparātiem izdevumi pieaugs kopā par teju diviem miljoniem eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nav noslēpums, ka 2016. gada valsts budžets netapa viegli. Finanšu ministrija jau iepriekš norādīja, ka garas stundas aizvadītas sarežģītās sarunās par izdevumu sadaļu. Atskaitot četras prioritārās nozares, kas ir iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība (īpaši pirmās divas, kurām valsts pamatbudžeta izdevumi nākamajā gadā tiek plānoti ievērojami lielāki nekā 2015. gadā), ministrijām tika uzdots savilkt jostu.

Iepriekšējos gados piešķirtā finansējuma pārskatīšanas rezultātā ministriju plānotie bāzes budžeta izdevumi sarukuši par 3% jeb 12,4 miljoniem eiro. DB jau rakstīja (05.10.2015.), kuras jomas skars brīvprātīgi obligātais ietaupījums, tomēr, turpinot analizēt valsts budžeta plānoto izdevumu pozīcijas, interesants šķiet fakts, ka no liesākas dzīves necietīs ministriju izdevumi nozaru vadībai un politikas plānošanai. Centrālo aparātu uzturēšanai teju nevienai ministrijai nākamgad nav plānots izdevumu samazinājums. Vairākas DB aptaujātās ministrijas uzsver, ka piešķirtais finansējums vienalga nav pietiekams.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa 15.oktobrī no finanšu ministra Arvila Ašeradena saņēmusi tradicionālo portfeli ar nākamā gada valsts budžeta projektu.

"Šis neapšaubāmi ir valsts drošības budžets, arī mazākaizsargāto iedzīvotāju atbalsta budžets, jo daudz domāts, lai visi justos labāk, drošāk un būtu pasargāti. Veikti neatliekami ieguldījumi iekšējā un ārējā drošībā, tāpat būtiski soļi sperti uzlabojumiem labklājības jomā sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai," sacīja D. Mieriņa.

Valdība atbalsta nākamā gada budžetu ar 1,3 miljardu eiro deficītu 

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu...

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka budžeta projekts ir tapis sarežģītās sarunās un tā izskatīšanas gaitā ir jāsniedz atbildes uz visiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem - vai Latvija kļūs drošāka un labklājīgāka, vai ikviens varēs nopirkt vajadzīgās zāles un saņemt pakalpojumus pašvaldībās, vai senioriem būs lielākas pensijas un vai būs būtiskāks valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem. Tāpat svarīgi, vai skolotājiem tiks nodrošināts solītais algu pielikums un bērniem kvalitatīvāka izglītība.

Krīzes scenārijs nav izslēgts, tādēļ jāmēģina ierobežot budžeta deficītu 

Latvija, tāpat kā vairākas ES dalībvalstis, šobrīd piedzīvo “post-krīzes sindromu”, un ekonomikas...

Kopā ar valdību strādāsim, lai rastu labākos risinājumus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai un valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, saņemot budžeta portfeli, pauda D.Mieriņa.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs sacīja, ka šis ir labākais patlaban iespējamais budžets - līdzsvarots visās nozarēs, un informēja, ka atbildīgā komisija projekta izskatīšanu sāks vēl pirms projekta nodošanas komisijām, kad par nākamā gada finansējumu plānots uzklausīt neatkarīgās institūcijas.

Nododot 2025.gada valsts budžeta projektu Saeimas priekšsēdētājai, finanšu ministrs A.Ašeradens informēja, ka nākamā gada budžets ir iedzīvotāju drošības un Latvijas konkurētspējas budžets, un tajā finansējuma pieaugums nodrošināts gan iekšlietu dienestiem un armijas spēju palielināšanai, gan arī pedagogiem, veselības jomai, sociālām programmām.

2025.gadā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljardu eiro, bet izdevumi - 17,1 miljardu eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts aizsardzība - iekšējā un ārējā drošība, tam paredzot finansējumu 284,3 miljonu eiro apmērā.

Nenoliedzami karstākais šīs nedēļas jautājums ir nākamā gada valsts budžets un tā virzība uz priekšu. Šī tēma allaž ir bijusi biznesam svarīga kaut vai tāpēc, ka budžets dod noteiktu priekšstatu par lietām, ar ko jārēķinās 12 mēnešu laikā.

Allaž gan ir gribējies, lai šis periods būtu ilgāks, un šoreiz pat tiek apgalvots, ka ir ticis izstrādāts vidēja termiņa budžets, ar to saprotot, ka tajā iekļautās normas būšot spēkā vismaz tuvākos trīs gadus. Tomēr katram, kurš kaut cik rūpīgi seko līdzi plānošanas procesiem Latvijas valsts līmenī, ir skaidrs, ka tas ir blefs. Turklāt šim apgalvojumam ir tikai viens iemesls – finanšu ministra Andra Vilka visnotaļ patiesā atziņa, ka mūsu spēja tērēt joprojām pārsniedz mūsu spēju nopelnīt. Principā var teikt, ka valsts pārvalde tā arī nav pāraugusi maza bērna līmeni – gribas gan nopirkt jaunu mantu un saldumus, gan arī izvizināties ar karuseli, turklāt darot to ar parliecību, ka mammas vai tēta naudas maks ir teju neizsmeļams finanšu avots, kurā atliek vien iebāzt roku, lai kārtējais sapnītis tiktu piepildīts.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr vienlaikus atgādinu, ka ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.

Diemžēl, bet arī šogad budžeta pieņemšana notiek pēc principa – atliekam uz pēdējo brīdi, secinām, ka izdevumi ir lielāki, pretī nav atbilstoši ieņēmumi un sākam haotiskas nodokļu reformas. Budžets ir budžets, bet nodokļu reformas – atsevišķs stāsts. Protams, budžeta izskatīšana parāda vājās puses, tomēr tas nenozīmē, ka sasteigti jāveic izmaiņas.

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

"Bite Latvija" 20.septembrī atklās Rēzeknes biroju Atbrīvošanas alejā 163, kurā strādās 150 darbinieki.

Tas kļūs par uzņēmuma klientu apkalpošanas un pārdošanas centru, stiprinot uzņēmuma izaugsmi un veicinot nodarbinātību reģionos.

Elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” vasarā informēja par plāniem paplašināt savu darbību reģionos, atverot birojus ar 280 jaunām darba vietām Rēzeknē un Jelgavā. “Bite Latvija” Rēzeknes biroju svinīgajā ceremonijā atklās 20. septembrī, savukārt Jelgavā biroju ar 130 darba vietām ir iecerēts atklāt rudens vidū.

“Rēzeknes biroja atvēršana kā stratēģisks solis mūsu uzņēmuma attīstībā ir dabiska un loģiska biznesa evolūcija. Mēs esam apņēmības pilni stiprināt ekonomiku reģionos un dot rēzekniešiem iespēju strādāt pie viena no Latvijas vadošajiem darba devējiem. Lielā interese par darba iespējām jaunajā Bites birojā apliecina, ka cilvēki ir motivēti strādāt un profesionāli attīstīties arī ārpus Rīgas. Esam apņēmušies jaunajiem kolēģiem piedāvāt spēcīgu atbalstu un izaugsmes iespējas mūsu A klases birojā, nodrošinot atalgojumu un labumus, kas līdzvērtīgi Rīgā pieejamajiem,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Nodokļu politikas reforma tiek īstenota, neskatoties uz uzņēmēju un ekspertu ieteikumu krīzes laikā apturēt plānotās izmaiņas.

Ja arī nākamajā gadā turpināsies ierobežojumi, daudzas nozares valsts budžetā neienesīs cerētos miljonus. Gaidīšanas režīmā ir arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam, uz kuru daudzas dalībvalstis liek lielas cerības.

Lasi žurnāla #DienasBizness 8. decembra numurā:

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta «tīrais pieaugums» ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. «Ekonomika aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt, tātad budžets arī,» apgalvoja premjers.

Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās, valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos gaisā. «Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna - no sākuma ļoti strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums tiešām nebūtu, par ko sūdzēties.»

Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020.gada budžets ar pārpalikumu nav iespējams. «Mums, politiķiem, piecām partijām, jāatrod vienošanās, kā taisnīgi pārdalīt gaidāmo [budžeta] pieaugumu.»