No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē, lai uzlabotu autoceļu infrastruktūru, trešdien pēc Autoceļu padomes sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Briškens norāda, ka stratēģija reģionāliem un vietējiem ceļiem skaidri parāda prioritātes, kas jāīsteno, nodrošinot ceļu būvniecību un uzturēšanu, tāpat arī to, ka naudas autoceļu infrastruktūras attīstībai nepietiek, tādēļ SM iestājas par godīgu finansējuma pārdali, proti, ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē.

"Piemēram, ja veicam izmaiņas Autoceļu fondā, varam iegūt vairākus desmitus miljonus eiro finansējumu. Tāpat, ja pielīdzinām autoceļu lietošanas nodevu pārējām Baltijas valstīm, tā ir iespēja saņemt finanšu līdzekļus, ko atvēlēt Latvijas ceļu infrastruktūras pilnveidošanai," uzsver ministrs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka trešdien notika Autoceļu padomes sēde, kurā nozares institūcijas un eksperti pārrunāja Latvijas valsts autoceļu stratēģijas, valsts autoceļu būvniecības ieceres, tostarp izmantojot publiskās privātās partnerības (PPP) principu, kā arī sprieda par nepieciešamajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un izmaiņām autoceļu fondā.

Ceturtdien, 22.martā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi likumā Par autoceļiem, paredzot valsts finansējuma palielināšanu autoceļu sakārtošanai.

Atbilstoši pašreizējam likumam Par autoceļiem Valsts autoceļu fondu veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Minētās normas netiek izpildītas, jo ik gadu valsts budžeta likumā līdzekļu sadalījums tiek noteikts citādi, informē Satiksmes ministrija.

Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, valsts autoceļu tehniskais stāvoklis šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44% autoceļu ar asfalta segumu un 43% ar grants segumu. Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 880 milj. euro apmērā, proti, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekamā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodžu radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Šobrīd valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi euro.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Kvalitatīvas un uzticamas riepas automašīnai nepieciešamas 365 (vai 366) dienas gadā. Taču īpaši svarīgas tās kļūst ziemas mēnešos, kad ceļu klāj gan pieblietēts, gan izkusis sniegs, ūdens un ledus, pārvietošanos padarot īpaši izaicinošu. Tāpēc šajā rakstā apkopota informācija par to, kā ziemas riepas palīdz tikt galā ar minētajiem izaicinājumiem; atvēli 10 minūtes un uzzini daudz ko jaunu!

Īsais ievads ziemas riepu tipos

Ziemas riepas tiek iedalītas mīkstā sastāva (Skandināvijas tipa) un cietā sastāva (Eiropas tipa) klasēs; Skandināvijas tipa riepas piemērotas zemākām gaisa temperatūrām un piesnigušiem/apledojušiem ceļiem, savukārt Eiropas tipa riepas izvēlies, ja pārsvarā brauc pa labi tīrītiem pilsētas ceļiem un šosejām.

Protektora raksts ir dziļāks un ar vairāk rievām

Lai nodrošinātu saķeri ar ceļa segumu, ko klāj sniega kārta, ledus vai ūdens, riepai jāspēj novadīt zem tās esošo ūdeni un/vai sniegu, tādējādi pasargājot automašīnu no akvaplanēšanas. Lai to izdarītu, ziemas riepas ievērojami atšķiras no vasaras riepām – tām ir vairāk rievu, kā arī dziļāks protektors (minimālais atļautais protektora dziļums ziemas riepām ir četri milimetri, taču jaunas ziemas riepas izceļas ar divreiz (vai pat vairāk) dziļāku protektoru). Tāpat lielu lomu spēlē nelieli iegriezumi jeb lameles protektora blokos, kas uzlabo saķeri ar sniegu vai ledu. Par ūdens un sniega izspiešanu rūpējas platas centrālās rievas.

Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā, saskaņā ar kuriem no 2022.gada 1.maija tiks atvērts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus.

Deputāti atbalstīja visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzītos priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus tiktu atvērts no 2022.gada 1.maija, nevis 2021.gada 1.oktobra, kā tas bijis paredzēts iepriekš.

Grozījumi arī paredz, ka, lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tiesīga no 2021.gada 1.janvāra sākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskos iepirkumus.

LVC autoceļu uzturēšanas darbu veicēju izvēlēsies iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem, vienlaikus nosakot, ka LVC ir tiesīga uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu procedūru ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, lai laicīgi tiktu izraudzīti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēji.

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances, liecina publicētā informācija šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajām nacionālajām pozīcijām «Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi».

Kā norādīja SM Autosatiksmes departamenta speciālisti, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem nosaka transporta nodokļu minimālos līmeņus par dažu autoceļu lietošanu un kārtību, kā iekasējama maksa par infrastruktūras lietošanu, tostarp maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Šīs direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, skaidroja ministrijā.

Maksu par dažu autoceļu lietošanu ir iespējams noteikt divos veidos - atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma un atkarībā no pa autoceļu nobrauktās distances. Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma.

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

Atrast labas un kvalitatīvas ziemas riepas nav nemaz tik vienkārši. Ja vēlies ekonomēt līdzekļus, tad izvēle krīt par labu vissezonas riepām, taču prātīgāk un no ilgtermiņa viedokļa labāk meklēt kvalitatīvas ziemas riepas. Ielūkosimies, kuras ir top ziemas riepas interneta veikalā Riepas1.lv.

Ziemas riepas vs vissezonas riepas: kādas ir atšķirības?

Katru gadu ziemas sezonā no 1. decembra Latvijā visiem spēkratiem jābūt aprīkotiem ar klimatiskiem apstākļiem atbilstošām riepām - šajā gadījumā ziemas riepām. Ziemas riepas ir īpašas ar to, ka tām ir mīkstāka gumija, platākas centrālās rievas un protektors ir ar vairāk rievām un ribām. Ir trīs dažādu veidu ziemas riepas - cietā sastāva neradžotās riepas, mīkstā sastāva neradžotās riepas un radžotās riepas. Izvēloties ziemas riepas, jāņem vērā vairāki faktori, kā, piemēram, nobraukums ikdienā, ceļu veids (asfalts, grants, zemes ceļi), par kuriem ikdienā dosies, vide, kurā atrodies (pilsēta, lauki, meži, reljefs) un paredzamā ziema (slapja, auksta, sniegota, ar atkalām un tamlīdzīgi).

Foto: Pexels.com / Chris Peeters

No 2024. gada 1. decembra automašīnu vadītājiem jāņem vērā kāda būtiska nianse – satiksmē drīkstēs izmantot tikai tādus auto, kas aprīkoti ar riepām, uz kurām redzams “kalns un sniegpārsliņa” simbols. Saistībā ar šo tēmu radušās daudzas neskaidrības, tāpēc šī raksta ietvaros Riepu garāža speciālisti kliedēs izplatītākos mītus un izstāstīs, kādas ziemas un vissezonas riepas turpmāk drīkstēs izmantot ziemas periodā!

Izmantot drīkst tikai ziemas un vissezonas riepas ar “kalns un sniegpārsliņa” simbolu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 21. janvārī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, informē Satiksmes ministrijā.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Otrdien, 9. februārī, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Satiksmes ministrijas organizētajā domnīcā uzsākta diskusija ar sabiedrības pārstāvjiem par valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plānu līdz 2027. gadam, informē Satiksmes ministrija.

"Šonedēļ valdībā tika apstiprināta valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija. Tikpat svarīgi ir rūpēties par reģionālo un vietējo autoceļu attīstību, lai iedzīvotāji varētu ērti pārvietoties starp novadu centriem. Labi autoceļi ir arī stimuls teritoriju attīstībai, lai saglabātu un veidotu darbavietas un piesaistītu iedzīvotājus. Tāpēc ir būtiski veidot redzējumu, kā nākamo gadu laikā mērķtiecīgi uzlabot reģionālo autoceļu tīkla stāvokli," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) eksperti kopīgi strādā pie valsts reģionālo autoceļu būvniecības plāna nākamajiem septiņiem gadiem, lai veidotu kvalitatīvu un drošu valsts reģionālo autoceļu tīklu.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Lielu rezonansi sabiedrībā guvusī ziemas kviešu interneta rīka izstrāde un projekta realizācija, kur plānots ieguldīt 499,5 tūkstošus eiro, ilgs piecus gadus.

Kā informē Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji, projekts Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai paredz 5 gadu laikā testēt 15 ziemas kviešu šķirnes, lai noteiktu to izturību pret slimībām un rastu veidus to apkarošanai. Tāpat šajā laikā plānots noteikt arī fungicīdu lietošanas intensitātes ietekmi uz slimību rašanos šajās 15 ziemas kviešu šķirnēs.

Projekta vadītāja Linda Šarķe-Fedjajeva uzsver, ka interneta rīka izveide ir tikai daļa no plānotajiem projekta izdevumiem. Rīks būs kā tulks starp zinātnieku atklājumiem par šo jautājumu un zemnieku vajadzībām praksē, audzējot ziemas kviešus un saskaroties ar dažādajām šo augu slimībām. Interneta rīkā saimnieks varēs ievadīt savus datus par ziemas kviešu stāvokli un saņemt ieteikumus slimību apkarošanai, viņa stāsta.

Lai gan ziemas riepas obligāti jālieto, sākot no 1. decembra, kas nozīmē, ka vēl vairākus mēnešus var tikt izmantotas vasaras riepas, ir svarīgi par to iegādi parūpēties laicīgi, lai, sākoties gada aukstajiem mēnešiem, Tavs auto būtu gatavs nepieciešamajām pārvērtībām. Taču, lai orientētos ziemas riepu piedāvājumā, jāņem vērā vairāki aspekti, kas apkopoti šī raksta turpinājumā.

Ieteikums #1: Pievērs uzmanību riepu saderībai ar Tavu automašīnu

Tāpat kā cilvēkam der konkrēta izmēra un tipa apavi, arī automašīnai nederēs jebkuras ziemas riepas – jāseko līdzi tam, lai riepu izmērs būtu pareizais. Kā to iespējams noteikt? Automašīnai piemērotāko riepu izmēru norāda paši auto ražotāji, šo informāciju attēlojot uz uzlīmes, kas atrodas vai nu degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē, vai durvju ailē vadītāja pusē.

Taču ir viens bet – mašīnām ne vienmēr ir uzstādīti oriģinālie diski, un šādos gadījumos jaunas ziemas riepas jāiegādājas, par paraugu ņemot pašreizējo disku izmēru. Ja ailē norādīts viens izmērs, bet automašīnai uzmontēti mazāki vai lielāki diski, riepas jāiegādājas atbilstoši diskiem. Savukārt gadījumā, ja grasies iegādāties jaunas ziemas riepas komplektā ar diskiem, izvēlies Tava auto modelim piemērotāko komplektu, ņemot vērā uzlīmē esošo informāciju – tādējādi braukšana būs drošāka un ērtāka.

Šī brīža situācija ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu nerada pārliecību, ka līdz galam tiks ievēroti labas pārvaldības principi un šī reforma tiks īstenota valsts interesēs, uzskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens.

"Tieši pretēji - pastāv objektīvi riski, ka šobrīd sagatavotā reforma valsts autoceļu uzturēšanas atdošanai privātajās rokās varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas, kā arī nākotnē radīt lielāku valsts atkarību no dažiem tirgus spēlētājiem," viņš norāda.

Par tirgus atvēršanu vēl būs jālemj Saeimai, un tā būs politiska izšķiršanās. Par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu šonedēļ notika Saeimas komisijas sēde, kurā deputāti uzklausīja reformas virzītāju Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un Konkurences padomi.

Komisijas vadītājs uzsver, ka tuvējās kaimiņvalsts Igaunijas piemērs liecina, ka pēc tirgus atvēršanas valstij izmaksas nevis samazinājušās, bet pieaugušas. Autoceļu uzturēšana ir specifiska darbības joma, kas prasa vērienīgus kapitālieguldījumus tehnikā un cilvēku resursos. Šobrīd valsts iegādājās šo pakalpojumu no valsts uzņēmuma - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU), kas nozīmē, ka par pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis. Turklāt saprotams, ka šāda pakalpojuma sniegšanai būs nepieciešams ņemt kredītā tehniku.

Valdība apstiprinājusi Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam. Pirmie soļi šīs stratēģijas īstenošanai jau tiek sperti, jo ir uzsākti darbi, lai Rīgas apvedceļu pārbūvētu par četru joslu ātrgaitas autoceļu, informē Satiksmes ministrija.

Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijas no 2020. līdz 2040. gadam mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. Valsts galvenos autoceļus paredzēts pārbūvēt par ātrgaitas autoceļiem, līdz 2040. gadam izbūvējot vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometriem stundā.

"Ilgtermiņa valsts ceļu attīstības stratēģija nākamajiem 20 gadiem ir izdiskutēta ar pašvaldībām, Saeimas komisijām un apstiprināta Autoceļu padomē. Tas ir redzējums, kā sakārtot valsts galvenos autoceļus, lai nodrošinātu labāku sasniedzamību starp Latvijas novadu centriem, samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, jo liela daļa negadījumu rodas, veicot apdzīšanas manevrus, un veicinātu vides aizsardzību, samazinot siltumnīcefektu gāzu emisijas. Ilgtermiņa plānošana ir nepieciešama, lai savlaicīgi paredzētu ceļu attīstību un pamatotu finansējuma piesaistīšanu no Eiropas fondiem, veidotu publiskās un privātās partnerības projektus," teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Eiropas Savienības fondu finansējums Latvijas ceļiem nākamgad beidzas, valsts finansējums ir nepietiekams, tāpēc steidzami nepieciešams pieņemt lēmumu par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, lai novērstu autoceļu tīkla sabrukšanu, aģentūru LETA informēja Saeimas «Vienotības» frakcijas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šodien darbu sāks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ietvaros izveidotā Autoceļu darba grupa, vienlaikus Matīss ir iesniedzis priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi «Likumā par autoceļiem»». «Tie ir divi konkrēti soļi ceļā uz Valsts autoceļu fonda atjaunošanu,» uzsvēra Matīss.

Deputāts skaidroja, ka «Likumā par autoceļiem» ierakstītais Valsts autoceļu fonds eksistē, bet tam netiek piešķirts likumā paredzētais finansējums - 80% no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa un visi pārējie autovadītāju maksājumi, jo šie līdzekļi tiek «ielikti» kopēja valsts budžetā. Savukārt, tas, cik liels finansējums tiks piešķirts autoceļiem tiek skatīts konkrētā gada budžeta kontekstā.

#Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā.

Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā

To DB Uzņēmēju klubā uzsvēra tā viesis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Cita lieta – tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība.

Proti, vairāku ceļu uzturēšanu valsts nodos pašvaldībām, izdalīs arī ceļus, par kuru uzturēšanu būs atbildīgas privātpersonas. Piemēram, tas varētu būt vietējais ceļš no kādas viensētas līdz reģionālās nozīmes ceļam, ja pa to pārvietojas tikai viensētā dzīvojošie. Pagaidām gan likumā neatrisināts ir jautājums, kā pašvaldības savus ceļus var nodot apsaimniekošanā privātpersonām, taču U.Augulis teic, ka jau tuvākajā laikā šī kārtība tiks noteikta normatīvajos aktos. Tā rezultātā valsts vietējo ceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā tiks izvērtēta pārvaldības formas maiņa.