Laiku pa laikam Dienas Biznesa lappusēs un ziņu portālu slejās ievietotie raksti saasina uzmanību attiecībā uz bīstamu problēmu Latvijas biznesa vidē – reiderismu. Ar to parasti saprotama kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.
Metodes var būt visdažādākās – no klaji kriminālām darbībām, kā dokumentu viltošana un fiziska varas pārņemšana uzņēmumā, līdz rīcībai nepārkāpjot likumu, bet mērķtiecīgi izmantojot uzņēmuma vājās vietas.
Kā saredzēt briesmas
Neskatoties uz vairākām skaļām publikācijām par notikušiem reiderisma gadījumiem, jāsecina, ka uzņēmēju vidū vispārējas izpratnes par tipiskākajiem reiderisma riskiem, to identificēšanu un novēršanu ir maz. Šoreiz rakstā par svarīgo, kam būtu pievēršama uzmanība, lai reiderisma riskus savlaicīgi pamanītu, mazinātu to iestāšanās iespēju, un ko sagaidāmie grozījumi Komerclikumā varētu mainīt.
Iespējamo uzņēmuma kapitāla daļu vai aktīvu tīkotāju loks ir ļoti plašs. Apkopojot rederisma gadījumus Latvijas un citu valstu praksē var konstatēt, ka tikai daļā gadījumu reidersima iniciatori un izpildītāji ir ar uzņēmumu pilnīgi nesaistītas personas. Lielākā daļā gadījumu uzņēmumam pastāv vai ir bijusi kāda saistība ar reiderismā iesaistītajiem uzņēmumiem vai personām. Tipiskākie reiderisma iniciatori:
1) Uzņēmuma īpašnieki (dalībnieki/ akcionāri):
a. savstarpēji konfliktējoši īpašnieki;
b. mazākuma akcionāri;
c. daļa īpašnieku, ar vēlmi pārdot uzņēmumu vai savas kapitāla daļas.
2) Uzņēmuma amatpersonas:
a. valdes locekļi vai citas amatpersonas, ar mērķi nopirkt vai pārņemt uzņēmumu;
b. valdes locekļi vai citas amatpersonas, kas izteikti lojālas daļai no īpašniekiem.
3) Citas personas:
a. konkurenti;
b. tās pašas nozares uzņēmumi bez tirgus daļas noteiktos reģionos vai produktu grupās, kur darbojas apdraudētais uzņēmums;
c. uzņēmumi, kuriem vēlama kontrole pār apdraudētā uzņēmuma produkciju un tās cenām;
d. profesionāli reideri jeb personas, kuri nav saistīti ar uzņēmumu, un veic uzbrukumu, lai iegūtu uzņēmuma naudas līdzekļus, nekustamo īpašumu vai citus likvīdus aktīvus.
Kā redzams no diezgan plašā iespējamo reideru uzskaitījuma, tikai nelielu daļu no iespējamiem uzbrucējiem var uzskatīt par personām, kas nav saistītas ar uzņēmumu. Piemēram, pat gadījumos, kad uzņēmumam nav bijušas līgumattiecības ar uzbrūkošu uzņēmumu, nereti ir saņemti piedāvājumi iegādāties kapitāla daļas vai noslēgt līgumu par sadarbību atsevišķos projektos vai tirgos.
Lai gan iespēja kļūt par reiderisma uzbrukuma upuri ir jebkuram uzņēmumam, kam pieder aktīvi vai ir nemateriālā vērtība, pastāv vairāki risku paaugstinoši apstākļi. Pirmkārt, risku rada uzņēmuma parādsaistības. Proti, parādi ar ilgstoši kavētiem atmaksas termiņiem un citas saistības, par kurām kreditoriem ir grūti vai nepiespējami saņemt naudu. Latvijā parāda piedziņa tiesas ceļā ir ļoti laikietilpīga, kas var pamudināt kreditorus cedēt prasījuma tiesības, lai saņemtu kaut daļu no parāda. Savukārt parādu uzpircēji, izmantojot tiesvedības un maksātnespējas procesu sniegtās iespējas, nereti veic darbības, lai iegūtu no uzņēmuma krietni vairāk kā parāda pamatsummu.
Otrkārt, reidersima risku palielina nepilnības uzņēmuma pārvaldē. Parasti tas ietver pārāk plašas valdes locekļu un citu amatpersonu pilnvaras, nepilnīgu kontroli pār naudas plūsmu un dokumentiem. Lielākajā daļā uzņēmumu uzticība, ko uzņēmuma īpašnieki piešķir valdes locekļiem ir būtiski lielāka, nekā īpašnieku iespējas ikdienā kontrolēt valdes darbu. Darbinieku brīva pieeja dokumentu oriģināliem un citai būtiskai informācijai arī var kļūt par uzņēmuma Ahileja papēdi.
Treškārt, riskus nereti rada īpašnieku kapitāla daļu proporcijas, no tām izrietošas īpašnieku attiecības un kontrolējošo īpašnieku rīcība. Starp personām, kas labprāt var sadarboties ar reideriem vai par tādiem kļūt paši ir «apbižoti» mazākuma dalībnieki, kas nesaņem dividendes, nespēj ietekmēt balsojumus dalībnieku sapulcēs un nevar pārdot savas kapitāla daļas par sev vēlamu cenu.
Ceturtkārt, darījuma partneru, to īpašnieku un amatpersonu darbības vēsture. Uzņēmēji dažkārt velta vairāk izpētes laika pirms pieņemt darbā darbinieku, kuram maksās nelielu algu, nekā uzzin par sadarbības partneriem, kuriem uztic nesalīdzināmi lielākas vērtības.
Kas sevi sargā…
Tāpat kā labāk ir regulāri rūpēties par savu veselību, nekā ārstēt ielaistas slimības, arī reiderisma galvenā apkarošanas metode ir profilakse. Turklāt ne vienmēr tie ir sarežģīti drošības pasākumi.
Kā jau minējām, reideri reti kad uzrodas «no zila gaisa». Biznesa partneru, uzņēmuma vadītāju, darbinieku un sadarbības partneru rūpīga izvēle ļauj izvairīties no dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē arī jautājumos, kas saistīti ar uzņēmuma drošību.
Teiciens par visu olu nelikšanu vienā groziņā ir aktuāls arī reiderisma novēršanā. Visu vērtīgāko aktīvu (nekustamo īpašumu, iekārtu, licenču) turēšana vienā uzņēmumā potenciāliem reideriem padara šo aktīvu pārņemšanu vieglāku. Tāpēc reiderisma risku gadījumā ir vērts apsvērt būtiskāko aktīvu un to lietošanas tiesību sadalīšanu starp vairākiem grupas uzņēmumiem.
Lai uzņēmumu padarītu nepievilcīgāku reideru acīs vai neparocīgu uzrukumam, praksē tiek izmantotas t.s. «indes kapsulas» princips. Tie ir dažādi juridiski ierobežojumu un saistības, kas radīti uzņēmumam par labu tā īpašniekiem. Piemēram, aizdevumi, kas nodrošināti ar ķīlu. Izvēloties šos instrumentus, gan ir rūpīgi jāizvērtē nodokļu sekas un citi riski, piemēram, darījumiem jābūt tādiem, ko nevarētu apstrīdēt uzņēmuma maksātnespējas gadījumā.
Būtiska loma reiderisma prevencijā ir uzņēmuma iekšējās struktūras sakārtošanai. Skaidrs kompetenču sadalījums uzņēmuma amatpersonu starpā, saprātīgi amatpersonu rīcības ierobežojumi un līgumā atrunātas sankcijas, kā arī iekšējās kontroles sistēma būtiski palielina uzņēmuma drošību pret reideru uzbrukumiem.
Lai novērstu reiderisma izpausmes uzņēmuma dalībnieku strīdu gadījumā, der piedomāt pie dalībnieku savstarpējām attiecībām. Statūtos un dalībnieku līgumos ir iespējams ietvert īpašus daļu atsavināšanas noteikumus, ka ari sankcijas par to pārkāpšanu. Būtiska loma dalībnieku strīdos mēdz būt dažādām niansēm, kas saistīta ar dalībnieku lēmumu pieņemšanas procedūru, tādēļ ir vērts to detalizētāk atrunāt statūtos. Piemēram, ietvert statūtos tādus elementārus jautājumus, kā dalībnieku sapulces noturēšanas vietu vai veidu, kādā dalībniekiem tiek paziņots par sapulci.
Ļoti būtisks aspekts reiderisma profilaksē ir korespondences kontrole. Lai nepalaistu garām būtisku jautājumu izlemšanu dalībnieku sapulcē, uzņēmumu dalībniekiem jāatceras uzņēmuma valdi nodrošināt par aktuālu informāciju par dalībnieka adresi. Lai izvairītos no negaidītiem pavērsieniem, uzņēmumam jānodrošina pasta sūtījumu saņemšana, jo saņemtās korespondences vidū var būt gan brīdinājumi par maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanu, gan tiesas pavēstes.
Ja neskatoties uz veiktajiem prevencijas pasākumiem, uzņēmums tomēr ir kļuvis par reideru upuri, ļoti svarīgi, to pēc iespējas ātrāk atklāt, lai varētu ātrāk un efektīvāk pretdarboties. Tāpēc noderīga ir regulāra informācijas monitorēšana par to, kādas izmaiņas saistībā ar uzņēmumu tiek veiktas Uzņēmumu reģistrā. Šādu pakalpojumu šobrīd piedāvā Uzņēmumu reģistrs. Viens no aktīviem, ko iekāro reideri, ir uzņēmuma naudas līdzekļi, tāpēc ir vērts gan kontrolēt lielākas transakcijas ar uzņēmuma līdzekļiem banku kontos, gan arī vienoties ar banku par īpašiem konta apkalpošanas noteikumiem.
Ko darīt, ja tas ir noticis
Ja ir notikusi prettiesiska uzņēmuma pārņemšana, būtiska ir ātra un juridiski precīza reakcija uz notikušo.
Ja uzņēmums ir pārņemts, viltojot parakstus uz dokumentiem, kas nepieciešami izmaiņu reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā, ir iespējams salīdzinoši ātri atjaunot iepriekšējo stāvokli, ja tiek pierādīts viltošanas fakts, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā valsts atzīta eksperta atzinumu par paraksta viltošanu. Paralēli, protams, ir jāvēršas policijā, ka arī jābrīdina darījumu partneri un banka, kurā uzņēmumam ir līdzekļi.
Ja ir notikusi prettiesiska uzņēma daļu atsavināšana, izmantojami tradicionālie tiesvedības līdzekļi, apstrīdot darījumus. Daļas būs iespējams atgūt, ja tiks pierādīta daļu ieguvēja nelabticīga. Ja daļu ieguvējs tiks atzīts par labticīgu, iespējams, nāksies samierināties tikai ar zaudējumu kompensāciju. Lai daļas no sākotnējā prettiesiskā pārņēmēja nenonāktu citu personu īpašumā, jāizmanto prasības nodrošinājumu līdzekļi.
Ja uzņēmuma faktiska pārņemšana ir notikusi, prettiesiska uzņēmuma dalībnieku sapulces lēmuma rezultātā (piemēram, palielinot pamatkapitālu vai nomainot uzņēmuma vadību), iepriekšējo stāvokli ir iespējams atjaunot vai nu vēršoties Uzņēmumu reģistrā vai arī apstrīdot dalībnieku lēmumu tiesā. Uzņēmumu reģistrā ir jāvēršas, ja lēmuma prettiesiskums ir konstatējams no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem. Piemēram, ja dalībnieku sapulces protokols liecina, ka dalībnieku sapulcē nav bijis lēmuma pieņemšanai nepieciešamais kvorums vai balsu vairākums. Savukārt, ja iesniegtie dokumenti nepatiesi atspoguļo faktiski notikušo, visticamāk būs jāvēršas tiesā, un jāpierāda notikušais ar liecinieku liecībām un citiem līdzekļiem. Piemēram, ja pārkāpjot likuma noteikumus, uz dalībnieku sapulci, kurā izlemti svarīgi jautājumi, nav uzaicināts kāds no dalībniekiem.
Lai gan ātra rīcība var palīdzēt mazināt nevēlamās sekas no esoša reiderisma gadījuma, tā neizbēgami saistīta ar laika patēriņu, tādēļ jebkuri iepriekšēji novēršanas līdzekļi ir efektīvāki par cīņu ar jau esošu reiderisma gadījumu.
Likumdevējs cenšas palīdzēt
Reaģējot uz skaļākajiem reiderisma gadījumiem un uzņēmēju pausto satraukumu, Tieslietu ministrija Saeimā ir iesniegusi t.s. «pretreiderisma» priekšlikumus grozījumiem Komerclikumā. Drīzumā tie tiks skatīti pēdējā lasījumā. Vairākas no iniciatīvām varētu samazināt parakstu viltošanas riskus Uzņēmumu reģistram iesniedzamajos dokumentos, jo grozījumos ir paredzētas stingrākas formas prasības vairākiem būtiskiem dokumentiem. Piemēram, pieteikums par uzņēmuma dalībnieku maiņu vai uzņēmuma valdes locekļu maiņu turpmāk varētu būt obligāti jāparaksta pie zvērināta notāra, Uzņēmumu reģistra valsts notāra vai ar drošu elektronisko parakstu. Pašlaik šie dokumenti ir viegli viltojami, jo tiek parakstīti privāti. Lai mazinātu prettiesisku uzņēmuma dalībnieku lēmumu pieņemšanu, grozījumi paredz iespēju uzņēmuma statūtos paredzēt uzņēmuma dalībnieku sapulču noturēšanu notāra klātbūtnē, kā arī notariālu apliecinājumu parakstiem uz dalībnieku sapulces protokola.
Ar grozījumiem plānota papildus aizsardzība dalībnieku īpašuma tiesībām uz daļām, precizējot gan dalībnieka pirmpirkuma tiesību īstenošanas mehānismu, gan arī paredzot esošajiem dalībniekiem izpirkuma tiesības gadījumos, kad daļas ir atsavinātas pārkāpjot pirmpirkuma tiesības. Lai gan pagaidām pāragri spriest par to, kāda būs «antireiderisma» grozījumu galējā versija, kopumā likumdevēja iniciatīva ir vērtējama pozitīvi un noteikti papildinās reiderisma profilakses līdzekļu arsenālu. Tomēr būtu naivi cerēt, ka likuma grozījumi atrisinās reiderisma problēmu pilnībā. Uzņēmumu drošība arī pēc grozījumiem Komerclikumā joprojām paliks atkarīga no īpašnieku un vadības lietpratīgas rīcības, izvēloties un pielietojot reiderisma profilakses pasākumus.
