«Šobrīd Latvijā vērojams arī juridiskais tūrisms - daudzi Lietuvas pilsoņi izmanto Latvijas maksātnespējas procesu, kas ir vienkāršāks un ātrāks nekā Lietuvā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis zvērināts advokāts Olavs Cers.
«Latvijā patlaban ir tā, ka jāpārdod visa manta un divus gadus jāstrādā, jāsaņem vismaz minimālā alga un ienākumu daļa jānovirza kreditoru prasību segšanai. Rezultātā kreditors, pret kuru parāds ir 50 tūkstoši latu, divus gadus katru mēnesi saņem dažus latus kontā, bet pēc diviem gadiem privātpersona, kas bijusi parādā, ir brīva,» skaidrojis advokāts.
«Pie tā grūti pierast kreditoriem, jo šķiet: «Es taču aizdevu naudu, līgums paredz, ka 20 gadus man parādnieks maksās.» Bet likumdevējs pateicis: «Ko divos gados varēsi saņemt, to arī saņemsi.» Kas attiecas uz cilvēku, kuram ir parādi, var jau slapstīties gadiem - neatbildēt uz telefona zvaniem, neatvērt pa pastu pienākušas vēstules, dzīvot pie draugiem, aizbraukt uz ārzemēm. Tomēr modernā izpratne nosaka, parādniekam nevis jābēg, bet jāsāk fiziskās personas maksātnespējas process. Un pēc diviem gadiem cilvēks no parādu nastas būs brīvs,» laikrakstam stāstījis O. Cers.
Runājot par izsoļu reiderisma problēmu, advokāts skaidrojis, ka «Latvijas likumdošanā nav jēdziena «reiderisms», tas nāk no Krievijas, kur tiek runāts ne vien par izsoļu reiderismu, bet biežāk par uzņēmuma pārņemšanu ar nelikumīgām metodēm».
«Klasisks reiderisms ir, kad organizē vairākas akcionāru sapulces paralēli un ar dažādiem mehānismiem pārņem uzņēmuma vadību vai akciju paketi. Izsoļu gadījumā precīza definīcija būtu «tiesību normu interpretācija negodprātīgu nodomu īstenošanai»,» sacījis O. Cers.
«Saskaņā ar maksātnespējas likumu nekustamais īpašums pārdodams divās izsolēs, pirmā izsole ir ar augšupejošu soli, otrā - ar lejupejošu soli līdz 10% no sākumcenas. Cenai nonākot līdz zemākajam punktam, tā atkal var kāpt uz augšu. Ir gadījumi, kad cena no zemākā punkta uzkāpj pat virs izsoles sākumcenas. Bet atrodas tādi, kā mēs, juristi, viņus dēvējam, tautas daiļamata meistari, kuri atnāk uz izsoli, kad jau vienojušies, ka nepieļaus cenas kāpšanu uz augšu no zemākās cenas, stāv pie durvīm, klausās, kas tad vēl uz izsoli atnācis, un sarunā ar izsoles apmeklētajiem: «Tu tagad nesoli, pēc tam mēs tev pārdosim. Ja tu piedalīsies solīšanā, mēs cenu uzdzīsim pāri sākumcenai un nevienam nebūs prieka.»
Rezultātā daudzos gadījumos nekustamie īpašumi tiek pārdoti par 10% no novērtējuma cenas, kas dod iespēju izsoļu reideriem vēlāk pārdot īpašumu par augstāku cenu. Likumā gan ir mehānisms, kā bez izsolēm tirgot maksātnespējas procesā pārdodamo mantu, bet parasti kreditori šādu ceļu neatbalsta, jo bieži neizprot, kā izsolēs viss patiesībā notiek,» Dienai atklājis advokāts.