Lūdz pārtraukt atbildīgo valsts amatpersonu bezdarbību, kuras rezultātā patlaban Latvijā ar normatīvajiem aktiem nav nodrošināts maksātnespējas procesu tiesiskums
Par to intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.
Vēršanās pie ģenerālprokurora saistīta ar faktu, ka līdz ar Satversmes tiesas sprieduma interpretāciju un valsts amatpersonas statusa piemērošanu administratoriem normatīvā regulējuma pretrunas liedzot administratoriem īstenot tiesisku maksātnespējas procesu. Lai to nodrošinātu, no administratora pienākumu pildīšanas šobrīd būtu jāatkāpjas faktiski visiem praktizējošajiem administratoriem, paralizējot maksātnespējas procesu valstī. Tas saistīts ar faktu, ka līdz šim administratori darbojās privāttiesisko attiecību jomā, kam piemērojami pavisam citi principi nekā publiskajās tiesībās, kur tagad «ielikti» administratori kā valsts amatpersonas. Taču šīs pretrunas, pēc O. Cera sacītā, Tieslietu ministrija kā par maksātnespējas jomu atbildīgā nav ne risinājusi, ne novērsusi. Norma, kas paredz maksātnespējas procesa administratora pielīdzināšanu valsts amatpersonai, Saeimā tika pieņemta jau 25.09.2014., tātad ministrijas rīcībā bijis pietiekami ilgs laiks, lai parūpētos par šīs sistēmas praktisko jautājumu sakārtošanu.
Fragments no intervijas:
Varbūt tā ir iespēja izretināt administratoru rindas?
Savā ziņā pēdējā gada peripetijas šādai iespējai paver ceļu. Tas, ka Latvijā sarūk par maksātnespējīgām pasludināto personu skaits, nav noslēpums, un arī administratoriem ir mazāk darba, kas varētu būt sava veida iemesls, lai šajā profesijā strādājošo skaits saruktu. Zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju ir ievērojami mazāk nekā administratoru. Jāņem vērā, ka valsts regulē gan zvērinātu notāru, gan zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, kā arī katra darbības apgabalu. Loģika te ir, jo, saglabājot mazu šo profesiju darbinieku skaitu, viņiem tiek garantēti ienākumi. Varbūt pēc šāda principa arī jārīkojas administratoru sakarā un jāatstāj, piemēram, 100 uz visu Latviju. Taču, ja valsts to vēlas, tad jānosaka pārejas periods, kurā tie, kas strādā par administratoriem, varētu izdarīt savu izvēli. Taču šo mērķi nevajag censties sasniegt, zem sitiena paliekot visus, jo pašreizējā situācija, kad likumā ir norma, bet tai nav reāla piepildījuma, pakļauj riskam jebkuru administratoru.
Visu interviju Administratori vēršas pie ģenerālprokurora lasiet 21. marta laikrakstā Dienas Bizness.