Saimnieciskos strīdos nepieļaujama politiskā spiediena instruments un dubultie standarti – tā nozares pārstāvji vērtē grozījumus Maksātnespējas likumā, kurus tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nosaucis par «maksātnespējas reformu», trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina par būtiskākajām izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, nosauc to, ka maksātnespējas administratorus turpmāk iecels Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors, kamēr iepriekš par administratoru varēja kļūt, nokārtojot eksāmenu un saņemot sertifikātu no administratoru profesionālās asociācijas. Blakus profesionālajām zināšanām eksaminācijas komisija tagad vērtēs arī kandidāta reputāciju. Tiek ieviesta arī disciplināratbildība maksātnespējas procesa administratoriem, kas attieksies arī uz tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) uzraugošajām personām, MNA dotas tiesības veikt pārbaudi administratora prakses vietā.
«Mēs aizejam ļoti bīstamā virzienā, jo maksātnespējas procesi, kas notiek komercvidē, kļūst politiski ietekmējami. Jēdziens nevainojama reputācija ir plaši interpretējams, līdz ar to pastāv riski, ka, izmantojot šo institūtu, varētu notikt izrēķināšanās ar atsevišķām neērtām personām, kas nebūtu pieļaujami. Tikai tad, kad sāks pirmos sijāt, mēs sapratīsim, kas tika domāts ar nevainojumu reputāciju,» saka zvērināts advokāts Kaspars Novicāns. Nav pieļaujams, ka politiska persona, kāds ir tieslietu ministrs, būdams MNA faktiskais priekšnieks, sāk vērtēt administratora reputāciju, norāda nozares pārstāvji.
Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis, zvērināts advokāts Olavs Cers saka, ka «ministrija ieguldīja milzīgu resursu, lai administratorus padarītu par valsts amatpersonām. Tikko tas ir izdarīts, likumdevējs sper nākamo soli, sakot, ka TAP varēs uzraudzīt arī «ne-amatpersonas», un pieļauj, ka «nākotnē par administratoriem varētu kļūt arī citu juridisko profesiju pārstāvji, kas nav amatpersonas. Domāju, ka likumdevējs pats ir sapratis, ka ne jau amatpersonas statuss būs tas, kas ļaus sasniegt maksātnespējas procesa mērķus. Valsts ilgu laiku ir gājusi maldu ceļu, uzskatot, ka maksātnespējas process ir domāts valsts interešu realizācijai. Maksātnespējas process ir domāts komersantu interesēm. Valsts interese ir tikai budžeta interese, bet budžets ir tikai viens no kreditoriem šajā gadījumā. Tam nevar būt nekāda prioritāra nozīme maksātnespējas procesā.»
Visu rakstu Maksātnespējas procesi var kļūt politiski ietekmējami lasiet trešdienas, 1.marta laikrakstā Dienas Bizness!