Pateicoties 2015. gada 1. jūlijā uzsāktajai izsoļu norisei elektroniskā vidē, pērn no parādniekiem piedzītā summa ir 581 miljons eiro, kas gandrīz četras reizes pārsniedz 2014. gada rādītājus - 149 miljoni eiro, informē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

E-izsoļu koncepciju, kā arī Civilprocesa likuma grozījumus, vadoties pēc ārvalstu kolēģu pieredzes, izstrādāja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Tieslietu ministrija. Tika izveidots elektronisko izsoļu portāls, nostiprināts tā darbības tiesiskais pamats, kā arī noteikta elektroniskā vidē organizētu izsoļu norises kārtība.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: «Izsoļu norises reformas īstenošana bija smags darbs, jo ilgstoši nebija pietiekama finansējuma izsoļu nodrošināšanai elektroniskā vidē. Taču tagad, pateicoties jaunajai izsoļu kārtībai, darba rezultāti ir iespaidīgi un ieguvēji ir gan kreditori un parādnieki, gan valsts kopumā. Zaudētāji šajā procesā ir tikai negodprātīgie izsoļu dalībnieki.»

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas nostiprinās elektronisko izsoļu portāla izveidošanas un darbības tiesisko pamatu, kā arī noteiks elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisi.

Elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Tāpat tas palīdzēs izskaust tā saucamo izsoļu reiderismu.

Šobrīd gan zvērinātu tiesu izpildītāju, gan maksātnespējas procesa administratoru rīkotajās izsolēs visā Latvijā nereti piedalās tādi izsoles dalībnieki, kuri ar dažādiem līdzekļiem ietekmē citus izsoles dalībniekus ar mērķi samazināt izsoles cenu, tādējādi kavējot konkurenci izsoles dalībnieku vidū un izsoli kā mantas pārdošanas veidu padarot neefektīvu. Līdz ar ko samazinās godprātīgo izsoles dalībnieku skaits, izsolāmie objekti tiek nosolīti par mazāku summu, nekā tas objektīvi būtu bijis iespējams vai tieši pretēji – tiek nosolīta neadekvāti augsta summa bez nolūka to maksāt, kā rezultātā izsoles jāatzīst par nenotikušām ar no tā izrietošajām tiesiskajām sekām.

Saeima ceturtdien, 28.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem tiks ieviesta elektroniska nekustamā īpašuma izsolīšana spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma grozījumiem plānots izveidot elektronisku izsoļu vietni, kā arī noteikt izsoles izziņošanas, dalībnieku autorizācijas un izsoles norises kārtību.

Tāpat grozījumi noteic, ka elektronisko izsoļu portāla ietvarā tiek uzturēts Izsoļu dalībnieku reģistrs, kas satur ziņas par fiziskām un juridiskām personām, kas reģistrētas kā izsoļu dalībnieki.

To, kā tiks veiktas darbības elektronisko izsoļu vietnē un kā ziņas par attiecīgajam personām tiks iekļautas Izsoļu dalībnieku reģistrā, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Ievērojot zvērinātiem tiesu izpildītājiem un administratoriem deleģēto funkciju raksturu, elektronisko izsoļu portālu plānots veidot kā valsts informācijas sistēmas daļu.

Elektroniskās izsoles sevi ir attaisnojušas, jo to aizklātums nodrošinājis augstākas pārdošanas cenas; ieguvēji ir gan kreditori, gan parādnieki , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa, atsevišķas tehniskas nianses vēl tiks precizētas. Lai arī tikai šī gada 1. jūlijā startēja elektroniskās izsoles, kas būtiski mainīja izsoļu norises līdzšinējo kārtību, tomēr jau pašlaik gan zvērināti tiesu izpildītāji, gan kreditori ir apmierināti ar tām. «Tās ir sevi attaisnojušas,» vienisprātis ir Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka. Pašlaik elektroniskās izsoles rīko tikai tiesu izpildītāji, pārdodot nekustamos īpašumus. Nākamgad šādā formā pārdošanu veiks arī maksātnespējas procesa administratori. Viņiem gan ir viena nianse, proti, var būt izsole ar lejupejošu soli.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) aizvien vairāk sāk izmantot dažādus digitālos risinājumus, tostarp Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu vietni «e-izsoles», kuru vēlas ieviest kā ierastu praksi, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

«Atbilstoši VNĪ stratēģijai, mēs vienlaikus attīstām īpašumus, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām, savukārt pārējie objekti pakāpeniski tiek pārdoti un iegūtā nauda ieguldīta attīstībā. Protams, mēs esam ieinteresēti ātrā un efektīvā pārdošanas procesā, kas ar minimāliem resursiem ļauj sasniegt iespējami labāku rezultātu,» stāsta Janvāre.

Izmantojot Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu portālu, VNĪ jau pirmajā pašu organizētajā e-izsolē veiksmīgi izdevies pārdot iepriekš nelikvīdu 10 000 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Jēkabpilī, Ārijas Elksnes ielā 8A. Lēmumu par minētā zemes gabala pārdošanu VNĪ pieņēma 2017. gada beigās. Tika organizētas divas izsoles ierastā ceļā, taču intereses par piedāvājumu nebija. Savukārt, ievietojot elektronisko piedāvājumu, darījums par 11 600 eiro tika noslēgts jau pēc pirmās izsoles, kas noslēdzās 28.janvārī.

8. novembrī notiks valstij piederošo un VAS Privatizācijas aģentūra turējumā esošo AS Grindeks un AS Valmieras stikla šķiedra akciju atklātās izsoles, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Izsolāmais akciju skaits ir attiecīgi 219 780 un 425 609 akcijas.

Izsolēs var piedalīties licencēta banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguvusi Nasdaq Riga biržas biedra statusu. Biržas biedrs var piedalīties izsolēs, iesniedzot izsoļu uzdevumus savā vai savu klientu vārdā. Biržas biedru saraksts ir pieejams šeit.

Abas izsoles ir atklātas, un uzdevumi izsoļu dienā 2016.gada 8. novembrī tiks pieņemti no plkst.09:00 līdz 13:00 (pēc Latvijas laika). Līdz izsoļu dienas plkst. 15:30 (pēc Latvijas laika) tiek veikta izsoļu rezultātu apstiprināšana un izsoļu uzdevumu savietošana.

Vērtspapīri tiek izsolīti eiro. Mazākais cenu solis, kas ir ievadāms izsoļu uzdevumos, ir 0,01 eiro par vienu akciju. Minimālā cena AS Grindeks akcijām, kas ir ievadāma izsoles uzdevumos, ir 3,78 eiro, bet AS Valmieras stikla šķiedra akcijām - 2,73 eiro.

Ceturtdien, 26.martā, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz ieviest elektronisku nekustamā īpašuma izsolīšanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos.

«Līdzšinējā praksē, izsolēm norisinoties klātienē, identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas ļauj mākslīgi samazināt izsolāmā īpašuma vērtību un negatīvi ietekmē spriedumu izpildes un maksātnespējas procesa intereses. Pārejot uz elektroniskām izsolēm, plānots izskaust shēmas, kas ļāvušas iedzīvoties uz parādnieku, kreditoru un valsts rēķina,» iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Viena no praksē konstatētajām problēmām ir negodprātīgu personu saskaņotas darbības izsolē ar mērķi ietekmēt citus solītājus, skaidro likumprojekta autori. Tāpat izsolē var piedalīties neieinteresētas personas, solīšanā mākslīgi paaugstinot cenu bez nolūka iegādāties izsolāmo objektu, tādējādi liekot šķēršļus godprātīgiem izsoles dalībniekiem. Ieviešot elektroniskas izsoles, tiktu liegta iespēja ietekmēt citus izsoles dalībniekus ar mērķi atturēt tos no solīšanas vai iegūt kādu materiālu labumu apmaiņā pret atteikšanos no vairāksolīšanas.

Ceturtdien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz ieviest elektronisku nekustamā īpašuma izsolīšanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos, informē Saeimas Preses dienests.

«Līdzšinējā praksē, izsolēm norisinoties klātienē, identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas ļauj mākslīgi samazināt izsolāmā īpašuma vērtību un negatīvi ietekmē spriedumu izpildes un maksātnespējas procesa intereses. Pārejot uz elektroniskām izsolēm, plānots izskaust shēmas, kas ļāvušas iedzīvoties uz parādnieku, kreditoru un valsts rēķina,» iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Viena no praksē konstatētajām problēmām ir negodprātīgu personu saskaņotas darbības izsolē ar mērķi ietekmēt citus solītājus, skaidro likumprojekta autori. Tāpat izsolē var piedalīties neieinteresētas personas, solīšanā mākslīgi paaugstinot cenu bez nolūka iegādāties izsolāmo objektu, tādējādi liekot šķēršļus godprātīgiem izsoles dalībniekiem. Ieviešot elektroniskas izsoles, tiktu liegta iespēja ietekmēt citus izsoles dalībniekus ar mērķi atturēt tos no solīšanas vai iegūt kādu materiālu labumu apmaiņā pret atteikšanos no vairāksolīšanas.

Ceturtdien, 2. novembrī, Saeima 1. lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu «Grozījumi Civilprocesa likumā», kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi.

Likumprojekta grozījumi veikti ar mērķi attīstīt izpildu procesu, veidojot to mūsdienīgu, efektīvu un atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai.

Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē.Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē:https://izsoles.ta.gov.lv.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, atzīmējot vienu no būtiskākajiem ieguvumiem elektroniskās formas izsoļu attiecināšanā uz kustamas mantas izsolēm, uzsver, ka, pateicoties jaunajai izsoļu kārtībai, samazināsies arī krāpšanas risks, līdz ar to ieguvēji būs gan kreditori, gan parādnieki, gan valsts kopumā.

Šā gada pirmajā pusgadā jaunieši aktīvāk iegādājušies mākslas darbus tiešsaistes izsolēs, tādējādi mazinot pandēmijas negatīvo ietekmi uz šo tirgu, liecina izsoļu nama "Sotheby’s" dati.

Šā gada pirmajā pusgadā "Sotheby’s" mākslas darbu klātienes un tiešsaistes izsoļu kopējā vērtība sasniedza 1,9 miljardus ASV dolāru, kas gan ir par 30% mazāk nekā pirms gada, taču labāk, nekā izsoļu nama eksperti prognozēja, raksta "The Wall Street Journal".

Kā novērojuši izsoļu nama pārstāvji, aizvien vairāk jauniešu virtuālajās izsolēs iegādājas laikmetīgo mākslu, dārgus pulksteņus un vīnu. Kopējais tiešsaistes izsoļu apjoms šā gada septiņos mēnešos sasniedzis 285 miljonus dolāru, kas ir trīsreiz vairāk nekā visā pagājušajā gadā. Kopumā šogad mileniāļu īpatsvars "Sotheby’s" kopējā klientu skaitā veido aptuveni 30%.

Šādu tendenci veicinājusi pandēmija, kas daudziem cilvēkiem pasaulē gada sākumā lika palikt mājās, tādēļ viņi atrada veidu, kā citādi izklaidēties un iegādāties ko vērtīgu, norāda eksperti.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) cer, ka ar jau ieviestajām un plānotajām izmaiņām maksātnespējas procesu normatīvajā regulējumā izdosies mazināt tā sauktos «kolhozus» administratoru starpā un izsoļu «sportistu» darbību.

Ministrs medijiem trešdien pauda viedokli, ka 2010. gadā pieņemtajā Maksātnespējas procesa likumā ir vairāki trūkumi, ko bija nepieciešams uzlabot. Kā piemērus viņš minēja shēmošanu starp maksātnespējas procesa administratoriem, fiktīvos kredītus, reiderismu un tā sauktos izsoļu «sportistus», kuri negodprātīgi izmanto izsoļu procesu.

«Es nonācu pie filozofiskas atziņas, ka Maksātnespējas likums ir kā mūris starp taisnīgumu un netaisnīgumu un vienmēr atradīsies negodprātīgi ļaudis, kuri šajā mūrī mēģinās izdrupināt vai izlauzt caurumus,» teica ministrs. Lai šos caurumus novērstu, ir piedāvāti risinājumi, kas jau ir stājušies spēkā, vai arī ir zināms konkrēts datums, kad tas notiks.

8. novembrī notiks valstij piederošo un VAS Privatizācijas aģentūra turējumā esošo AS Grindeks un AS Valmieras stikla šķiedra akciju atklātās izsoles, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Izsolāmais akciju skaits ir attiecīgi 219 780 un 425 609 akcijas.

Izsolēs var piedalīties licencēta banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguvusiNasdaq Riga biržas biedra statusu. Biržas biedrs var piedalīties izsolēs, iesniedzot izsoļu uzdevumus savā vai savu klientu vārdā.

Abas izsoles ir atklātas, un uzdevumi izsoļu dienā tiks pieņemti no plkst.9 līdz 13 (pēc Latvijas laika). Līdz izsoļu dienas plkst.15:30 (pēc Latvijas laika) tiek veikta izsoļu rezultātu apstiprināšana un izsoļu uzdevumu savietošana.

Vērtspapīri tiek izsolīti eiro. Mazākais cenu solis, kas ir ievadāms izsoļu uzdevumos, ir 0,01 eiro par vienu akciju. Minimālā cena

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Maksātnespējas administratori seko tiesu izpildītājiem un no 2016. gada rīkos elektroniskās izsoles; prognozē atgūt vairāk naudas kreditoriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Startējot elektroniskajām izsolēm, būtiski mainījās izsoļu norise, to dalībnieki tās laikā nav zināmi, bet potenciālajiem dalībniekiem ir vajadzīgs savs īpašs konts (plašāk – 01.07.2015. DB). Jāatgādina, ka pie Izpildu lietu reģistra ir izveidots jauns modulis – elektronisko izsoļu vietne, kurā tiek paziņotas izsoles, reģistrēti dalībnieki, kā arī nodrošināta solīšanas norise.

«Visas izsoles, kas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētas līdz 31. decembrim, notiks pēc vecās kārtības (klātienē), savukārt tās, kuras izsludinātas šā gada janvārī, notiks jau elektroniski,» skaidro Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņš norāda, ka maksātnespējas administratori ir iepazinušies ar zvērinātu tiesu izpildītāju pieredzi elektronisko izsoļu rīkošanā un notikušas arī apmācības.

Igaunijas un Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori ir vienojušies ievērojami palielināt pārrobežas pārvades tiesību izsolēs pieejamās jaudas. Tādējādi elektroenerģijas tirgotāji varēs daudz lielākā apmērā fiksēt izmaksas elektrības piegādēm no Igaunijas un Skandināvijas. Latvijas patērētājiem tas nozīmēs izdevīgākus piedāvājumus elektrības iegādei par fiksētu cenu, skaidro elektronerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Igaunijas pārvades sistēmas operatora Elering un Latvijas Augstsprieguma tīkla publiskotie 2016. gada pārvades tiesību izsoļu noteikumi paredz pieejamās jaudas gada periodam palielināt no 200 līdz 300 megavatiem, savukārt ceturkšņa un mēneša periodam saglabāt līdzšinējā līmenī. Izsoļu rezultātā atsevišķos mēnešos izsolītā pārvades jauda summāri sasniegs 550 megavatus, kas ir pielīdzināms kopējam Latvijas patēriņam naktī vasaras periodā.

Jaunu elektroenerģijas iegādes piedāvājumu veidošanai būtiskāks ir ne vien gada izsolē pieejamais pārvades jaudu apjoms, bet arī izsoles norises laiks. Iepriekš gada izsole notika novembra vidū, taču šobrīd ir rasta iespēja izsoli noturēt jau 14. oktobrī. Ieviestās izmaiņas atzinīgi vērtē elektronerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs J. Bethers, apstiprinot, ka laika izvēle ir svarīgs priekšnosacījums, lai tirgotāji varētu efektīvi plānot darbu nākamajam periodam: «Savlaicīga izsoļu norise un palielināts izsolāmo pārvades jaudu apjoms ir būtisks ieguvums elektroenerģijas tirgotājiem un Latvijas patērētājiem. Izsoles Latvijas un Lietuvas cenu apgabalā kalpo kā finanšu riska instruments, un tas ir būtisks atspaids tirgotājiem, lai veidotu izmaksās balstītus piedāvājumus. Ilgtermiņā, kā galvenajam riska instrumentam, ir jābūt nākotnes darījumu finanšu kontraktiem, taču pagaidām šie produkti Baltijas reģionā nav likvīdi.»

Novembrī Latvijas Nord Pool Spot biržas reģionā elektroenerģijas cenas turpināja samazināties, uzrādot kritumu 6,5% apmērā salīdzinājumā ar oktobri, - liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit sagatavotais Baltijas tirgus apskats. Vienlaikus ir ieviesti jauni noteikumi elektroenerģijas pārvades jaudu izsolēm uz Igaunijas-Latvijas robežas un novembrī notika pirmā izsole, kurā tirgotāji iegādājās pārvades jaudas viena gada periodam. Kompānija atzīmē, ka tas ir nozīmīgs solis vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidē un negaidītu cenu svārstību novēršanai tirgū.

Latvijas biržas reģionā vidējā elektroenerģijas cena novembrī kopumā samazinājās par vairāk nekā 3 eiro un bija 50,43 eiro par megavatstundu (€/MWh). Līdzvērtīgs kritums bija vērojams arī Lietuvā, kur vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 50,44 €/MWh. Savukārt Igaunijā bija vērojams vislielākais elektroenerģijas cenas kritums 12% apmērā un arī Baltijas valstīs zemākā cena - 35,41 €/MWh. Cena Igaunijā visu mēnesi sakrita ar cenu līmeni Somijas tirgū, ko noteica fakts, ka abu EstLink kabeļu darbībā aizvadītā mēneša laikā nebija nozīmīgu darbības pārtraukumu un arī reģiona spēkstacijas strādāja bez apkopes darbiem.

Enefit kā svarīgāko notikumu Baltijas elektroenerģijas tirgū novembrī atzīmē Igaunijas pārvades sistēmas operatora Elering un Latvijas Augstsprieguma tīkla vienošanos par jauniem noteikumiem elektroenerģijas pārvades jaudu izsolēm, uz kuru trūkumiem vairākkārt ir norādījuši tirgotāji. Pašlaik panākta vienošanās, ka elektroenerģijas tirgotājiem būs iespēja fiksēt izmaksas noteikta enerģijas apjoma pārvadei mēneša, ceturkšņa vai gada ietvaros. Tādējādi tirgotāji varēs kontrolēt riskus, kas saistīti ar izmaksu svārstībām elektroenerģijas piegādei pār Igaunijas-Latvijas robežu.

No 1.jūlija zvērinātu tiesu izpildītāji pilnībā pāries uz elektronisko izsoļu procesu, ceturtdien preses konferencē pēc valdības pirmajām 100 dienām un turpmākajām prioritātēm norādīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).

«Izsoļu dalībnieki būs anonīmi. Ja kāda grupa savā starpā mēģinās atrast kādas iespējas apiet un turpināt veco praksi, šī jaunā procesa shēma to padarīs neiespējamu. Līdz ar to izsoles būs daudz rezultatīvākas un ieguvēji būs kreditori, parādnieki, un lielākie zaudētāji būs šie, kuriem tas bija bizness līdz tam, acīmredzot, viņiem vajadzēs mainīs savu nodarbošanos,» sacīja ministrs.

Viņš sacīja, ka līdzšinējā izsoļu kārtība bija tāda, ka neviens nespēja cīnīties pret negodprātīgiem izsoļu procesa dalībniekiem.

«Pārējie izsoļu dalībnieki tiek bieži vien šantažēti, iebiedēti, izsoles bieži vien tiek norautas, izsoles cena tiek virzīta uz leju,» minēja tieslietu ministrs.

Šī gada pirmajā ceturksnī koksnes cena Latvijā atgriezusies 2021.gada vasaras līmenī, kad priedes un egles cenas jau bija sasniegušas vēsturiski augstāko punktu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Pirmajā ceturksnī skujukoku zāģbaļķu cena palielinājusies par 21 eiro kubikmetrā, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni. Cenu kāpums novērojams arī bērza koksnei, lai arī gada pirmais ceturksnis nav tās sezona. Straujais kāpums cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Izsoļu platformas pārstāvji informē, ka, neskatoties uz to, ka apaļkoku iepirkumu cenas pirmā ceturkšņa otrajā pusē bija zemākas nekā faktiskā cirsmas vērtība, koksne tika pārdota par prognozēto cenu, kas ir izsoles priekšrocība, un tādēļ mežu īpašnieki Latvijā bija ieguvēji. "E-silva" eksperti secina, ka koksnes izstrādātāju un pārstrādātāju rīcība norāda uz to, ka cenas kritums šobrīd netiek gaidīts, tomēr jebkādas prognozes izteikt ir pāragri, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās neprognozējamību.

Apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko otrdien, 20.februārī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015.gadā Civilprocesa likumā jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē un mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem – , tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē, atzīmē likumprojekta autori.

Tiesu administrācija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Maksātnespējas administrāciju un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju ir izstrādājusi nepieciešamos Elektroniskās izsoles vietnes papildinājumus, kas nodrošina iespēju maksātnespējas procesu administratoriem publicēt nekustamo īpašumu izsoļu sludinājumus, informē Tiesu administrācija.

Tāpat kā zvērinātu tiesu izpildītāju organizētās izsoles, arī maksātnespējas procesu administratoru organizēto izsoļu publicēšana, tika izveidota ar mērķi samazināt personu negodprātīgu vai prettiesisku rīcību nekustamā īpašuma izsolēs un padarīt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi. Tādejādi tiek nodrošināts, ka izsolēs piedalās lielāks skaits dalībnieku un nekustamo īpašumu iespējams pārdot par lielāku summu kreditoru prasījumu segšanai.

Vietne maksātnespējas administratoriem nodrošina iespēju izveidot nekustamā īpašuma izsoļu sludinājumus, veikt personas atbilstības dalībai izsolē pārbaudi un to autorizāciju, noturēt izsoli, veikt paziņojumu nosūtīšanu tās dalībniekiem, kā arī citas ar izsoles organizēšanu un norisi saistītas darbības.

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) atklājusi pieteikšanos trīs Rīgas centra biroju un administratīvo ēku izsolēm – Krišjāņa Valdemāra ielā 17a, Merķeļa ielā 11 un Raiņa bulvārī 7. Pieteikties izsolēm un īpašumu apskatei iespējams līdz 2023.gada 15.maijam, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nekustamie īpašumi atrodas pašā Rīgas centrā. To vēsture un iespējamā nākotne saistīta ar biroja, administratīvo un dzīvojamo telpu attīstības iespējām.

Izsolēm var pieteikties līdz šā gada 15.maijam interneta vietnē izsoles.ta.gov.lv.

“VNĪ aktīvi strādā pie valsts nekustamo īpašumu portfeļa attīstības, sakārtošanas un pilnveides. Īpašumi, kas ilgtermiņā netiek un netiks izmantoti valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai, tiek virzīti atsavināšanai. Tādējādi mums ir iespēja ne tikai sakopt īpašumus un revitalizēt vidi degradējošās teritorijas, bet arī dot gan ēkām, gan īpašumiem jaunas izaugsmes iespējas un atklāt to paslēpto potenciālu. Ņemot vērā augsto interesi par izsolē piedāvātajām, valsts īpašumā esošajām administratīvajām ēkām Rīgas pilsētas centrā, esmu pārliecināts, ka šīs ēkas radīs jaunas attīstības iespējas to nākamo īpašnieku rokās,” norāda A.Vārna.

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas uzņēmumā AS Olainfarm, kur vēro medikamenta Fenkarol (paredzēts alerģijas simptomu ārstēšanai) ražošanas procesu.

Fenkarol ir viens no pārdotākajiem «Olainfarm» ražotajiem bezrecepšu medikamentiem - tā daļa kopējā pārdošanā šā gada pirmajā pusgadā veidoja 7%, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Zīmols ir reģistrēts Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus, un ir pieejams trīs devās: 10 mg, 25 mg un 50 mg. Bez vietējā tirgus Fenkarol tiek eksportēts vēl uz 14 pasaules valstīm.

Kā liecina starptautiskās datu bāzes Pharma Zoom informācija, pirmajā pusgadā Fenkarol bijis otrais pārdotākais medikaments antihistamīnu (medikamenti alerģijas simptomu ārstēšanai) grupā Latvijā. Jāatzīmē, ka arī Baltkrievijā Fenkarol ir tirgus līderis savā medikamentu grupā.

Kopumā AS Olainfarm koncerna realizācija 1.pusgadā ir sasniegusi 61,8 miljonus eiro, kas ir par 1% mazāk nekā šajā periodā pērn. Savukārt tīrā peļņa ir sasniegusi 5,78 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1% attiecībā pret 2017.gada pirmo pusgadu. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi arī 2018. gada pirmajā pusgadā saglabājās nemainīgi, un tie bija - Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina. Uzņēmuma produkcija pirmajā pusgadā tika pārdota 50 valstīs.

Eiropas farmācijas uzņēmumu akcijas pēdējā pusgada laikā ir pieaugušas vērtībā, tāpēc šobrīd pēc kritiena Olainfarm akciju salīdzinošais, uz finanšu multiplikatoriem balstītais novērtējuma līmenis ir jau vairāk nekā par 40% zemāks par vidējo nozarē, komentējot pēdējā laika notikumu ap Olainfarm ietekmi uz uzņēmuma akcijas cenu, db.lv saka Amenda Markets valdes loceklis Arturs Miezis.

Līdz ar to, var teikt, ka sava daļa ar korporatīvās pārvaldes nenoteiktību saistītā riska ir jau iecenota akcijas cenā, viņš saka. Labākais, uz ko mazākuma akcionāri šobrīd var cerēt, ir, ka netiks veiktas pēkšņas un radikālas izmaiņas uzņēmuma valdē un stratēģijā.

Tāpat, pēc viņa teiktā, mazākuma akcionāriem jācer uz to, ka uzņēmums sāks maksāt paaugstināta līmeņa dividendes, tā vietā, lai atkārtotu tādus risinājumus, kā nesen pieckāršotais padomes atalgojums. Tieši palielināta dividenžu izmaksa būtu godīgs kompromiss starp visiem akcionāriem. Uzņēmumam ir uzkrātas ap 70 miljoni eiro nesadalītas peļņas un tā konservatīvā bilance ar mazu kredītu apjomu ļauj droši samazināt pašu kapitāla īpatsvaru, uzsver eksperts.

Reiderisms var būt izteikti kriminogēns – saistīts ar dokumentu viltošanu, draudu izteikšanu vai pat fizisku ietekmēšanu, kā arī realizēts darbībās, kas tieši nesaistās ar kriminālo atbildību.

Piemēram, dienesta stāvokļa izmantošana informācijas ieguvei, tendenciozas manipulācijas publiskajā telpā vai pat apzināta bezdarbība un laika vilcināšana savu mērķu sasniegšanai – šādi reideru darbības raksturo FinLaw Consulting valdes priekšsēdētājs Jānis Joksts, kurš Rīgas Stradiņa universitātē strādā pie doktora disertācijas tieši par reiderismu. «Reiderisma mērķi mēdz būt dažādi – sākot no aktīvu pārņemšanas un beidzot ar konkurentu novārdzināšanu, lai iegūtu monopolstāvokli tirgū,» norāda J. Joksts.

Noziegumu simbioze

Reiderisms kā tiesisks jēdziens Latvijā nepastāv, tādēļ arī nav viennozīmīgas interpretācijas – kas tas ir par noziegumu. Jebkurā gadījumā reiderisms nav salīdzināms ar skaidri identificējamiem pārkāpumiem, kā, piemēram, narkotiku tirdzniecību, zādzību vai miesas bojājumu nodarīšanu. «Reiderismam piemīt mainīgs un gandrīz katrā gadījumā atšķirīgs, individuāls raksturs, kuru ietekmē mērķa statuss, dažādi subjektīvie apstākļi, kā arī normatīvo aktu regulējums,» skaidro J. Joksts, uzsverot, ka reiderisma realizācijas mehānismi var būt visdažādākie, tomēr mērķis vienmēr ir viens un tas pats – kontrole pār izvēlēto uzņēmumu.