Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

Pievienota 5. rindkopa

Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Par pirkumu «Smart Stahl GmbH» ir jānorēķinās trešdien, 21.martā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka šodien izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA «Tolmets» un SIA «FeLM».

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrisko mediju portāls «lsm.lv», atsaucoties uz «TV Kurzeme», ziņo, ka Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem «KVV Liepājas metalurga» darbiniekiem. «Smart Stahl Gmbh» menedžeris Peters Foltins «TV Kurzeme» gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

Uzlikts arests skaistumkopšanas jomas uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres pastarpināti piederošajām daļām uzņēmumā SIA "Kolonna Invest", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, informē "Lursoft" pārstāvji.

"Lursoft" informē, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļa pieņēmusi lēmumu par nodrošinājuma piemērošanu "Kolonna Invest". Arests uzlikts aizdomās turētās Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - AS "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka 2023.gada 9.februārī ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas 6.februāra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai ir piemērots arests Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) aizvien vairāk sāk izmantot dažādus digitālos risinājumus, tostarp Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu vietni «e-izsoles», kuru vēlas ieviest kā ierastu praksi, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

«Atbilstoši VNĪ stratēģijai, mēs vienlaikus attīstām īpašumus, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām, savukārt pārējie objekti pakāpeniski tiek pārdoti un iegūtā nauda ieguldīta attīstībā. Protams, mēs esam ieinteresēti ātrā un efektīvā pārdošanas procesā, kas ar minimāliem resursiem ļauj sasniegt iespējami labāku rezultātu,» stāsta Janvāre.

Izmantojot Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu portālu, VNĪ jau pirmajā pašu organizētajā e-izsolē veiksmīgi izdevies pārdot iepriekš nelikvīdu 10 000 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Jēkabpilī, Ārijas Elksnes ielā 8A. Lēmumu par minētā zemes gabala pārdošanu VNĪ pieņēma 2017. gada beigās. Tika organizētas divas izsoles ierastā ceļā, taču intereses par piedāvājumu nebija. Savukārt, ievietojot elektronisko piedāvājumu, darījums par 11 600 eiro tika noslēgts jau pēc pirmās izsoles, kas noslēdzās 28.janvārī.

Maksātnespējīgā metālapstrādes uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa administrators Guntars Koris ir izsludinājis pirmās sešas uzņēmuma mantas izsoles, DB informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Izsoles izsludinātas Liepājā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 94A, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 100B, kā arī velmēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kas atrodas Brīvības ielā 95A, Liepājā. Velmētavas mantas izsole notiks šā gada 20. martā un sākumcena ir noteikta 1,33 milj. eiro apjomā. Pārējās izsludinātās izsoles noritēs elektronisko izsoļu vietnē.

Tāpat izsludināta arī izsole KVV Liepājas metalurgs piederošam nekustamam īpašumam Brīvības ielā 94, Liepājā un tur esošajai kustamai mantai, tai skaitā, elektrotēraudkausēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai. Lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir 5,35 milj. eiro. Izsoles sāksies šā gada 26.februārī un tiks slēgtas šī gada 28.martā.

Uz maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas mantas izsoli, kas paredzēta otrdien, 20.martā, ir pieteikušies vairāki pretendenti, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

«Izsole rīt notiks un uz to ir pieteikušies vairāki pretendenti. Tāpat pretendenti ir reģistrējušies arī uz uzņēmuma nekustamo īpašumu un elektrotēraudkausēšanas krāsns elektroniskajām izsolēm,» sacīja Koris.

Velmētavas mantas izsole notiks 20.martā plkst.12, Liepājā, Brīvības ielā 93, un tās sākumcena ir noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 26.februārī sākās elektroniskā izsole maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas ceham un tur esošajai kustamai mantai - cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kā arī četriem uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Liepājā, Brīvības ielā 94, esošā elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valstsīpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastravienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašumatiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 900 000 EUR. Izsoles drošības naudair 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumulikuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), Igors Terehovs(tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde lūdz Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret divām personām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumu valsts budžetam lielā apmērā.

Kā aģentūru LETA informēja VID, valsts budžetam nodarītie zaudējumi ir 1 136 200 eiro.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas laika periodā no 2018.gada aprīļa līdz 2019.gada oktobrim, ar to nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā.

Izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas tika veikta par domājamo daļu no nelietota nekustamā īpašuma pārdošanas, izveidojot mākslīgu darījumu ķēdi, kurā tika iesaistīti savstarpēji saistīti uzņēmumi.

Kriminālprocesa ietvaros uzlikti aresti aizdomās turēto personu piederošajai mantai 118 340 eiro apmērā, aresti uzlikti dažādu uzņēmumu kapitāldaļām, vairākiem nekustamajiem īpašumiem un kustamai mantai.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas ceha un tajā esošās kustamās mantas - elektrotēraudkausēšanas krāsns - elektroniskā izsole trešdien, 28.martā atzīta par nenotikušu, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma maksātnespējas administratore Vita Dika.

Uz šo izsoli nebija pieteicies neviens pretendents, norādīja Dika.

Šodien noslēgušās divu «KVV Liepājas metalurgs» nekustamo īpašumu izsoles. Īpašums Brīvības ielā 100B ir nosolīts par 82 000 eiro, bet īpašums Brīvības ielā 94A nosolīts par 116 000 eiro, informēja Dika. Viņa norādīja, ka izsoļu rezultāti vēl ir jāapstiprina tiesai. Jautāta, vai pastāv tāda iespēja, ka jaunieceltā administratore atceļ iepriekšējā administratora Guntara Kora izsludinātās, kā arī jau noslēgušās izsoles, Dika sacīja, ka pagaidām to nevar komentēt, jo Koris vēl nav nodevis jaunajai administratorei visu maksātnespējas lietas dokumentāciju.

Izsolē atkārtoti piedāvās iegādāties maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus, teikts paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē, kas sāksies ceturtdien, 4.aprīlī, plkst.13 un noslēgsies 2023.gada 4.maijā plkst.13, "Elpas" maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto kustamo mantu: piena pārstrādes un siera ražošanas iekārtas un nekustamos īpašumus.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 382 160 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izsoles solis ir 4000 eiro.

Kopumā izsolē tiks piedāvātas 154 iekārtu pozīcijas un īpašumi Kazdangā un Kazdangas pagastā.

Tostarp Kazdangā piedāvās iegādāties - kantori-ēdnīcu Bērzu gatvē 4A, kā arī īpašumus Darba gatvē 5B, Bērzu gatvē 4 un Bērzu gatvē 9A.

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Baltu piens" iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražotni Kazdangā, apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijā norāda, ka "Baltu piena" ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla "no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam" realizācija.

"Līdz šim kooperatīvi ir veidojušies, lai kopīgi nodrošinātu ikdienišķas vajadzības, piemēram, transporta pakalpojumus, stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām, taču "Baltu piena" iniciatīva paver jaunas attīstības iespējas kooperatīviem un viņu biedriem," uzsver LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

No šāda gada 1. septembra par elektroniskās darba laika uzskaites pārkāpumiem būvlaukumos darbinieki tiks sodīti ar brīdinājumu vai naudas sodu no 2 līdz 20 eiro, bet darba devēji – no 20 līdz 400 eiro par katru darbinieku

Tādu risinājumu atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Būvniecības uzņēmēju organizācijas par šo grozījumu projektu bija iesniegušas savu skatījumu jau tad, kad tas atradās apspriešanas stadijā. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvis Aigars Paegle jau 25. februāra Ministru kabineta komitejas sēdē vērsa uzmanību uz faktu, ka, izstrādājot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, doma bijusi, ka tā būs kontroles, nevis soda rīks uzņēmumiem, kuri ir kļūdījušies, it īpaši, ja būvlaukumā ir 500 darbinieku un pieci nav reģistrējušies. Viņš arī atgādināja, ka, noslēdzot ģenerālvienošanos nozarē, būs lielākā minimālā alga Latvijā un no tās samaksāti nodokļi, un nav pamata sodīt godprātīgos uzņēmumus par kādu kļūdu. Tāpat jautājums ir par būvstrādnieku, kas strādā pie mājas fasādes vai remontē ielu, nodalīšanu no tiem, kas atrodas uz ielas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars atgādināja, ka par šo likumprojektu atbildīgā būs Saeimas Juridiskā komisija, un tie, kuriem ir idejas un vēlmes, kā to uzlabot, aicināti iesniegt savus priekšlikumus.

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Ministru kabinets š.g. 24. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas attieksies uz norēķiniem būvniecības nozarē.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022.gadam.

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem (apakšuzņēmēju ķēdēm) reģistrēt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā veiktos norēķinus būvdarbu līgumu ietvaros.

Saskaņā ar pētījumu “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015. - 2019. gadam”, ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē, lai arī kopumā ir samazinājies, tomēr joprojām ir augsts - 2019. gadā tie bija 30,7%. Elektroniskā darba laika uzskaite ir atzīta par efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku un tās galvenajām izpausmēm – aplokšņu algām un nostrādāto stundu neuzrādīšanu.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka direktīvas mērķis ir turpināt attīstīt integrētu, drošu elektronisko maksājumu iekšējo tirgu, lai atbalstītu ES ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir maksājumu pakalpojumu izvēle un pārredzamība, lai pilnībā gūtu labumu no iekšējā tirgus.

Lai to nodrošinātu, direktīvas prasības tiek attiecinātas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, proti, kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.

Rīgas rajona tiesa sākusi skatīt tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs "Pro Vape" prasību par 5000 eiro morālā kaitējuma piedziņu saistībā ar reputāciju aizskarošu, nepatiesu ziņu izplatīšanu, 12.oktobrī vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Prasība pret Rīgas Austrumu slimnīcas plaušu ārstu Alvilu Kramu vērsta par sabiedrisko mediju portāla "Rus.lsm.lv" sižetu. Tajā žurnālists Daniils Smirnovs atklāja, ka, tirgojot aromatizētās bezdūmu e-cigaretes, netiek ievēroti visi tirgošanas nosacījumi.

Tirgotāji reportāžā skaidroja, ka reklāmas plakātu nejauši apskatei izstūmusi apkopēja. Sižetā intervēts ārsts Krams. Viņš uzsvēra, ka pārkāpumus redz pats un ka elektroniskās cigaretes ir bīstamas, un smēķēšana var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.

"Toksiskas vielas tirgotājs iesūdz tiesā ārstu, kurš publiski ir aicinājis tirgotājus un valsts institūcijas ievērot likumu! Tas ir bīstams signāls visai medicīnas nozarei un sabiedrībai, ka ārstam mēģina aizliegt izteikt viedokli un brīdināt sabiedrību. Tas ir unikāls tiesas process visas Eiropas Savienības kontekstā," apgalvoja Krams.