Apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko otrdien, 20.februārī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.
Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015.gadā Civilprocesa likumā jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē un mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem – , tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē, atzīmē likumprojekta autori.
Likumprojekts paredz ierobežojumu noteiktam personu lokam piedalīties solīšanā. Tajā nebūs tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi mantas novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Ierobežojumu izpildi kontrolēs zvērināts tiesu izpildītājs. Šāds regulējums ir spēkā attiecībā uz nekustamā īpašuma izsolēm.
Visām personām, kurām ir interese piedalīties konkrētas kustamas mantas izsolē, nodrošinās iespēju iegūt informāciju par mantu. Izsoles sludinājumā iekļaus izsolāmās mantas īsu aprakstu, kā arī būs iespēja iepazīties ar mantas novērtējumu. Likuma grozījumi paredz ieviest kustamās mantas fotofiksāciju apzīmogošanas vietā, līdz ar to būs plašāk pieejamas arī izsolāmo mantu fotogrāfijas, kas potenciālajiem pircējiem ļaus gūt pilnīgāku priekšstatu par izsolāmo mantu stāvokli.
Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu «Piedziņas vēršana uz apbūves tiesību», nosakot vispārējo kārtību piedziņas vēršanai uz apbūves tiesību, ja piedziņa tiek veikta pamatojoties uz izpildu dokumentu un to veic zvērināts tiesu izpildītājs. Apbūves tiesību paredzēts aprakstīt, pārvaldīt un novērtēt tādā kārtībā, kāda Civilprocesa likumā noteikta piedziņas vēršanai uz nekustamo īpašumu. Arī apbūves tiesību pārdošana (izsoles rīkošana, izsoles akta apstiprināšana un apbūves tiesības nostiprināšana uz ieguvēja vārda) paredzēta pēc nekustamā īpašuma izsoles noteikumiem.
Likuma grozījumi paredz arī tiesu izpildītāja pienākumu informēt iespējamos kopīpašniekus un hipotekāros kreditorus par piedziņas vēršanu uz apbūves tiesību un piedziņas atzīmes nodrošināšanu publiskajos reģistros, papildus nosakot pienākumu informēt arī apbūves tiesību saistītā zemes gabala īpašnieku.
Likumprojekts paredz precizēt arī kārtību, kādā veicama parādnieka kustamās mantas apķīlāšana, ja lietas atrodas pie citas personas, tāpat mantas novērtēšanas un apsardzības kārtību. Likumprojektā ietverti grozījumi saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi.
Likuma grozījumi trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.