Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Pagājušajā gadā visvairāk sūdzību elektronisko sakaru jomā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi par Izzi, kam seko Viasat un Tele2, liecina regulatora apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām.

Kā šodien preses konferencē teica regulatora vadītājs Valdis Lokenbahs, "Izzi" ir «nepārspējams rekordists». Viņš vērtēja, ka lietotāji par šo pakalpojumu sniedzēju regulatoram sūdzējušies, visticamāk, tādēļ, ka nav saņēmuši no uzņēmuma apmierinošas atbildes.

Savukārt ar Viasat pagājušā gada laikā situācija uzlabojusies - gada sākumā sūdzību skaits bijis vairāk nekā 3,5 reizes lielāks nekā gadu iepriekš, taču ar uzņēmumu notikušas pārrunas un tas veicis nozīmīgas reformas. Pēdējos četros mēnešos pie regulatora nav nonākusi neviena sūdzība par šo pakalpojumu sniedzēju.

«Manuprāt, pašlaik uzņemties vadīt regulatoru var tikai cilvēks, kas pats nesaprot, uz ko parakstās».

To laikrakstam Dienas Bizness, sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš, piebilstot, ka pēc savām pilnvaru termiņa beigām šovasar regulatorā nepaliks, ja situācija nemainīsies.«Ļoti ceru, ka Ekonomikas ministrija spēs atrast jauno regulatora vadītāju pēc iespējas ātrāk, jo es esošajā situācijā neredzu, kā ir iespējams ilgtermiņā nodrošināt regulatora rīcībspēju. Ne velti neviens no regulatora, ieskaitot bijušo priekšsēdētāju, pat nepieteicās konkursam uz vadītāja amatu.

Tam vajadzētu likt aizdomāties, ka kaut kas tomēr nav kārtībā,» sacīja I. Zariņš. Kā liecina Ekonomikas ministrijas sludinājums Latvijas Vēstnesī, ministrija atkārtoti izsludinājusi konkursu uz četrām regulatora padomes locekļu un padomes priekšsēdētāja vietām, jo iepriekšējā konkursā pieteikušies savas kandidatūras dažādu iemeslu dēļ atsauca. DB jau rakstīja, ka pašlaik SPRK padome piecu tās locekļu vietā strādā tikai trīs cilvēku sastāvā- no amata aizgāja SPRK padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva, bet vienu padomes locekli atrast nav izdevies jau vairāk nekā pusgadu.

Ekonomikas ministrija piedāvāja SPRK padomes locekļu atalgojumu samazināt par 50% līdz līmenim, kas atbilst citu valsts amatpersonu atalgojumam, valdība to neatbalsta.

Ņemot vērā, ka ar šī gada 14. jūliju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja un padomes locekļu algas nosaka Ministru kabinets, nevis regulators pats, ekonomikas ministrs Artis Kampars piedāvāja ievērot vienlīdzības principu un samazināt šo regulatora darbinieku algas līdz augstākajam ierēdniecības atalgojuma līmenim. Tas nozīmētu, ka atalgojuma samazinājums būtu nedaudz vairāk par 50%. Jāpiebilst, ka pašlaik SPRK vadītājas Valentīnas Andrējevas alga ir 4900 Ls, bet padomes locekļi saņem attiecīgi 4500 Ls. Šajā gadā regulatora padomes locekļu atalgojumam vien paredzēts gandrīz 341 tūkst. Ls, ieviešot samazinājumu no šī gada 1. septembra, valsts budžetā tiktu ietaupīti gandrīz 60 tūkst. Ls, bet nākamgad atalgojumam būtu jātērē tikai 161.2 tūkst. Ls jeb par 180 tūkst. Ls mazāk kā līdz šim. Pret šo atalgojuma samazinājumu iebilda Vides ministrs Raimods Vējonis (ZZS), norādot, ka tik liela atlīdzība regulatora darbiniekiem jāmaksā, lai tie būtu neatkarīgi un varētu objektīvi pieņemt lēmumus par monopoluzņēmumu tarifiem. Turklāt SPRK padomnieku slodze krietni pieaugšot no 1. oktobra, kad, atbilstoši pieņemtajam likumam par vienoto regulatoru, SPRK būs jāskata arī pašvaldību regulējamo uzņēmumu tarifi. Jāpiebilst, ka SPRK kompetencē tad būs ap 340 uzņēmumiem vairāk nekā līdz šim.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot elektronisko sakaru komersantu uzraudzību un analizējot no komersantiem saņemto informāciju, konstatējusi, ka divi komersanti atkārtoti gada laikā ir pārkāpuši vispārējās atļaujas noteikumus, kas paredz informācijas iesniegšanu regulatoram.

Regulatora padome lemj par komersantu darbības pārtraukšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā uz trim gadiem. Savukārt sešiem komersantiem, kas atkārtoti gada laikā ir pārkāpuši Vispārējās atļaujas noteikumus, SPRK padome nolemj izteikt pēdējo brīdinājumu, dodot iespēju novērst pārkāpumus līdz 7. februārim.

Komersanti, kuriem regulatora padome lēma par darbības pārtraukšanu - SIA Prolain un SIA Simtel - pēdējo reizi tika brīdināti 2014. gada 13. novembrī par iespēju novērst pārkāpumu un iesniegt trūkstošo informāciju līdz 2014. gada 12. decembrim. SIA Prolain un SIA Simtel jau 2014. gada maijā, pēc saņemtajām abonentu sūdzībām, nonāca regulatora uzraudzības lokā.

Apdrošināšanas nozares pārstāvji pasaulē kā savu vislielāko risku identificē vairāku regulatora prasību vienlaicīgu ieviešanu gan starptautiskā, gan vietējā līmenī, to atklāj apdrošināšanas nozares risku pētījums Insurance Banana Skins.

Jaunu regulatora noteikumu ieviešana kā lielākais drauds tika minēts visos galvenajos tirgos, taču Latvijas apdrošināšanas uzņēmumi šo risku ierindo tikai trešajā vietā.

Ievērojams respondentu skaits pauda bažas par kapitāla pieejamību, lai atbilstu bargākām regulatora prasībām, kā arī nodrošinātos pret pasaules ekonomikas un finanšu tirgus nestabilo situāciju.

Spēcīgu kāpumu šā gada risku topā piedzīvoja dabas katastrofu draudi, kas ir reakcija uz nesenajiem notikumiem Jaunzēlandē un Japānā. Strauji pieaug arī politiskais risks, kas izriet no notikumiem arābu pasaulē, kā arī pieaugošās bažas par eiro zonas valstu maksātspēju.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Vadītāju izraudzīšanās Latvijai svarīgās institūcijās, kā arī uzņēmumos allaž ir izraisījusi ažiotāžu un jautājumus par to, cik lielā mērā notiekošais process ir neitrāls. Tā mūsu valstij ir tāda kā savdabīga tradīcija, un tur nu acīmredzot neko nevar padarīt.

Šoreiz runa ir par izsludināto konkursu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas jeb regulatora vadītāja un padomes locekļu vietām. Situācija šajā jomā ir interesanta vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, interesi nevar neizraisīt kolorītais potenciālo regulatora padomes locekļu sastāvs - Mārtiņš Roze, Pēteris Leiškalns, Dainis Ģēģers, Pēteris Vilks… Protams, katram cilvēkam kaut kur ir jāstrādā, turklāt atbilstoši savām kompetencēm, tomēr, redzot vismaz daļu no šiem vārdiem, ir skaidrs, ka šādā sastāvā jaunā regulatora padome būs stipri vien politiski angažēta. Un tādā gadījumā var zust uzstādījums, ka regulatoram ir jābūt pilnīgi neatkarīgai institūcijai. Otrkārt, interesants ir fakts, ka konkursa komisijas, kas izraugās jaunos regulatora līderus, vadītājs ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Iespējams, šim apstāklim varētu arī nepievērst uzmanību, ja vien Pūce nebūtu vadījis komisiju, kas izraudzījās jaunos vadītājus valsts energokompānijai Latvenergo. Turklāt tieši Ekonomikas ministrija pārstāv valsts intereses šajā uzņēmumā. Līdz ar to ir bažas, ka, esot šajā komisijā Ekonomikas ministrijas vadošajām amatpersonām, rodas zināms interešu konflikts, jo principā vienas un tās pašas personas izraugās gan regulētājus, gan arī regulējamos.

Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi AS Latvijas Gāze pieteikumu par pagaidu noregulējumu, AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Tas izriet no Enerģētikas likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi tiesas secinājumi, kuri nav rezultējušies AS Latvijas Gāze labvēlīga tiesas lēmuma veidā, neatceļ vai negroza AS Latvijas Gāze noteiktos pienākumus, kuri izriet no normatīvajiem aktiem un Regulatora pieņemtajiem lēmumiem.

Vienlaikus tas nozīmē, ka AS Latvijas Gāze atbilstoši Enerģētikas likumam un Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotājiem piederošās dabasgāzes transportēšanu līdz lietotāju patēriņa objektiem, ja attiecīgi lietotāju pieprasījumi tiek saņemti.

«Šobrīd joprojām ir spēkā gan Enerģētikas likuma normas, gan Regulatora apstiprinātie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem AS Latvijas Gāze ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Tāpat spēkā ir visi Regulatora pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šo AS Latvijas Gāze noteikto pienākumu izpildi. Neviens no tiem nav atcelts un neviena lēmuma darbība nav apturēta,» uzsver Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

29. decembrī Ekonomikas ministrija izsludināšot atkārtotu konkursu uz visām regulatora padomes locekļa vietām.

To šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš pauda uzskatu, ka līdz šim regulators savā darbībā nav bijis gana proaktīvs un ir tikai izskatījis energokompāniju tarifu iesniegumus, tos apstiprinot vai noraidot. Ministrs vēlas, lai regulators detalizētāk analizētu tarifu ekonomisko pamatojumu. DB jau rakstīja, ka no 1. decembra pilnvaru termiņš beidzās SPRK priekšsēdētājai Valentīnai Andrējevai un pašlaik regulatora padome darbojas triju cilvēku sastāvā, priekšsēdētāja pienākumus veicot Ivaram Zariņam. Taču visas līdzšinējās padomes pilnvaras beigsies pēc pusgada. Uz SPRK padomes priekšsēdētāja un locekļu amatu EM jau šoruden izsludināja konkursu. Pēc neoficiālas informācijas uz priekšsēdētāja amatu pieteicās divi kandidāti, Lursoft IT valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa un Andris Aniņš, iespējams, bezdarbnieks. Savukārt uz padomes locekļa amatiem pretendēja kādreizējie zemkopības ministri Mārtiņš Roze un Dainis Ģēģers. Starp pretendentiem uz padomes locekļu amatiem bija arī 9. Saeimas deputāta Kārļa Leiškalna brālis Pēteris Leiškalns un kādreizējais Konkurences padomes priekšsēdētājs un EM valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vilks. Lai nu kā, pa vienam vien iepriekšējā konkursa pretendenti savas kandidatūras atsauca. «Es ļoti ceru, ka jauns priekšsēdētājs pēc iespējas ātrāk atradīsies, jo neviens, kas saprot, kas īstenībā regulatora notiek un ar kādām problēmām mums ir jācīnās, no laba prāta te nenāk. Kad bija konkurss, neviens no regulatora darbiniekiem tajā nepieteicās. To nedarīja arī neviens no padomes locekļiem. Tas liek aizdomāties par to, ka kaut kas nav kārtībā,» DB.lv sacīja Ivars Zariņš. «Svarīgu jautājumu nesakārtotības dēļ regulators pašlaik ar aizlauztu mugurkaulu mēģina kaut kā funkcionēt, vēl no mums baidās, bet tūlīt sapratīs, ka iekost mēs vairs neko nevaram. Lielā mērā regulatorā viss turas uz veco padomi. Jaunai padomei šo zināšanu nebūs un būs jāpaļaujas uz izpildinstitūciju, kurā vairs nebūs speciālistu. Es nezinu, kā tad regulators strādās,» piebilst I. Zariņš.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva neatbalsta regulatora padomes locekļu algu samazināšanu uz pusi, kā to vēlas panākt ekonomikas ministrs Artis Kampars, jo uzskata, ka algu samazinājumam būtu jābūt proporcionālam samazinājumam valsts sektorā, taču regulators respektēs valdības lēmumu, atsaucoties uz BNS vēsta Apollo.

Andrējeva norāda, ka regulators no šā gada 1.janvāra tāpat kā citas valsts iestādes samazināja algas par 10%, kā arī atcēla visus pabalstus.

Andrējeva uzsvēra, ka regulatoram ir atšķirīga situācija no citām valsts iestādēm. SPRK padomes priekšsēdētāja klāstīja, ka regulatora budžets neveidojas no dotācijām no budžeta līdzekļiem, un tāpēc, samazinot algas vai kādus citus izdevumus regulatorā, valsts budžets nesaņem absolūti nevienu santīmu.

«Mēs strādājam ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā Latvijas Banka, tāpēc algām jābūt konkurētspējīgām,» sacīja Andrējeva.

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.

Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

#Pēc trijām tikšanās reizēm es biju pārliecināts, ka varu pievienoties šai padomei.

Vēl viena Latvijas komercbanka nostiprina korporatīvo pārvaldību ar globāla politiskā smagsvara piesaisti

Rezidentu un nerezidentu banku pakalpojumu kombinācijas nepieciešamība Latvijā ir acīmredzama, saka AS Norvik Banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Norvik aicinājums jums pievienoties padomei ierakstās plašākā Latvijas komercbanku tendencē, kad sevišķi bankas ar nerezidentu apkalpošanas portfeļiem mēģina piesaistīt sev slavenus Rietumu vārdus un uzvārdus, kam acīmredzot vajadzētu vairot šo banku uzticamības tēlu. Izņemot jūsu superlielo vārdu, kas ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ienesat Norvik?

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome ir pieņēmusi lēmumu par 20 amata vietu samazināšanu Regulatorā. Lēmumu par amata vietu samazināšanu Regulatora padome pieņēmusi, ņemot vērā finansiālo situāciju, liecina šodien izplatīts paziņojums.

«Ir izskatītas visas iespējas, lai izvairītos no darbinieku skaita samazināšanas - šogad Regulators nav palielinājis algas darbiniekiem, kas parasti valsts pārvaldē notiek gada sākumā, ņemot vērā piesaisti vienotajai atalgojuma sistēmai. Daļai darbinieku pat esam bijuši spiesti samazināt atalgojumu, ir samazinātas piemaksas par papildu pienākumu veikšanu un darba kvalitāti. Vienlaikus ir samazināti Regulatora izdevumi attiecībā uz komandējumiem, mācībām, iepirkumiem u.tml. Pirms lēmuma pieņemšanas ir notikušas konsultēšanās, pārrunas ar departamentu direktoriem un patstāvīgo nodaļu vadītājiem par izmaiņām attiecīgās struktūrvienības štatu sarakstā, kuru laikā tika izvērtētas Darba likumā noteiktās prasības, veicamā darba apjoms, darba rezultāts un kvalitāte, iespējamā funkciju pārdale un efektivizācija,» norāda Regulatora Cilvēkresursu attīstības un pārvaldības nodaļas vadītāja Kristīne Briede.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā, gan Baltijas reģionā.

Proti, LTRK satrauc tas, ka publiska informācija par piedāvātās algas lielumu var veicināt darbinieku pārpirkšanu. Savukārt potenciālie darba ņēmēji uzstāj uz nepieciešamību darba sludinājumos algas koridoru minēt, lai velti netiktu tērēts laiks, piesakoties uz darba interviju darba vietā, kuras piedāvātais atalgojums nav atbilstošs vēlamajam. Jāteic, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, ir – darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tiesa, par to vēl būs jāvienojas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo to varētu neatbalstīt darba devēji. Darba meklētāju gadījumā argumenti ir skaidri un vienkārši – algas norādīšana darba sludinājumā vieglāk ļautu atsijāt tos darba piedāvājumus, kuri tieši piedāvātās darba samaksas dēļ šķiet neatbilstoši. Savukārt darba devēji uzsver, ka algas ir komercnoslēpums, jo ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt DB aptaujātie personālspeciālisti teic, ka algas koridora norādīšana, visticamāk, nekādu lielu kaitējumu nevar nodarīt. Jo konkurents no koridora, piemēram, 1000 līdz 1500 eiro, nevar izsecināt, kāda tad alga tiek maksāta konkrētajam speciālistam. Turklāt, ja runā par augsta līmeņa speciālistiem, par kuriem konkurē uzņēmumi Baltijas reģiona mērogā, tad algas koridora norādīšanai, visticamāk, ietekmes nebūs, jo šajā segmentā nevienu neiekārdinās ar 50 eiro lielāku algu, jo izšķiroši svarīga ir uzņēmuma reputācija un piedāvātā darba prestižs.

Valsts budžeta konsolidācijas, energopadeves traucējumu un mūžam laikus nenotīrīto ielu jūklī, šķiet, pietiekami nenovērtēts ir palicis kāds būtisks jautājums - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas jeb regulatora darbība.

Situācija šajā jomā ir izveidojusies gana interesanta. Līdzšinējā regulatora vadītājas Valentīnas Andrējevas pilnvaras jau zināmu laiku ir beigušās, no pārējiem šīs padomes locekļiem neviens tā īsti nevēlas turpināt darbu šajā institūcijā, un nevarētu teikt, ka arī no malas kāds ļoti rautos tur strādāt.

Iespējams, iemeslu tam ir daudz un dažādi, tomēr kā viens no reālākajiem šķiet vairākkārt paustā iecere, ka varbūt vajadzētu regulatoru apvienot ar Konkurences padomi. Jāteic, ka šāda iespēja ir viens no sakarīgākajiem valsts aparātā strukturālo reformu ierosinājumiem, kāds vispār ir dzirdēts. Jāņem vērā, ka abu šo insitūciju funkcijas ir saistītas ar tirgus pārraudzīšanu, neļaujot kādam no tā dalībniekiem izmantot, piemēram, savu dominējošo stāvokli.

«Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.» Šie Raiņa vārdi nāk prātā, lasot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valda Lokenbaha sūrošanos par regulatora nespēju kaut cik vērā ņemami ietekmēt elektroenerģijas, dabasgāzes un siltuma tarifus, kuri ļoti ietekmē ikviena Latvijas patērētāja pirktspēju un dzīves līmeni.

Pašas SPRK mājaslapā atrodama pāris teikumos formulēta regulatora misija. «Veicināt pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, sabalansēt lietotāju un ražotāju intereses, kā arī, kur iespējams, nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību un konkurenci regulējamās nozarēs.» Ļoti iespējams, ka SPRK vadītājam Lokenbaham un viņa kolēģiem šķiet, ka viņi šo misiju pilda pēc labākās sirdsapziņas. Tomēr no vienkāršo patērētāju – kā rūpniecisko, tā arī privātpersonu – skatupunkta raugoties, ar lietotāju un ražotāju jeb regulējamo nozaru interešu sabalansēšanu un patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanu regulatoram nesokas. Iespaids ir tāds, ka regulators ir kļuvis par iestādi, kura bez lielām ierunām akceptē ikvienu tarifu palielinājumu vai tarifu kāpumu potenciāli veicinošu regulējamo nozaru iniciatīvu, kuru regulējamie liek tam priekšā. Šo iespaidu vēl tikai pastiprina esošais SPRK finansēšanas modelis – kā zināms, par to maksā regulējamie uzņēmumi. Tādēļ tarifu kāpums, kas ļauj regulējamiem uzņēmumiem palielināt apgrozījumu, nozīmē arī lielākus atskaitījumus regulatora uzturēšanai. To, ka šāds viedoklis pastāv, labi zina arī SPRK strādājošie – ne velti pērnā gada nogalē institūcijas mājaslapā ievietota vēsts, ka organizācija Delna savā pētījumā atzinusi, ka regulatora budžeta veidošanās principi nerada interešu konfliktu institūcijas darbībā.

Komersanti apsūdz Latvijas Pastu negodīgā konkurencē, un Konkurences padome vienā gadījumā ierosina lietu.

Ja vēl pērn, kad bija spēkā VAS Latvijas pasts (LP) monopols uz vēstuļu nosūtīšanu līdz 50 gramiem, valsts uzņēmumam nebija problēmu pieņemt tālakai nosūtīšanai SIA Abonēšanas centrs Diena (ACD) klientu sūtījumus, tad no šā gada 15. janvāra LP līgumu ar ACD lauzis un atsakās šādus sūtījumus turpmāk pieņemt. Proti, runa ir par ACD klientu sūtījumiem, kuriem ACD vēstuļu piegādes pakalpojumus nesniedz un kurus ACD piegādā tālakai nosūtīšanai LP, pirms tam, piemēram, to saturu izdrukājot, saliekot aploksnēs, sašķirojot u.tml.

ACD vadītājs Valters Streļuks pieļauj, ka LP nevēlēšanās turpināt pakalpojuma sniegšanu saistīta ar mērķi maksimāli ierobežot citu komersantu iespēju darboties un attīstīt vēstuļu piegādes pakalpojumus. Tikmēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) LP rīcību publiski nekomentē. Taču ACD padoties negrasās un sola vērsties Konkurences padomē, kura pagaidām strīdā neiejaucas, gaidot papildu informāciju. «Jautājumi, kas skar konkurenci un pasta komersantu līgumiskās attiecības, nav Regulatora kompetences ietvaros,» DB norādīja Regulators. Savukārt LP «uzskata par nepieņemamu masu saziņas līdzekļu izmatošanu, lai ietekmētu valsts institūciju [Regulatora] darbu lēmumu pieņemšanas procesā, tāpēc neredz iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.