Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā, gan Baltijas reģionā.
Proti, LTRK satrauc tas, ka publiska informācija par piedāvātās algas lielumu var veicināt darbinieku pārpirkšanu. Savukārt potenciālie darba ņēmēji uzstāj uz nepieciešamību darba sludinājumos algas koridoru minēt, lai velti netiktu tērēts laiks, piesakoties uz darba interviju darba vietā, kuras piedāvātais atalgojums nav atbilstošs vēlamajam. Jāteic, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, ir – darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.
Tiesa, par to vēl būs jāvienojas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo to varētu neatbalstīt darba devēji. Darba meklētāju gadījumā argumenti ir skaidri un vienkārši – algas norādīšana darba sludinājumā vieglāk ļautu atsijāt tos darba piedāvājumus, kuri tieši piedāvātās darba samaksas dēļ šķiet neatbilstoši. Savukārt darba devēji uzsver, ka algas ir komercnoslēpums, jo ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt DB aptaujātie personālspeciālisti teic, ka algas koridora norādīšana, visticamāk, nekādu lielu kaitējumu nevar nodarīt. Jo konkurents no koridora, piemēram, 1000 līdz 1500 eiro, nevar izsecināt, kāda tad alga tiek maksāta konkrētajam speciālistam. Turklāt, ja runā par augsta līmeņa speciālistiem, par kuriem konkurē uzņēmumi Baltijas reģiona mērogā, tad algas koridora norādīšanai, visticamāk, ietekmes nebūs, jo šajā segmentā nevienu neiekārdinās ar 50 eiro lielāku algu, jo izšķiroši svarīga ir uzņēmuma reputācija un piedāvātā darba prestižs.
Tā vien šķiet, ka galvenie zaudētāji no prasības norādīt algas koridoru būs uzņēmēji, kuri maksā tikai minimālo algu vai nedaudz augstāku, jo skaidrs, ka šādas darba vietas nav tās iekārojamākās. Šāda norma varētu ļoti nepatikt arī darba devējiem, kuri maksā aplokšņu algas, jo «pelēkā» nauda nav minama darba sludinājumā, tur parādītos tikai minimālā alga un attiecīgi darba tīkotāju loks krietni saruktu. Faktiski uzņēmumi, kuri maksā algas, kas ir virs nozares vidējā rādītāja, norādot algas koridoru, ne ar ko īpaši neriskē. Turklāt, ja ieskatās vakanču portālos, tad redzams, ka jau pašlaik daudzi uzņēmumi šo algas koridoru norāda. Tas ir obligāts priekšnosacījums, lai vakanci reģistrētu Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā.
Vēl viens aspekts – valsts pārvaldes amatu konkursos jau pašlaik obligāti tiek norādīta mēnešalga attiecīgajai amata kategorijai. Rezumējums – daudzi uzņēmumi jau pašlaik min algas koridoru, no tā konkurentiem ir grūti izsecināt konkrēto algu konkrētajam speciālistam, un vislielākie cietēji būtu mazo algu un aplokšņu algu maksātāji.
Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:
https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-1oktobra-numurs
