Vadītāju izraudzīšanās Latvijai svarīgās institūcijās, kā arī uzņēmumos allaž ir izraisījusi ažiotāžu un jautājumus par to, cik lielā mērā notiekošais process ir neitrāls. Tā mūsu valstij ir tāda kā savdabīga tradīcija, un tur nu acīmredzot neko nevar padarīt.
Šoreiz runa ir par izsludināto konkursu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas jeb regulatora vadītāja un padomes locekļu vietām. Situācija šajā jomā ir interesanta vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, interesi nevar neizraisīt kolorītais potenciālo regulatora padomes locekļu sastāvs - Mārtiņš Roze, Pēteris Leiškalns, Dainis Ģēģers, Pēteris Vilks… Protams, katram cilvēkam kaut kur ir jāstrādā, turklāt atbilstoši savām kompetencēm, tomēr, redzot vismaz daļu no šiem vārdiem, ir skaidrs, ka šādā sastāvā jaunā regulatora padome būs stipri vien politiski angažēta. Un tādā gadījumā var zust uzstādījums, ka regulatoram ir jābūt pilnīgi neatkarīgai institūcijai. Otrkārt, interesants ir fakts, ka konkursa komisijas, kas izraugās jaunos regulatora līderus, vadītājs ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Iespējams, šim apstāklim varētu arī nepievērst uzmanību, ja vien Pūce nebūtu vadījis komisiju, kas izraudzījās jaunos vadītājus valsts energokompānijai Latvenergo. Turklāt tieši Ekonomikas ministrija pārstāv valsts intereses šajā uzņēmumā. Līdz ar to ir bažas, ka, esot šajā komisijā Ekonomikas ministrijas vadošajām amatpersonām, rodas zināms interešu konflikts, jo principā vienas un tās pašas personas izraugās gan regulētājus, gan arī regulējamos.
Un, treškārt… Redzot, ka uz labi apmaksāto regulatora vadītāja vietu bijuši pieteikušies tikai divi pretendenti, no kuriem viens, iespējams, ir bezdarbnieks, rodas iespaids, ka notiekošais konkurss ir tikai tāda kā demokrātijas imitācija. Turklāt kuluāros jau tagad tiek atzīts, ka neviens no sevi pieteikušajiem regulatora vadītāja amata kandidātiem šim postenim netiks izraudzīts, un priekšsēdētājs būšot pavisam cits cilvēks. Nav vienīgi skaidrs, kādi būs galvenie kritēriji, atbilstoši kuriem šādus cilvēkus izvēlēsies - profesionalitāte, politiskā lojalitāte kādai konkrētai partijai vai vēl kaut kas cits?!
Jau tagad, redzot notiekošos procesus saistībā ar šo konkursu, rodas bažas par tā turpmāko neatkarību. Tomēr tieši regulatoram būtu jābūt ietekmīgai institūcijai ar stingru mugurkaulu tarifu regulēšanas jomā. Jāņem vērā, ka nu jau daudzu gadu laikā ir radies nopietns priekšstats, ka regulējamajiem uzņēmumiem atliek vien uzrakstīt juridiski korektu pieteikumu, prasot tarifu celšanu, lai regulators to apmierinātu. Jā, reiz regulators mēģināja parādīt zobus un tarifus neapstiprināt, kas beidzās ar ļoti dārgu tiesvedību pret Latvijas valsti, kuras rezultātā pat radās jauns interesants termins «neiegūtā peļņa». Tātad šai institūcijai vajag profesionālu, spēcīgu vadītāju, par kura neangažētību nevarētu rasties ne mazākās šaubas!
