Šodien, 1.februārī Latvijā darbību sāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, kur par katru iegādāto dzērienu depozīta iepakojumā iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīta maksa 10 centu apmērā, kuru pēc iepakojuma nodošanas to varēs saņemt atpakaļ.

Depozīta sistēmas ieviesējs SIA "Depozīta iepakojuma operators" skaidro, ka no 1. februāra tukšos depozīta iepakojumus varēs nodot 1350 depozīta punktos visā Latvijā. 736 depozīta punkti būs automatizēti, un tajos depozīta iepakojumu varēs nodot taromātos. Depozīta sistēmas darbības sākumā plānoti arī 614 manuālie pieņemšanas punkti, kuros iepakojumu pieņems veikala pārdevējs. Būtiski, ka depozīta punktu skaits 2022. gadā turpinās palielināties – jau šobrīd uzstādīti 836 taromāti, no kuriem 736 ir darba gatavībā. Februāra laikā plānots uzstādīt vēl 130 taromātus, bet līdz 1. maijam papildus 70 taromātus, tādējādi kopējam taromātu skaitam pārsniedzot 1000.

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) uzsācis līgumu parakstīšanas procesu ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma.

Jau noslēgti pirmie līgumi ar dzērienu ražotājiem SIA “Bauskas alus”, AS “Cido Grupa”, AS “Cēsu Alus”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Aldaris”, AS “Tērvetes AL”, kā arī dzērienu iemportētājiem SIA “Maxima Latvija” un Citro zīmola pārstāvi SIA “Latvian Retail Management”.

Līdz š.g. 31. decembrim līgumi jāparaksta visiem depozīta iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra. Apsaimniekošanas līgumi ar operatoru jāslēdz visiem tiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā ar kopējo iepakojuma svaru 150 kilogramu vai lielākā apjomā. Visi līgumi ar dzērienu iepakotājiem tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem.

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) 2023.gadā plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotā informācija.

Dalības maksu plānots palielināt gan vienreizlietojamam depozīta iepakojumam, izņemot metālus, gan atkārtoti lietojamam iepakojumam.

No vienreiz lietojamiem depozīta iepakojumiem caurspīdīgās plastmasas vienības cenu plānots palielināt par 433% jeb no 0,0009 eiro līdz 0,0048 eiro par vienību, krāsainās plastmasas - par 762% jeb no 0,0037 eiro līdz 0,0282 eiro, stikla - par 144% jeb no 0,018 eiro līdz 0,0439 eiro par vienību.

Vienlaikus alumīnija un dzelzs iepakojums turpmāk būs bezmaksas. Līdz šim bezmaksas bija tikai alumīnijs, savukārt dzelzs iepakojuma maksa par vienību bija 0,0093 eiro.

Atkārtoti lietojamo iepakojumu grupā universāla dizaina iepakojumu cenu plānots celt par 239%, tas ir, no 0,0256 eiro par vienību līdz 0,0869 eiro, bet individuāla dizaina iepakojumu par 71% - no 0,0126 eiro līdz 0216 eiro par vienību.

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt.

Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.

“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Noslēdzoties SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinātajam taromātu iepirkuma konkursam, tiesības nodrošināt automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanu Latvijā ieguvis Norvēģijas uzņēmums “Tomra Systems ASA” (Tomra), kas ir iepakojuma savākšanas un šķirošanas iekārtu ražotājs ar teju 50 gadu pieredzi nozarē.

Pēc līguma noslēgšanas un konkrētu taromātu modeļu izvietojuma un vietu precizēšanas, sāksies iekārtu ražošanas process, lai jau septembrī uzsāktu pirmās iekārtu piegādes uz iepakojuma pieņemšanas vietām. Plānots, ka depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

Uzņēmuma Tomra iesniegtais piedāvājums tika atzīts kā tehniski modernākais, uzticamākais un pārdomātākais piedāvājums ar zemāko piedāvāto cenu. Sadarbībai tika izvēlēts taromātu nomas modelis, kurā visu infrastruktūras izvietošanu un IT sistēmas izveidi, kā arī iekārtu apkalpošanu darbības laikā nodrošina Tomra, saņemot atlīdzību par katru automatizēti pieņemto iepakojumu brīdī, kad sistēma uzsāks darbību.

Gatavojoties depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā 2022. gada 1. februārī, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) noslēdzis līgumu ar Norvēģijas uzņēmuma “Tomra Systems ASA” (Tomra) meitas uzņēmumu SIA “Tomra Collection Latvia” par automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanas iekārtu nodrošināšanu Latvijas tirgum.

Šobrīd paredzēts uzstādīt ap 800-1000 automatizētiem pieņemšanas punktiem, tai skaitā – vairāk nekā 200 taromāti plānoti izvietošanai āra kioskos tirdzniecības vietu teritorijā.

Līdz ar līguma parakstīšanu plānots uzsākt iekārtu ražošanas procesu, lai jau septembrī pirmos taromātus varētu piegādāt uz iepakojuma pieņemšanas vietām.

“Kopš taromātu iepirkuma konkursa rezultātu izziņošanas sadarbībā ar tirgotājiem ir padarīts liels darbs – esam apzinājuši plānotos iepakojumu pieņemšanas apjomus, kā arī precizējuši nepieciešamos taromātu modeļus tirdzniecības vietās, lai, virzoties uz priekšu ar iepakojuma infrastruktūras izveidi, padarītu iepakotāju un mazumtirgotāju iesaisti depozīta sistēmā pēc iespējas vieglāku. Tomras līdzšinējā pieredze daudzu valstu depozīta sistēmu ieviešanā mums palīdzēs ieviest drošu un modernu depozīta sistēmu, turklāt ērtas un mūsdienīgas iepakojuma pieņemšanas iekārtas ir būtisks priekšnoteikums, lai sabiedrībā iedzīvinātu jaunu ieradumu – depozīta iepakojuma atgriešanu,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Depozīta sistēmas ieviešana pēdējā laikā ir kļuvusi par diskusiju objektu ne tikai politikas veidotāju, bet arī vides entuziastu un uzņēmēju vidū. Piesaucot citu valstu veiksmes stāstus, kur šī sistēma efektīvi strādā, entuziasti pašu mājās ir gatavi teju bez jebkādiem ekonomiski pamatotiem aprēķiniem idejas vārdā pieņemt gala lēmumu.

Vienlaicīgi var tikai piekrist vides aktīvistiem, ka Latvija ir vēl ļoti tālu no sakārtotas atkritumu apsaimniekošanas un esošā dalītās atkritumu vākšanas sistēma nefunkcionē kā nākas. Savukārt nav arī pamata domāt, ka papildus ieviešot depozīta sistēmu kaut kas būtiski uzlabosies. Var tikai droši apgalvot, ka atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas sistēma kļūs vēl dārgāka.

Depozīta sistēma neaizlāpīs likumdošanas robus

Savulaik Dabas resursu nodokļa likuma iedibinātā atkritumu apsaimniekošanas kārtība bija iecerēta kā vides politikas īstenošanas veicinošs administratīvs rīks. Mainoties faktiskajai situācijai tirgū, politikas mērķiem un veiktajiem grozījumiem likumā, tā šobrīd kropļo konkurenci, padziļinot atkritumu apsaimniekošanas politikas nepilnības un neefektivitāti. To apliecina arī pēdējos gados novērotā tendence - Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozari pakāpeniski ir pametuši visi uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Pēdējais šī gada sākumā Latviju atstāja Zviedru kapitāla atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Ragn-Sells. Var jau priecāties, ka beidzot atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir pārstāvēts tikai nacionālais kapitāls, tomēr no otras puses tas tikai parāda, ka nozare darbojas ārvalstu uzņēmējiem nesaprotami un tie ir zaudējuši cerību, ka kaut kas tuvākajā laikā uzlabosies.

Atbilstoši līgumam ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, SIA “Tomra Collection Latvia” (Tomra) šonedēļ uzsācis depozīta iepakojuma pieņemšanas automātu jeb taromātu uzstādīšanu.

Taromātos tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot, sākot no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Pirmie 5 taromāti uzstādīti “Maxima”, “Rimi”, “Mego” un “Alko Outlet” veikalos Rīgā, kā arī “Citro” veikalā Ventspilī. Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam Latvijā paredzēts izvietot ap 800 taromātus, tajā skaitā apmēram 200 vietās taromātus plānots izvietot āra kioskos tirdzniecības vietu tuvumā.

“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas depozīta sistēmas vēsturē un būtisks solis ceļā uz modernas depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūras izveidi – visu depozīta sistēmā iesaistīto pušu darbs nu sāk realizēties īstos, aptaustāmos darba augļos, kas ir šie uzstādītie taromāti. Taču priekšā vēl ir daudz darāmā. Lai sasniegtu mērķi par visaptveroša pieņemšanas tīkla izveidi, turpinām līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu. Tāpat esam uzsākuši līgumu parakstīšanu par manuālo pieņemšanas punktu izveidi nelielos veikalos, kā arī norit aktīvs darbs pie līgumu slēgšanas ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū. Kopīgi sadarbojoties, varēsim izveidot pasaules līmeņa depozīta sistēmu un padarīt Latviju tīrāku,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētajs Miks Stūrītis.

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsācis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu parakstīšanas procesu ar tirgotājiem, noslēdzot pirmo līgumu par dalību depozīta sistēmā ar mazumtirdzniecības tīklu SIA “Maxima Latvija”.

Tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumus arī ar pārējiem tirgotājiem, kuri līdz ar depozīta sistēmas darbības uzsākšanu 2022. gada 1. februārī savās tirdzniecības vietās pieņems izlietoto iepakojumu, turklāt visi līgumi tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem. Kopumā Latvijā plānots izvietot ap 800-1000 taromātu.

“Esam patiesi gandarīti, ka pirmais līgums ir noslēgts, un lieliem soļiem tuvojamies depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, lai kopīgiem spēkiem apturētu dzērienu iepakojumu nonākšanu vidē un padarītu mūsu Latviju tīrāku. Jau pavisam drīz plānojam noslēgt nākamos līgumus ar tirgotājiem. Taras atgriešana būs pieprasīts pakalpojums lielākajai daļai Latvijas sabiedrības – vairākums jeb 87% aptaujāto pēc iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas izmantos iespēju nodot tukšos dzērienu iepakojumus , – tādēļ tirgotāju iesaiste ērtas infrastruktūras izveidē ir ļoti būtiska,” komentē Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Šodien Ministru kabinets pieņēma "Depozīta sistēmas darbības noteikumus", kas nosaka depozīta iepakojuma pieņemšanas, savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai procentuālo apjomu un termiņus, depozīta iepakojuma speciālās norādes paraugu un lietošanas nosacījumus un virkni citu ar sistēmas darbību saistītu jautājumu.

Noteikumi nosaka, ka maksa par depozīta iepakojuma vienību būs 0,10 eiro.

Depozīta sistēma attiecas uz gāzētiem un negāzētiem bezalkoholiskiem dzērieniem, piemēram, minerālūdeni, dzeramo ūdeni, limonādi, enerģijas dzērieniem, ledus tējām, sulām, nektāriem, alu un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6%.

Sistēmu nevarēs piemērot vīnu, dzirkstošo vīnu un augļu vīnu iepakojumiem.

Atbilstoši noteikumiem depozīta sistēmā varēs pieņemt bezalkoholisko dzērienu stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz trim litriem neieskaitot. Produktu, kuru alkohola saturs būs līdz 6%, iepakojumus varēs nodot tādā stikla iepakojuma tilpumā, kas būs 0,1 līdz 0,75 litriem neieskaitot.

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna "Olvi", kurā ietilpst "Cēsu alus", publiskotajā paziņojumā.

Iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas Konkurences padomei. Darījuma summa atklāta netiek.

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka labi zināmie "Piebalgas alus" ali un kvasi papildinās mūsu produktu piedāvājumu. "Piebalgas alus" pārņemšana ir nozīmīga daļa no mūsu korporatīvās stratēģijas attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem. Mēs vēlamies patērētājiem piedāvāt jaunas, tendencēm atbilstošas garšas, kā arī stiprināt mūsu pozīciju tirgū, vienlaikus paturot prātā rentabilitāti. "Cēsu alus" ir efektīva loģistikas, tirdzniecības, mārketinga un izplatīšanas organizācija visā valstī. Tādējādi tirgus un pārdošanas perspektīvas "Piebalgas alus" produktiem ir labas," paziņojumā norāda "Cēsu alus" izpilddirektore Eva Sietiņsone.

#Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un tirgotājiem uzstādījis pirmos divus depozīta sistēmas āra kioskus, kuros iedzīvotāji varēs nodot tukšos depozīta iepakojumus, sākot no 2022. gada 1. februāra.

Pirmie kioski uzstādīti “Maxima” XX veikala teritorijā Mārupē un Ķekavā, kur šobrīd norit jaunā “Rimi” veikala būvniecība.

Kopumā Latvijā paredzēts uzstādīt līdz 200 āra kioskus, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā.

Āra kioski kalpos par ērtu galapunktu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās tiek patērēts liels iepakoto dzērienu apjoms, kas attiecīgi pieprasa ērtu piekļuvi ar automašīnu, kā arī iespēju nodot tukšos iepakojumus ārpus tirdzniecības telpām, lai neveidotos rindas. Kiosku izveide tāpat nodrošinās efektīvu risinājumu apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas – tādējādi vairāki tirgotāji varēs saviem pircējiem nodrošināt vienu kopīgu depozīta pieņemšanas punktu.

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas (DS) infrastruktūras izveides, uzsākta centrālā uzskaites un šķirošanas centra metāla konstrukciju izbūve.

Paredzēts, ka kopējā telpu platība, ieskaitot industriālās un biroja telpas, sastādīs ap 5500 m2, sniedzot iespēju centrā veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp nodotā depozīta iepakojuma uzskaiti, sašķirošanu un sagatavošanu pārstrādei.

Centrālais šķirošanas centrs atradīsies Salaspils novada Aconē un savu darbību uzsāks jau nākamgad.

Ēkas attīstītājs un būvnieks ir industriālās būvniecības uzņēmuma SIA “PICHE” meitas uzņēmums SIA “P41”.

“Brīdī, kad nodosim iepakojumu taromātā vai pieņemšanas vietās, tas būs tikai pats depozīta iepakojuma ceļojuma sākums, savukārt būtiskākā pietura ceļā uz pārstrādi vai atkārtotu uzpildi būs centrālais uzskaites un šķirošanas centrs, kur notiks iepakojuma uzskaite un sagatavošana pārstrādei. Ņemot vērā depozīta sistēmas ieviešanas īsos termiņus, būvdarbu veikšanai izvēlējāmies tādu uzņēmumu, kam ir spēcīga pieredze tieši industriālo ēku būvniecībā,” stāsta SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

Latvijas tirdzniecības nozare izstrādājusi deviņus principus depozīta sistēmas pārdomātai un efektīvai ieviešanai, informē SIA «Maxima Latvija».

Ar izstrādātajiem pamatprincipiem un pozīciju vadošie tirgus dalībnieki ir iepazīstinājuši sistēmas ieviešanā iesaistītās puses - dzērienu ražotāju pārstāvjus, atkritumu apsaimniekotājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī informējuši Saeimas komisiju, aicinot iestrādāt tos likumdošanā Latvijas iedzīvotāju interesēs.

«Maxima Latvija» ieskatā pašlaik radušās nopietnas bažas, ka sistēma tiek veidota steigā un pašreizējā sistēmas modelī izmaksu slogs tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem, nepilnīgi ņemot vērā sabiedrības intereses.

Lai nodrošinātu godīgu un atvērtu depozīta sistēmu, galvenie principi, kas tirgotāju ieskatā būtu jāiestrādā depozīta iniciatīvā, ir sistēmas pieejamība, caurskatāmas un SPRK apstiprinātas izmaksas, ražotāju un tirgotāju pārstāvības līdzsvars, daudzveidīgs iepakojumu savākšanas modelis un princips, ka maksā piesārņotājs, nevis iedzīvotāji ar tirgotāju starpniecību.

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) no HoReCa nozares uzņēmiem (viesnīcas, restorāni, sabiedriskās ēdināšanas vietas), kas ir noslēguši līgumu ar DIO par bezmaksas depozīta iepakojumu savākšanu, pērn ir saņēmis 3,8 miljonus taras vienību – tas ir aptuveni 1% no visiem pērn depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem.

DIO aicina arī citus uzņēmumus, kuru rīcībā regulāri nonāk liels apjoms izlietota depozīta iepakojuma, noslēgt ar viņiem līgumu, lai tukšās taras nodošana būtu ērtāka un efektīvāka.

“Šobrīd veicam regulāru depozīta iepakojumu bezmaksas izvešanu no 565 HoReCa nozares uzņēmumu un arī lielāku biroju un konferenču centru atrašanās vietām. Jāpiebilst, ka līdz ar augošo sadarbības klientu sarakstu, pieauguši arī savāktās taras apjomi – ja 2022. gadā tie sastādīja 1,9 miljonus iepakojuma vienību, tad 2023. gadā tie bija jau 3,8 miljoni. Līgumu ar DIO var noslēgt joprojām, un šis bezmaksas pakalpojums ir izstrādāts, domājot par sistēmā iesaistīto pušu ērtībām – uzņēmumiem, kuru rīcībā nonāk lielāks apjoms depozīta iepakojumu, nav pašiem jānodarbojas ar iepakojumu transportēšanu uz depozīta punktiem un nodošanu taromātos, turklāt depozīta maksu par nodoto taru mēs pārskaitām uz bankas kontu,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz 10% - 12% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd šīs izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem, lai gan iepriekšējā periodā bija iespēja depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, norāda Latvijas Alus darītāju asociācija (LADA).

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd aktīvi plāno depozīta sistēmas ieviešanu, lai gan iepriekš noteica, ka depozīta sistēma netiks ieviesta. Mums nav skaidra VARAM argumentācija par kraso viedokļa maiņu. Šobrīd, kad ES naudu nav iespējams piesaistīt, depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas būs daudz lielākas un gulsies uz uzņēmēju pleciem,» pauž LADA vadītāja Ināra Šure. Viņa atzīmē, ka depozīta sistēmas ietvaros vienas atpakaļ savāktās vienības izmaksas būs vismaz septiņas reizes augstākas nekā pie esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas, kurā jau šobrīd ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro.

Kā liecinot Lietuvas pieredze, depozīta sistēma mūsu kaimiņvalstī strādā ar aptuveni 2 milj. eiro lieliem zaudējumiem. Turklāt pēc depozīta sistēmas ieviešanas vienas vienības cena patērētājam pieauga par aptuveni 4,2 centiem plus pievienotās vērtības nodoklis. Tāpat, pēc depozīta sistēmas ieviešanas, patērētājam, iegādājoties produktu, ir papildu jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to, kopš depozīta sistēmas ieviešanas, pircējam par vienu vienību papildu ir jāmaksā vismaz 15 centi, skaidro I. Šure.

Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas, žurnālistiem šodien pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).

Asociācija: Zaudē ES līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai

Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls.

Par sistēmas darbību atbildīgs būs nacionālā līmeņa operators un to veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumos ietilps organizēt iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un tam jābūt noslēgtiem līgumiem ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.

Stiprinot atbalstu atvērtai un godīgai depozīta sistēmai iedzīvotāju interesēs, būvmateriālu un mājas labiekārtošanas preču tirgotājs «K Senukai» pievienojies Latvijas tirdzniecības nozares izveidotajiem 9 principiem, ko tirgotāji izstrādājuši iekļaušanai likumdošanā.

Līdz ar «K Senukai» pievienošanos atbalstu tirgotāju izstrādātajam modelim izteikuši vairāk nekā 10 vadošie nozares dalībnieki, norādot, ka pašlaik valstī virzītais depozīta sistēmas modelis nav pietiekami plašs, nepilnīgi ņem vērā sabiedrības un pircēju intereses un nenodrošina pietiekamu darbības caurskatāmību.

«Depozīta sistēmas ieviešanā Latvijai ir nevis nekritiski jāpārņem citu valstu īstenotais iepakojuma aprites modelis, bet jāuzlabo depozīta sistēma tieši Latvijas iedzīvotāju interesēs un viņu šodien aktuālajām vajadzībām. Izvērtējot pašlaik virzīto depozīta modeli, ir redzami ne tikai ieguvumi, bet arī daudzas nepilnības, ko mēs šobrīd varam un ko vajag mainīt. Zinot, ka «K Senukai» veikalus ik dienu apmeklē tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un ikviens no viņiem būs depozīta sistēmas dalībnieks, mēs iestājamies par tādu depozīta sistēmu, kas pārstāv viņu intereses, ir ekonomiski izdevīgāka un lietošanā ērtāka,» saka AS «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.