Nekāda interešu konflikta nav. Tā, skatot zemkopības ministra un miestiņa brūvētavas Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava lietu saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par iespējamo interešu konfliktu depozītsistēmas ieviešanā, pēc DB rīcībā esošās informācijas, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Te jāvērš uzmanība uz to, ka likumā Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā minētie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.
Taču vai viss ir tik vienkārši? Kā uzsver politoloģe Iveta Kažoka, Latvija ir maza valsts un pilnībā izvairīties no interešu konfliktiem ir teju vai neiespējami. Tieši tāpēc minētais likums ierobežo gadījumus, kas ir īpaši kaitīgi. Proti, tos gadījumus, kad lēmuma pieņēmējs, izmantojot savu amata stāvokli, var lemt par labu savam biznesam. Taču likums nevar ierobežot visus gadījumus, citādi varam nonākt situācijā, kad nebūs, kas lemj par valstiski svarīgiem jautājumiem. Taču jebkurā gadījumā, ja kāda ministrija izstrādā un virza noteikumus vai grozījumus, kam ir tieša ietekme uz ministra biznesu, tas izskatās aizdomīgi. Tāpēc būtu pareizi, ja konkrētais ministrs nebūtu tas, kurš šo jautājumu virza valdībā, bet tas būtu jādara kādam citam viņa kolēģim.
Galvenais jautājums paliek – vai šādu pārbaužu rezultātā tiks novērsts interešu konflikts konkrētas amatpersonas rīcībā, vai tas nepaliks kā kārtējais ķeksīša pasākums?
Kā norāda politoloģe, tas ir ētiskas izšķiršanās jautājums katrai partijai vai politiskajam spēkam, kas nonākusi šādā situācijā. No politiskā saprāta viedokļa, katrai partijai būtu jādomā, kā ministru šādā situācijā aizvietot, lai viņam nebūtu jāpiedalās konkrēta jautājuma virzīšanā un jābalso par to. Pēc Kažokas domām, pats likums nebūtu jāmaina, bet ētiskums jāskatās katrā gadījumā atsevišķi. Turklāt jāatceras, ka likumība vēl nenozīmē ētiskuma normu ievērošanu.
Vēl viens jautājums, kas rodas konkrētā gadījuma sakarā, – kāpēc tieši tagad kāds pamostas un rosina konkrēta ministra iespējamu interešu pārbaudi? Vai tas gadījumā neliecina par Saeimas vēlēšanu tuvumu? Tas, ka Jānim Dūklavam pieder miestiņa brūzis, bija zināms jau gadu gadiem. Vai tāpēc šādu pārbaudi jau nevajadzēja rosināt agrāk? Notiekošais faktiski liecina par ķeksīša pasākumu, kā to apliecina politiskās dzīves vērotāji. Visticamāk, jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo KNAB būs darba pilnākas rokas un nāksies saskarties ar vairākiem līdzīgiem rosinājumiem. Taču galvenais jautājums paliek – vai šādu pārbaužu rezultātā tiks novērsts interešu konflikts konkrētas amatpersonas rīcībā, vai tas nepaliks kā kārtējais ķeksīša pasākums? KNAB tērē aptuveni pusmiljonu eiro gadā, pārbaudot valsts amatpersonu deklarācijas un interešu konfliktu novēršanas gadījumus. Tiesvedības apliecina, ka ap 90–95% KNAB lēmumu ir pamatoti. Jācer, ka izpratne par ētisku un loģisku rīcību katrā noteiktā gadījumā būs pamats tam, lai konkrēta amatpersona izvērtētu savu rīcību un attiecīgi rīkotos.